2017. gada 10. oktobrī Lietuvas parlaments ratificējis Starpvaldību līgumu par Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi, ko šā gada sākumā Tallinā parakstīja visu trīs Baltijas valstu premjerministri. Par līguma ratifikāciju balsoja 96 deputāti, bet viens parlamentārietis balsojumā nepiedalījās. Igaunijas parlaments bija pirmais, kas parlamentārās sesijas laikā 2017. gada 19. jūnijā ratificēja šo līgumu, par nobalsojot 63 deputātiem un pret iestājoties 20 deputātiem. Drīz pēc tam sekoja arī Latvijas parlaments, kas 2017. gada 22. jūnijā vienbalsīgi atbalstīja līguma ratificēšanu.

«Starpvaldību līguma ratifikācija visu trīs Baltijas valstu parlamentos ir šo valstu apliecinājums ilgtermiņa saistībām Rail Baltica projekta attīstībai. Šis ir būtisks pagrieziena punkts, kas demonstrē Baltijas reģiona interesi projekta realizācijā un kuru gaidīja vairākas projektā iesaistītās puses – Baltijas valstu sabiedrība, potenciālie dzelzceļa klienti un projekta piegādātāji, ar būvniecību un dzelzceļa nozari saistītie pārstāvji, kā arī projekta galvenais investors Eiropas Komisija un mūsu partneri Somija un Polija,» norādīja kopuzņēmuma RB RAIL AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Rail Baltica Starpvaldību līgums nosaka principus jauna dzelzceļa savienojuma izveidei: trasējumu, projekta izpildes termiņus, tehniskos un finansējuma nosacījumus, kā arī infrastruktūras valstiskās piederības jautājumus. 2017.gada 31. janvārī Tallinā līgumu parakstīja Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass (Jüri Ratas), Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis (Saulius Skvernelis).

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis pirmdien, 14. augustā, Rīgā tikās ar Latvijas–Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju Krievijas Federācijas transporta ministru Maksimu Sokolovu, informē Ministru kabinetā.

Tikšanās laikā Ministru prezidents norādīja, ka Latvija dod priekšroku konstruktīvai un praktiskai abu valstu sadarbībai dažādās jomās – robežaizsardzībā, migrācijas un muitas darba jomā, transporta jomā, kā arī kultūrā un mākslā. Tika atzīts, ka Latvijas un Krievijas attiecības ietekmē starptautiskā situācija.

Pozitīvi tika novērtēta arī Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programma 2014. – 2020. gadam, kuras ietvaros tiek veicināta abu valstu reģionu ekonomisko sadarbība un teritoriālā attīstība uzņēmējdarbības, vides aizsardzības un pārrobežu mobilitātes jomās. Atzinīgi tika novērtēts Latvijas un Krievijas valsts robežas demarkācijas komisijas darbs. Robežas demarkācijas procesu oficiāli plānots pabeigt šā gada oktobra beigās.

Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas sēdē parakstīta vienošanās par tiešā avioreisa Ašhabada – Rīga uzsākšanu. Vienlaikus ir panākta vienošanās, ka starpkontinentālais reiss Turkmenistāna – Latvija - Kanāda tiks atklāts 2015. gada pirmajā pusē, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Plānots, ka Turkmenistānas aviolīnijas uzsāks tiešo avioreisu maršrutā Ašhabada - Rīga no 2015.gada 13.februāra.

Vienošanos parakstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, kurš ir Latvijas – Turkmenistānas starpvaldību komisijas Transporta grupas vadītājs.

Starpvaldību komisijas Transporta grupas ietvaros ir saskaņots Latvijas – Turkmenistānas valdību līgumprojekts par starptautiskajiem autopārvadājumiem, kuru plānots parakstīt nākamā gada pirmajā pusē. Lai attīstītu kravu pārvadājums starp abām valstīm, puses vienojās par nepieciešamo atļauju skaitu 2015.gadam.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona nepiekrišana valsts dalībai jaunajā ES līgumā, kura mērķis bija panākt stingrākus fiskālos noteikumus eirozonas dalībvalstīm, draud ar Londonas nokļūšanu izolācijā, raksta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Britu premjera D. Kamerona Londonas pilsētas aizstāvēšana – kuru daudzi Eiropā uzskata par ekonomisko nepatikšanu cēloni – ES valstīs tikai pastiprinās uzskatu, ka Apvienotā Karaliste vairs nav tas partneris, ar kuru sekmīgi sadarboties, norāda Financial Times.

Db.lv jau vēstīja, ka Briselē notiekošā samita laikā plānu par ES ciešāku integrāciju atteicās atbalstīt Lielbritānija un Ungārija, savukārt Zviedrija un Čehija par to lems pēc sīkākas līguma izpētes.

Tomēr D. Kamerona lēmums guvis atbalstu vairāku nozīmīgu valsts politiķu vidū. Lielbritānijas lēmumu apsveicis Londonas mērs Boriss Džonsons, kā arī eiroskeptiski noskaņotie parlamenta deputāti. Britu Neatkarības partijas pārstāvji paziņojuši, ka, tā kā Lielbritānija tagad ir nokļuvusi «Eiropas otrajā divīzijā», pienācis laiks arī valstij pilnībā izstāties no savienības.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Aizsardzības ministrija (AM) nolēmusi pārtraukt aptuveni 200 miljonus eiro vērto iepirkumu par bruņoto automašīnu piegādi, tāpēc rīkos jaunu transportlīdzekļu iepirkumu.

AM iepirkuma komisija ir nolēmusi pārtraukt iepirkumu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko transportlīdzekļu iegādi, informēja AM Preses nodaļa.

Iepirkuma komisija ir secinājusi, ka Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) konstatētās nepilnības esošā iepirkuma procesa ietvaros nav iespējams novērst un, saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, sarunu procedūra ir jāpārtrauc.

Lai novērstu iepirkuma procesa nepilnības, nepieciešams veikt izmaiņas tehniskajā specifikācijā, ko saskaņā ar likumu, esošā procesa ietvaros nav iespējams veikt. Nepieciešams arī pārvērtēt transportlīdzekļu testēšanas kārtību. Lai to pilnvērtīgi izvērtētu un testētu tehniskos parametrus, nepieciešams citu valstu atbalsts, jo vairāku pozīciju testēšanai Nacionālo bruņoto spēku spējas nav pietiekamas. Līdz ar to, izmaiņas nepieciešams veikt arī testēšanas veidlapās, ko likums liedz darīt šī procesa ietvaros.

Noskaidrojies, ka Ungārija ir bijusi pārprasta un tā nevēlas «boikotēt» jauno Eiropas Savienības (ES) līgumu par stingrāku fiskālo noteikumu ieviešanu. Tāpat papildus pārdomu laiks ir nepieciešams Dānijai un Bulgārijai. Zviedrija, kas, tāpat kā Čehija, ir viena no Eiropas Savienības (ES) valstīm, kura jau iepriekš pavēstīja, ka nav izlēmusi pievienoties vai noraidīt dalību jaunajā starpvalstu līgumā eirozonas glābšanai, pārējo 23 ES valstu lēmumam - stiprināt eiro «ceļā nestāsies», raksta thelocal.se.

Zviedrijas premjerministrs Frederiks Reinfelds (Frederik Reinfeldt) medijam pauda šaubas par pievienošanos jaunajam ES mēroga līgumam. «Zviedrija, kas nav eirozonas valsts, nevēlas tikt saistīta ar noteikumiem, kas ir labvēlīgi pārējai eirozonai,» norādīja Zviedrijas premjerministrs.

Savukārt ES komisijas pārstāvji ir gan kritizējuši Lielbritāniju, gan norādījuši, ka iespēja vēlāk pievienoties līgumam nav izslēgta. «Mēs neesam pateikuši «nē». Mēs uzskatām, ka ir labi, ka eirozonas valstis šajā haosā ir nākušas klajā ar kādu ideju, un mēs nenoslēdzam savas durvis,» medijam norādīja ES komitejas pārstāve Marija Granlunda (Marie Granlund). Savukārt ES komisijas vadītājs Karls Hamiltons (Carl Hamilton) kritizēja Lielbritāniju, kas krasi noraidījusi pievienošanos jaunajam līgumam. «Šādā veidā viņi šķel Eiropu. Lielbritānija nav rīkojusies konstruktīvi,» viņš norādīja.

Šonedēļ, Daugavpilī Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) 11. sēdē Latvijas un Baltkrievijas pārstāvji vienojās veicināt divpusējo ekonomisko sadarbību, meklējot arvien jaunus sadarbības virzienus un formas, informē Ekonomikas ministrijā.

Sanāksmes laikā puses vienprātīgi atzina, ka ir ieinteresētas attīstīt sadarbību transporta, tranzīta un loģistikas, sakaru un IKT, pārtikas, lauksaimniecības un mežsaimniecības, tūrisma, izglītības, zinātnes un tehnoloģiju, vides aizsardzības u.c. jomās.

Baltkrievijas puse norādīja, ka ir ieinteresēta arī turpmāk attīstīt sadarbību ar Latviju lauksaimniecības tehnikas, metālapstrādes produkcijas, elektronikas, lielās sadzīves tehnikas u.c. preču piegādēs Latvijas tirgum.

Ekonomiskās sadarbības sekmēšanai un sadarbības partneru loka paplašināšanai, puses vienojās rīkot Latvijas – Baltkrievijas biznesa forumu Rīgā 2016. gada pirmajā pusē. Forumā iecerēts pārrunāt sadarbības aktivizēšanu transporta un loģistikas, IKT, finanšu u.c. virzienos.

Pieeja Austrumu partnerības valstīm bijusi kļūdaina; turpmāk tai ir jābūt individuālai

Tā DB intervijā norāda Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, atzīmējot, ka veiksmīgs sociālais dialogs ir Latvijas veiksmes stāsts un kompetence, ko nodot tālāk Austrumu partnerības (AP) kolēģiem. LDDK ir viena no šodien Rīgā notiekošā AP Biznesa foruma rīkotājām.

Kādas ir Latvijas kompetences attiecībās ar Austrumu partnerības (AP) valstīm un kā tās tiek novērtētas Eiropā? Krievijas eksperts, profesors Peka Sutela no Somijas nesen sacīja, ka pēdējos pārdesmit gados Eiropas un ASV kompetence par Krieviju ir strauji zudusi, jo tā netika novērtēta. Vai līdzīgi nav arī ar vismaz daļu no AP valstīm?

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā tikās ar Baltkrievijas Republikas ārlietu ministru Vladimiru Makeju, lai pārrunātu abu valstu divpusējo sadarbību, īpaši ekonomisko, sadarbību starptautiskajās organizācijās un drošības politikas jautājumus, informē Ārlietu ministrija.

Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda gandarījumu par aktīvo politisko dialogu starp Latviju un Baltkrieviju, ko būtu jāuztur arī turpmāk. Tāpat Baltkrievija ir ļoti nozīmīgs Latvijas ekonomiskās sadarbības partnervalsts, jo tirdzniecības apgrozījums starp Latviju un Baltkrieviju pagājušā gadā pieauga par vairāk kā 22% un pozitīvā dinamika saglabājusies arī šī gada pirmajā pusgadā.

«Mēs pozitīvi vērtējam Latvijas un Baltkrievijas Starpvaldību komisijas darbu. Nākošās sēdes norise gaidāma š.g. 2. oktobrī Minskā. Esam gandarīti par sēžu norises regularitāti un darbs Starpvaldību komisijas ekspertu darba grupās parāda, ka mūsu starpā ir savstarpējā interese sadarbību paplašināt,» pauda E.Rinkēvičs.

Ministru kabineta sēdē atbalstīta četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegāde aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā Ārvalstu militārās finansējuma programmas ietvaros, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV, informē Aizsardzības ministrija.

Lai nodrošinātu vidējās klases helikopteru nomaiņai ilgtermiņā nepieciešamos finanšu resursus un uzsāktu to iegādi, Ministru kabinets lēma par papildu finansējuma iestrādāšanu Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa saistībās 2023. un 2024. gadam aptuveni 80 miljonu eiro apmērā, nepārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.

«Helikopteru platformu nomaiņa ir vitāli svarīga ne tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pēc AM sniegtās informācijas, UH-60M «Black Hawk» ir Nacionālo bruņoto spēku prasībām atbilstošākie helikopteri gan militāro, gan civilo uzdevumu izpildei. UH-60M «Black Hawk» galvenā priekšrocība ir tā uzbūve un dzīvotspēja, jo helikopteri «Black Hawk» ir radīti primāri izmantošanai militārām vajadzībām krīzes situācijās ar daudzfunkcionālu aprīkojumu, kas spēj veikt kaujas uzdevumus, meklēšanu un glābšanu, medicīnisko evakuāciju, transportēšanu, ugunsdzēsības darbus un avārijas seku likvidēšanu. Tiem piemīt augsta manevrētspēja, ballistiskā un triecienizturība, kā arī atvieglota uzturēšana. Helikopteri UH-60M «Black Hawk» būs sagatavoti, lai uz tiem varētu uzstādīt ieroču sistēmas, norāda Aizsardzības ministrija.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.

Valdība uzdevusi Finanšu ministrijai (FM) divu mēnešu laikā izveidot īpašu ekspertu grupu VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadībā, kurai būs jāpiedalās ar robežšķērsošanas vietu un ar to turpmāko attīstību saistītu problēmjautājumu risināšanā, kā arī jānodrošina starp iesaistītajām iestādēm nepieciešamā koordinācija.

VNĪ norāda, ka robežšķērsošanas vietu attīstībai primāras ir Latvijas un Krievijas pusē vienlaikus notiekošas un abpusēji saskaņotas aktivitātes, kā arī pastiprināta uzmanība efektīvam un ekonomiskam finanšu resursu ieguldījumam.

Tāpat VNĪ ir gandarīts par paveikto mazināšanai robežkontroles punktos un pasvītro šo problēmu aktualitāti, kā arī saredz iespējas tās risināt valstij saimnieciski izdevīgā veidā.

VNĪ norāda, ka konkrēts piemērs saistāms ar robežšķērsošanas vietu (RŠV) Vientuļi modernizāciju. VNĪ sagatavojis visus nepieciešamos dokumentus, lai piesaistītu ES finansējumu.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piektdien tikās ar Baltkrievijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijā Marinu Dolgopolovu, lai pārrunātu aktuālos divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumus un šogad plānotos pasākumus abu valstu ekonomiskās sadarbības sekmēšanai, informē Ekonomikas ministrija.

Latvija tradicionāli sadarbojas ar Baltkrieviju tirdzniecības, tranzīta un loģistikas, tūrisma, vieglās rūpniecības un citās nozarēs, kura veicināšanā īpaši svarīgs priekšnoteikums ir abu valstu ģeogrāfiskais tuvums, plašie kontakti uzņēmēju līmenī un dažādi ekonomiskās sadarbības formāti – Latvijas – Baltkrievijas Starpvaldību komisija, Latvijas - Baltkrievijas Lietišķās sadarbības padome, kā arī Latvijas Ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Baltkrievijā.

Ministrs ar atzīmēja Baltkrievijas plānus aktivizēt divpusējo ekonomisko sadarbību ar Latviju un aicināja paplašināt sadarbību ne tikai tradicionālajās jomās, bet arī IKT, izglītības un zinātnes, kā arī energoefektivitātes jomā.

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Latvijas-Baltkrievijas Starpvaldību komisijas (SVK) Transporta grupa ceturtdien vienojās par ciešu sadarbību transporta-loģistikas ķēžu nodrošināšanā Ķīnas kravu tranzītam uz Baltijas un Skandināvijas valstīm, informē Satiksmes ministrijā (SM).

SVK sanāksmes dalībnieki pārrunāja sadarbību transporta jomā, uzsverot kravu pārvadājumu, kā arī tranzīta nozīmību abu valstu transporta sadarbības attīstīšanā. Abas puses izteica gandarījumu par 2015.gadā pārvadātajiem kravu pārvadājumu apjomiem starp abām valstīm. Jomas pārstāvji uzsvēra, ka pēdējos gados nav novēroti nopietni pārkāpumi starptautisko autopārvadājumu jomā ne no Latvijas, ne arī no Baltkrievijas autopārvadātāju puses.

Sanāksmes dalībnieki pārrunāja līdzšinējo sadarbību un vienojās par nepieciešamību sagatavot jaunu starpvaldību nolīgumu projektu par sadarbību dzelzceļa transporta jomā.

Latvijas puse prezentēja Latvijas iespējas un piedāvājumu ostu, tranzīta un loģistikas centru attīstību. Latvijas amatpersonas uzsvēra Latvijas ostās piedāvātas investīciju iespējas un nodokļu atvieglojumus, kas veicinātu jaunu investīciju piesaisti ostu infrastruktūras attīstībai.

Mārtiņa ielas 8 nama īrnieki apgalvo, ka nav saņēmuši paziņojumu par tiesu izpildītāja ierašanos, tomēr tiesu izpildītājs Juris Vildaus Db.lv norādīja - viss esot noticis likumīgi, bet par tiesu izpildītāja ierašanos iedzīvotāji bija jāinformē nama īpašniekam. «Ja īrnieki vēlas apstrīdēt tiesu izpildītāja darbu, tad viņi var vērsties tiesā,» Db.lv stāstīja J. Vildaus.

«Ja dzīvokļu īpašnieki vēlas apstrīdēt tiesas lēmumu, viņi var vērsties tiesā, bet tiesu izpildītājs darbojas saskaņā ar likumu,» Db.lv norādīja tiesu izpildītājs J. Vildaus.

Piektdien no Mārtiņa ielas 8 nama izliktie iemītnieki ar ieniegumiem jau vērsušies Rīgas pašvaldības policijā – iesniegumos norādīts, ka izlikšana no dzīvokļiem notikusi bez iepriekšēja brīdinājuma, vēstīja aģentūra Leta. J. Vildaus Db.lv norādīja – brīdinājums tika sūtīts mājas iepriekšējam īpašniekam, kuram bija jānodrošina nama iedzīvotāju informēšana.

Db.lv viņš norādīja, ka no visiem pārbaudītajiem dzīvokļiem noslēgtu aktuālu līgumu varēja parādīt tikai viena dzīvokļa īrnieks. Par izmestajām mantām J. Vildaus nav informēts, jo tas nav tiesu izpildītāja kompetencē. Tāpat viņš apliecināja, ka esot darbojies saskaņā ar likumu, savukārt par 16. dzīvokļa īrnieces Ļudmilas Ponomarjovas izteikto apgalvojumu, ka tiesu izpildītājs esot mēģinājis nozagt viņas dzīvokļa īres līgumu, J. Vildaus atbildēja, ka līgumu zadzis nav un tas ir viņas viedoklis.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Latvija kopā ar kaimiņvalstīm Lietuvu, Igauniju un Poliju elektroniski parakstījušas Nodomu memorandu par sadarbību 5G savienojamības un savienotās automatizētās mobilitātes attīstībā Ziemeļjūras-Baltijas koridorā, informē Satiksmes ministrija.

Memorandā uzsvērta nozīme ciešākai sadarbībai starp Baltijas valstīm un Poliju ilgtspējīgas mobilitātes mērķu sasniegšanā, satiksmes drošības uzlabošanā un inovāciju ieviešanā.

Valstis vienojušās turpināt sadarbību 2019.gada 7.martā Rīgā izveidotajā starpvaldību darba grupā, lai sekmētu 5G un savienotās automatizētās mobilitātes mērķu sasniegšanu Ziemeļjūras-Baltijas koridorā, izmantojot Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru 2021. - 2027.

"Parakstot memorandu, tiek apstiprināta kopīga ceļakarte Via Baltica ceļa kā 5G un savienotas un automatizētas braukšanas koridora izveidei, par kuru starpvaldību darba grupa vienojās 2019.gada 28.novembrī, un atbalstīta ceļakartes turpmāka attīstība, iezīmējot laika grafiku īpašām saistībām un centieniem, kā paredzēts šajā dokumentā," informē Satiksmes ministrija.