Jaunais Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) tirgus modelis, kas darbojas kopš Lietuvas apgabala izveides, ir nepilnīgs un rada ekonomiskos zaudējumus tirgus dalībniekiem visā Baltijas reģionā, uzskat a/s Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš skaidroja, ka Nord Pool biržas darbības teritorija ir Ziemeļvalstis un Baltija, sastāvot no 14 cenu zonām, kuras darbojas kā vienots tirgus. Ja elektroenerģijas pārdevējs - ražotājs - kādā cenu zonā ievieto biržā pārdošanas piedāvājumu, šis piedāvājums tiešā veidā konkurē ar citu ražotāju piedāvājumiem visās Nord Pool cenu zonās.

Dažādās zonās elektroenerģijas tirgus cena var atšķirties no pārējām, ja pārvades tīklam ir ierobežojumi. Piemēram, patlaban Igaunijas cenu zonā ir augstāka tirgus cena nekā Somijas apgabalā, jo Igaunijas cenu zonā biržas dalībnieki aktīvi pērk elektroenerģiju, bet Somiju-Igauniju savienojošās elektrolīnijas Estlink jauda ir par mazu, lai nodrošinātu lētās Somijas elektroenerģijas pārvadīšanu uz Igauniju nepieciešamajā apjomā.

Energokompānijas AS «Latvenergo» zīmola «Elektrum» klientiem no 2019.gada 1.janvāra rēķini par elektroenerģiju pieaugs līdz 15%, apstiprināja «Latvenergo» projektu vadītāja Ilvija Līvmane.

«Elektrum» visiem klientiem, kuriem gada beigās beidzas cenas termiņš, atbilstoši līguma nosacījumiem izsūta jauno cenu piedāvājumus nākamajam periodam. Cenas izmaiņas ir individuālas, tās ir atkarīgas no patērētās elektroenerģijas apmēra. «Daļai mūsu elektroenerģijas produktu maksa par vienu patērēto kilovatstundu (kWh) pat viena produkta ietvaros atšķirsies atkarībā no patērētās elektroenerģijas daudzuma. Piemēram - divi klienti ar identisku pieslēguma veidu izmanto »Elektrum 600+« produktu. Ja viens patērē 600 kilovatstundas (kWh) mēnesī, otrs 900 kWh mēnesī, tad viena produkta ietvaros maksa par vienu kWh būs atšķirīga,» skaidroja «Latvenergo» pārstāve.

«Pēdējo trīs gadu laikā elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs ir turpinājusi kristies, problēma nav jaudu trūkums, bet gan ražošanas konkurētspēja tirgū.»

To reģionālajā enerģētikas diskusijā, ko organizē Polijas vēstniecība Rīgā , sacīja Nord Pool Spot biržas Baltijas un Krievijas reģionālais vadītājs Hando Suters. Viņš norādīja, ka liels elektroenerģijas apjoms Baltijā tiek importēts no Krievijas, lai gan pamazām pieaug arī Ziemeļvalstu elektroenerģijas apjomi, kas varētu vēl palielināties, kad tiks izbūvēti plānotie starpsavienojumi starp Igauniju - Somiju un Lietuvu - Zviedriju. Kā lielu notikumu Baltijas elektroenerģijas tirgū viņš atzīmē Latvijas pievienošanos Nord Pool Spot, kas sagaidama nākamā gada 3. jūnijā. «Latvijas pievienošanās izbeigtu arī Lietuvas izolāciju no kopējā Nord Pool Spot tirgus, kas pašlaik ir novērojama,» sacīja H. Suters. Viņš stāstīja, ka pievienošanās Nord Pool tirgum ir vienīgā Baltijas valstu iespēja, nodrošināt savu elektroenerģijas tirgu likviditāti, jo katrā no valstīm vēsturiski ir izveidojies viens liels elektroenerģijas ražotājs, kas joprojām saražo teju 100% no kopējā valstī saražotā elektroenerģijas apjoma. Pēc Latvijas pievienošanās Nord Pool Spot viņš prognozēja, ka visās Baltijas valstīs nākotnē vajadzētu būt vienādai elektroenerģijas cenai. Pašlaik tas ne vienmēr tā ir, jo Igaunija un Lietuva jau ir pievienojušās Nord Pool Spot, kamēr Latvija vēl nav, turklāt vasarās starp Latviju un Igauniju novērojami pārvades jaudas ierobežojumi, bet Lietuvai pagaidām nav savienojumu ar Skandināvijas tirgu. Nord Pool Spot ir elektroenerģijas birža, kas darbojas jau 20 gadus, tajā ar elektrību tirgojas 370 uzņēmumi no 20 valstīm.

Attīstoties elektroenerģijas starpsavienojumiem, Baltijas reģionam ir svarīgi sekot līdzi ne tikai Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektam, bet arī Somijas plāniem atomenerģijas jomā, norāda Ziemeļvalstu enerģijas biržas Nord Pool Spot (Nord Pool) pārdošanas direktors Krievijā un Baltijas valstīs Hando Saters.

«Daudz raizējamies par Visaginas AES projektu, taču tikpat svarīgi ir sekot arī Somijas atomnozares attīstībai. Viņi paziņojuši par plānu būvēt jaunu staciju ar jaudu 1600 megavati (MW),» norādīja Saters.

Vaicāts, vai tas nozīmē labas ziņas patērētājiem attiecībā uz cenu, viņš norādīja, ka tās ir labas ziņas visiem patērētājiem. «Igaunija un Somija tiks savienota ar 1000 MW jaudas kabeli, būsim labi integrēti ar šo tirgu, un jebkurš patērētājs būs laimīgs,» teica Nord Pool pārstāvis, atsaucoties uz otrā Estlink kabeļa izveidi starp Igauniju un Somiju tuvākajos gados.

Jau ziņots, ka Somijas rietumu daļā Pihejoki pilsētā tiks būvēta jauna AES, kas būs trešā kodolspēkstacija valstī, pērn oktobrī pavēstīja Somijas enerģētikas uzņēmums Fennovoima. AES būvniecības sagatavošanas darbi sāksies ne ātrāk kā 2012.gada nogalē.

AS Latvenergo un Eiropas elektroenerģijas birža Nord Pool Spot AS (NPS) 19.jūnijā noslēdza līgumu, kas nodrošina iespēju AS Latvenergo piedāvāt visu saražoto elektroenerģiju biržā. Rezultātā elektroenerģijas biržā Latvijā vairākas reizes palielināsies elektroenerģijas piedāvājums un apgrozījums, informē uzņēmums.

Šāda līguma noslēgšanu iespējamu darījuši veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu piemērošanas kārtību, kas stājās spēkā 2014. gada 19. jūnijā: tagad ir noteikta turpmāka elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma piemērošanas kārtība uzņēmumiem, kas pārdod biržā no atjaunīgajiem energoresursiem vai efektīvā koģenerācijā saražotu elektroenerģiju.

Mikael Lundin, Nord Pool Spot izpilddirektors, norāda: «Šī noslēgtā vienošanās ir pozitīvi vērtējams solis, jo ļauj biržai nodrošināt lielāku tirgus likviditāti, kā arī veidot arvien drošāku un caurspīdīgāku Ziemeļvalstu/Baltijas elektroenerģijas tirgu. AS Latvenergo vienošanās ar Nord Pool Spot paredz, ka lielākā daļa no Baltijā saražotās elektroenerģijas tiks pārdota biržā. Ir būtiski šo darbu reģionā ar ražotājiem turpināt, lai visi Baltijas ražotāji un piegādātāji veiktu tirdzniecību caur biržu. Tas nodrošinātu stabilu un pārskatāmu elektroenerģijas tirgu reģionā.»

No šā gada 3. jūnija ir atvērta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržas Latvijas cenu zona, līdz ar to visas trīs Baltijas valstis ir iekļautas Skandināvijas kopējā elektroenerģijas tirgū.

Kopš Nord Pool Spot biržas Latvijas un Lietuvas cenu zonu atvēršanas mēs esam kļuvuši par lieciniekiem diezgan dramatiskām izmaiņām elektroenerģijas tirgū. Kopš 2013. gada vasaras bija vērojamas salīdzinoši augstas cenas Nord Pool Spot biržā Latvijas un Lietuvas zonās, lielas cenu atšķirības starp Igaunijas un Lietuvas/Latvijas elektroenerģijas cenu zonām, kā arī izdevīgu/konkurētspējīgu fiksētas cenas piedāvājumu trūkums elektroenerģijas tirgū, kopš viens no tirgotājiem – SIA Enefit nolēma nepiedāvāt jaunus fiksētās cenas līgumus.

Augstas cenas Spot tirgū ir tiešā veidā saistītas ar augstām mainīgām izmaksām elektrostacijās Latvijā un Lietuvā vasaras laikā un starpvalstu līniju pārvades jaudas ierobežojumiem. Augsto tirgus cenu dēļ daudzi elektroenerģijas mazumtirgotāji, kuri bija noslēguši izdevīgus fiksētās cenas līgumus bez sava iepirkuma portfeļa nodrošinājuma, tagad cieš zaudējumus vai slēdz savu biznesu. Ar ieiešanu Nord Pool Spot tirgū izveidojās lielas cenu atšķirības starp Latvijas/Lietuvas un Igaunijas cenām sakarā ar elektroenerģijas deficītu vasaras laikā Latvijā un Lietuvā un ierobežotu importa jaudu no Igaunijas un trešām valstīm.

«Mēs esam par zaļu, ar vietējiem resursiem ražotu, konkurētspējīgu enerģiju, un tādas iespējas paveras visai plaši valstī, kur ir augsti siltuma tarifi, lielā daudzumā piesārņojoši izmeši blakus šī vietējā kurināmā ieguves vietām,» skaidro AS Latvenergo galvenais izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Laikraksts Dienas Bizness iepazīstina lasītājus ar Latvenergo skatījumu uz Latvijas enerģijas tirgus situāciju un valsts enerģētiskās drošības stāvokli.

Viens no noteicošiem ekonomikas attīstības faktoriem ir enerģijas resursu pieejamība. Valsts enerģētikas politika nosaka uzņēmējdarbības iespēju spektru un iedzīvotāju labklājības līmeni. Globālo tendenču un Eiropas Savienības regulējošo aktu ietekmē Latvijas enerģijas tirgus ir kļuvis atvērts. Šobrīd uzņēmēji var brīvi piedalīties enerģijas tirgū, kļūstot par enerģijas ražotājiem vai piegādātājiem, savstarpēji konkurējot ar cenu un pakalpojumu piedāvājumiem.

Priekšnoteikumus efektīvi funkcionējoša elektroenerģijas tirgus darbībai, paredzot elektroenerģijas kā brīvas apgrozības preces tirdzniecību, izveidoja jau 1998.gada Enerģētikas likums. Tagadējais spēkā esošais Elektroenerģijas tirgus likums ir pieņemts 2005.gadā. Sākotnēji elektrības tirgus atvēršana tika realizēta tikai lielajiem patērētājiem, bet pakāpeniski visiem, arī mājsaimniecībām. Latvijas tirdzniecība ir pilnībā iekļauta reģionālajā NordPool tirdzniecības sistēmā. Dalība šajā biržā veicina godīgu cenu veidošanos, motivējot piegādātāju piedāvāt elektrību par objektīvi pamatotām cenām. Līdzīga situācija pēdējos gados ir izveidota arī dabasgāzes tirdzniecībā.

Kamēr arī Latvija nepievienosies Nord pool spot cenu apgabalam, par pilnvērtīgu Baltijas elektroenerģijas tirgu nevar runāt šodien raksta Dienas Bizness.

Tādi ir ekspertu secinājumi, izvērtējot pirmo trīs nedēļu rezultātus pēc Lietuvas pievienošanās Nord pool spot šā gada 18. jūnijā. Lietuvas cenu apgabalā bija novērojami ļoti strauji elektrības cenas kāpumi un kritumi no 70 - 17 eiro/MWh, tomēr Lietuvā elektrības cena bija caurmērā augstāka nekā Igaunijas un Somijas cenu apgabalos, kas Nord Pool spot ir pievienojušās jau agrāk. Tā kā Latvija īpaši komplicēta pārvades sistēmas operatora modeļa izveides dēļ, kas vēl ir jāsertificē Eiropas Komisijai, Nord Pool, visticamāk, pievienosies ne ātrāk kā pēc gada, Lietuvas un Igaunijas Nord Pool zonas joprojām ir savstarpēji izolētas un eksperti norāda uz cenu manipulācijas risku.

Spilgtākie 2017. gada notikumi enerģētikā un prognozes 2018. gadam

2017. gadā beidzot pievērsta pelnītā uzmanība enerģētikas nozarei, nākamā gada izaicinājums – savlaicīga un pārdomāta politisko lēmumu pieņemšana

2017. gadam raksturīga vairāku svarīgu enerģētiskās drošības elementu klātbūtne. Gāzes tirgus atvēršana, diskusijas par enerģijas ražošanas atbalsta nākotni un aktīva enerģijas patērētāja veidošana bija nozares un arī plašākas sabiedrības diskusiju dienaskārtībā. Šo elementu ceļš uz dienaskārtību ir bijis atšķirīgs, taču efekts ir līdzīgs. Ja gāzes tirgus atvēršanu motivēja Eiropas Savienības enerģijas likumdošanas saistību izpilde, tad nojausma, ka nozares politika varējusi būt kvalitatīvāka, dienaskārtībā ienāca caur ekspertu, politiķu un plašākas sabiedrības pastiprinātu uzmanību un interesi par obligāto iepirkuma komponenti (OIK), par ko citkārt ikdienā reti kurš aizdomājas. Pozitīvi ir tas, ka brīžiem pat gluži haotiskā viedokļu apmaiņa pievērsusi uzmanību nozarei, kas lielāku uzmanību un apzinātību bija pelnījusi jau sen.

Baltijas elektrosistēma joprojām ir cieši «sajūgta» ar Krieviju un Baltkrieviju, situāciju varētu mainīt politisks lēmums un jaunu starpsavienojumu izbūve.

To Eiropas lielākās un vecākās elektrības biržas Nord Pool apmeklējuma laikā DB pastāstīja Nord Pool pārstāvji. Pretēji gaidītajam Nord Pool birža īstenībā ir maza – tās centrālajā birojā Oslo strādā vien 35 cilvēki. Caur šķietami ikdienišķo biroju gada laikā tiek notirgotas aptuveni 432 teravatstundas (TWh) Eiropas elektrības (salīdzinājumam – visa Baltija pērnā gada laikā patērēja vien 25 TWh.

Elektrības birža, kuras cenu apgabalam no 3. jūnija pievienosies arī Latvija – pēdējā no trim Baltijas valstīm –, elektrības cenu tirgū nenosaka, cenu veido pieprasījuma un piedāvājuma princips. Kā redzams pēc Nord Pool Spot ikmēneša vidējās elektrības cenas grafika, elektrība Lietuvā caurmērā vienmēr ir dārgāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs, jo ierobežoto pārvades jaudu dēļ starp Igauniju un Latviju Lietuvā nevar nonākt pietiekami liels daudzums elektroenerģijas no Skandināvijas.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool tirdzniecības reģionos samazinājās elektroenerģijas spot cenas, informē AS Latvenergo.

Baltijas valstu starpā vislielākais nedēļas vidējās elektroenerģijas cenu samazinājums bija Latvijā un Lietuvā – abās valstīs par 3,3 % līdz 53,22 EUR/MWh. Igaunijā elektroenerģijas cena samazinājās par 0,2 % un sasniedza 43,28 EUR/MWh. Nord Pool sistēmas vidējā nedēļas cena samazinājās par 9 % līdz 37,15 EUR/MWh.

Nord Pool aizvadītajā nedēļ’a elektroenerģijas cenu galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde reģionā. Pieaugot nokrišņu daudzumam Ziemeļvalstīs, uzlabojās hidrobilances rādītāji, kā arī augsts atomelektrostaciju ģenerācijas līmenis sekmēja cenu samazinājumu Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš pieauga līdz 7 545 GWh un arī izstrādes apjoms pieauga līdz 7 568 GWh.

2017. gada deviņos mēnešos Latvenergo koncerna ieņēmumi ir saglabājušies tuvu pagājušā gada līmenim - 679,2 miljoni eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga. Savukārt koncerna EBITDA ir pieaugusi par 4 % un ir 299 milj. eiro.

Latvenergo koncerns 2017. gada deviņos mēnešos savās ražotnēs ir saražojis 4 088 GWh elektroenerģijas, kas, salīdzinājumā ar 2016. gada tādu pašu periodu, ir par 34 % vairāk. Būtiska nozīme elektroenerģijas izstrādes rādītājos ir ievērojami augstākai hidroenerģijas ģenerācijai Daugavas hidroelektrostacijās (HES). Elektroenerģijas izstrādes apjoma pieaugums Daugavas HES, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir pieaudzis par 65 % un ir 2 970 GWh. Latvenergo saražotais elektroenerģijas apjoms atbilst 79 % no kopumā mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas apjoma. Optimāli kombinējot Latvenergo koncerna Rīgas TEC un Daugavas HES izstrādi ar importa iespējām no citiem Nord Pool biržas tirdzniecības apgabaliem, lietotāji Baltijā iegūst gan elektroenerģijas cenas tuvināšanos Ziemeļvalstu līmenim, gan tās stabilitāti ilgtermiņā. 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana, un koncerna enerģijas ražošanas vajadzībām dabasgāze tagad tiek piegādāta arī no alternatīviem avotiem, tostarp no Klaipēdas dabasgāzes termināļa.

Apskatot tuvāk jaunos “Augstsprieguma tīkls” un “Sadales tīkls” iesniegtos tarifu projektus, skaidri redzams, ka galvenais lielo izmaksu kāpuma cēlonis abos gadījumos ir viena pozīcija – izmaksas tīkla zudumu kompensēšanai.

Elektroenerģijas iegādi šo zudumu kompensēšanai operatori joprojām iecerējuši iepirkt par Nord Pool biržas spot cenām tā vietā, lai fiksētu šīs izmaksas, kas plānoto izmaksu kāpumu spētu samazināt par vairākiem desmitiem miljonu eiro.

Tīkla zudumi, kas rodas, pārvadot elektroenerģiju pa vadiem līdz galalietotājiem, kā fizikāls process ir ne tikai neizbēgami, bet arī iespaidīgi: “Augstsprieguma tīkls” tam izmanto aptuveni 170 gigavatstundu gadā, bet “Sadales tīkls” – aptuveni 255 gigavatstundas elektroenerģijas gadā.

Abu tīkla operatoru zudumu apjomi ierindo tos valstī lielāko elektroenerģijas patērētāju saraksta pašā augšgalā. Attiecīgi ar elektroenerģijas zudumiem un tehnoloģiska pašpatēriņa apjoma saistītā iepirkuma izmaksas ir vienas no lielākajām izmaksu komponentēm abos tīkla operatoru iesniegtajos tarifu projektos. Šobrīd “Augstsprieguma tīkls” tam paredz aptuveni 46 miljonus eiro gadā jeb 66% no kopējo izmaksu pieauguma, bet “Sadales tīkls” – 68 miljonus eiro gadā jeb 20% no kopējo izmaksu proporcijas jaunajā tarifu projektā.

Aizvadītajā nedēļā visos Nord Pool biržas apgabalos vidējais cenu līmenis bija 50 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Šajā laikā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 8 % līdz 50,10 EUR/MWh. Lietuvas tirdzniecības apgabalā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena samazinājās par 12 % līdz 50,71 EUR/MWh. Vidējā nedēļas spot cena Igaunijā un Latvijā bija 51,62 EUR/MWh, kas ir par 10 % zemāk nekā nedēļu iepriekš. Kopumā visās Baltijas valstīs spot cena bija zemāka nekā Somijas tirdzniecības apgabalā – 51,63 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu līmeni biržā joprojām nosaka hidrorezervuāru līmenis un augstas CO2 emisijas kvotu cenas. Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas patēriņa samazinājumu visā Nord Pool reģionā ietekmēja siltāki laikapstākļi. Palielinoties nokrišņu apjomam, aizvadītajā nedēļā nedaudz palielinājās hidrorezervuāru piepildījums Zviedrijā. Gāzes un ogļu tirgus pieprasījums noteica zemāku šo izejvielu cenu, tajā pašā laikā elektroenerģijas cenu samazinājumu veicināja arī augsta vēja staciju izstrāde.

17.augusta vakarpusē no plkst.18 līdz 19 (no plkst.17 līdz 18 pēc Centrāleiropas laika) elektroenerģijas stundas cena Latvijā sasniegs "Nord Pool" biržas griestus - 4000 eiro par megavastundu (MWh), liecina informācija "Nord Pool" biržas mājaslapā.

Tāpat arī pārējās Baltijas valstīs - Lietuvā un Igaunijā - cena šajā stundā sasniegs 4000 eiro par MWh, kas ir tehniski iespējami augstākā stundas cena biržas ietvaros.

Trešdienas vidējā elektroenerģijas cena vienoti Latvijā un Lietuvā sasniegs 823,98 eiro par MWh, savukārt Igaunijā tā būs 682,05 eiro par MWh.

Kā norādīja Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas valdes izpilddirektors Gunārs Valdmanis, cenas kāpuma pamatā ir jaudu deficīts, ko, pēc viņa ieskatiem, varētu radīt divi faktori - ražošanas jaudu atslēgumi Igaunijā un gāzes deficīts reģionā.

Viņš pauda, ka Igaunijā patlaban aktīvi norit elektroenerģijas ražošanas staciju tehniskā apkope, kas arī ierobežo valsts spēju saražot elektrību.

Lai gan 10 gadus pēc elektroenerģijas tirgus atvēršanas Latvenergo joprojām saglabā savas līderpozīcijas, uzņēmumā atzīst, ka konkurence starp elektroenerģijas tirgotājiem ir asa.

Tā intervijā DB atzīst Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks.

Kā mainījies elektroenerģijas tirgus pēc tā atvēršanas?

Izmaiņas tirgū ir bijušas ļoti pakāpeniskas, tāpat kā tā atvēršanas process, kas tika uzsākts pirms desmit gadiem. Lielie elektroenerģijas patērētāji šo gadu laikā noteikti jau ir aizmirsuši, kā ir tad, ja tirgus ir slēgts vai regulēts. Mājsaimniecībām šī prakse Latvijā nav tik sena - elektroenerģijas tirgus tika atvērts 2015. gadā. Tomēr arī tas ir pietiekami, lai mēs vairs nedomātu kategorijās pirms un pēc. Tirgū ir ienākuši vairāki jauni spēlētāji, tostarp relatīvi nesen, kas pierāda, ka tirgus ir pietiekami atraktīvs.

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas vidējā cena samazinājās par 15 % līdz 40,12 EUR/MWh, informē AS Latvenergo.

Samazinājās arī cena visos Nord Pool tirdzniecības reģionos atsevišķi, - Igaunijā par 17 % līdz 42,15 EUR/MWh, Latvijā spot cena bija par 1 % mazāka – 57,80 EUR/MWh, bet augstākā aizvadītās nedēļas vidējā cena Baltijā bija Lietuvā – 57,83 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā elektroenerģijas cenas kritumu Nord Pool reģionā galvenokārt ietekmēja augsta vēja staciju izstrāde un, uzlabojoties hidroloģiskai situācijai, pieaugusī hidroizstrāde Ziemeļvalstīs. Arī izejvielu un emisijas kvotu cenu samazinājums sekmēja cenu samazinājumu. Divas nedēļas agrāk nekā plānots tika pabeigti Zviedrijas–Lietuvas starpsavienojuma NordBalt remontdarbi, kas tika uzsākti 13. augustā, līdz ar to ar pilnu jaunu tirgū tas ir pieejams kopš 11. oktobra. Cenu svārstības Baltijas valstīs ietekmēja Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma jaudas samazināšanās par 25 % līdz 595 MW, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu.

2018. gada pirmajā ceturksnī Latvenergo koncerna ieņēmumi ir 259,7 milj. eiro, kas ir par 2 % mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt koncerna EBITDA ir 109,7 milj. eiro, kas ir par 4 % mazāk nekā pagājušajā gadā.

Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 4 % pieaudzis koncernā saražotās elektroenerģijas apjoms, sasniedzot 1 929 GWh (gigavatstundas).

Latvenergo koncernā 2018. gada pirmajā ceturksnī saražotās elektroenerģijas apjoms sasniedzis 1 929 GWh, kas ir par 4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Efektīvi izmantojot diversificēto ražošanas portfeli, koncernā izstrādātās elektroenerģijas apjoms par 9 % pārsniedz mazumtirdzniecības lietotājiem pārdoto (1 766 GWh).

Par 31 % lielāka ir elektroenerģijas izstrāde Rīgas TEC, sasniedzot 904 GWh. Šo apjoma pieaugumu noteica spēja efektīvi reaģēt uz tirgus situāciju reģionā, produktīvi plānojot darba režīmus un kurināmā izmantošanu un piedāvājot tirgū konkurētspējīgu elektroenerģiju un siltumenerģiju. Savukārt ja pērn pirmo ceturksni raksturoja izteikts palu periods, kas veicināja izstrādes kāpumu Daugavas HES (hidroelektrostacijās), tad šogad līdz ar mazāku ūdens pieteci Daugavā HES saražotās elektroenerģijas apjoms ir samazinājies par 12 % un ir 1 010 GWh. Saražotās siltumenerģijas apjoms 2018. gada pirmajā ceturksnī aukstāku laikapstākļu dēļ ir par 6 % lielāks, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, un sasniedz 1 204 GWh. Pieaugošās konkurences apstākļos ir izdevies realizēt ievērojami vairāk siltumenerģijas nekā bija plānots. Tādējādi Latvenergo koncerns ir bijis lielākais siltuma ražotājs Latvijā, apliecinot augstu konkurētspēju mainīga tirgus apstākļos.

Enerģētikas nozarē Baltijā 2012. gads bijis nozīmīgs saistībā ar tālāku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju. Pakāpeniska tā atvēršana Latvijā un tuvākajās kaimiņvalstīs ir veicinājusi rosību uzņēmīgu cilvēku vidū, jo arvien plašākam elektrības lietotāju lokam bija jāpieņem lēmums par tirgotāja izvēli reālā konkurences situācijā. Latvijā tieši aizvadītajā gadā tika sperti aktīvāki soļi brīvā tirgus virzienā, no aprīļa paplašinot juridisko personu loku, kam elektrība jāpērk tirgū, bet no novembra ļaujot regulēto tarifu izvēlēties vairs tikai mājsaimniecībām.

Kaimiņvalstīs tirgus attīstības dati ir šādi: Lietuvā 2013. gada 1. janvārī par tirgus dalībniekiem kļuva juridiskas personas, bet mājsaimniecību cenu regulācija tiks saglabāta līdz 2015. gada 1. janvārim. Savukārt Igaunijā no šā gada 1. janvāra tirgum pievienojās arī mājsaimniecības. Latvijā tas varētu notikt 2013. gada rudenī.

2013. gadā Latvijā turpināsies tirgus liberalizācija. Tiek plānots, ka Nord Pool Spot savu tirdzniecības zonu Latvijā varētu atvērt 3. jūnijā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija janvārī ir pabeigusi AS Augstsprieguma tīkls sertifikāciju, savu atzinumu šajā jautājumā ir sniegusi arī Eiropas Komisija.

Somijas prezidents Saule Nīnisto atzinīgi novērtējis Latvijas plānus šogad pievienoties Ziemeļvalstu energobiržai Nord Pool spot, kas nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, pēc Latvijas prezidenta Andra Bērziņa vizītes Somijā informē Prezidenta preses dienests.

Latvijas pievienošanās Nord Pool spot biržai nozīmē atvērtu elektroenerģijas tirgu, proti, apmēram 70% no Latvijā patērētās elektroenerģijas tiek pirkta elektroenerģijas tirgū par vienošanās cenu, savukārt par regulētu cenu elektroenerģiju var saņemt mājsaimniecības.

Tāpat abu valstu prezidenti tikšanās laikā apsprieda jautājumu par sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, par kuru joprojām tiek gaidīti neatkarīgā Eiropas komisijas pētījuma rezultāti.

Jautājums par šī termināļa vietu joprojām paliek atvērts, tai pašā laikā Latvijai ir iespējas un Latvija var piedāvāt iespējas gāzes uzglabāšanai Inčukalna gāzes krātuvē, uzsvēra A. Bērziņš. Ar šīm iespējām Somijas pusei tiks piedāvāts iepazīties nākotnē gaidāmā Somijas prezidenta vizītes laikā Latvijā.

Igaunijas ekonomikas ministrs Juhans Partss vēstulē Latvijas un Lietuvas kolēģiem paudis neapmierinātību par kaimiņvalstu vilcināšanos atvērt elektrības tirgus, brīdinot par elektrības plūsmas bloķēšanu pāri Latvijas un Igaunijas robežai, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.

J. Partss norāda, ka Baltijas valstis 2009. gadā parakstīja saprašanās memorandu (BEMIP) par enerģētikas tirgus attīstību un tā pamatā bija elektrības tirgu atvēršana un valsts kontroles atcelšana pār mājsaimniecību elektrības tarifiem.

«Igaunija ir izpildījusi rīcības plānu, par kuru puses vienojās,» vēstulē Latvijas ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un Lietuvas enerģētikas ministram Jaroslavam Neverovičam raksta J. Partss.

J. Partss norāda, ka jūnijā piedzīvotais elektroenerģijas cenu pieaugums neatbilst reālajai tirgus situācijai, jo liela daļa Latvijas un Lietuvas ražotāju nav piedāvājuši pārdošanā elektroenerģiju Baltijas un Ziemeļvalstu kopīgajā biržā Nord Pool Spot.

AS Nord Pool Spot (NPS) 2013.gadā plāno Latvijā atvērt elektroenerģijas tirdzniecības apgabalu nākošās dienas elektroenerģijas tirdzniecībai, Db.lv informēja a/s Augstsprieguma tīkls valdes locekle Inese Bambāne

Šāds lēmums ir pieņemts, ievērojot, ka Latvijas pārvades sistēmas operators- AS Augstsprieguma tīkls (AST) ir saņēmis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas sākotnējo lēmumu par AST kā neatkarīga sistēmas operatora sertificēšanu.

«NPS kā pārējo Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas tirgus operators ir rūpīgi sekojis AST veiktajam darbam, lai nodrošinātu AST sertificēšanu. Ievērojot, ka pirmais nozīmīgais etaps ir noslēdzies, NPS ir uzsācis savu projektu Latvijas elektroenerģijas tirdzniecības apgabala atvēršanai. Pēdējais nosacījums pilnīgai projekta pabeigšanai būs Eiropas Komisijas atzinums par pārvades sistēmas operatora sertificēšanu,» tā I. Bambāne.

Otrdien elektrības cenas Nord Pool Spot biržā Baltijas valstīs pieauga divkārtīgi, ko Igaunijas uzņēmums Eesti Energia skaidro ar augsto pieprasījumu no Latvijas un Lietuvas, raksta EER News. Latvijas pārstāvji gan noraida runas par iespējamo cenu dzīšanu uz augšu.

«Jūnijā ir bijuši vairāki notikumi, kas paaugstinājuši elektrības vairumtirdzniecības cenu virs ierastajiem līmeņiem,» laikrakstam Aripaev sacījis Eesti Energia pārstāvis Elis Venniks, uzsverot, ka galvenokārt cenas uz augšu dzen Latvijas un Lietuvas spēcīgais pieprasījums. Viņš arī skaidroja, ka divas uzņēmuma elektroenerģijas ražošanas vienības Narvā patlaban ir slēgtas remontam, tādēļ piegādes apjomi ir mazāki nekā parasti.

Savukārt Igaunijas Ekonomikas ministrijas enerģētikas jomas ģenerālsekretāra vietnieks Ando Lepimans informēja, ka ministrija un Konkurences padome patlaban izmeklē augsto cenu iemeslus. Viņš sacīja, ka pārējās Baltijas valstis neražo elektrību ar pilnu jaudu, un Eesti Energia nākas segt Latvijas un Lietuvas enerģētikas deficītu, kā rezultātā abas valstis, iespējams, sadarbojas cenu dzīšanā uz augšu.

Pagājušajā nedēļā Nord Pool tirdzniecības reģionā vidējā spot cena bija augstāka par 60 EUR/MWh, palielinoties par 13% līdz 60.12 EUR/MWh, salīdzinot ar 3. nedēļu, informē AS Latvenergo.

Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena pieauga par 19%, Igaunijā sasniedzot 64.83 EUR/MWh, Lietuvas tirdzniecības apgabalos vidējā elektroenerģijas cena sasniedza 65.06 EUR/MWh, savukārt Latvijā – 65.08 EUR/MWh. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidū spot cenas pārsniedza 79 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā aukstie laikapstākļi, it īpaši krasais gaisa temperatūras samazinājums nedēļas vidū, veicināja elektroenerģijas patēriņa pieaugumu visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos.

Sausie laikapstākļi un sniega trūkums Ziemeļvalstu ūdens rezervuāros sekmēja zemu piepildījuma līmeni. Papildu faktori, kas veicināja cenu pieaugumu, bija zema vēja staciju izstrāde reģionā, kā arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtība, kas aizvien palielinājās.

Iepriekšējā nedēļā Nord Pool sistēmas cena samazinājās par 9% līdz 54.63 EUR/MWH, informē Latvenergo.

Lai arī cenu samazinājums ir novērojams visos biržas tirdzniecības apgabalos, tās saglabājušās augstā līmenī. Visās Baltijas valstīs nedēļas vidējā spot cena samazinājās par 12% un bija zemāka par Somijas tirdzniecības apgabala cenu – 57.36 EUR/MWh. Igaunijā un Latvijā spot cena bija 57.35 EUR/MWh, Lietuvā nedēļas vidējā elektroenerģijas cena bija 57.31 EUR/MWh.

Aizvadītājā nedēļā siltāku laikapstākļu rezultātā samazinājās elektroenerģijas patēriņš. Ziemeļvalstīs joprojām ir zems ūdens rezervuāru piepildījuma līmenis, kas ietekmē augsto cenu līmeni visā Nord Pool tirdzniecības reģionā. Iepriekšējā nedēļā ogļu un gāzes pieprasījuma samazinājuma rezultātā samazinājās šo izejvielu tirgus cenas. Elektroenerģijas spot cenu ietekmēja arī oglekļa emisijas kvotu tirgus vērtības samazinājums.