SIA «Glesum Investments», kuras vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Juris Savickis, ir ieķīlājusi tai piederošās multifunkcionālās halles «Arēna Rīga» pārvaldītāja SIA «Arēna Rīga» kapitāldaļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmēji ir AS «Expobank» un «Expobank CZ a.s.» un par labu bankai ieķīlātas visas 1 158 624 SIA «Arēna Rīga» pamatkapitāla daļas, kuru vienīgais īpašnieks ir SIA «Glesum Investments».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 24 miljoni eiro.

Arī SIA «Arēna Rīga» reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas preču zīmes «Arēna Rīga» un «ARĒNA RĪGA», kā arī divas «Toyota» automašīnas un «Opel» busiņš. Savukārt ar otru komercķīlu ieķīlātas SIA «Arēna Rīga» meitas uzņēmuma SIA «Arena Catering» 508 pamatkapitāla daļas. Vēl viena komercķīlu reģistrēta arī uz SIA «Arena Catering» nosaukuma, ieķīlājot visu uzņēmuma mantu.

Aizvadītais gads SIA "Arēna Rīga" bijis finansiāli stabils, ar plānotu apgrozījuma kritumu, un, ja 2018.gadā uzņēmums apgrozīja 5,85 miljonus eiro, tad pērn – 5,14 miljonus eiro, liecina "Lursoft" dati.

"Apgrozījuma krituma pamatā ir pasākumu un apmeklētāju skaita samazināšanās, salīdzinot ar 2018.gadu, kas skaidrojams ar pasākumu nozares specifiku un to, ka 2018.gadā notika Latvijas simtgadei veltīti pasākumi, kas ļoti labvēlīgi ietekmēja 2018.gada rādītājus," teikts SIA "Arēna Rīga" vadības ziņojumā. 2019.gadu uzņēmums noslēdzis ar 668,80 tūkstošu eiro peļņu.

Koronavīrusa Covid-19 izplatības ierobežojošie pasākumi ietekmējuši arī SIA "Arēna Rīga" darbību, kas izvērtējusi trīs dažādus turpmākās attīstības scenārijus. Ņemot vērā iespējamos notikumu attīstības scenārijus, SIA "Arēna Rīga" vadība jau sākusi īstenot ilgtermiņa pasākumus risku mazināšanai, tostarp, veiktas sarunas ar bankām ar mērķi atlikt aizņēmuma pamatsummas maksājumus 304 tūkstošu eiro apmērā līdz 2020.gada 4. ceturksnim, tāpat arī ar bankām notikušas sarunas par iespēju nepieciešamības gadījumā izmantot kredītlīniju 500 tūkstošu eiro apmērā.

Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja Arēna Rīga apmeklētājiem SIA Arena Catering pērno gadu noslēdza ar 1,33 tūkstošu latu zaudējumiem iepretim 13,5 tūkst. Ls zaudējumiem, kas uzņēmumam bija 2011. gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā veidoja 1,03 miljonus latu, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad SIA Arena Catering apgrozījums bija 958 tūkstošus latu.

SIA Arena Catering arēnas telpās apmeklētāju apkalpojumu nodrošinājis astoņās ātrās ēdināšanas punktos, divpadsmit mobilajos bāros, četros bāros un četrdesmit astoņās VIP ložās. Aizvadītajā gadā uzņēmumā strādāja 133 darbinieki.

SIA Arena Catering reģistrēta 2010. gadā, un uzņēmuma īpašniece ir SIA Arēna Rīga. Arēna Rīga pieder daļas arī SIA Arena Cogeneration, liecina Lursoft dati.

SIA Arēna Rīga neto apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 2,71 miljonu latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 148,55 tūkstošiem latu vairāk, liecina Lursoft dati.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 59,24%, sasniedzot 661,41 tūkstoti latu.

Izvērtējot pagājušā gada finanšu rādītājus, Arēna Rīga vadība norāda, ka uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir vērtējams kā stabils un arī šo gadu paredzēts pabeigt ar peļņu.

Pozitīvās prognozes uzņēmums noteicis, saistot tās ar pasākumu kvalitātes un vidējā apmeklējuma pieaugumu.

Arēna Rīga paredz, ka 2013./2014. sezonā palielināsies basketbola mājas komandas (VEF Rīga) vidējais spēļu apmeklējums, kas daļēji varētu kompensēt hokeja komandas Dinamo Rīga vidējā spēļu apmeklējuma kritumu, kas bijis vērojams 2012/2013.gada sezonas otrajā pusē. Arēna Rīga vadība arī atzīmē, ka hokeja mājas komandas vidējā spēļu apmeklējuma kāpumu vai kritumu šogad ietekmēs komandas komplektācija un spēļu kvalitāte, kas ir būtisks priekšnosacījums apmeklētāju interesei un vēlmei apmeklēt spēles.

Konkurences padome (KP) ir izvērtējusi Glesum Investments un Arēna Rīga apvienošanās ziņojumu un pieņēmusi lēmumu atļaut Glesum Investments iegādāties 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu, liecina padomes mājaslapā publicētais lēmums.

KP secinājusi, ka apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis jebkurā konkrētajā tirgū.

Lēmumā arī norādīts Glesum vienam no dalībniekiem, kas, domājams, ir Juris Savickis, pieder 9,76% a/s Dinamo Rīga akcijas, kā arī viņš ir a/s Dinamo Rīga padomes priekšsēdētājs. Ņemot vērā, ka Arēna Rīga iznomā hokejam atbilstošas funkcionalitātes telpas un Dinamo Rīga veic hokeja kluba darbību, kam nepieciešamas attiecīgas telpas, to darbības veidi esot savstarpēji saistīti.

Izvērtējot iepriekšminētā ietekmi uz konkurenci KP secinājusi, ka nav pamata uzskatīt, ka apvienošanās būtiski ietekmēs pārējo pasākumu rīkotāju iespējas rīkot citus pasākumus.

Uz visiem pasākumiem multifunkcionālajā hallē Arēna Rīga turpmāk attieksies servisa maksa, DB apliecināja halles administrācijā. Piemēram, katrai biļetei uz Latvijas dzelzceļa kausu tiks piemērota 60 eiro centu Arēnas Rīga komisijas maksa. Savukārt, biļetei visām turnīra dienām maksa būs 2,40 eiro.

Lēmums par servisa maksas ieviešanu pieņemts, lai nodrošinātu halles Arēna Rīga infrastruktūras uzturēšanu un attīstību. Īpaši ņemot vērā dažādos drošības aspektus, ar kuriem ir jāsaskaras, nodrošinot dažādu starptautisku sacensību un koncertu norisi, kā arī izvērtējot līdzīgu praksi kaimiņvalstu un Eiropas arēnās un koncertzālēs, uz jautājumu, kāpēc pieņemts šāds lēmums, norāda halles administrācija.

Pagājušo gadu SIA Arēna Rīga, kas ir halles īpašnieks, noslēdza ar 4,42 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir mazāk nekā 2014. gadā, kad apgrozījums sasniedza 4,53 milj. eiro. Arī peļņa ir samazinājusies, proti, no 1,26 milj. eiro 2014. gadā līdz 996,8 tūkst. eiro pērn.

«Man galvenā doma bija tāda – un to parāda visa hokeja uz sporta dzīve -, ja komandai nav savas bāzes, tai nav arī stabilas nākotnes. Tamdēļ par savas bāzes iegādi vai uzcelšanu tika domāts jau pašā sākumā,» norāda jaunais Arēnas Rīga līdzīpašnieks, Glesum Investments valdes priekšsēdētājs Juris Savickis intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ tika lemts par labu Arēnas iegādei.

Db.lv jau rakstīja, ka starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu. 5. septembrī noslēgtais līgums paredz, ka Glesum Investments kļūst par 100% Arēna Rīga kapitāldaļu īpašnieku, Db.lv infomēja Arēnas Rīga valdes loceklis Ģirts Krastiņš. Puses ir vienojušas neatklāt darījuma summu.

«Jau no biznesa viedokļa ar vienu hokeju Arēna Rīga izdzīvot nevar. Tas nozīmē, ka mums būs lielā mērā jāpieturas pie tās pašas stratēģijas, kas līdz šim bija Arēnas Rīga vadībai. Strādāt vairākos virzienos – kā multihallei, kur notiek ne tikai hokejs, bet arī citi pasākumi. Kultūras pasākumi, mūzikas pasākumi un tā tālāk. Pie šīs stratēģijas arī pieturēsimies,» runājot par Arēnas nākotni, stāstīja A. Savickis. Viņš gan piebilda, ka fundamentāls Arēnas Rīga attīstības projekts vēl nav izstrādāts, bet tas «protams, būs».

«Abas Malas» būs izrāde, kurā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements - horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas - tiek veidots kā vienots veselums. Telpiskas ilūzijas radīšana, dejas papildinājums ar tematiskām lielizmēra ilustrācijām ir tikai daži no elementiem, kas būs vērojams deju lielizrādē.

Uzveduma video projekcijas un gaismas ir ne tikai vidi veidojošs elements, bet līdzvērtīga daļa šajā kustību stāstā, tāpat kā mūzika. Oriģinālmūzika, tika radīta, iedvesmojoties no konkrētu laika periodu vēsturiski muzikālā materiāla. Lai realizētu māksliniecisko ieceri, pirmo reizi Latvijā tiks vienotā sistēmā saslēgti 27 līdz 30 projektoriem, kas uz iepriekš izstrādātas programmatūras bāzes ļaus noklāt ar attēlu visu «Arēna Rīga» deju laukumu un nodrošināt to visas deju lielizrādes garumā. Mākslas projekciju skatuve būs 2000 kvadrātmetru liela.

«Latvija nav radusies tukšā vietā, tai ir dziļas saknes, kuras parādīsies un simbolzēsies lielizrādē «Abas Malas». Lielizrādē deja satiksies ar mūzikas jaunradi un tehnoloģiskiem risinājumiem,» komentē Dace Melbārde, Kultūras ministre.

Rudenī Rīgā tiks atklāta modernākā futbola halle Baltijā "Playoff Arena" ar septiņiem mini-pitch jeb mazā izmēra futbola laukumiem, informē "Playoff Arena" futbola halles vadītājs Ilvars Koscinkevičs.

Futbola halle "Playoff Arena" atradīsies Pārdaugavā, blakus Kalnciema tiltam, pretim viesnīcai "Elephant". Tās atklāšana iecerēta 3.septembrī.

"Pirms 11 gadiem, kad studēju Francijā, draugi mani uzaicināja uzspēlēt futbolu. Spēlējām hallē mini-pitch laukumā, kas man bija pirmā tāda pieredze, un es biju ļoti patīkami pārsteigts, ka spēlēt četri pret četri nelielā laukumā var būt tik aizraujoši. Pēdējos gados, strādājot daudzviet Eiropā, pamanīju, ka šāda veida futbols ir ārkārtīgi populārs. Piemēram, Francijā ir vairāk nekā 200, Vācijā - pat vairāk nekā 300 šādu haļļu. Zinot, ka Rīgā pieprasījums pēc futbola laukumiem ir krietni lielāks nekā iespējas, nolēmu, ka šāds projekts ir jārealizē arī pie mums. Domāju, "Playoff Arena" ieņems ļoti nozīmīgu vietu Rīgas futbola infrastruktūrā un būs liels ieguvums sabiedrībai kopumā," skaidro Kristofers Ritovs, uzņēmējs un "Playoff Arena" futbola halles projekta autors.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Pulcēšanās ierobežojumu mīkstināšana ļaus palielināt pasākumu skaitu un atsevišķos gadījumos tie varētu būt ekonomiski izdevīgāki nekā iepriekš, kad pulcēties iekštelpās varēja 500 cilvēku, tādu viedokli pauž "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs Ģirts Krastiņš.

Runājot par to, vai izmaiņas, kas stāsies spēkā no 17.augusta, ietekmēs arī lielo koncertu organizatorus, Krastiņš sacīja, ka pasākums ar 1000 cilvēkiem uzskatāms par vidēji mazu.

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai 

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā,...

"Arēnas Rīga" gadījumā tādi koncerti, kad rīkotājs līguma slēgšanas brīdī norāda, ka viņu interesē 1000 apmeklētāji, notiek ārkārtīgi reti. Minimālais apmeklētāju skaits, kad varētu runāt par kaut kādu peļņu, varētu būt no 2500, 3000 skatītājiem un uz augšu.

Jautāts, kas patlaban notiek ar starptautisku koncertu organizēšanu, Krastiņš norādīja, ka situācija ir atbilstoša notiekošajam. Tā kā mākslinieki nevar brīvi pārvietoties pa visu Eiropu, lielās koncertturnejas nav ekonomiski izdevīgas, jo jādomā gan par tehniskā aprīkojuma nogādi pasākuma vietā, gan arī par apkalpojošo personālu, kas parasti ir diezgan liels.

"Ja, piemēram, Baltijā varētu notikt koncerti ar apmeklētāju skaitu līdz 5000, tas nenozīmē, ka grupai no Lielbritānijas, Vācijas vai Francijas būtu ekonomiski izdevīgi dzīt desmit smagās automašīnas un 50 darbiniekus uz Latviju, Lietuvu vai Igauniju," skaidroja Krastiņš, norādot, ka jāņem vērā arī tas, no kuras valsts mākslinieki ierodas un vai viņiem nav jāievēro karantīna.

Pēc "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētāja sacītā, starptautisko koncertu industrija patlaban gaida situācijas uzlabošanos un tikai tad sāks plānot koncertturnejas. Tie mākslinieki, kuriem bija paredzēti koncerti multifunkcionālajā hallē, ir pārcelti uz nākamo gadu. Krastiņa ieskatā, jaunu koncertu izziņošana būs reta. Tas esot cieši saistīts ar ceļošanu un ne tikai Eiropas Savienībā.

Jautāts, kā "Arēna Rīga" pārdzīvo Covid-19 krīzi, Krastiņš atzina, ka situācija ir smaga. Kopš 13.marta neviens pasākums "Arēnā Rīga" nav noticis. Ir samazinātas visas iespējamās izmaksas un atlaisti darbinieki.

"Mēs esam izmantojuši un plānojam izmantot visus iespējamos valsts atbalsta mehānismus un par tiem mēs esam ļoti pateicīgi. Tā mēs mēģinām izdzīvot šajā grūtajā laikā," sacīja Krastiņš, norādot, ka patlaban nav iespējams plānot kaut ko ilgstoši uz priekšu, jo "nenoteiktība ir mūsu jaunā realitāte".

Halles valdes priekšsēdētājs norādīja, ka septembrī atsāksies Kontinentālās hokeja līgas sezona un "Dinamo Rīga" sāks spēlēt "Arēnā Rīga" mājas spēles. Krastiņa ieskatā, tas būs neliels, bet tik un tā sākums tam, lai "Arēnā Rīga" atgrieztos kaut kāda dzīvība.

"Iepriekš uz pasākumiem hallē strādāja vairāk nekā 250 cilvēki. Patlaban vairums no darba ir atbrīvoti. Darbības atsākšana kaut vai nelielā apjomā palīdzēs mazināt zaudējumus. Mēs nerunājam par peļņu, bet gan par centieniem samazināt lielo mīnusu," sacīja Krastiņš.

Jautāts, vai Kontinentālā hokeja līga plāno izveidot, ko līdzīgu Nacionālās basketbola asociācijas tā dēvētajam "Disnejlendas burbulim", "Arēnas Rīga" valdes priekšsēdētājs atbildēja noraidoši. Plānots, ka Krievijas komandas ieradīsies Rīgā un nospēlēs spēles, ievērojot Latvijas likumus un noteiktos ierobežojumus, kā arī Kontinentālās hokeja līgas izstrādātās vadlīnijas.

"Vienkāršojot varu teikt, ka viņi "burbulī" ielidos un "burbulī" arī izlidos. Vienīgā saskarsme starp hokejistiem būs uz ledus. Visi riski ir pēc iespējas samazināti, lai sportisti nesatiktu vietējos iedzīvotājus un otrādi. Mēs saprotam arī to, ja situācija pasliktināsies, tas ietekmēs arī spēļu norisi," sacīja Krastiņš, atzīmējot, ka notiek gatavošanās arī šādam scenārijam.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Par arēnas padomes priekšsēdētāju iecelts Juris Savickis, bet padomes locekļu krēsli uzticēti Igoram Makarovam un Guntim Ulmanim.

Lursoft esošā informācija liecina, ka līdz piektdienai Arēna Rīga padomes priekšsēdētāja pienākumus pildīja Aleksandrs Kaļinovskis, bet padomes locekļu – Arnolds Babris un Renāts Lokomets.

SIA Arēna Rīga pagājušajā gadā strādājusi ar apgrozījuma un peļņas pieaugumu. Uzņēmums apgrozījis 2,711 miljonus latu, 2012.gadu noslēdzot ar 661,41 tūkstošu latu peļņu.

Db.lv jau rakstīja, ka starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm pieder Rīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu.

Pludmales volejbola laukumu skaits Rīgā ir sasniedzis pakāpi, kad tirgus jau vērtējams kā piesātināts, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Patlaban Rīgā darbojas četras pludmales volejbola halles un kopumā tajās ir 20 laukumi. Jaunpienācēja gods ir Beach Arena, kas durvis vēra pirms nepilniem trim mēnešiem. «Atrodamies Ganību dambī un esam lielākā pludmales volejbola halle Baltijā. Tās kopējā platība ir ap 6000 m2. Mūsu mērķis bija izveidot tādus laukumus, lai tie pēc visiem parametriem atbilstu starptautiskiem standartiem un šeit varētu organizēt sacensības. Tik plašas telpas Rīgā atrast nebija viegli, bet esam apmierināti ar esošajām. Pagaidām Ganību dambis ir industriāla teritorija, taču tuvākajos gados netālu attīstīsies New Hanza City, arī Skanstes apkārtne tiek apbūvēta,» spriež pludmales volejbola halles Beach Arena (SIA Arena) līdzīpašnieks, izpilddirektors Jānis Vītols.

Uz Latvijas labākā boksera Maira Brieža un Ukrainas sportista Oleksandra Usika pusfināla cīņu pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara kategorijā pirmajās divās dienās pārdota vairāk nekā puse biļešu, aģentūrai LETA sacīja Brieža pārstāvis Raimonds Zeps.

Biļetes sāka tirgot pirmdien plkst.13 pēc Latvijas laika un tās nopērkamas «bilesuserviss.lv».

Biļešu cenas pirmajā pārdošanas dienā bija no 50 eiro, taču šobrīd «bilesuserviss.lv» interneta vietnē lētākās biļetes palikušas par 100 eiro.

«Ar tirdzniecību iet labāk nekā jebkurā iepriekšējā cīņā. Rezultāti ir ļoti labi. Pārdots nedaudz vairāk nekā puse biļešu un pieprasījums joprojām ir gana augsts, nav šaubu, ka arēna tiks izpārdota. Tirdzniecības rezultāti ir ļoti, ļoti labi, ejam pa priekšu visiem prognozētajiem grafikiem,» stāstīja Zeps.

Savukārt pie ringa šobrīd palikušas vairs tikai divas biļetes par 400 eiro.

«Tiek pirktas visu kategoriju biļetes un tās iegādājas arī ārpus Latvijas,» teica Zeps, plašāk neko nekomentējot.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sadarbībā ar ASV Federālo izmeklēšanas biroju (Federal Bureau of Investigation’s Counterproliferation Center – FIB) mērķa pārbaudē konstatējusi, ka Latvijas bankas – AS NORVIK BANKA un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) jomā.

Pārkāpumi ir saistīti ar klientu izpēti, kas ietver arī darījumu uzraudzību un nepietiekamu informācijas iegūšanu par klientu norādītājiem patiesajiem labuma guvējiem un veiktajiem darījumiem, komentē FKTK. AS NORVIK BANKA laika posmā no 2013. līdz 2014. gadam un AS Rietumu Banka no 2009. līdz 2015. gadam atsevišķi klienti, izmantojot ārzonas teritorijās reģistrētus uzņēmumus un sarežģītas darījumu ķēdes, no saviem kontiem veica pārskaitījumus, lai apietu pret Ziemeļkoreju noteikto starptautisko sankciju prasības.

Jāatzīmē, ka FKTK konstatēja līdzīgus pārkāpumus sankciju apiešanā arī trīs citās Latvijas komercbankās, un šā gada jūnija beigās noslēdza administratīvos līgumus un vienojās par soda naudu samaksu.

Rīga un Tampere rīkos 2023.gada pasaules hokeja čempionātu, piektdien tika apstiprināts Starptautiskās Hokeja federācijas (LHF) kongresā Somijā.

Paredzams, ka čempionāts Rīgā un Tamperē noritēs no 2023.gada 12. līdz 28.maijam.

"Esam ļoti priecīgi uzņemt pasaules čempionātu kopā ar mūsu hokeja draugiem un kolēģiem no Somijas," sacīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents Aigars Kalvītis. "Esam uzkrājuši neatsveramu čempionāta rīkošanas pieredzi, ir saprotams process un skaidrs sagaidāmais rezultāts. Taču svarīgākais ir tas, ka mums būs iespēja revanšēties skatītājiem par to, ka aizritējušais čempionāts notika gandrīz pie tukšām tribīnēm."

Jaunuzceltā "Nokia Arena" Tamperē, kuras ietilpība ir 13 445 sēdvietu, būs galvenā turnīra arēna.

Savukārt "Arēna Rīga" (9 550 sēdvietu) būs čempionāta otrā mājvieta.

Rīgas attīstības stratēģija paredz Rīgu veidot kā kompaktu pilsētu un samazināt nepieciešamību cilvēkiem pārvietoties lielākus ceļa gabalus, tādēļ Skanstes tramvaja līnija ir atbilstoša šai iecerei, norāda viens no Latvijas transporta plānošanas ekspertiem Elmārs Daniševskis.

Viņš uzskata, ka Eiropas lielākajās pilsētās ļoti labi funkcionē tādi risinājumi kā sabiedriskā transporta loks ap pilsētas centru, kā tas iecerēts, veidojot Skanstes līniju. Turklāt tieši šajā rajonā atrodas objekts, uz kuru plūst lielas apmeklētāju straumes – Arēna Rīga, kurai nav nodrošināta ērta sabiedriskā transporta piekļuve.

Eksperts norāda, ka ir vairāki virzieni, kuros būtu vēlami attīstīt tramvaja satiksmi, piemēram, Purvciemā un Pļavniekos dzīvo lielākā daļa galvaspilsētas iedzīvotāju – vairāk nekā 40 tūkstoši. Atbildot uz jautājumu, vai Skanstes virziena izbūve ir prioritāra, Daniševskis atgādina diskusijas par to, vai pirmo vajadzēja būvēt Dienvidu vai Ziemeļu tiltu, uzsverot, - labi, ka ir uzbūvēts vismaz viens.

Konkurences padome (KP) saņēmusi Glesum Investments un Arēna Rīga apvienošanās ziņojumu, informē padomes pārstāvji.

Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas.

Db.lv jau rakstīja, ka starp Rietumu bankas grupas kompāniju AR Entertainment Limited un Glesum Investments, kas uz pusēm piederRīgas Dinamo šefam Jurim Savickim un Krievijas uzņēmējam Igoram Makarovam, noslēgts pirkuma līgums par sporta un izklaides kompleksa Arēna Rīga pārdošanu.

Rietumu Banka, viena no lielākajām finanšu tirgus dalībniecēm, pēc uzņēmējdarbības modeļa maiņas plāno aktīvi strādāt Latvijā un Eiropā, saglabājot savu nišu – uzņēmumu apkalpošanu.

Rietumu Bankas Valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss pastāstīja, kādus klientus banka uzrunās un kādas iespējas viņiem piedāvās.

Rietumu Bankas jaunais biznesa modelis paredz būtisku uzmanību veltīt darbam ar vietējiem klientiem. Tomēr Latvijā jau ir divi desmiti banku, un daļa no tām ir liela mēroga starptautiskas struktūras. Kā jūs domājat ar tām konkurēt?

Patiesi, konkurence Latvijas finanšu tirgū ir sīva. Tomēr tā izpaužas galvenokārt retail segmentā, kur bankas ar ārzemju kapitālu aptver ap 70 % tirgus. Jāatzīmē, ka tas ir tomēr zemāks rādītājs nekā Igaunijā un Lietuvā, kur šis tirgus praktiski ir monopolizēts.

Savukārt, Rietumu Banka tieši retail pakalpojumu jomā konkurēt neplāno. Lai kā mainītos stratēģija, mēs paliekam nišas banka, kas vispirms apkalpo uzņēmējdarbības jomu, kur mums ir daudz priekšrocības un stiprās puses. Svarīgākā no tām, manuprāt, ir tā, ka mēs izprotam biznesu un protam personiski sadarboties ar klientiem. Mēs spējam viņus uzklausīt un sadzirdēt, pieņemt nestandarta idejas, piedāvāt individuālus risinājumus. Nestrādājam pēc standartizētiem modeļiem, un tas ir mūsu spēks.

Francijas apelācijas tiesa lietu par «Rietumu bankas» iesaisti naudas atmazgāšanā turpinās skatīt 2020.gada pavasarī, informēja bankā.

«Rietumu bankas» preses sekretāre Eleonora Gailiša sacīja, ka Francijas apelācijas tiesa, pēc «Rietumu bankas» lūguma, nodalījusi bankas un bankas bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Pankova lietas atsevišķās tiesvedībās, un atlikusi to izskatīšanu līdz 2020.gada pavasarim.

«Ar šādu lūgumu banka vērsās saistībā ar Francijas Augstākās tiesas lēmumu par soda aprēķina kārtību par līdzīgu pārkāpumu citā analoģiskā lietā, kas var būtiski ietekmēt lēmumu mūsu lietā, kā arī saistībā ar klajā nākušiem jauniem apstākļiem un faktiem, kas nebija pieejami pirmās instances tiesai,» skaidroja bankas pārstāve.

Gailiša arī uzsvēra, ka «Rietumu banka» pārkāpumus neatzīst. «Banka ir pilnībā pārliecināta par savu nevainīgumu. Mūsu pozīcija ir izklāstīta apelācijā, un mēs sniegsim tiesai apliecinošus to pārliecinošus argumentus. Mēs ticam, kas Francijas tiesu sistēma pieņems šajā lietā taisnīgu lēmumu,» viņa sacīja.

«Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums,» biznesa portālam db.lv atzīst lielizrādes «Abas malas» multimediju mākslinieks Māris Kalve. Darbs ar vizuālajām projekcijām izrādei, kas būs skatāma «Arēnā Rīga» trīs dienas - 17., 18. un 19. novembrī, norisinās jau pusotru gadu un nekas tik vērienīgs no multimediju viedokļa Baltijā vēl nebūšot redzēts, sola pasākuma organizatori.

Deju lielizrāde «Abas Malas» būs viens no kulminācijas pasākumiem Latvijas simtgadē. Tajā satiekas mūzika, deja un mūsdienu tehnoloģijas. Katrs multimediālās deju izrādes vizuālās izteiksmes elements – horeogrāfija, scenogrāfija, gaismu režija, televīzijas kameru darbs un video projekcijas – tiek veidots kā vienots veselums.

Izrādes stāsts ir par meiteni Madaru, kura savā dzimšanas dienā nonāk pagātnē – brīdī, kad piedzimst Latvija. Viņa iziet cauri visiem Latvijas notikumiem, un gūst apziņu, ka mīl dzimteni, un saprot, kādām grūtībām cilvēki ir izgājuši cauri, lai mums būtu brīvība.

Gatavošanās izrādei ilgst jau trīs gadus. Uz jautājumu, vai nebūs žēl, ka gatavošanās procesā ieguldīts tik liels darbs, bet izrāde būs skatāma tikai trīs dienas, M. Kalve atbild: «Kad šis viss būs beidzies, būs milzīgs gandarījums. Es ticu, ka, pateicoties «Abas Malas», mūsu darbu pamanīs arī ārpus Latvijas robežām. Paredzu, ka nākotnē mēs savas idejas un darbus varēsim eksportēt.»

Latvija rīkos visu 2021.gada pasaules čempionātu hokejā, otrdien lēmusi Starptautiskā Hokeja federācija (IIHF).

Otrdien IIHF Padome nobalsoja par Rīgas apstiprināšanu par vienīgo 2021.gada pasaules hokeja čempionāta rīkotāju.

IIHF Padome lēmumam rīkot turnīru vienā vietā par labu minēja Covid-19 pašreizējās problēmas, kā arī dažādus tehniskus iemeslus. Turpinoties nenoteiktībai starptautisko ceļojumu ierobežojumos, "Padome uzskata, ka visu komandu uzturēšanās Rīgā visā turnīra laikā un izvairīšanās no ceļojumiem starp divām sacensības uzņemošajām valstīm ir drošākais un izmaksu ziņā efektīvākais pasākuma rīkošanas veids".

Tiek ziņots, ka Pasaules čempionātā Rīgā galvenā spēļu norises vieta būs "Arēna Rīga", kurā notiks B grupas spēles, divas ceturtdaļfināla spēles, pusfināli un spēles par medaļām.

Sporta bāra Arena 29 vadītājs Marsels Vapne, komentējot Balzambāra līdzīpašnieka Andra Reizenberga pausto, ka Rīgā būtu nepieciešams ieviest bāru un restorānu limitu, norāda, ka šāds regulējums būtu visnotaļ savāds.

«Es domāju, ka tā ir neiespējamā misija, jo, kas to limitēs un kādi būs kritēriji. Tas noteikti būtu ieguvums esošajiem bāriem, bet ir grūti iztēloties, vai tas tā varētu būt. Esošajiem bāriem tas noteikti būtu labi, bet kopumā tas būtu nedaudz savādi, jo tad visas nozares sāktu bļaut, ka nepieciešams kaut ko limitēt,» par iniciatīvu viedokli pauž M. Vapne.

Savukārt, komentējot A. Reizenberga teikto, ka daudzviet pasaulē arī ir noteikts, ka bāru, restorānu vai kafejnīcu var atvērt tikai tur, kur jau iepriekš tas ir bijis, sporta bāra Arena 29 vadītājs atzīst, ka jauna restorāna, vai bāra vēršana vaļā vietā, kur iepriekš strādājis līdzīga profila uzņēmums, būtu daudz vieglāka un izdevīgāka.

Vietējā kapitāla bankas Signet Bank un Industra Bank atbalsta SIA Arēna Rīga attīstības plānus, izsniedzot sindicēto kredītu 9,8 miljonu eiro apmērā. 60% no kredīta nodrošina Signet Bank, un 40% – Industra Bank.

Gan Signet Bank, gan Industra Bank fokusējas uz vietējo uzņēmumu izaugsmes un attīstības veicināšanu. Sadarbība sindicēto kredītu organizēšanā nodrošina abām bankām iespēju piešķirt lielāku finansējuma apjomu Latvijas uzņēmumiem, vienlaikus stiprinot vietējo banku konkurētspēju. Turklāt tā veicina kopējo banku kreditēšanas apjomu pieaugumu un ekonomikas attīstību.

Arēna Rīga ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām daudzfunkcionālajām hallēm Latvijā un Baltijā, kas kopš tās atklāšanas 2006. gadā ir kļuvusi par galveno vietu sporta sacensībām, koncertiem, kultūras pasākumiem un konferencēm. Tā regulāri uzņem vietējā un starptautiskā līmeņa sporta notikumus, tostarp hokeja un basketbola sacensības, kā arī pašmāju un pasaules slavenu mākslinieku lielkoncertus u.c. notikumus.