SIA «Glesum Investments», kuras vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Juris Savickis, ir ieķīlājusi tai piederošās multifunkcionālās halles «Arēna Rīga» pārvaldītāja SIA «Arēna Rīga» kapitāldaļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmēji ir AS «Expobank» un «Expobank CZ a.s.» un par labu bankai ieķīlātas visas 1 158 624 SIA «Arēna Rīga» pamatkapitāla daļas, kuru vienīgais īpašnieks ir SIA «Glesum Investments».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 24 miljoni eiro.

Arī SIA «Arēna Rīga» reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas preču zīmes «Arēna Rīga» un «ARĒNA RĪGA», kā arī divas «Toyota» automašīnas un «Opel» busiņš. Savukārt ar otru komercķīlu ieķīlātas SIA «Arēna Rīga» meitas uzņēmuma SIA «Arena Catering» 508 pamatkapitāla daļas. Vēl viena komercķīlu reģistrēta arī uz SIA «Arena Catering» nosaukuma, ieķīlājot visu uzņēmuma mantu.

Kopš pirmdien uzsākta publiskā biļešu tirdzniecība uz latino superzvaignzes Enrikes Iglesiasa koncertu, nopirktas jau vairāk nekā puse no pieejamajām biļetēm jeb aptuveni 7 000 biļešu, informē koncertaģentūra FBI.

Mūziķis 12 000 apmeklētāju ietilpīgajā Arēnā Rīga koncertu sniegs 27. aprīlī. Gatavojoties Greatest Hits Eiropas turnejai, kuras ietvaros Enrike Iglesiass uzstāsies arī Latvijā, mūziķis paralēli turpina darbu ierakstu studijā. "Pašlaik strādāju pie divu jaunu albumu ieraksta – viens būs angļu, bet otrs spāņu valodā. Pirms došanās turnejā gribu izdarīt maksimāli daudz, lai jaunie albumi pēc iespējas ātrāk nonāktu pie klausītājiem. Tagad daudz laika veltu dziesmu rakstīšanai un domāju, ka abus ierakstus pabeigšu drīz pēc atgriešanās no tūres," savā mājaslapā stāsta Enrike Iglesiass.

Mūziķis atzīst, ka ir liels videofailu apmaiņas vietnes YouTube fans. Tieši tur, vērojot visdažādākos mūzikas video ierakstus, mūziķis smēlies iedvesmu vairākiem savu dziesmu videoklipiem. "Stundām ilgi varu pētīt profesionāļu un amatieru nofilmētos mirkļus un bieži, pateicoties tiem, man galvā iešaujas jaunas domas. Tieši pēc ilgas sērfošanas YouTube atradu dažas lieliskas idejas manas jaunākās dziesmas Takin' Back My Love video. Manuprāt, rezultātā tas ir viens no labākajiem videoklipiem, kāds bijis kādai no manām dziesmām!"

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Arēna Rīga īpašniece – Rietumu banka plāno tās piegulošajā teritorijā uzbūvēt hokeja treniņa laukumu, akustisko koncertzāli, kā arī paplašināt stāvlaukumu.

Tiek pētītas iespējas būvēt arī sporta un tūrisma preču tirdzniecības centru vai citus objektus (atkarībā no situācijas nekustamā īpašuma tirgū u.c.)

Projekta saskaņošana varētu ilgt no gada līdz pusotram gadam, tad sekotu būvniecība. Projekts varētu tikt realizēts divos trijos gados. Šobrīd esot pāragri spriest par investīcijām, jo ir skaidra koncepcija, bet vēl nav gatavs projekts. Taču tas būs vairāku miljonus latu vērts teritorijas attīstības plāns.

Tā kā Arēna ir pilnībā privāts uzņēmums un nesaņem jebkādas dotācijas vai atvieglojumus no valsts vai pašvaldības puses, scenārija realizācijai būs nepieciešams piesaistīt ievērojamas privātās investīcijas.

Ar 440 tūkstošu ASV dolāru grantu filantropiskā "Google" nodaļa "Google.org" atbalstīs "Riga TechGirls" Latvijā un "Women Go Tech" Lietuvā.

Šīs sadarbības ietvaros vismaz 500 sievietēm Latvijā nodrošinās bezmaksas digitālas apmācības un iecerēts, ka "Google.org" atbalstītajās programmās piedalīsies vairāk nekā 2300 sievietes Latvijā un Lietuvā.

Abas programmas ir paredzētas meitenēm un sievietēm, kuras vēlas mainīt savu karjeru un pievērsties tehnoloģiju nozarei, atrodot jaunas darba iespējas Latvijā un Lietuvā. Šīs iniciatīvas mērķis ir arī pastiprināt ekonomiku, palielināt informāciju tehnoloģiju (IT) nozares potenciālo darbaspēku, uzlabot sieviešu iekļaušanos šajā nozarē un sniegt atbalstu Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai.

""Google.org" ir apņēmusies atbalstīt mazākas kopienas un sniegt iespējas ikvienam. Dati liecina, ka pandēmijas laikā sievietes darba tirgū visā Eiropā ir vairāk ietekmētas nekā vīrieši, un joprojām paliek neaizsargātas pret turpmākajām izmaiņām. Tāpēc mēs palīdzam "Riga TechGirls" Latvijā, lai sniegtu palīdzību, mentoringu un plašākus kontaktus, kas palīdzēs vairāk sievietēm iegūt darbu tehnoloģiju nozarē un, cerams, iedrošinās jauno sieviešu tehnoloģiju līderu paaudzi," teic Liza Belezorova, "Google.org" programmas vadītāja Eiropā, Austrumu valstīs un Āfrikā.

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Šovakar, 27.aprīlī, Arēnā Rīga notiks latino dziedātāja Enrikes Iglesiasa (Enrique Iglesias) koncerts. Uz koncertu jau martā pārdotas visas stāvvietas, informēja koncertaģentūras FBI sabiedrisko attiecību koordinators Kristaps Kārkliņš.

Šobrīd pārdošanā esot pieejamas pēdējās sēdvietu biļetes.

Rezultāti rādot, ka mūziķa priekšnesums kļūs par gada apmeklētāko koncertu Arēnā Rīga, iekļūstot veiksmīgāk pārdoto arēnas koncertu kompānijā kopā ar tādiem grandiem kā Stings, Depeche Mode un Eltons Džons.

Mūziķis Latvijā ieradīsies albuma Greatest Hits popularizēšanas tūres ietvaros.

Pēdējās biļetes uz E. Iglesiasa šovu šobrīd iegādājamas Biļešu servisa kasēs par 35 Ls.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja Arēna Rīga apmeklētājiem SIA Arena Catering pērno gadu noslēdza ar 1,33 tūkstošu latu zaudējumiem iepretim 13,5 tūkst. Ls zaudējumiem, kas uzņēmumam bija 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 1,03 miljonus latu, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad SIA Arena Catering apgrozījums bija 958 tūkstošus latu.

SIA Arena Catering arēnas telpās apmeklētāju apkalpojumu nodrošinājis astoņās ātrās ēdināšanas punktos, divpadsmit mobilajos bāros, četros bāros un četrdesmit astoņās VIP ložās. Aizvadītajā gadā uzņēmumā strādāja 133 darbinieki.

SIA Arena Catering reģistrēta 2010. gadā, un uzņēmuma īpašniece ir SIA Arēna Rīga. Arēna Rīga pieder daļas arī SIA Arena Cogeneration, liecina Lursoft dati.

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Pēdējā laikā sieviešu skaits biznesa eņģeļu vidū aug, bet izmaiņas notiek lēnām

«Man bail minēt skaitļus, bet šķiet, ka eņģeļinvestoru vidū sieviešu nav vairāk par 10%,» saka Nensi Govindere (Nanci Govinder), Rising Tide Europe tīkla eņģeļinvestore un Šveices inovāciju aģentūras Innosuisse jaunuzņēmumu konsultante.

Situācija, vērtējot pa valstīm, ir atšķirīga, un tam ir dažādi iemesli. Viņa uzskata, ka liela nozīme ir skolu sistēmai, kas mudina sievietes būt neatkarīgām. Pēc viņas teiktā, ir vajadzīga domāšanas maiņa finansēšanas jomā. «Uz sievietēm uzņēmējām skatās citādāk nekā uz vīriešiem, kuri ir uzņēmēji. Ir jāiesaistās, jāatbalsta un jāiedrošina, jāmaina sieviešu domāšana, ka viņām nevar būt ģimene un bizness. Var būt viss, bet varbūt ne viss vienlaikus,» saka N. Govindere.

Latvijas sieviešu izlases basketbolistes Santa Dreimane un Gunta Baško intervijā Db atklāj basketbola aizkulises un savus nākotnes plānus.

Latvijā ar sieviešu basketbola izlasi šobrīd saista lielas cerības. Kā tiekat galā ar atbildību un spiedienu?

Gunta Baško: Galvenais ir par to nedomāt. Nevajag visu laiku domāt par to, ka mums vajag par katru cenu uzvarēt. Vajag šīs sajūtas maksimāli neitralizēt, lai nebūtu lampu drudzis, un vienkārši iziet laukumā, lai atdotu visus spēkus.

Pasaulē tikai 16,9% valdes locekļu un 5,3% valdes priekšsēdētāju ir sievietes

Par to liecina jaunākais "Deloitte" globālais pētījums "Sieviete uzņēmuma vadībā", kas apskata, kā 66 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdē.

Pēdējos gados situācija ir nedaudz uzlabojusies un sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos kāpis par 1,9 procentpunktiem kopš iepriekšējā pētījuma 2017. gadā, tomēr joprojām tas saglabājas neliels.

"Ja globālie rādījumi turpinās līdzšinējo izaugsmes tempu, sieviešu īpatsvaram kāpjoties vidēji par vienu līdz diviem procentpunktiem gadā, mums var nākties gaidīt pat 30 gadus, līdz globālā līmenī tiktu sasniegts dzimumu līdzsvars uzņēmumu valdēs," norāda Kristīne Jarve, "Deloitte" Baltijas partnere un "SheXO" kustības līdere Latvijā. Viņa uzskata, ka šī brīža statistika norāda uz nepieciešamību pieņemt lēmumus un uzsākt aktīvu rīcību dzimumu paritātes veicināšanai.

Starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu.

5.septembrī, noslēgtais līgums paredz, ka Glesum Investments kļūst par 100% Arēna Rīga kapitāldaļu īpašnieku, Db.lv infomēja Arēnas Rīga valdes loceklis Ģirts Krastiņš. Puses ir vienojušas neatklāt darījuma summu. Rietumu bankas meitas kompānija AR Entertainment no iepriekšējiem īpašniekiem Arēnu Rīga iegādājās 2009. gada nogalē.

Glesum Investments valdes priekšsēdētājs Juris Savickis norādīja, ka Rīgas Dinamo klubs beidzot ir ieguvis savu bāzi. «Arēnas Rīga attīstība būs liels stimuls Latvijas hokeja un sporta attīstībai kopumā. Vienlaikus tas ir biznesa projekts ar labu perspektīvu visos aspektos. Ir jānotiek sinerģijai. Te arī turpmāk būs vieta gan sporta, gan mūzikas, gan citiem kultūras un izklaides pasākumiem. Arēna Rīga tiks intensīvi attīstīta,» sola J.Savickis, kurš ir zināms arī kā gāzes piegādes kompānijas Itera Latvija prezidents. Glesum Investments ir reģistrēta Latvijas uzņēmumu reģistrā 2013 gadā.

SIA Arēna Rīga neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 2,71 miljonu latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 148,55 tūkstošiem latu vairāk, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 59,24%, sasniedzot 661,41 tūkstoti latu.

Izvērtējot pagājušā gada finanšu rādītājus, Arēna Rīga vadība norāda, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir vērtējams kā stabils un arī šo gadu paredzēts pabeigt ar peļņu.

Pozitīvās prognozes uzņēmums noteicis, saistot tās ar pasākumu kvalitātes un vidējā apmeklējuma pieaugumu.

Arēna Rīga paredz, ka 2013./2014. sezonā palielināsies basketbola mājas komandas (VEF Rīga) vidējais spēļu apmeklējums, kas daļēji varētu kompensēt hokeja komandas Dinamo Rīga vidējā spēļu apmeklējuma kritumu, kas bijis vērojams 2012/2013.gada sezonas otrajā pusē. Arēna Rīga vadība arī atzīmē, ka hokeja mājas komandas vidējā spēļu apmeklējuma kāpumu vai kritumu šogad ietekmēs komandas komplektācija un spēļu kvalitāte, kas ir būtisks priekšnosacījums apmeklētāju interesei un vēlmei apmeklēt spēles.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir noraidījusi SIA Arēna Rīga pieteikumu ar kuru tika lūgts atzīt sporta klubu Barons par maksātnespējīgu.

Tiesa tomēr atzinusi, ka pieteikums iesniegts pamatoti, taču kopš lietas ierosināšanas esot mainījušies kādu apstākļi un tāpēc sporta klubs ir atzīts par maksātspējīgu, Db uzzināja tiesā. Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Db jau ziņoja, ka pagājušā gada 11.decembrī pēc Arēna Rīga pieteikuma tiesa ierosināja Barons maksātnespējas lietu.

Kā Db iepriekš stāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidroja, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazinājusi nomas maksu, ko I.Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Gadījumā, ja Rīgas Dinamo neizdosies atrisināt problēmas ar aizņemto Arēnu Rīga divu spēļu dienās, hokeja klubam var rasties zaudējumi līdz pat 400 tūkstošu latu apmērā negūto ienākumu veidā.

Patlaban Rīgas Dinamo problēmas rada fakts, ka divās no trim iespējamām nākamās kārtas spēlēm KHL izslēgšanās spēļu dienās būs, visticamāk, jāaizvada kādā citā hallē, jo Arēna Rīga 12. un 18. martā ir aizņemta, raksta BNN.LV.

12. martā tur notiks Krievijas populārā estrādes mākslinieka Valērija Meladzes koncerts, uz kuru ieeja ir jau no pulksten 17.30. Savukārt 18. martā Arēnā Rīga uzstāsies gregoriāņu mūku dziedājumu iedvesmotā vācu grupa Gregorian. 18. marta spēle būtu jāaizvada tikai gadījumā, ja kāda no komandām sēriju uz to brīdi jau nebūs uzvarējusi. Tādējādi šobrīd Arēnā Rīga Dinamo varētu aizvadīt tikai 14. martā paredzēto spēli.

Konkurences padome (KP) ir izvērtējusi Glesum Investments un Arēna Rīga apvienošanās ziņojumu un pieņēmusi lēmumu atļaut Glesum Investments iegādāties 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu, liecina padomes mājaslapā publicētais lēmums.

KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis jebkurā konkrētajā tirgū.

Lēmumā arī norādīts Glesum vienam no dalībniekiem, kas, domājams, ir Juris Savickis, pieder 9,76% a/s Dinamo Rīga akcijas, kā arī viņš ir a/s Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs. Ņemot vērā, ka Arēna Rīga iznomā hokejam atbilstošas funkcionalitātes telpas un Dinamo Rīga veic hokeja kluba darbību, kam nepieciešamas attiecīgas telpas, to darbības veidi esot savstarpēji saistīti.

Izvērtējot iepriekšminētā ietekmi uz konkurenci KP secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās būtiski ietekmēs pārējo pasākumu rīkotāju iespējas rīkot citus pasākumus.

Latvijā radīto mūziku atskaņo aizvien biežāk un plašāk, kas vairo pašmāju māksliniekiem autoratlīdzībās izmaksāto summu apmēru

Tā DB stāsta autoratlīdzību iekasētāji. Latvijas autoru biedrība Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/ Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) apvieno dažādus autorus, taču tikai daļa no tiem – 4272 – ir mūzikas autori. To skaitā ir arī aranžētāji, filmās un teātra izrādēs izmantotās mūzikas autori, mūzikas izdevniecības, dziesmu tekstu autori, arī dzejnieki, kuru darbi jau izmantoti vai varētu būt izmantoti muzikālos darbos, autoru tiesību mantinieki. «Pārstāvam aptuveni trīs miljonus ārvalstu mūzikas autoru, ieskaitot mūzikas izdevniecības kā tiesību īpašnieces. Samērs starp biedrības pārstāvēto pašmāju un ārvalstu autoru skaitu pēdējos trijos gados ir līdzīgs. 2014. gadā jaunus līgumus ar AKKA/LAA noslēguši 233 mūzikas autori, taču reti kurš autors biedrībai uztic tikai viena tiesību veida administrēšanu,» skaidro AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kolmane. Iekasētās atlīdzības apmērs ir tieši saistīts ar darbu izmantošanas biežumu, daudzveidību un auditorijas lielumu. Orientējoši – 2014. gadā deviņi no 4150 Latvijas autoriem, kam atlīdzība izmaksāta caur AKKA/LAA, saņēmuši vidēji vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. 2014. gadā vērienīgākie ārvalstu mūziķu koncerti Latvijā bija BDG Concerts rīkotie: Depeche Mode, Pīters Geibriels, Kailija Minoga, Enrike Iglesiass. Nozīmīgākie festivāli bijuši SIA Positivus grupa festivāls pasākums Positivus Salacgrīvā un nodibinājuma Rīga 2014 rīkotā Pasaules koru olimpiāde, kad desmit dienās Rīgas koncertzālēs un parkos norisinājās ap simt pasākumu.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pēc SIA Arēna Rīga pieteikuma ierosinājusi sporta kluba Barons maksātnespēju, liecina informācija maksātnespējas reģistra mājas lapā.

Kā Db pastāstīja Barons kluba prezidents Ivo Zonne, klubam nav maksātnespējas pazīmes, jo tas nav parādā nevienam spēlētājam. I. Zonne skaidro, ka laikā, kad Arēna Rīga kļuva par ASK Rīga sponsoru, Barons esot paziņojis Arēna Rīga, ka atsakās no viņu pakalpojumiem, jo negrasās maksāt pretinieku sponsoriem, bet savukārt Arēna Rīga neesot nesamazināja nomas maksu, ko Zonne arī esot apstiprinājis rakstiski. Kopumā viņš uzskata, ka šādā veidā Arēna Rīga grib graut viņu reputāciju, jo šis esot tomēr civiltiesisks strīds.

Kā liecina informācija portālā tiesas.lv, lieta tiesā saņemta 8.decembrī.

Savukārt Arēna Rīga direktors Edgars Buncis Db norādīja, ka viņi ir izšķīrušies par šādu soli, jo gada laikā Barons nav spējis nomaksāt īri par arēnas izmantošanu. Viņš arī skaidro, ka vienā vēstulē, kura nosūtīta Arēnai Rīga, Barons norādot, ka atzīst savu parādu, bet kad pienāk laiks maksāt neliekas ne zinis, šis arī bijis viens no iemesliem, kāpēc iesniegts maksātnespējas pieteikums, jo neredzēja citu variantu kā komunicēt ar parādnieku. Kopumā Barons esot palicis parādā aptuveni 40 tūkstošus latu. E. Buncis arī piebilda, ja izrādīsies, ka Barons ir maksātspējīgs, tad viss būšot kārtībā un klubam tikai atliks samaksāt savu parādu.

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Par Arēnas Rīga īpašnieku kļuvusi Rietumu banka, pērn gada nogalē ar bankai piedrošā uzņēmuma AR Entertainment Limited starpniecību iegādājoties 100% daudzfunkcionālās halles īpašnieku - uzņēmuma Arēna Rīga - kapitāldaļu, vēsta Bizness&Baltija.

Pirms tam uzņēmums Arēna Rīga piederēja Genādijam Bondarikam (60%), viņa dzīvesbiedrenei Elēnai (10%) un Arena Invests (30%).

Sīkāka informācija par darījumu netiek atklāta.

Dienas bizness (Db) jau pērn gada sākumā vēstīja, ka Arēnai Rīga tiek meklēts pircējs. Db rīcībā esošā informācija toreiz liecināja, ka ar skandāliem apvīto daudzfunkcionālo halli Arēna Rīga un zem tās esošos 5.88 hektāru zemes mēģina pārdot par 27.3 milj. eiro (19.2 milj. Ls).

Pārdošanas faktu Db toreiz apliecināja objekta īpašnieka SIA Arēna Rīga valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris, izvairoties minēt konkrēto summu, jo tas vēl esot sarunu jautājums.

Uz visiem pasākumiem multifunkcionālajā hallē Arēna Rīga turpmāk attieksies servisa maksa, DB apliecināja halles administrācijā. Piemēram, katrai biļetei uz Latvijas dzelzceļa kausu tiks piemērota 60 eiro centu Arēnas Rīga komisijas maksa. Savukārt, biļetei visām turnīra dienām maksa būs 2,40 eiro.

Lēmums par servisa maksas ieviešanu pieņemts, lai nodrošinātu halles Arēna Rīga infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Īpaši ņemot vērā dažādos drošības aspektus, ar kuriem ir jāsaskaras, nodrošinot dažādu starptautisku sacensību un koncertu norisi, kā arī izvērtējot līdzīgu praksi kaimiņvalstu un Eiropas arēnās un koncertzālēs, uz jautājumu, kāpēc pieņemts šāds lēmums, norāda halles administrācija.

Pagājušo gadu SIA Arēna Rīga, kas ir halles īpašnieks, noslēdza ar 4,42 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad apgrozījums sasniedza 4,53 milj. eiro. Arī peļņa ir samazinājusies, proti, no 1,26 milj. eiro 2014. gadā līdz 996,8 tūkst. eiro pērn.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.