Sākts tirgotāja SIA "Elkor Food & Wine" maksātnespējas process, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmuma maksātnespējas procesu pasludinājusi 15.februārī, par procesa administratoru ieceļot Jāni Ābiku.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Elkor Food & Wine" 2022.gadā strādāja ar 606 362 eiro apgrozījumu un 123 157 eiro zaudējumiem. Uzņēmums ar zaudējumiem strādā kopš 2018.gada.

Patlaban "Elkor Food & Wine" ir reģistrēta viena aktīva struktūrvienība-veikals.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Elkor Food & Wine" kopš pagājušā gada oktobra ir pati savu kapitāldaļu turētāja. Pirms tam uzņēmums piederēja Andrejam Vlasovam, bet vēl pirms tam - Ilzei Laurānei (iepriekš Popova). "Elkor Food & Wine" pamatkapitāls ir 31 240 eiro.

Tirgotāja SIA "Elkor centrs" pasludināts par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Rīgas pilsētas tiesa uzņēmumu par maksātnespējīgu pasludinājusi trešdien, 21.februārī. Par "Elkor centra" maksātnespējas procesa administratoru iecelta Kristīne Kļaviņa.

Kreditoru prasījumi pret parādnieku iesniedzami administratorei līdz 2024.gada 22.martam.

Šogad 21.februārī "Elkor centram" bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 73 435 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka VID pērn novembrī "Elkor centram" piemēroja aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, kā arī kapitāldaļu atsavināšanai un pārreģistrācijai.

2022.gadā "Elkor centrs" strādāja ar 3,058 miljonu eiro apgrozījumu un 25 273 eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". Uzņēmums reģistrēts 2003.gadā, un tā pamatkapitāls ir 17 066 eiro. "Elkor centra" vienīgā īpašniece kopš pagājušā gada novembra ir pati kompānija.

Veikalu "Elkor" īpašnieces Ilzes Laurānes (agrāk Popovas) parāda dēļ piemērots zvērināta tiesu izpildītāja aizliegums atsavināt kapitāldaļas visās viņai piederošās kompānijās un reģistrēt jaunas komercķīlas.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, aizliegums atsavināt kapitāla daļas un reģistrēt komercķīlas piemērots attiecībā uz SIA "ETG", SIA "Elkor grupa", SIA "Elkor Gift Shop", SIA "Elkor Food & Wine", SIA "HSP Solution" un SIA "Elektrodrošība". Laurāne piecos no šiem uzņēmumiem ir vienīgā īpašniece, bet "ETG" viņai pieder 99% kapitāldaļu, kamēr atlikušais 1% pieder SIA "Plus īpašums".

Visi minētie uzņēmumi Laurānes īpašumā nonāca pērn laikā no augusta līdz decembrim, nepilnu gadu pēc tam, kad nomira "Elkor" izveidotājs un kompāniju iepriekšējais īpašnieks Aleksandrs Popovs.

Vienlaikus pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, pārjaunotas četras komercķīlas, kuru devēja ir Laurāne, bet ņēmēja - "Rietumu banka". Viņa par labu bankai ieķīlājusi visas sev piederošās "ETG" kapitāldaļas. Kopējā ķīlu maksimālā prasījumu summa ir 31,44 miljoni eiro. Kā trīs ķīlu parādniece minēta "ETG", bet kā vienas - "Elkor grupai" piederošais SIA "Elkor centrs".

Gada nogalē negaidīti miris mazumtirdzniecību veikalu tīkla "Elkor" dibinātājs un īpašnieks Aleksandrs Popovs, informē SIA "Elkor grupa" valdes loceklis Ronalds Feldmanis.

A. Popovs mūžībā aizgāja 2020.gada 26.decembrī, 52 gadu vecumā.

Uzņēmējdarbību A.Popovs uzsāka 1989.gadā ar apģērbu ražošanu un tirdzniecību un gadu gaitā "Elkor" attīstīja līdz vienam no lielākajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā.

"Elkor" 32 gadu pastāvēšanas vēsturē ir strādājuši vairāk nekā 10 000 darbinieku.

"Elkor" veikalu tīklu pārvalda SIA "ETG". Kompānijas kapitālā 99% piederēja A.Popovam. Viņš bija arī vienīgais "Elkor grupas" īpašnieks.

Viens no veiksmīgākajiem elastīgo maksājumu risinājumu nodrošinātājiem Baltijā, ESTO, savā pirmajā darbības gadā Latvijā ir spējis sasniegt vairākus nozīmīgus mērķus. To starpā var minēt veiksmīgi uzsākto sadarbību ar “Bolt”, kā arī faktu, ka ar ESTO starpniecību desmitiem tūkstošu klientu norēķinājušies ar komersantiem vairāku miljonu eiro vērtībā.

Kā jau iepriekš minēts, viens no lielākajiem panākumiem – izmantojot ESTO maksājumu risinājumus, tika veikti aptuveni 55 000 unikāli darījumi ar dažādiem tirgotājiem, iegādājoties preces kopumā par 5,2 miljoniem eiro.

Aktīvais kredītportfelis pieauga par vairāk nekā 1,3 miljoniem eiro un ESTO piesaistīja 154 jaunus tirgotājus Latvijā. Daži no pazīstamākajiem: elkor.lv, ideal.lv, evelatus.lv, membershop.lv, bigbox.lv, stokker.lv, veloprofs.lv, gintaromebeles.lv, pranamat.lv, weekendshoes.lv, grenardi.lv, given.lv.

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls Elkor – modes zīmolu preču veikalu Podium Outlet un Elkor Plaza Outlet.

Līdz ziemai Via Jurmala Outlet Village plānots atvērt vēl 10 veikalus, tādējādi nodrošinot 100% outlet ciemata pirmās projekta kārtas aizpildījumu, informē uzņēmuma pārstāve Gita Bute.

Pēdējo piecu mēnešu laikā outlet ciematā durvis vēruši nu jau 20 jauni veikali.

“Mēs uzskatām, ka outlet konceptam ir milzu potenciāls, ņemot vērā tendences modes preču tirdzniecībā Eiropā un pasaulē. Esam pārliecināti, ka klienti novērtēs piedāvātās apģērbu, apavu un aksesuāru kolekcijas, jo daudzas no tām ir nopērkamas tikai outlet koncepta veikalos,” saka Ronalds Feldmanis, Elkor tīkla mārketinga vadītājs.

“Augusts outlet ciematam ir dzimšanas dienas mēnesis, kas tiek atzīmēts ar lielizpārdošanu un dažādiem pasākumiem, tai skaitā ar divu nozīmīgu modes preču veikalu atklāšanu. Elkor Plaza Outlet un Podium Outlet lieliski papildina outlet ciematā jau pieejamo zīmolu klāstu, ko ļoti novērtē pircēji no visas Baltijas,” stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Piektdien, 17. jūnijā, tika noskaidrots laimīgais 10 kg naudas ieguvējs Norvik Bankas un tirdzniecības centra ELKOR rīkotajā akcijā, kuras ietvaros ikvienam bija iespēja laimēt desmit kilogramus naudas.

Par izlozes uzvarētāju kļuva Jānis Kurpnieks, kurš iegūtos 10 kilogramus naudas plāno iztērēt kādā aizraujošā ceļojumā!

Igors Rozanovs, Norvik Bankas Vecākais viceprezidents Produktu pārdošanas jautājumos, sveica uzvarētāju, kā arī pārējos izlozes dalībniekus, paužot gandarījumu par veiksmīgi notikušo izlozi un atzinīgi novērtējot pagājušā gada rudenī aizsākto sadarbību ar ELKOR tirdzniecības centru.

Pasākuma laikā klātesošajiem bija iespēja piedalīties vairākās momentloterijās, atbildot uz jautājumiem gan par Norvik Banku, gan bankas produktiem un pakalpojumiem.

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Jauns tirdzniecības centrs “Teika Plaza” tiks atklāts 29. augustā Rīgā, Brīvības gatvē, kādreizējā lielveikala “Elkor Plaza” telpās.

Tirdzniecības centra “Teika Plaza” lielākie nomnieki būs veikalu tīkls “Rimi”, apģērbu un aksesuāru veikals “PODIUM” un sporta klubs “MyFitness”, ko papildinās daudzveidīgs veikalu un pakalpojumu klāsts.

Tirdzniecības centrā esošo veikalu paplašināšanos plānots pabeigt šī gada rudenī.

“Šobrīd tirgū ir vērojama tendence pārskatīt tirdzniecības vietu konceptus un veikt to transformāciju, pielāgojoties tirgus vajadzībām un patērētāju vēlmēm. Colliers Baltics komanda ir izstrādājusi jaunu konceptu vairākiem tirdzniecības centriem Latvijā un Baltijas reģionā, tai skaitā t/c “Teika Plaza”, kā arī piesaistījusi jaunus nomniekus tirdzniecības centram, balstoties uz izstrādāto vīziju un pozicionēšanu,” – stāsta Jevgēnija Kiseļova, “Colliers Baltics” Tirdzniecības platību aģentūras pārstāve.

Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.

Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.

Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.

Lietuvā dibināts uzņēmums «M.M.M. Projektai» iegādājies zemes gabalus VEF rajonā pie tirdzniecības centra Elkor, un nākamo septiņu gadu laikā plāno uzbūvēt biroju un dzīvojamās ēkas.

«Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti», kas pieder «M.M.M. projektai», kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu attīstīšanu Centrālajā un Austrumeiropā, iegādājušies no SIA «RE Property» divus nekustamos īpašumus Rīgā, Gustava Zemgala gatvē 73 un Brīvības gatvē 201.

«Zemes gabali 2,32 hektāru un 5,59 hektāru platībā iegādāti ar mērķi attīstīt biroju un dzīvojamo ēku kompleksu. Plānojam attīstīt šo apkaimi līdz 2026. gadam G.Zemgala gatves zemē uzbūvējot biroju ēkas platībā līdz 50 tūkst. m2, kā arī dzīvojamās mājas Brīvības ielā platībā līdz 100 tūkst. m2. Kopējās plānotās investīcijas ir vairāk nekā 200 miljoni eiro septiņu gadu laikā,» norāda «Gustava parks projekti» un «Brivibas parks projekti» valdes locekle Saule Zabulionyte.

Vairāki Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi kopā ar nekustamo īpašumu attīstītājiem un kultūras centru apvienojuši spēkus, lai izveidotu inovatīvu vidi VEF apkaimē – vietu, kur strādāt, dzīvot, atpūsties un radīt, cilvēkiem, kurus aizrauj tehnoloģiju un inovāciju iespējas. VEF apkaime pilsētas attīstības plānā iezīmēta ar potenciālu attīstīties par jauno Rīgas centru.

Šī teritorija būs Latvijas kā viedvalsts modelis, kur iesaistītie partneri veidos un pilsētvidē izmēģinās jaunākās digitālās tehnoloģijas, vienlaikus nesot Latvijas vārdu pasaulē.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi Latvijas Mobilais Telefons, Accenture, Mikrotik, kā arī Jaunās Teikas kvartāls, komercīpašumu pārvaldītājs New Hanza Capital, VEF Kultūras pils un tirdzniecības uzņēmums Elkor vienojušies kopīgam darbam. Iniciatīvai aicināti pievienoties arī citi uzņēmumi un iestādes.

«Apkaime abpus Brīvības ielai vēsturiski ir vieta, kur koncentrējušies tehnoloģiju un inovāciju uzņēmumi. Šajā teritorijā strādājošo uzņēmumu profils, mērogs un speciālistu koncentrācija nodrošina nepieciešamo cilvēkresursu un tehnoloģiju klātbūtni, lai pieteiktu Rīgu kā inovatīvu un daudzsološu pilsētu gan reģionālā, gan starptautiskā kontekstā. Šobrīd apkārtni ap bijušās VEF rūpnīcas ēkām, VEF Kultūras pili un Jaunās Teikas teritoriju par savu mājvietu sauc daudzi lielākie valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi, kur kopā strādā vairāk nekā 3500 augsta līmeņa speciālistu,» stāsta kvartāla attīstības projektam piesaistītais pilsētplānotājs un sociālantropologs Viesturs Celmiņš, uzsverot, ka likumsakarīgi tieši VEF apkaime ir vieta, kur šāda iniciatīva ir radusies un iedzīvojusies.

Ūdens ražotājs "Lacuna aqua" izstrādā jaunus produktus un plāno iekļūt lielajos tirdzniecības tīklos.

Uzņēmuma ūdens ražotne Ropažu novada Zaķumuižā tika atklāta 2018. gada vasarā. Lai uzsāktu biznesu, ieguldīti ģimenes personīgie līdzekļi, bet šobrīd piesaistīts arī bankas atbalsts.

"Gribējām izveidot ģimenes biznesu Latvijā. Nonācām pie tā, ka ūdens ir labs sākums un vienmēr vajadzīgs produkts. Latvijā ir daudz iespēju atrast labu ūdens ieguves vietu, jo daba ir tīra," biznesa portālam db.lv stāsta "Lacuna aqua" mārketinga vadītāja un dizainere Jana Komisarova.

Ģimenei šī ir pirmā pieredze ražošanas nozarē.

Šobrīd uzņēmums ražo tikai dzeramo ūdeni plastmasas un stikla pudelēs, kā arī piedāvā jaunu produktu - ūdeni 5 litru kastēs ar krānu. Tāpat "Lacuna aqua" piedāvā saražot ūdeni arī citiem, piemēram, viesnīcām, restorāniem.

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Zīmols «Grandfather» par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti.

Zīmola «Grandfather» dibinātājs Aleksandrs Bondars jau kopš pirmās uzņēmuma dibināšanas dienas zināja, ka viņš vēlētos radīt produktu, kas būtu veltīts Latvijai.

«Grandfather» džemperus ir izvēlējušās daudzas sporta organizācijas. Bobsleja un skeletona federācija izvēlējās Latvijas valsts simtgades džemperus tumši sarkanajā krāsā, ko Ķīnā vai Indijā ražoto produktu klāstā ir neiespējami atrast.

Ražotājs atzīst, ka visvairāk laika patērēts sadarbībā ar auduma ražotājiem, lai iegūtu konkrēto krāsas toni. Šis process aizņēma aptuveni gadu. Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot.

Žurnāls Inc. publicējis Eiropā straujāk augošo uzņēmumu sarakstu Inc. 5000 Europe. Sarakstā iekļuvis arī 161 Latvijas uzņēmums.

Sarakstā tiek iekļauti privātie uzņēmumi ar straujāk augošajiem ieņēmumiem trīs gadu periodā.

Otrajā vietā šajā sarakstā iekļauts Latvijas uzņēmums Creamfinance - patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā CreditOn.lv un Ladyloan.lv. Šobrīd Creamfinance darbojas sešās valstīs un nodarbina 200 darbiniekus.

2015. gadā kompānija ir palielinājusi ieņēmumus divas reizes, sasniedzot 25 miljonus eiro. 2016. gada aprīlī Creamfinance plāno uzsākt darbību Dānijā, tādejādi atverot sev pieeju Skandināvijas tirgum. Vienlaicīgi uzņēmums veic izpētes darbus Dienvidamerikas valstīs un plāno paplašināt IT komandu DACH reģionā.

Bērnu interese par programmēšanu, algoritmiem un tehnoloģijām arvien pieaug, tādēļ paplašinās arī robotikas skola «ROBO HUB».

Tās darbības pamatā ir «Lego Education» mācību programma, kas paredz, ka konstruējot un programmējot bērns iemācās loģiski un radoši domāt.

Robotikas skola «ROBO HUB» ir Latvijas Republikas Izglītības kvalitātes valsts dienestā reģistrēta izglītības iestāde un tās mērķauditorija ir bērni vecumā no 3 līdz 12 gadiem. «ROBO HUB» šobrīd darbojas ne tikai skolās, bērnudārzos un nodrošinot ārpusstundu nodarbības, bet arī divos «ROBO HUB» centros – Brīvības ielā 224 un Ģertrūdes ielā 12. Jaunākais no tiem ir «LMT Brīvības centrs» Ģetrūdes ielā 12, kur nodarbības vasarā notiek darba dienās plkst. 10:00 un plkst. 17:00 un no septembra būs papildus nodarbību laiki. Bērni apmeklē robotikas skolu reizi nedēļā noteiktajā laikā divās vecuma grupās: 5-8 gadi un 9-12 gadi. Klasē maksimums vienlaicīgi darbojas 8 bērni. Vienas nodarbības ilgums ir 60 minūtes un cena - 8,75 eiro. Savukārt otrā robotikas skolā Brīvības ielā 224, notiek bērnu nometnes, kurās ir iespēja gan būvēt robotus, gan sportot smilšu volejbola laukumos pie «Elkor PLAZA».

Latvijas veikalu tīkli šogad nav gatavi tik lielam un ilgstošam karstumam. Šajās dienās tajos izpirkti pēdējie klasiskie ventilatori, un pircēji tos veikalu plauktos vairs nevar atrast, vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Veikalu tīklā «Cenuklubs.lv» klasiskie ventilatori bija pieejami vēl sestdien, bet tā arī bija pēdējā diena, kad tie tur redzēti. Vai un kad tie būs pieejami, ziņu nav. «Tuvākā laikā varbūt, ka nebūs. Nezinām par pasūtījumiem neko,» raidījumam stāstīja pārdevēja.

Arī veikalu tīklā «Depo» raidījumam atzina, ka ventilatoru vairs nav un kādu laiku veikala plauktos tie nebūs pieejami. «Neviens jums tādu informāciju, [kad ventilatori būs pieejami] nevarēs pateikt. Noteikti iepirkti ir, bet, kad atnāks, grūti teikt,» stāstīja pārdevēja. Ja ventilatori ir pasūtīti, tos, iespējams, var nākties gaidīt nedēļām ilgi. Dažus tirgotājus tas var mudināt jaunus pasūtījumu vairs neveikt vispār, jo pēc laika ventilatori nevienam vairs nebūs vajadzīgi.

Valstij būtu jāaizstāv mazie un vidējie vietējie uzņēmēji - tirgotāji. Situācija ir jau tā traģiska - dominējošie tirgotāji ir pārņēmuši pusi tirgus, tas palielina arī to iepirkumu varu, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

LTA norāda, ka šobrīd bieži vien pārdošanas cena Rimi vai Maxima veikalos ir pat zemāka par to, kuru ražotājs piegādā preces jebkuram citam mazumtirgotājam, teikts asociācijas izplatītajā paziņojumā.

«Premjeram un ministriem, mūsuprāt, būtu jāsaprot, ka labāku efektu valstij dotu tikšanās ar vietējiem uzņēmējiem un pārrunas par problēmu risinājumiem, nevis «laimes lāča» meklējumi Luksemburgas vizītē vai slēdzot līgumu ar Japānu. Uzskatām, ka valdībai pēdējais laiks pievērsties un risināt vietējās problēmas. Nozīmīgākie tirgotāji samaksā valsts budžetā tikai 6% no sava apgrozījuma, bet mazie un vidējie uzņēmumi - 11%. Valdība, aktīvi atbalstot tirgus pārdali par labu dominējošiem tirgotājiem, 4 gadu laikā valsts budžetā zaudējusi 40 miljonus eiro,» teikts paziņojumā.

Pieaugot darbinieku skaitam, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture atvēris jaunu biroju ar 500 darba vietām Rīgā, Jaunajā Teikā, biroju ēkā Teodors.

Šobrīd uzņēmumā Latvijā kopumā strādā vairāk nekā 1550 darbinieki.

Accenture ir trīs lieli biroji Rīgā, katrā ap 500 darba vietām. Divi uzņēmuma biroji atrodas VEF apkaimē, bet trešais Gunāra Astras ielā. Viens uzņēmuma birojs ir ārpus Rīgas – Ventspilī.

Lai IT speciālists varētu pildīt darba pienākumus, jānodrošina trīs lietas

«Katram birojam ir savs raksturs, bet visos ir vienota identitāte. Viens birojs ir modernā korporatīvā stilā ieturēts, otrs – avangardisks un jauneklīgāks, bet trešais – moderns ar mājīgu gaistoni darba videi. IT nozare ir dinamiska, līdz ar to mūsdienīgai darba videi ir ļoti liela loma, kas balstās racionālos lēmumos,» skaidro Inga Zvaigzne, Accenture darba vides un nekustamā īpašuma vadītāja Latvijā.

«Ir gadījumi, kad piemērotais sods tiek anulēts. Katra pretenzija un situācija tiek izvērtēta individuāli un lēmums pieņemts, ņemot vērā konkrētos apstākļus,» tā uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad piemērotais sods par autostāvvietas neatļautu izmantošanu pārrunu rezultātā ticis atcelts un cik šādi gadījumi ir, biznesa portālam db.lv atbildēja SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Viņš neatklāj konkrētus skaitļus par to, cik sodi un par kādu kopējo summu šogad piemēroti, bet atzīmē, ka soda kvītis pirmajā pusgadā piemērotas aptuveni 1,2% no kopējā klientu skaita. «Novērojams, ka piemēroto sodu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir aptuveni vienā līmenī. Diemžēl cilvēki nepievērš uzmanību ceļa zīmēm un autostāvvietas lietošanas noteikumiem, kas ir izvietoti pie katras autostāvvietas iebrauktuves, nepievērš atbilstošu uzmanību arī funkcionālajām un informatīvajām norādēm – kas bieži vien ir lielā skaitā izvietotas autostāvvietas teritorijā,».

Neskaidrību gadījumos nereti klienti jautā pēc padoma, zvanot uz informatīvo tālruni. M. Meisītis pieļauj, ka tas varētu būt iemesls saņemto pretenziju skaita samazinājumam salīdzinājumā ar 2016. gadu. Lielākajā daļā gadījumu klients neesot pievērsis uzmanību autostāvvietā izvietotajām ceļa un informatīvajām zīmēm. Biežākais no iemesliem, ko klienti piemin pretenzijās, ir «es tikai uz 5 minūtēm», tomēr, pārbaudot situāciju, tās nekad neesot bijušas piecas minūtes, ko klients pavadījis autostāvvietā.

Viens no jaunākajiem nozares uzņēmumiem Liepājā ir SIA Sikksi, kas Latvijas kontekstā ražo unikālu produktu – pirmos krūšturus meitenēm vecumā no pieciem līdz 12 gadiem

Bērnu apakšveļas ražotājs SIA Sikksi dibināts pirms sešiem gadiem. Tajā ir trīs darbinieki, bet saražotais apjoms ir atbilstošs pieprasījumam Latvijas mērogā un arī sāktajam eksporta ceļam. «Ar četriem darbiniekiem varētu sašūt tik, cik šeit pat nevarētu pārdot,» atzīst uzņēmuma vadītāja Kristīne Kisnica. Atlaižu laikā produkcijai ir augsts pieprasījums, taču par regulāro cenu tas ir zemāks. Uzņēmuma produkcija pieejama Latvijas lielākajos specializētajos veikalos, taču aktīvākā tirdzniecība notiek sociālajos tīklos, izmantojot tiešā mārketinga rīkus. Tādā veidā pārdošana notiekot daudz raitāk, efektīvāk.

«Man nesen piedzima bērniņš, tāpēc šobrīd uzņēmumam ir tāds kā restarts,» saka K. Kisnica. Šobrīd tiek plānots ar savu zīmolu pozicionēties veikalos Stockmann un Elkor.

ESTO ir finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas dibināts 2017. gadā, Igaunijā un šobrīd strauji attīsta savu darbību visas Baltijas valstīs. Zīmols tika radīts, lai piedāvātu jaunas paaudzes maksājumu sistēmu, kas būtu izdevīga gan tirgotājam, gan klientam.

ESTO arvien papildina savu pakalpojumu klāstu, lai tie e-komercijas vidē nodrošinātu partneru klientiem elastīgāku preču iegādi, kā arī palīdzētu ar ikdienas izdevumu plānošanu.

Šobrīd ESTO piedāvā lielāko maksājumu risinājumu izvēli Baltijas valstīs — ESTO partneru tīklā ir vairāk nekā 2 tūkst. kooperatīvo partneru un vairāk nekā 200 tūkst. lietotāju.

Baltijā ir vairākas lielas un atpazīstamas kompānijas, kas piedāvā īpašus piedāvājumus ESTO klientiem. Piemēram, Igaunijā ESTO lielāko partneru vidū ir Valge Klaar, Goldtime, Bigbox, Elkor, Expert, Shoppa.ee, Rademar, Sportland, Tradehouse, Home4you, Sotka, Asko un citi.

Kaņepju audzēšana un pārstrāde Latvijā un pasaulē uzņem apgriezienus.

Lai no mājražotāja kļūtu par ražotāju, SIA Lapka Hemp īpašnieks Arturs Lapka šogad iestājies Kuldīgas biznesa inkubatorā. Viņš izgatavo kaņepju tēju pēc tehnoloģijas, kādu neviens cits Latvijā pagaidām neizmanto. Pašreizējie normatīvi to neaizliedz, taču līdz galam arī neatļauj. Lai tādi uzņēmēji kā Arturs varētu darboties bez bažām, patlaban Latvijas Industriālo kaņepju asociācija un Zemkopības ministrija (ZM) virza izmaiņas normatīvajos aktos.

Mājas vietā tēja

Pirmā interese par kaņepju audzēšanu A. Lapkam parādījās pirms daudziem gadiem, kad internetā uzzināja par iespējām no šī auga daļām būvēt māju. Informācija vēstīja, ka vajadzīgi vien divi hektāri, lai pietiktu celtniecības materiālu. Šķita: tas taču ir brīnišķīgi – trijos mēnešos izaudzēt sev māju. Tomēr dzīvē izrādījās, ka viss nav tik vienkārši. Ideja par ēkas būvniecību pavisam nav atmesta, taču sāka izmantot izaudzētās sēkliņas. Tās lietoja pārtikā, deva draugiem makšķerniekiem zivju ēsmai un domāja, ko iepriekš nebijušu no tām varētu izgatavot.