Foto

Karostas kanāla attīrīšanā paredz sadarbību ar bruņotajiem spēkiem

Vēsma Lēvalde,12.02.2013

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons un Boskalis International B.V. direktors Mattijs Siebinga paraksta līgumu.

Foto: Vēsma Lēvalde, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Lai gan Karostas kanāla attīrīšana no militārā piesārņojuma būs būvdarbu veicēja SB&B atbildība, paredzams, ka gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, kuru neitralizēšanai būs vajadzīga militāro speciālistu palīdzība.

Iespēju, ka kanāla gultnē ir sprādzienbīstami priekšmeti, paredz iepirkuma nolikums, kas balstīts uz iepriekšējo gadu kanāla apsekojumiem, Db.lv norādīja pilnsabiedrības SB&B (Skonto būve un Boskalis International B.V.) pārstāvis, SIA Skonto būve projektu vadītājs Juris Pētersons.

Karostas kanāla ārkārtīgi augstais piesārņojuma līmenis, kas to padara par vienu no «karstākajiem» punktiem Baltijas jūrā, bija zināms jau pirms 20 gadiem, taču finansējumu tā attīrīšanai izdevās piesaistīt tikai tagad, atzina bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Indulis Emsis, kurš bijis viens no šīs iniciatīvas atbalstītājiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei izdevies ielēkt «pašā pēdējā vilciena sastāvā», jo 2013.gadā beidzas ES naudas piešķīruma termiņš, taču nākamajā plānošanas periodā esot maz ticams, ka vides aizsardzībai vispār būs pieejams finansiāls atbalsts, sacīja I.Emsis.

Līgums par Karostas kanāla attīrīšanas tehniskā projekta izstrādi un darbu veikšanu starp Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldi un pilnsabiedrību SB&B tika parakstīts 12.februārī. Projekts tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda atbalstu, un tā kopējā summa ir 12,1 milj.Ls ar PVN.

Projekts būs unikāls Latvijā, pēdējos 20 gados līdzīgs projekts veikts tikai Somijā.

Helsinku komisija (HELCOM) Karostas kanālu ir noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijas Republikā. Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas ir izveidota 20 gs. sākumā. No 1945. līdz 1994. gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorijā, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991. gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874,9 tūkst. m2, tai skaitā attīrāmā platība ir 780 tūkst. m2. Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju. Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā, palielinot saimnieciski izmantojamo teritoriju, kā arī samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Darbus veic SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Līguma summa ir EUR 398 321,70, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

SIA Jūras vējš valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Čerņihs atzina, ka ir veikti aptuveni 95% no plānotajiem darbiem un atlicis vien izcelt vairāku desmitu tonnu smagos betona balstus, kas iepriekš izmantoti kuģu un zemūdeņu tauvošanai. Smagākais varētu svērt ap 100 tonnām. Aleksandrs Čerņihs pastāstīja, ka no Karostas kanāla izceltie priekšmeti ir dažāda veida un vecuma. Interesantākie atradumi ir divu kuģu koka korpusu fragmenti, viens no kuriem ir kniedēts, divu automašīnu vraki, kā arī lidmašīnas šasija. No Karostas kanāla lielā daudzumā izceltas riepas, kuģu tauvas un lielizmēra baļķi, ka arī dažāda lieluma metāla priekšmeti. Darbu izpildi ietekmēja laika apstākļi un intensīva kuģu satiksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludina iepirkumu par priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla

Žanete Hāka,19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde izsludinājusi iepirkumu par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla zemūdens būvlaukuma attīrīšanas darbi no mazizmēra un lielizmēra tehnogēniem priekšmetiem, informē pārvalde.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 23.marts.

Kopējā attīrāmā Karostas kanāla grunts platība ir 68 ha, kas sadalīta trīs daļās. Kā nosaka iepirkuma dokumentācija, ikviens pretendents var iesniegt tikai vienu piedāvāju par vienu jeb vairāk lotēm vai daļā.

2014. gada nogalē tika īstenots Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai. Pilotprojektam bija izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidusdaļā un darbus veica SIA Jūras vējš, kas uzvarēja izsludinātajā iepirkumā.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš norāda, ka īstenotais pilotprojekts ir ļāvis iegūt atziņas, kas sekmēs tālāku kanāla gultnes attīrīšanu. Pamatojoties uz pirmā pilotprojekta rezultātiem Kanāla akvatorija ir sadalīta trīs iecirkņos, kuru katru raksturo nedaudz atšķirīgs tehnogēno ieslēgumu sastāvs, piemēram, kanāla pamatdaļā vairāk ir sastopami sadzīves priekšmeti, savukārt Tosmares baseinā ieslēgumi, kas ir radušies kuģu remonta un griešanas rezultātā pie kuģu būvētavas piestātnēm. Līdz ar ko arī potenciālajiem pretendentiem ir iespējas pēc precīzāk novērtēt savas spējas strādāt noteiktos kanāla iecirkņos, uzsver J. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aizsardzības ministrija noliedz vainu naftas noplūdē un norāda uz gruntsūdeņiem

Vēsma Lēvalde,22.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā konstatēts, ka ilgākā laikā noplūduši naftas produkti, veidojot piesārņojumu Karostas kanāla akvatorijā.

Papildināta ar AM viedokli.

Pēc šķidro kravu apkalpotājas LSEZ SIA Glen Oil ziņojuma piesārņojumu lokalizējis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), uzstādot absorbējošās bojas. Iespējams, ka piesārņojums sūcas caur zemes slāni no veciem, uz sauszemes novietotiem rezervuāriem, kuri pieder Aizsardzības ministrijai, db.lv pieļāva VUGD Kurzemes reģiona brigādē.

Savukārt Aizsardzības ministrijā norāda, ka Karostas teritorijā ministrijai šobrīd nav aktīvu rezervuāru, no kuriem varētu būt notikusi noplūde. Kā DB norādīja AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne, speciālistu sākotnējā izpētne liecina par iespējamo vēsturisko piesārņojumu, kuru Karostas augstais gruntsūdeņu līmenis aktivizējis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ķeras klāt militārajam piesārņojumam Karostas kanālā jeb vienā no Baltijas jūras karstajiem punktiem

Vēsma Lēvalde,01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karostas kanālā Liepājas ostā uzsākta magnitometriskā uzmērīšana, lai noteiktu, cik daudz un kādi metāla priekšmeti atrodas kanāla dūņu slānī un uz grunts.

Tas ir kārtējais plānotais solis, lai atbrīvotu Karostas kanālu no padomju militāristu atstātā piesārņojuma, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvalde. Darbi notiek ES Kohēzijas fonda projekta Vēsturiski piesārņotās vietas Liepājas Karostas kanāls projektēšana un sanācija ietvaros. Darbus veic pilnsabiedrība SB&B, kura konkursā iesniedza piedāvājumu ar viszemāko cenu. Pilnsabiedrību SB&B veido SIA Skonto būve un Nīderlandes firma Boskalis International B.V. Projekta kopējā summa pārsniedz 12 miljonus latu.

Vienlaikus pilnsabiedrība SB&B turpina tehniskā projekta izstrādi un detalizētu Karostas kanāla izpēti. Ir noslēgušies batimetrijas mērījumi, kas parādīja grunts dziļumu un dūņu slāņa biezumu. Pēc izpētes un tehniskā projekta izstrādes sāksies reāla piesārņoto dūņu izcelšana. Ja izpētē atklās teritorijas, kur nav šo priekšmetu, tiks veikti urbumi, lai noteiktu dūņu slāņa biezumu. Savukārt metāla priekšmetu izcelšanai nepieciešams izstrādāt plānu to izcelšanai, norāda SB&B projekta vadītājs Rihards Kalniņš. Plānots, ka priekšmetu izcelšanu varētu uzsākt aptuveni pēc pusotra mēneša. Apstākļi, kas varētu aizkavēt metāla priekšmetu izcelšanu, ir to lielums un sprādzienbīstamība. Tāpat gruntī var būt grūti identificējami priekšmeti, kuri prasīs papildu izpēti un ūdenslīdēju piesaisti. Kā liecina priekšizpēte, Karostas kanāla dūņu slānī ir ievērojams daudzums metāllūžņu, dažādi betona priekšmeti u.c. Saskaņā ar līgumu visi izceltie priekšmeti būs Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Karostas kanālu attīrīt vēlas divi pretendenti

Vēsma Lēvalde,19.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursam par tiesībām attīrīt vēsturiski piesārņoto Liepājas ostas Karostas kanālu divi uzņēmumi iesnieguši piedāvājumus.

Projektu Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana līdzfinansē Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Pretendentu piedāvājumi atvērti iesniegšanas kārtībā, pārbaudīta to atbilstība konkursa nolikumam un fiksēta piedāvājuma cena. Mēneša laikā tiks izvērtētas izmaksu tāmes un atbilstība tehniskais specifikācijai, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieka vietnieks Jānis Lapiņš.

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 tūkst. m2 lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paraksta gandrīz 400 tūkstošu eiro vērtu līgumu par priekšmetu izcelšanu no Karostas kanāla

Žanete Hāka,29.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde parakstīja līgumu ar SIA Jūras vējš par projekta Liepājas ostas Karostas kanāla izpētes pilotprojekts lielo un mazo tehnogēno priekšmetu izcelšanas tehnoloģijas noteikšanai īstenošanu, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Projekta mērķis atrast labāko tehnoloģisko risinājumu priekšmetu izcelšanai no Karostas kanāla grunts 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē iepretim Tosmares baseinam. Līguma summa ir 398,3 tūkstoši eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Darbi jāuzsāk nedēļas laikā pēc līguma parakstīšanas un jāpaveic 60 dienu laikā.

Pilotprojektam ir izraudzīta teritorija 10 ha platībā Karostas kanāla vidienē, kas ir raksturīga visam kanālam. Izpētes rezultātā ir apzināti lielāki un mazāki priekšmeti, turklāt, ja kanāla vidējais dziļums ir 9 m, tad šajā teritorija atrodas L burta padziļinājums līdz 13 m, kur dūņu kārta ir biezāka līdz pat 2 m.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Skonto Būve un Boskalis International B.V tiek pie daudzmiljonu līguma

Vēsma Lēvalde,17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumā par tiesībām veikt Karostas kanāla attīrīšanu uzvarējusi personu grupa SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V..

Tā lēmusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija. Personu apvienība bija viens no diviem pretendentiem, kuri izteica gatavību izstrādāt un īstenot projektu Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšanai no vētsuriskā piesārņojuma.

No piedāvājumiem, kuri atbilst konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes iepirkumu komisija izvēlējās piedāvājumu ar viszemāko cenu, norāda LSEZ pārvalde. Līgums ietvers gan projektēšanu, gan kanāla sanāciju.

Līgumu ar personu apvienību SIA Skonto Būve un Boskalis International B.V. plānots noslēgt pēc aptuveni divām nedēļām, kā to nosaka valstī spēkā esošie normatīvie akti. Līdz līguma noslēgšanai iepirkuma summa netiek nosaukta, taču iepriekš paustā informācija liecina, ka projekta kopējās izmaksas ir 13,09 miljoni lati, no tām 11,07 miljonus latu finansē Kohēzijas fonds, bet atlikušo daļu sedz finansējuma saņēmējs – Liepājas SEZ pārvalde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas Oskara Kalpaka tiltam ir svarīga loma transporta kustības nodrošināšanā ikdienā, kā arī bagāta vēsture. Tas ir vienīgais šāda veida izgriežamais tilts Latvijā un visās Baltijas valstīs.

Oskara Kalpaka tilts būvēts 1906. gadā, lai savienotu cariskās Krievijas kara flotes bāzi Karostu ar pilsētu un būtu iespēja ērti pārvietoties gan kuģiem, gan arī tā laika transportam, piemēram, zirgu pajūgiem, un ļaudīm. To projektējis vācu inženieris Haralds Halls, un tā garums ir 132.28 metri, augstums virs ūdens līmeņa 8.32 metri. Tilts pārdzīvojis divus pasaules karus un dažādus saimniekus, kas ietekmējis arī tā ekspluatāciju.

Kara flotes bāzei bija nepieciešama osta, tāpēc tika rakts kanāls. Visa Karosta jeb imperatora Aleksandra III osta tika uzbūvēta vien 16 gadu laikā. Tika izrakts kanāls un bija nepieciešams tilts, kas varētu nodrošināt piegādes satiksmi pa sauszemi uz Karostu, kā arī tajā pat laikā varētu notikt kuģu kustība - tātad tilts bija jābūvē atverams. «Inženieri domāja, vai to būvēt paceļamu vai izgriežamu. Tika nolemts būvēt izgriežamu, jo, ja tilts būtu paceļams, tad vējš to lauztu. Atlases konkursā uzvarēja tas uzņēmējs, inženieris, būvnieks, kas varēja objektu uzbūvēt par valstij visizdevīgāko naudu,» biznesa portālam db.lv stāsta vēsturnieks Juris Raķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairākas vietas, kurās pašlaik sākta vai drīzumā tiek plānota attīrīšana no bīstamām ķīmiskām vielām, - Inčukalna gudrona dīķi ir tikai viena no tām. Rīgas brīvostas teritorijā Sarkandaugavā, pie Tvaika ielas, sākta vēsturiskā piesārņojuma attīrīšana, lai turpmāk augsnē un gruntsūdeņos nonākušie naftas produkti neizplatītos tālāk un nenokļūtu Daugavā, vēsta laikraksts Diena.

Konstatēts, ka pavasaros, rudeņos un pēc spēcīgiem lietiem naftas produktu piesārņojums no Tvaika ielai pieguļošās Rīgas brīvostas teritorijas nonāk Sarkandaugavas ūdeņos un tālāk Daugavā un Baltijas jūrā, laikrakstam stāstījis projekta vadītājs Klāvs Brangulis.

Piesārņotās vielas šajā vietā akumulējušās vairāk nekā gadsimta garumā. Lai nenotiktu to izplatība, plānots atsūknēt aptuveni 900 tonnu naftas produktu, kas pašlaik veido gruntsūdeņu virsējo slāni, ir arī paredzēts attīrīt augsni no šīm piesārņojošajām vielām, dažviet to plānots darīt, veicot īpašu skalošanu, bet citviet to izgrābs un aizstās ar tīru zemi. Darbi notiks 77 000 m2 lielā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru