Ražošana

EP iebilst pret trim ģenētiski modificētu sojas pupu šķirnēm

Žanete Hāka,04.02.2016

Jaunākais izdevums

ES Komisijai ir jāatsauc piešķirtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās sojas pupas, kas ir izturīgas pret glifosāta herbicīdiem, teikts Eiropas Parlamenta trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) glifosātu klasificējusi kā iespējami kancerogēnu vielu un ka ES ir atļāvusi lietot ĢMO bez dalībvalstu atbalsta.

EP deputāti norāda, ka herbicīdu glifosātu, pret kuru iepriekš minētās ģenētiski modificētās sojas pupas ir izturīgas (līdztekus citiem herbicīdiem attiecībā uz FG72 un MON 87708 x MON 89788), Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015.gada 20. martā klasificēja kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu.

Tomēr Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestāde 12. novembrī norādīja, ka vēža risks cilvēkiem no šī herbicīda ir maz ticams.

EP deputāti arī norāda, ka Eiropas Komisija pati paudusi nožēlu, ka, kopš spēkā stājusies pašreizējā ĢMO atļauju piešķiršanas procedūra, lēmumus par ĢMO sugu atļaušanu Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot atbalstu no dalībvalstīm. Līdz ar to tas, kas būtu pieļaujams izņēmuma kārtā, kļuvis par normu.

Eiropas Parlaments 2015.gada oktobrī iebilda pret īpašu ES tiesību aktu, ar kuru jebkura ES dalībvalsts savā teritorijā varētu ierobežot vai aizliegt Eiropas Savienībā apstiprinātas ģenētiski modificētas pārtikas vai dzīvnieku barības pārdošanu un lietošanu. EP deputāti pauda bažas, ka šāds tiesību akts varētu izrādīties nepraktisks vai novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm, kas ĢMO atbalsta un tām, kas neatbalsta. Deputāti aicināja Komisiju iesniegt jaunu priekšlikumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, par 5,8 % samazinājās izmantoto pesticīdu daudzums vienam graudaugu un par 11,7 % rapša sējumu hektāram, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati par pesticīdu izmantošanu graudaugu kultūrām, lauka pupu un rapša sējumos 2017. gada ražai.

Pērn graudaugu sējumos izmantotas 689,3 tonnas pesticīdu (vielas, tostarp mikroorganismi, kam ir vispārēja vai specifiska iedarbība uz kaitīgiem organismiem vai augiem, augu daļām vai augu produktiem) jeb 0,98 kg vidēji vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,04 kg), savukārt rapsim – 159,2 tonnas jeb vidēji 1,36 kg vienam sējumu hektāram (2012. gadā – 1,54 kg).

Apsekojumu par pesticīdu izmantošanu veic reizi piecos gados. 2017. gadā pirmo reizi iegūta informācija par pesticīdu lietošanu lauka pupām, jo, salīdzinot ar 2012. gadu, to sējumu platība palielinājās 15 reizes, ko veicināja jaunā atbalsta maksājuma par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanu ieviešana. Pagājušajā gadā lauka pupu sējumiem izmantota 63,1 tonna pesticīdu jeb 1,49 kg sējumu hektāram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirdzniecības kariņi pāraug pārtikas kariņos

Jānis Šķupelis - DB investora redaktors,20.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks izmantot robu, ko rada tirdzniecības kariņu radītā dažu nevēlēšanās importēt no ASV.

Šobrīd viena no visvairāk apspriestajām tēmām turpina būt globālie tirdzniecības kari, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Līdz šim jūtamāk notiekošais pārtikas izejvielu tirgū ietekmējis sojas pupiņu vērtību, kura preču biržā nogāzusies līdz 10 gadu zemākajam līmenim. ASV ieviešot papildu tarifus Ķīnas importam, šī Tālo Austrumu lielvalsts par cīņas lauku izvērš sojas tirgu (ASV, kas ir viena no pasaulē lielākajām sojas pupiņu audzētājām, aptuveni pusi no savas to ražas ved uz Ķīnu).

Pašlaik izskatās, ka sojas pupiņu tirgus no izejvielām nebūs vienīgais cīņas lauks, un pastāv risks, ka pasaule galu galā piedzīvos ko līdzīgu «pārtikas kariņam», kad dažādiem šādiem produktiem, piemēram, tiek noteikti jauni tarifi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu pēdējo nedēļu laikā preču biržā visai spēji augstāk devusies vairāku pārtikas izejvielu vērtība. Ja šāds kāpums ievilksies, tas var rezultēties arī ar kādu pārtikas preču cenu pieaugumu mazumtirdzniecības veikalu plauktos.

Šāda situācija uz pandēmijas krīzes iespaidā sarūkošu iedzīvotāju ienākumu fona draud vēl vairāk pasliktināt daļas sabiedrības dzīves kvalitāti.

Katrā ziņā kāds pārtikas cenu lēciens uz spējas ekonomikas krīzes fona varētu izrādīties visai problemātisks. Sevi piesakot Covid-19, sākotnēji gan pārtikas cenas daudzviet bija visai stabilas, kas deva zināmu cerību, ka no kādām plašākām reģionālām pārtikas krīzēm pasaulē tomēr izdosies izvairīsies. Pēdējā laikā gan parādās spriedumi, ka tas tā tomēr varētu arī nebūt. Piemēram, Bloomberg raksta: “Pasaule virzās uz bezprecedenta pārtikas krīzes pusi. Pandēmija traucē piegāžu ķēdes, negatīvi ietekmē ekonomikas un patērētu pirktspēju”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pievēršas sojas pupu audzēšanai

Dienas Bizness,28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirzas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Avotiņi šogad divu hektāru platībā tiks audzētas sojas pupas. Tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Tiks sētas arī 15 dažādu šķirņu mazās pupiņas. Saimniece Ligita Zvirbule izlēmusi, ka turpmāk saimniecībā akcentēs pākšaugu audzēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Mēs līdz šim galvenokārt saimniecībā nodarbojāmies ar dārzeņu audzēšanu. Tas ir ļoti fizisks darbs, tāpēc izlēmu, ka mazliet pašai sev ir jādod atelpa. Domāju, ka pākšaugi ir starp tām kultūrām, kas tik fizisku darbu neprasa. Tā kā sojas pupas pērn izdevās ļoti labi novākt ar kombainu, tad turpmāk specializēsimies uz pākšaugiem. Ar kombainu man izlīdzēja attālāks kaimiņš. Būtībā sojas pupas jau nedaudz atgādina mazus zirnīšus. Atlika tikai nedaudz pielāgot kombaina sietu,» savu izvēli pamato Ligita. Viņa plāno galvenokārt sēt arī tās mazās pupiņas, kam forma ir apaļa, jo pārliecinājusies, ka arī tās ir iespējams nokult.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Bayer vadītājs sola nemēģināt Eiropā ieviest Monsanto ģenētiski modificētās kultūras

LETA,10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas ķīmijas un farmācijas kompānija Bayer pirmdien paziņoja, ka pēc vērienīgās ASV lauksaimniecības uzņēmuma Monsanto pārņemšanas Eiropā neieviesīs ģenētiski modificētas kultūras.

«Mēs nepārņemam Monsanto, lai Eiropā izveidotu ģenētiski modificētu kultūru ražotnes,» intervijā laikrakstam Sueddeutsche Zeitung norāda Bayer vadītājs Verners Baumans.

«Daži cilvēki uzskata, ka mums tas būtu vieglāk nekā Monsanto, ņemot vērā mūsu reputāciju,» sacīja Baumans. «Ja politiķi un sabiedrība Eiropā nevēlas ģenētiski modificētas sēklas, tad mēs to pieņemam, lai arī mums šajā jautājumā ir pretējs viedoklis.»

Monsanto pārņemšanas darījuma summa veidos 66 miljardus dolāru (58,8 miljardus eiro), tam kļūstot par visu laiku lielāko pārņemšanas darījumu, kādu īstenojusi Vācijas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Kā top grauzdētas pupas Pupuchi

Jānis Strautiņš,07.12.2018

Produktu sākums ir lauka pupa. Melni violetās ir pasaules mantojuma šķirne Krievu melnā.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības uzņēmums “Golden Fields”, kas darbojas trīs Baltijas valstīs, atklājis augu olbaltumvielu ražotni Latvijā, Liepājā.

Šī rūpnīca, kurā uzņēmums ir ieguldījis 16 miljonus eiro, izmantos zirņus un lauka pupas, lai ražotu augu olbaltumvielas, granulas, šķiedrvielas, cieti un miltus liellopiem un pārtikas ražošanai. Uzņēmums apsver iespēju atvērt līdzīgas rūpnīcas arī pārējās Baltijas valstīs.

“Golden Fields” izpilddirektors Mahmuds Ahmeds [Mahmoud Ahmed], norādīja, ka uzņēmums, kurš ražos šīs augu olbaltumvielas, ir “Golden Fields Alternative Protein”. "Šīs rūpnīcas atklāšana ir jauns posms “Golden Fields” paplašināšanā pēc uzņēmuma 2023. gadā noslēgtā piegādes līguma ar Apvienotajos Arābu Emirātos Abudabi darbojošos lauksaimniecības uzņēmumu “Al Dahra Group”, kurš ir viens no lielākajiem lopbarības piegādātājiem visā pasaulē,” norādīja Ahmeds. “Šodien ar lepnumu paziņojam par mūsu jauno sadarbību ar “Bunge” – pasaules līderi agrorūpniecības un pārtikas un sastāvdaļu ražošanas nozarē. Šis uzņēmums ar savu plašo klientu loku, spēcīgo piegādes ķēdi, augstākajām kvalitātes garantijām un praktisko pieredzi pārtikas un lopbarības tirgū veicinās zirņu un lauka pupu olbaltumvielu pārdošanu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere,07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP iebilst pret jaunu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni

Dienas Bizness,16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai ir jāatsauc izsniegtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni NK603xT25, kas ir noturīga pret glifosāta herbicīdiem, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti trešdien pieņemtajā rezolūcijā, informē EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules veselības organizācija glifosātu klasificējusi «varbūtēji kancerogēnu», un mudina Komisiju pārtraukt izsniegt atļaujas ģenētiski modificētām sugām, kamēr nav uzlabota ES atļauju izsniegšanas procedūra.

Eiropas Parlaments norāda, ka, neraugoties uz tā paustajām bažām par ES ģenētiski modificētās pārtikas un barības autorizēšanas procedūras nepilnībām, Komisija 4.decembrī ir atļāvusi lietot kukurūzu NK603xT25 pārtikā un dzīvnieku barībā.

EP deputāti rezolūcijā min, ka Pasaules Veselības organizācijas vēža izpētes aģentūra šā gada martā norādījusi, ka glifosāta herbicīdi, pret kuriem NK603xT25 kukurūza ir noturīga, ir «varbūtēji kancerogēni» cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes graudaudzētājs Sergejs Virts sācis audzēt sojas pupas un pārstrādāt tās eļļā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šogad zemnieku saimniecībā Rubuļi plānots iesēt 86 ha sojas. Jau iegādātas iekārtas un sākta sojas eļļas spiešana. Sojas spraukumus saimnieki izbaros cūkām, bet eļļu, iespējams, pēc visu nepieciešamo formalitāšu nokārtošanas piegādās patērētājiem.

Saldus novada z/s Rubuļi saimnieki Benita un Sergejs Virti Zaņas pagastā saimnieko jau 25 gadus. Kā atceras B. Virta, saimniekot sākuši ar 18 ha, ko tolaik piešķīrusi kolhoza valde. Tas bijis pārejas laiks, un šis zemes daudzums, ko piešķīra Virtiem, tam laikam bijis salīdzinoši liels. «Tolaik domāju – ko ar to darīsim, jo mums vienīgie instrumenti bija mēslu dakša un lāpsta, bet kūtī gan bija cūkas un govis,» atceras saimniece. Pamazām izdevies iegādāties zemi savā īpašumā. Sergejs Virts stāsta, ka deviņdesmitajos gados daudzi sākuši atgūt zemi īpašumā, bet saimniekot uz tās nevēlējās, vai arī gados vecākie ļaudis baidījās iegūt zemi īpašumā, zinot vēsturiskos notikumus, kad turīgāki saimnieki tika izvesti. Līdz ar to cilvēki bijuši priecīgi, ka kāds vēlas to apsaimniekot. Šobrīd jau Rubuļi izaugusi par vienu no lielākajām saimniecībām Dienvidkurzemē un apsaimnieko teju 1000 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās visai strauji turpina palielināties vairāku nozīmīgu pārtikas izejvielu cena.

Piemēram, sojas pupiņu piegāžu līgumu vērtība ASV preču biržā nupat pārsniegusi 11 ASV dolāru atzīmi par bušeli, kas ir augstākais līmenis četros gados. Kopš pavasara beigu daļas tādējādi sojas pupiņu vērtība ir palēkusies jau par trešo daļu. Tāpat šajā periodā par 30% ASV preču biržā palielinājusies kukurūzas cena, un līdzīgs cenas lēciens bijis arī kviešiem.

Rezultātā arī to pašu kviešu cena šobrīd ir visaugstākā kopš 2015. gada vasaras. Šādi jaunumi varētu priecēt vairākus lauksaimniekus, kuriem var izdoties visai dārgi pārdot savu produkciju. Vienādojuma otra puse gan ir patērētāji, kuriem uz pandēmijas sarūkošo ienākumu fona var nākties arvien lielāku savu līdzekļu daļu atvēlēt pārtikas iegādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Bayer pārņems Monsanto, radot pasaules mēroga līderi

Lelde Petrāne,14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rīgas Dzirnavnieka īpašnieks Baltijas ražotņu stiprināšanai investēs aptuveni 10 miljonus eiro

Db.lv,26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums AB Baltic Mill, kuras uzņēmumu grupā ietilpst arī AS «Rīgas Dzirnavnieks», plāno daudz spēcīgāk attīstīt vietējās ražotnes Baltijā un tuvākajos gados ieguldīs aptuveni 10 miljonus eiro to tirgus pozīciju stiprināšanā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros AS «Rīgas Dzirnavnieks» jau uzsācis ražotnes modernizāciju, lai jau no nākamā gada sākuma uzsāktu fasētu zirņu un pupu produktu ražošanu. Šis ir pilnīgi jauns darbības segments uzņēmumam. Vienlaikus notiek sagatavošanās darbi, lai uz vietas ražotnē varētu uzsākt arī makaronu produktu ražošanu.

Uzsāktā modernizācija paredz ne tikai jaunu produktu ražošanu, bet arī paaugstināt ražošanas standartus un kvalitāti, kas pavērs jaunas produktu iepakošanas un drošības iespējas.

Anita Skudra, AS «Rīgas Dzirnavnieks» direktore: «Grupas plāni ietver vairākus posmus, no kuriem pirmais posms jau tiek īstenots Latvijā - gan cieto kviešu šķirņu pārstrādi un no tiem makaronu ražošanu, gan pākšaugu - zirņu un pupu - un citu graudaugu kā rīsu pārstrādi un fasēšanu. Šie Latvijā ražoti produkti paplašinās Herkuless zīmola sortimentu. Šis solis veicinās uzņēmuma konkurētspēju gan Baltijas tirgū, gan ārpus tā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grauzdētu cūku pupu «Pupuchi» ražotājs SIA «Zekants» turpmāko septiņu gadu laikā plāno desmitkāršot ražošanas jaudas, sacīja uzņēmuma līdzīpašniece Zanda Ozola.

«Mērķis ir septiņos gados palielināt ražošanas jaudas tā, lai mēs mēnesī varētu saražot 20 tonnas gatavās produkcijas,» sacīja Ozola, norādot, ka patlaban «Zekants» grauzdēšanas apmērs ir divas līdz 2,5 tonnas produkcijas mēnesī.

Pēc viņas sacītā, biznesa ideja par kraukšķīgo cūku pupu ražošanu bez eļļas, garšu pastiprinātājiem un ar samazinātu sāls daudzumu pirms dažiem gadiem īstenota, pašiem uzbūvējot savu grauzdēšanas iekārtu un ražošanas līniju. Gatavas līnijas šāda produkta ražošanai tirgū neesot pieejamas. Plānoto ražošanas apmēru ar esošajām iekārtām nevar nodrošināt, tāpēc «Zekants» vajadzēs piesaistīt zinātniekus papildus tehnoloģisko iekārtu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada dome 31. augusta domes sēdē atbalstījusi lēmumprojektu, kas paredz izīrēt nedzīvojamās telpas 44,1m2 platībā pašvaldības nekustamajā īpašumā Jaunlīdumi Dzirniekos Jaunsvirlaukas pagastā saimnieciskās darbības veikšanai. Uzņēmējas Kristīnes Ozoliņas nodarbe ir pārtikas produkta ražošana no cūku pupām, kas raksturojami kā čipši, uzkodas jeb cūku pupu kraukšķi, informē novada domē.

Jaunā uzņēmēja, kas līdz šim kā pārtikas tehnoloģijas pētniece līdzdarbojās Latvijas Lauksaimniecības Universitātes paspārnē, plāno izveidot uz sociālās uzņēmējdarbības principiem balstītu nelielu ražotni. Uzņēmuma produkcija jau pakāpeniski top un ir iegādājama pēc pasūtījuma vai mājražotāju tirdziņos.

Ņemot vērā, ka uzņēmējdarbības ražošanas pamatā ir rūpīgs roku darbs – gan cūku pupu šķirošanā, lobīšanā, vēlāk arī fasēšanā, darbā plānots iesaistīt tieši sociāli mazaizsargātas mērķgrupas pārstāvjus - piemēram, cilvēkus ar īpašām vajadzībām vai pirmspensijas vecuma cilvēkus.

Plānots, ka ar pašvaldības atbalstu uzņēmums sniegs pieteikumu arī projektu konkursā Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), Latvijas Lauku attīstības programmā. Šī programma sniedz atbalstu jaunu produktu un pakalpojumu radīšanai, to realizēšana tirgū un kvalitatīva darba apstākļu radīšanai, ražošanas procesā nodrošinot darba vietas sociālai atstumtības riskam pakļautai cilvēku grupai - cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas pašvaldību ĢMO aizlieguma noteikšanu joprojām uzskata par lozungu lēmumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojumus audzēt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugus pašvaldības var noteikt pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus un nosakot aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

Šobrīd lielākā daļa Latvijas pašvaldību aizliegušas savās teritorijās audzēt ĢMO kultūraugus. «Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē šādus saistošos noteikumus un sniedz atzinumus atbilstoši likuma Par pašvaldībām regulējumam. Nekādu uzskaiti, kādās teritorijās šādi aizliegumi ir noteikti, VARAM neveic,» informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone. Vēlāk, precizējot sniegto informāciju, VARAM pārstāve norāda, ka ir šādas pašvaldības, kas nav nekad noteikušas ĢMO aizliegumu, – Babītes, Engures, Mārupes, Saulkrastu, Strenču novadi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilze Gamorja izvēlējusies liet sveces ar reljefu, kurā izceltas baltu zīmes, rūnu formulas un Dzīvības zieds

Ar sveču liešanu SIA Alfa Jums līdzīpašniece Ilze Gamorja sāka nodarboties šī gada vasarā. Iepriekš viņa jau ilgāku laiku bija izgatavojusi dāvanu aploksnes un brošas, bet vēlējās papildināt savu sortimentu. Ilgi domājot par to, ko tieši viņa vēlētos piedāvāt, Ilze izvēlējās sveces.

Latvijā pašlaik ir plašs sojas vaska sveču piedāvājums ar dažādiem ziediem. Viņai pašai tās patīk, un sākotnēji radās doma izmēģināt roku šādu sveču izgatavošanā, tomēr jau no paša sākuma viņai bija skaidrs, ka jāpiedāvā kaut kas atšķirīgs no tā, kas ir citiem. Ilze lej sveces ar reljefām zīmēm. Kopumā viņas piedāvājumā ir desmit dažādas sveces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis,07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biogāze no jūras un augstvērtīgi raugi no mežiem – tādi ir zilās ekonomikas (Blue Economy) teorētiķa Guntera Pauli (Gunter Pauli) ieteikumi Latvijai, kā vietējos resursus izmantot maksimālas pievienotās vērtības radīšanai.

Rīgā profesors G. Pauli viesojās Lielās talkas desmit gadu jubilejas svinībās un uzstājās ar lekciju pie Valsts prezidenta.

Kāpēc jūs esat radījis nošķīrumu starp savu zilo ekonomiku un plaši pazīstamo zaļo ekonomiku, lai gan ekoloģiskie mērķi jau tām ir vienādi?

Par zaļo ekonomiku esmu cīnījies 30 gadus. Šajos gados esmu sapratis, ka viss, kas ir labi jums un kas ir labi videi, ir dārgi, tāpēc tas dabiski iznāk arī domāts bagātniekiem. Nepārprotiet – es neesmu pret zaļo ekonomiku. Es esmu par to. Tomēr mums ir jāprot rīkoties labāk, nekā mēs zaļās ekonomikas kontekstā darām šodien. Zilās ekonomikas pamatā ir nostāja, ka ir jāizmanto tas, kas mums ir, un ar mērķi no tā radīt maksimāli lielu vērtību. Un mums tiešām ir, kur piestrādāt, lai radītu lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru