Ekspolitiķis Indulis Emsis (ZZS) Vidzemes jūrmalā attīsta lauku tūrismu, lasa biotehnoloģijas lekcijas studentiem un konsultē privāto biznesu, jautāts par pašreizējo nodarbi, atklāja Emsis.

Viņš atzina, ka politikā pavadītais laiks pieradinājis pie tā, ka nevar darboties vienu interešu lokā, bet jābūt «vairākiem sektoriem».

«Lasu lekcijas Latvijas Universitātes bioloģijas studentiem. Biotehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji, un izkristalizējas trīs ļoti perspektīvas darbības līnijas - attīrīšanas iekārtas, atkritumu saimniecība, kā arī enerģētika - biodegviela, biomasa un biogāze. Ar šīm līnijām saistās nākamā manas darbības dimensija, jo strādāju kā biznesa konsultants iepriekš minētajos jautājumos,» sacīja Emsis.

Viņš arī atzina, ka vistuvākā nodarbe tomēr ir ģimenes lauku saimniecība Vidzemes akmeņainajā jūrmalā Vitrupē, kas mantota no senčiem.

Tā kā Eiropas Savienībā nekontrolētās eiro uzraudzības dēļ patlaban valda haoss, Latvijas iestāšanas eirozonā notiek vissliktākajā brīdī, tikmēr Latvijas Banka «rīkojas tā, it kā jau esam eirozonā», norāda ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Gatavojamies iestāties eirozonā vissliktākajā brīdī. Eiro priekšrocības sāk zust, vienlaikus sāk izpausties eiro trūkums. Ja nebūtu notikumu sakarā ar eiro krīzi, kas pārņēmusi vairākas Eiropas dienvidu valstis, atbilde būtu - ir jāiet. Eiro ieviešana Eiropā savulaik notika nekonsekventi. Eiro tika ieviests, neizveidojot vienotu valūtas uzraudzības un regulācijas mehānismu, proti, katra valsts, kas ir eirozonā, varēja rīkoties relatīvi brīvi. Tas noveda pie totāla haosa, kam neredzu ne gala, ne malas,» sacīja Emsis.

Viņš arī norādīja, ka situācija Latvijā ir īpatnēja, jo Latvijas Banka rīkojas tā, it kā jau valsts būtu iestājusies eirozonā.

Latvijas sabiedrības lielākā problēma ir jūsmināšanās par savu nevarību un apzināta traucēšana tam, kuram «lietas virzās sekmīgāk», atzina ekspolitiķis, projektu konsultants Indulis Emsis (ZZS).

«Valstī notiek pietiekami daudz labu lietu, tomēr ne tāpēc, ka progress tiek īpaši veicināts no valsts puses, bet tādēļ, ka cilvēki ir kreatīvi un iniciatīvas bagāti. Latvijas problēma ir zināms mazohisms un jūsmināšanās pašiem par savu nevarību. Otra lieta ir nacionālās mentalitātes problēma - nenovīdība un traucēšana tam, kuram lietas virzās sekmīgāk. Stāsts par lielāko prieku saistībā ar kaimiņa nosprāgušo govi diemžēl ir aktuāls. Pazīstu uzņēmējus, kuru projektus sabiedrība «norakusi» elementāras skaudības dēļ. Piemēram, Tukuma lidostas projekts apstādināšana, būšot par daudz trokšņa. Par investīcijām un darbavietām tajā brīdī tiek aizmirsts,» sacīja Emsis.

Republika.lv raksta, ka, iespējams, tuvākajā laikā Ģenerālprokuratūra vērsīsies Saeimā ar lūgumu lemt par imunitātes noņemšanu Saeimas priekšsēdētājam Indulim Emsim, kurš tiekot turēts aizdomās par nelikumīgu naudas pieņemšanu.

Emsis paskaidrojumos tiesībsargiem, iespējams, norādījis, ka pazuduši 10 tūkstoši dolāru, taču — tā kā neko vairāk pie piesavinātāja atrast nav izdevies, iesniegums esot pārrakstīts, minot summu 6,5 tūkstošu dolāru apmērā.

Skaidras naudas apjoms un tās esamība Emša portfelī radījusi aizdomas KNAB pārstāvjiem, kuri šī iemesla dēļ, iespējams, uzsākuši izmeklēšanu pret pašreizējo Saeimas spīkeri. Paskaidrojumus birojam esot sniedzis ne tikai Emsis, bet arī viņa partijas biedrs Viesturs Silenieks.

Emsis esot vēlējies savas saimniecības vajadzībām iegādāties traktoru, tādēļ vērsies pie kāda sava paziņas ar lūgumu aizdot minēto summu. Paziņa piekritis. Aizdevumu Emsis no labvēļa nav saņēmis ar bankas pārskaitījumu vai pats personīgi, bet to viņam atgādājis Silenieks. Pēc tam Emsis esot devies uz Ministru kabineta ēku, kur notikusi koalīcijas partneru tikšanās. Tur arī Emsis esot neveiksmīgi aizmirsis savu portfeli, visticamāk, premjera ēdamzālē. Tomēr tiesībsargi vairāk sliecoties domāt, ka nekāds aizdevums reāli nav noticis, un ka Silenieka savam priekšniekam nodotā nauda varētu tikt definēta savādāk.

«Īsti patiesi pret klimatu ir pateikt – ieviešam CO2 nodokli. Tas ir (būs) nepopulāri, taču bez šāda nodokļa nekas netiks atrisināts, vēl jo vairāk, ja vairākās ES dalībvalstīs jau tiek sperti soļi ceļā uz šāda nodokļa ieviešanu,» teic bijušais premjers un vides ministrs Indulis Emsis, komentējot Latvijas klimata politikas plānus.

2019. gadā būs jārada ceļa karte virzībai uz oglekļa mazietilpīgu attīstību, lai īstenotu siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Tas secināts Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas sēdē, skatot Latvijas klimata politiku 2030. un 2050. gada ES un globālo mērķu kontekstā. DB jau vairākkārt vēstījis, ka klimata mērķi «apgāzīs» visu – gan ekonomiku, gan dzīvesveidu, jo klimata pārmaiņu mazināšanai līdz 2050. gadam izvirzītais siltumnīcu gāzu emisijas samazinājums 80 līdz 95% salīdzinājumā ar 1990. gadu liks mainīties transportam, enerģētikai un arī lauksaimniecībai.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Latvijas vēlas mainīt agrāk iestrādāto mehānismu par to, ka ES atbalsts konkrētai valstij nedrīkst pārsniegt 4 % no tās iekšzemes kopprodukta. Tā pēc tikšanās ar nākamo Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu (Jose Manuel Barroso) atzina Ministru prezidents Indulis Emsis. I. Emsis uzsvēra, ka sarunās visbūtiskais ir bijis jautājums par finanšu perspektīvām līdz 2013. gadam. Šobrīd ES darbojas princips, ka kopējais ES atbalsts konkrētai valstij nedrīkt pārsniegt 4 % no tās iekšzemes kopprodukta (IKP), taču, to izvēršot, pēc I. Emša teiktā, uz vienu nabadzīgākās (arī Latvijas) valsts iedzīvotāju pienākas daudz mazāks atbalsts no ES nekā uz tām, kurās ir samērā augsts dzīves līmenis. Taču šis nosacījums ir pretrunā ar iestāšanās līgumu ES, tā garu, kurš nosaka izlīdzināšanu,un šim mērķim arī saņem palīdzību savai izaugsmei no ES, uzsvēra I. Emsis. Viņš norāda, ka šāds princips ir pretrunā arī ar konstitucinālo līgumu. Savulaik ES atbalsta intensitātes maksimāli pieļaujamais lielums — 4 % no IKP tika iestrādāts, kad Latvija vēl nebija ES dalībvalsts, un nevienai no tā laika dalībvalstīm šie griesti nekad neesot tikuši sasniegti, jo to IKP ir bijis pietiekami augsts, skaidroja premjers. Tāpēc arī I. Emsis ar Ž. Barrozu ir runājis par mehānismu, kā šo netaisnību novērst. Topošais Eiropas Komisijas vadītājs gatavu recepti, pēc I. Emša teiktā neesot piedāvājis un aizstāvējis EK viedokli, kas ir atšķirīgs no Latvijas un aicinājis Latvijai kustināt šo jautājumu, nākot ar konkrētiem priekšlikumiem. Uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes iespējmo izlīdzināšanas jautājumu, kurā Latvijai ir atšķirīga nostāja no tādām ES dalībvalstīm kā Vācijas un Francijas, bijis paredzēts apspriest, taču tam pietrūcis laika un par to, pēc I. Emša teiktā, tikšot runāts citreiz.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Martā Helsinkos notiks HELCOM (Helsinku komisijas) sanāksme, kurā tiks apspriesta HELCOM izstrādātā stratēģija - Baltijas jūras valstu rīcības plāns, kura mērķis ir mazināt Baltijas jūras piesārņojumu un atjaunot jūras vides veselīgo stāvokli. Galvenais stratēģijas akcents ir eitrofikācijas problēmas novēršana Baltijas jūrā.

Sanāksme norisināsies Somijā, 6. un 7.martā, Db.lv informēja Saeimas preses dienests.

Baltijas jūras valstu Jūras vides aizsardzības komisija, plašāk pazīstama kā Helsinku komisija vai HELCOM, ir visu deviņu Baltijas jūras reģiona valstu un Eiropas Savienības valstu valdību organizācija. HELCOM darbs ir vērsts uz Baltijas jūras vides aizsargāšanu pret jebkuras izcelsmes piesārņojumu. Ļoti ievērojams drauds Baltijas jūrai ir Baltijas jūras eitrofikācija - augu barības vielu jeb biogēnu, galvenokārt slāpekļa un fosfora, pārmērīga uzkrāšanās ūdenī.

Balstoties uz Baltijas jūras valstu parlamentu konferences lēmumu, kā arī nolūkā veicināt politiķu un sabiedrības informētību par Baltijas jūras eitrofikāciju, pagājušā gada janvārī tika izveidota Baltijas Asamblejas un Ziemeļu Padomes parlamentāriešu darba grupa eitrofikācijas jautājumos. Tās sastāvā darbojas gan Ziemeļu valstu parlamentārieši, gan Baltijas jūras valstu parlamentu pārstāvji, tai skaitā Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis, kurš ir darba grupas priekšsēdētāja vietnieks. Darba grupa uz apspriedēm pulcējas regulāri; pēdējā sanāksme notika šī gada 22. un 23.februārī Norvēģijā, Oslo, kurā piedalījās arī I.Emsis. Sanāksmē tika sagatavoti priekšlikumi, kurus nosūtīja HELCOM un lūdza ņemt vērā, strādājot pie stratēģijas - Baltijas jūras valstu rīcības plāns.

«Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk.»

Tā intervijā žurnālam Playboy norāda ekspolitiķis Indulis Emsis, ar kura vārdu no Atmodas sākuma līdz pat 2004. gadam asociējās visa vides aizsardzības politika Latvijā.

Emsis, atspēkojot uzskatu, ka viens no uzņēmējdarbības attīstības šķēršļiem Latvijā ir pārāk stingras vides aizsardzības prasības, norāda, ka «nevienam nav šaubu, ka prasības ir objektīvi nepieciešamas vides ilgtspējai». «Problēma ir birokrātiskās sistēmas sapiņķerētība. Uzņēmējiem ir grūti orientēties šajā sistēmā,» tā viņš.

Atbildot uz jautājumu, ko šādā situācijā darīt, Emsis norāda: «Samazināt šo sistēmu regulējošo normatīvo aktu apjomu un skaitu. Tā ir vienīgā debirokratizēšanas sistēma pasaulē. Politiķi līdz šim ir apkarojuši birokrātisko sistēmu, samazinot krēslu skaitu. Bet jūs varat nest ārā no biroja krēslus, cik gribat, kamēr normatīvo aktu sistēma pieprasīs kādu darbību, ierēdņu skaita samazināšana padarīs situāciju tikai sliktāku, jo norma likumā ir palikusi, bet ierēdņu, kam ar to būtu jāstrādā, pietrūkst, tātad uzņēmējam uz atbildi būs jāgaida tikai vēl ilgāk. Integrējot vides aizsardzības sistēmu Eiropas sistēmā, mēs diezgan nekritiski pārņēmām prasību kopu, kas ir nepieciešama, bet kas būtu jāpadara paveicama mazai valstij. Mēs nevaram mūsu ierēdniecības kapacitāti salīdzināt, teiksim, ar Vāciju vai Franciju, mums jāņem piemērs no Šveices.»

Nenosakot konkrētu termiņu līdz kuram būs derīgi privatizācijas sertifikāti, tikšot panākta šo vērtspapīru cenas maksimāla krišanās. Šādu norādi, apspriežot izmaiņas likumā «Par privatizācijas sertifikātiem», vakar pauda Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Zaļo un zemnieku savienības deputāts Indulis Emsis un «tēvzemiete» Anna Seile. Jāpiebilst, ka secinājumu par gaidāmo sertifikāta cenas kritumu pirmais izteica parlamenta Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, kuraprāt, vērtspapīrs, kas derīgs bezgalīgi, praktiski ir bezvērtīgs. I. Emsis klāstīja, ka sertifikātu darbības termiņa noteikšana esot ekonomiska problēma: viņam nākotnes perspektīvas rādoties šādas — sertifikāta cena kritīšoties, lielie turētāji no šī vērtspapīra atbrīvošoties. Tie nonākšot privātpersonu rokās, kuras varēs iegādāties zemi vai dzīvokļus. Šādu scenāriju, pēc komisijas vadītāja domām, apliecinot arī piedāvājums visus atlikušos valsts objektus turpmāk privatizēt tikai par naudu. «Viņiem vienkārši nebūs kur likt savus sertifikātus,» domājot par uzņēmumiem, kas uzkrājuši daudz šādu vērtspapīru, sacīja I. Emsis.

No 27. līdz 29.oktobrim Ministru prezidents Indulis Emsis piedalīsies svarīgos Eiropas Savienības (ES) dienaskārtības pasākumos , norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. 27.oktobrī, Luksemburgā Ministru prezidents Indulis Emsis tiksies ar Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru (Jean-Claude Juncker) un Parlamenta prezidentu Lusjēnu Veileru (Lucien Weiler), kā arī ar Luksemburgas Lielhercogu Anrī. Luksemburga no 2005.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam būs ES prezidējošā valsts. Tikšanās laikā plānots pārrunāt Luksemburgas kā nākamās ES prezidējošās valsts darbības programmu un prioritātes. Šīs prezidentūras laikā tiek sagaidīts, ka ES vienosies par jaunās ES budžeta perspektīvas finansējumu. Luksemburgā tiks apspriesti arī š.g. 4.-5.novembrī paredzētās Eiropadomes sanāksmes darba kārtības jautājumi. Savukārt 29.oktobrī, Romā pulksten 11.45 pēc vietējā laika sāksies ES Konstitucionālā līguma parakstīšana. No Latvijas puses ES līgumu parakstīs Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Ministru prezidents Indulis Emsis un ārlietu ministrs Artis Pabriks, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Saņemot Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra Jura Rekšņas atteikumu uzņeties KNAB vadītāja pienākumus, premjers Indulis Emsis tomēr gatavs jau tuvākajā laikā atrisināt biroja priekšniecības maiņas jautājumu. Ministru prezidents pēdējā laikā saņēmis vairākas sūdzības par pašreizējās KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes profesionālo darbību, tādēļ viņš izlēma attiecīgo posteni uzticēt J. Rekšņam, kura kandidatūru atbalstīja arī pārējie jaunās koalīcijas politiskie spēki. Tiesa, kā klāstīja pats J. Rekšņa, viņš sevi uzskata par IeM patriotu, tādeļ vēloties strādāt vienīgi šajā struktūrā. Tāpat policijas ģenerālis atzina, ka jūtoties pagodināts par premjera izteikto aicinājumu, taču viņš nedz pieņems piedāvājumu šobrīd, nedz arī vēlāk startēs konkursā, kas, iespējams, tiks izsludināts uz biroja vadītāja amatu. J. Rekšņa sacīja, ka vinš savas pieredzes un profesionalitātes ietvaros, visticamāk, būtu varējis pildīt KNAB priekšnieka funkcijas, taču nenormāla esot tā situācija, kad KNAB darbība tiekot pārlieku politizēta — tas traucējot darbam, kā arī radot citas nevajadzīgas problēmas. Raugoties no šī aspekta, J. Rekšņa saprotot, ka J. Strīķei esot bijis sarežģīti strādāt. Tiesa, IeM valsts sekretārs noliedza, ka tieši šis arguments arī viņu atturējis pieņemt I. Emša izteikto piedāvājumu. Tikmēr I. Esmis uzsver, ka viņš tomēr nobriedis KNAB priekšniecības jautājumu atrisināt īsā laikā. Uz sarunām tikšot aicināti gan eskperti, gan nevalstiskās organizācijas, kas varētu ieteikt kādu spējīgu kandidatūru. Premjers akcentēja, ka viņam esot pietiekoši daudz citu darbu, tādēļ viņš nevēloties tik daudz laika veltīt biroja jautājumam. Valdības vadītājs nenoliedza, ka varētu «bildināt» kādu no iepriekšējos konkursos startējušajiem profesionāļiem par kuriem sabiedrība jau ir informēta — tas ietaupītu laiku un ļautu neorganizēt atkārtotu konkursu. I. Emsis arī piebilda, ka apstiprināšanai Saeimā noteikti nevirzīs J. Strīķi. Kā zināms, Saeima šo kandidatūru jau divas reizes noraidīja, taču demisionējušais premjers Einars Repše šo viedokli neņēma vērā un vienpersoniski iecēla J. Strīķi par biroja vadītāja pienākumu izpildītāju. Šobrīd I. Emsis uzskata, ka, virzot pretendenti apstiprināšanai parlamentā trešo reizi, tiktu «spēlētas neglītas spēles», turklāt J. Striķe, vadot KNAB, ir radījusi birojā problēmas.

Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis atzinies nepatiesu liecību sniegšanā un samaksājis 5040 latu lielu soda naudu, informēja Prokuratūras preses centrs.

2007.gada 21.septembrī Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā tika uzsākts kriminālprocess pret Induli Emsi par nozieguma izdarīšanu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 300.panta otrajā daļā.

2007.gada 17.oktobrī prokurors Juris Juriss Indulim Emsim izsniedza apsūdzību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanā lietās, kas tika izmeklētas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tas ir, pēc Krimināllikuma 300.panta otrās daļas. Pēc apsūdzības saņemšanas, būdams nopratināts kā apsūdzētais, Indulis Emsis savu vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā atzina pilnīgi, kā arī apliecināja nožēlu par izdarīto.

Ministru prezidents Indulis Emsis Hanojā piedaloties Eiropas Savienības (ES) un Āzijas (ASEM) samitā ASEM partnerībai piedāvāja Latvijas augsti attīstīto informāciju tehnoloģiju nozari un uzsvēra topošā āzijas – Eiropas transkontinentālā dzelzceļa koridora , tā sauktā «zīda ceļa» izveides svarīgumu,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Latvijas premjers apliecinājis, ka Latvija ir gatava aktīvi līdzdarboties jomās, kurās nepieciešama efektīva iesaistīto pušu sadarbība, īpaši informāciju tehnoloģiju, finanšu, enerģijas un transporta jomās, kā arī tūrisma attīstībā. I. Emsis atzīmēja, ka situācijā, kad ievērojami pieaug enerģijas resursu pasaules tirgus cenas, Eiropas un āzijas valstīm ir nepieciešams apvienot centienus, kas ļautu uzlabot enerģijas taupīšanu, kā arī jaunu enerģijas tehnoloģiju un avotu attīstību. Ministru prezidents uzsvēra, ka Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros ASEM valstīm ir aktīvi jāsadarbojas t.s. Dohas attīstības dienaskārtības īstenošanā, kas dotu jaunu impulsu tirdzniecības sarunu attīstībai. Indulis Emsis pauda Latvijas atbalstu Vjetnamas un Laosas dalībai PTO, norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Strīdi par sabiedrisko raidorganizāciju ERT Grieķijā izraisījuši bažas par valsts valdības stabilitāti, pēc tam, kad, nespējot vienoties par ERT nākotni, kreiso demokrātu partija pavēstījusi, ka apsver iespēju pamest valdošo koalīciju.

Kreiso demokrātu partiju saniknojis Grieķijas premjera Antona Samara lēmums slēgt raidsabiedrību, to pamatojot ar naudas izsaimniekošanu un augsto korupcijas līmeni organizācijā un iztiekot bez konsultācijām ar koalīcijas partneriem.

Vēlāk Grieķijas tiesa ļāva valsts nacionālajai raidsabiedrībai ERT atsākt pārraides. Tiesa arī atbalstījusi Grieķijas valdības plānu reorganizēt ERT, lai to padarītu mazāku un efektīvāku. Tomēr Grieķijas koalīcija nav spējusi vienoties par to, kādā formā būtu jāatjauno ERT pārraides, vēsta BBC.

Kreiso demokrātu partija nolēmusi piektdien organizēt sanāksmi, lai izlemtu vai turpināt atbalstīt A. Samara valdību. Grieķijas premjers tikmēr brīdinājis, ka ir gatavs uzņemties valsts valdības vadīšanu arī bez kreisajiem demokrātiem.

Prezidentes nominētā premjera Induļa Emša tikšanās ar apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL) Saeimas frakciju bijusi visradikālākā no visām sarunām ar parlamenta «kreisajiem» spēkiem. Šādu atziņu potenciālais valdības vadītājs izteica Db, tiesa, tomēr nenoliedzot tālākās diskusijas iespēju. PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners, pēc I. Emša teiktā, esot apspriedis vienīgi izglītības likuma jautājumu, turklāt tas noticis diezgan ultimatīvā formā. Potenciālajam Ministru kabineta vadītājam šāda nostāja neesot bijusi pieņemama, tādēļ Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pagaidām izslēdz sadarbības iespēju ar šo «kreiso» spēku frakciju. Tiesa, I. Emsis esot PCTVL apliecinājis, ka parlamentā neesot tādas grupas ar kuru principā nebūtu iespējams dialogs. Arī J. Pliners pēc tikšanās uzsvēra, ka PCTVL ir gatavs diskutēt ar un par I. Emša sastādīto valdību. Lai gan viņš neatklāja, kāds varētu būt šīs frakcijas sešu deputātu balsojums par topošās valdības apstiprināšanu, J. Pliners atzinīgi vērtēja koalīciju, kurā nebūs nacionāli noskaņoto «tēvzemiešu». Tādējādi noslēgušās prezidentes nominētā premjera sarunas ar visām «kreisā spārna» Saeimas frakcijām. Diskusiju gaitā tapis zināms, ka atklāti «pret» iespējamo ZZS, Latvijas Pirmās partijas un Tautas partijas veidoto valdību neiestāsies nedz Jāņa Jurkāna vadītā Tautas Saskaņas partija, nedz Latvijas Sociālistiskā partija (LSP). Turklāt LSP pat gatavs netieši atbalstīt I. Emša sastādīto koalīciju, piemēram, nepiedaloties nākamnedēļ plānotajā Saeimas balsojumā par topošo valdību. Tas ļautu potenciālo mazākuma valdību apstiprināt nevis ar visu 100 parlamentāriešu, bet tikai ar klātesošo deputātu balsu vairākumu. Jāpiebilst, ka rit plānota arī I. Emša tikšanās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un «tēvzemiešiem», tāpat rit varētu konkretizēties potenciālie ministru amatu kandidāti.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vadītājs Mārtiņš Roze paziņojis, ka Induļa Emša vietā Saeimas priekšsēdētāja amatam ZZS virzīs Gundaru Daudzi, kurš tāpat kā valsts prezidents Valdis Zatlers pēc profesijas ir ārsts. ZZS uzskata, ka Daudze gūs Saeimas vairākuma atbalstu, ziņo Latvijas Radio.

G. Daudze pārstāv partiju Latvijai un Ventspilij.

"Es atkāpjos no Saeimas priekšsēdētāja amata un arī no Saeimas deputāta amata," ar šādiem vārdiem 22. septembrī Indulis Emsis atkāpies no sava amata, kā arī nolicis deputāta mandātu. Aiziešanu no amata viņš pamato ar vēlmi netraucēt tiesībsargu darbu attiecībā uz viņam izvirzīto apsūdzību.

Ģenerālprokuratūra informējusi, ka pastāv reāla iespēja, ka Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis sniedzis apzināti nepatiesu liecību pirmstiesas kriminālprocesā, kas saistīts ar Emša portfeļa nozagšanu. Procesa virzītājs piektdien pieņēmis lēmumu uzsākt jaunu kriminālprocesu pret Induli Emsi.

Par 9.saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Indulis Emsis (ZZS). Par viņu balsoja 74 deputāti, 22 deputāti nobalsoja par Sandru Kalnieti, viens nobalsoja par abiem kandidātiem, bet divi sabojāja savus biļetenus.

Darbu sākusi jaunā saeima, un uz pirmo plenārsēdi ieradušies 97 jaunievēlētie deputāti. Pirmo reizi parlamentāriešu pienākumus uzņemsies 49 deputāti.

Ministru kabineta veidošanu Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien uzticēja Aigaram Kalvītim.

Saeima ievēlēja Saeimas Prezidiju šādā sastāvā:

Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis.

Balsojums: 74 par.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Vineta Muižniece.

Balsojums: 74 par.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Balsojums: 70 par.

Saeimas sekretārs Dzintars Rasnačs.

Balsojums: 64 par.

Saeimas sekretāra biedrs Andrejs Klementjevs.

Balsojums: 67 par.

Šodien, 3. martā, Liepājas Domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, tiekoties ar premjera amata kandidātu Induli Emsi Liepājas pārstāvniecībā, pārrunāja topošās valdības veidošanas aktualitātes, kā arī pašvaldību lomu valsts attīstībā, informē Liepājas mēra padomniece preses jautājumos Lelde Vīksna. Liepājas mērs informējis Emsi arī par Liepājas attīstības plāna vadlīnijām un aktuālākajiem projektiem, tajā skaitā – maģistrālā transporta ievadceļa, pilsētas ūdenssaimniecības attīstības projektu un multihalles projektu. Topošās valdības deklarācijā aktualizēts decentralizācijas jautājums kā viena no reģionālās attīstības prioritātēm. “Pašvaldību loma valsts attīstībā ir nozīmīga un mūsu nostāja šajā jautājumā ir pavisam vienkārša – valstij jāatsakās no funkcijām, kuras profesionālāk, kompetentāk un arī lētāk ir veikt pašvaldībās,” uzskata Indulis Emsis. Tādēļ, pēc Emša sacītā, jaunais Pašvaldību likumprojekts, kas izraisīja pamatotus visu Latvijas pašvaldību iebildumus, tālāk netiks virzīts, bet tiks iestrādāti atsevišķi labojumi jau esošajā likumā “Par pašvaldībām”. I.Emsis interesējās arī par Liepājas Attīstības plāna vadlīnijām un nozīmīgākajiem pilsētas projektiem un to aktualitāti valsts mērogā. Tika pārrunāts arī iespējamais divu līmeņu pašvaldību modelis, Liepājas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ulda Seska un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas nostāja pašvaldību reformu jautājumos.

Valdība izlēma samazināt algas ministriem, kā arī premjeram un tā biedram, savukārt jūtams ienākumu pieaugums gaidāms ministriju augstākā ešelona ierēdņiem. Pieņemot grozījumus noteikumos par Ministru kabineta (MK) locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu, MK izlēma, ka turpmāk — katra gada 1. aprīlī — notiks atalgojuma piesaiste Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajai sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba samaksai ar koeficientiem. Tādējādi turpmāk ministru, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums nebūs konstants, jo tiks pārrēķināts ik gadu līdzīgi kā tas jau šobrīd notiek ar Saeimas deputātu algām. Jāpiebilst, ka pērn sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējā darba samaksa — noapaļota pilnos latos — bija Ls 224. Plānots, ka parlamentāro sekretāru algas turpmāk būs 760 lati, kas ir par 210 latiem vairāk nekā pašlaik. Šāda algu politika ik mēnesi prasīs papildus 5 tūkstošus latu valsts budžetā. Tikmēr Ministru prezidents un premjera biedrs saņems attiecīgi 2 tūkstošus un 1900 latu, kas ir par 200 latiem mazāk nekā šobrīd. Zīmīgi, ka šādu savas un sava biedra samaksas samazinājumu piedāvāja pats Indulis Emsis, lai gan vēl pirms valdības sēdes tika plānots, ka abu šo valdības locekļu atalgojums tiks «apgriezts» tikai par 100 latiem. I. Emsis norādīja, ka visi ministri ir vienādi, ka jāvadās pēc koleģialitātes principa, tādēļ arī viņam un premjera biedram būtu turpmāk jāsaņem par 200 latiem mazāk kā visiem pārējiem.

Valdība otrdien nolēma virzīt apstiprināšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā pašreizējo KNAB Korupcijas analīzes un pretdarbības metodikas izstrādes nodaļas vadītāju Alekseju Loskutovu. A. Loskutova kandidatūru atbalstīja gan premjers Indulis Emsis, gan visi 13 valdības sēdē klātesošie ministri. Šadu lēmumu valdība pieņēma pēc aptuveni stundu ilgušas trīs KNAB priekšnieka amata pretendentu — A. Loskutova, Jutas Strīķes un Alvja Vilka iztaujāšanas par dažādiem ar KNAB darbību saistītiem jautājumiem. Saskaņā ar KNAB likumu, A. Loskutovam vēl jāgūst Saeimas atbalsts. Db (20.05.2004.) jau rakstīja, ka I. Emsis A. Loskutova kandidatūru KNAB priekšnieka amatam atbalstīja arī konkursa komisijā, kas izvērtēja šī amata pretendentus. A. Loskutova kandidatūru atbalstīja arī valsts kontrolieris Raits Černajs, savukārt pašreizējo KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāju J. Strīķi par labāko pretendenti atzina trīs komisijas locekļi — Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns, ģenerālprokurors Jānis Maizītis un Saeimas Pretkorupcijas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis ( Jaunais laiks), bet A. Vilku — Valsts kancelejas pārstāve Una Klapkalne.

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Latvijas rūpniekiem ir iespējas ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot modernas tehnoloģijas. Tā pēc iepazīšanās ar meža nozares līderi a/s Latvijas Finieris un saplākšņa izstrādājumu ražotāju SIA Troja, secināja Ministru prezidents Indulis Emsis. Viņš uzsvēra: «Man ir prieks redzēt uzņēmumu, kas strādā ar jaunākajām tehnoloģijām un veiksmīgi spēj izmantot Latvijas dabas resursus.» Premjers bija gandarīts, ka uzņēmums vēlas paplašināt ražošanu, ceļot jaunu bērza saplākšņa rūpnīcu nevis Rīgā vai tās apkaimē, bet gan Rēzeknē, tā radot Latgales reģionam tik nepieciešamās darba vietas. Bez tam valdības vadītājs atzina, ka ražošanas veicināšanai Latvijā ir nepieciešama stabila politiskā sistēma un uz ilgu perspektīvu orientēti skaidri «spēles noteikumi». Vizītes laikā I. Emsis arī vēlējies pārliecināties, kā valdība varētu palielināt rūpniecības potenciālu, jo ekonomiskā stabilitāte lielā mērā esot atkarīga no nacionālās ražošanas. Pēc premjera teiktā a/s Latvijas Finieris ir veiksmīgs uzņēmējdarbības piemērs, par to liecinot uzņēmuma ikgadējais ienākumu pieaugums, kā arī sekmīgā darbība ārvalstu tirgos, ko nodrošina desmit tirdzniecības uzņēmumi ārvalstīs — Eiropā, Amerikā un Āzijā. Premjers solīja iepazīties ar citu uzņēmumu darbu, jo īpaši uzmanību pievēršot tiem, kuri piesaistījuši Eiropas Savienības līdzekļus, kā arī tiem, kuri savā darbībā izmanto Latvijā esošos dabas resursus. Pēc I. Emša teiktā nākamgad Latvijai no ES fondiem būs pieejama milzīga summa, tāpēc viņš gribētu paskatīties, kā līdzekļi tiek tērēti un kāda ir to atdeve.

Pirmdien, 26. aprīlī, pie Ministru kabineta notiks svinīga ceremonija, kuras laikā Latvijas Pastam tiks nodoti Eiropas Savienības karogi, lai tos piegādātu pašvaldībām, Db informēja BO VAS Latvijas Pasts preses sekretārs Edijs Šauers. Svinīgajā pasākumā Ministru prezidents (MP) Indulis Emsis un valdības ministri nodos Latvijas Pastam valdības un Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā dāvanu pašvaldībām – Eiropas Savienības (ES) karogus. Pasākumā uzrunu teiks MP Indulis Emsis, EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrjū Rasbašs, kā arī Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji kopā ar Latvijas Pasta darbiniekiem desmit īpaši trafarētās Latvijas Pasta automašīnās tajā pašā dienā nogādās ES karogus Latvijas rajonu padomēs, kur tos svinīgi saņemt aicināti pašvaldību vadītāji. Karogi atsevišķi tiks nogādāti arī katrā republikas pilsētas domē – Liepājā, Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā un Jūrmalā. Jau sestdien, 1. maijā, pulksten 12:00 ES karogus uzvilks mastos pie vairāk nekā 500 pašvaldību ēkām visā Latvijā. Latvijas Pasts ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā. Tam kopumā ir 964 pasta nodaļas, kā arī 5 pasta punkti lielveikalos. Ik dienu Latvijas Pasts piegādā un izsniedz adresātiem vairāk nekā 150 000 vēstuļu un paku, kā arī 170 000 preses izdevumu. Latvijas Pastā strādā vairāk nekā 7 400 darbinieku, un tam ir vairāk nekā 200 automašīnu liels autoparks.

Saeima atbalstījusi grozījumus «Alkohola aprites likumā», kas varētu gan aizliegt alus tirdzniecību naktīs, gan radīt nopietnu likumdošanas kāzusu, gan drauēt ar neskaidrībām uzņēmējdarbībā. Apzinoties situācijas absurdumu, parlaments pēdējā brīdī nenobalsoja «par» šī likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā, taču gan Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš, gan Tautsaimniecības komisijas vadītājs Indulis Emsis Db apliecināja — vakar pieņemtie priekšlikumi jebkurā gadījumā palikšot spēkā, tātad atbildīgajai komisijai būs jāmeklē aplinkus ceļi kā saglābt situāciju. Lai gan «Alkohola aprites likums» sākotnēji tika atvērts formālu labojumu izdarīšanai, parlamentārieši iesniedza vairākas radikālas idejas, kas negaidīti guva Saeimas vairākuma atbalstu. Galveno problēmu šobrīd rada Jāņa Strazdiņa iesniegtais un pārējo deputātu akceptētais ierosinājums uzskatīt alu par alkoholisku dzērienu kā rezultātā uz šo preci attiektos visi alkoholam piemērojamie aizliegumi un normas. Minētā koncepcija rada pretrunas likumdošanā, jo saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem alus joprojām nav uzskatāms par alkoholisku dērienu. Lai novērstu radušās domstarpības, Saeima vienojās, ka likumam priekšlikumus varēs iesniegt vēl līdz 5. janvārim, bet galīgajā lasījumā to skatīs 16. janvārī. Tiesa, I. Emsis atzina: «likumu būs grūti sakārtot, nezinu kā to varētu izdarīt. Sekas nav prognozējamas un šobrīd, domāju, neviens nevar pateikt kādas normas tad īsti ir vai būs spēkā.» Šo viedokli apstiprina arī diametrāli pretējie deputātu viedokļi par to, ko tad paredz atbalstītie priekšlikumi. Jānis Strazdiņš bija pārliecināts, ka sagatavotā likuma redakcija aizliedz naktīs tirgot ne vien stipros dzērienus, bet arī alu. Anna Seile, savukārt, uzskatīja, ka izmaiņas izdarītas tikai tajā pantā, kas skar dzērienu izejvielas, tādēļ neattiecas uz tirdzniecības ierobežojumiem. Pastāv arī viedoklis, ka lielākās problēmas aplami iebalsotās normas sagādās tukšās taras pieņemšanas jomā. Tāpat šobrīd nav skaidrs, vai alus ražotāji turpmāk drīkstēs būs sponsori dažādām sporta aktivitātēm un vai alus reklāmām tiks piemēroti tie paši stingrie aizliegumi, kas degvīnam un citiem stiprajiem dzērieniem.