Jaunākais izdevums

ESTO ir finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas dibināts 2017. gadā, Igaunijā un šobrīd strauji attīsta savu darbību visas Baltijas valstīs. Zīmols tika radīts, lai piedāvātu jaunas paaudzes maksājumu sistēmu, kas būtu izdevīga gan tirgotājam, gan klientam.

ESTO arvien papildina savu pakalpojumu klāstu, lai tie e-komercijas vidē nodrošinātu partneru klientiem elastīgāku preču iegādi, kā arī palīdzētu ar ikdienas izdevumu plānošanu.

Šobrīd ESTO piedāvā lielāko maksājumu risinājumu izvēli Baltijas valstīs — ESTO partneru tīklā ir vairāk nekā 2 tūkst. kooperatīvo partneru un vairāk nekā 200 tūkst. lietotāju.

Baltijā ir vairākas lielas un atpazīstamas kompānijas, kas piedāvā īpašus piedāvājumus ESTO klientiem. Piemēram, Igaunijā ESTO lielāko partneru vidū ir Valge Klaar, Goldtime, Bigbox, Elkor, Expert, Shoppa.ee, Rademar, Sportland, Tradehouse, Home4you, Sotka, Asko un citi.

ESTO atslēgvārds noteikti ir ātrums – “Mēs varam nodrošināt partneru klientiem elastīgu preču iegādi un ikdienas izdevumu plānošanu ar vienu klikšķi," skaidro ESTO Igaunijas vadītājs Martins Ustaals.

Saskaņā ar Martina Ustaala teikto, šobrīd viens no pieprasītākiem ESTO produktiem ir ESTO konts, kas apvieno dažādus maksājumu risinājumus, galvenokārt nodrošinot elastīgākus atmaksas veidus, samērojot klienta vēlmes, iespējas un izvērtējot maksātspēju, atbilstoši normatīvos aktos norādītai kārtībai.

Kādas ir ESTO konta priekšrocības?

ESTO konta priekšrocība, salīdzinājumā ar citiem aizdevēju pakalpojumiem, ir tā, ka aizņēmējam tiek izveidots virtuāls konts, no kura maksājumus uz klienta bankas kontu var veikt brīdī, tad kad tas ir nepieciešams. ESTO ir kā īpaša ekosistēma, kas apvieno dažādus maksājumu risinājumus. Piemēram, ESTO apvieno un ļauj pārvaldīt vienuviet kontu, partneru atlaižu piedāvājumus un iespēju norēķināties par pirkumiem pa daļām.

25 tūkstoši ikdienas lietotāju

Pēc Ustaala teiktā, ESTO konta ikdienas lietotāju skaits vien Igaunijā sasniedz vairāk kā 25 000 klientu, un šis skaits pastāvīgi pieaug. Jāpiemin, ka pieškirtie limiti ir individuāli, t. i., aprēķināti, pamatojoties uz klienta maksātspēju.

Vairāk par ESTO pakalpojumiem un produktu nosacījumiem, aicinām iepazīties ESTO mājaslapā: www.esto.lv.

* Katrs finansiāls lēmums ir saistīts ar riskiem un saistībām, tāpēc ESTO iesaka vienmēr rūpīgi izvērtēt savas iespējas, pirms attiecīgā lēmuma pieņemšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen Latvijas tirgū ienākušais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO ir sācis strauju paplašināšanos Baltijas valstīs. Sadarbojoties ar tādiem mazumtirdzniecības līderiem kā iDeal, Elkor, Studio Moderna un BigBox, tas šobrīd kļūst par vienu no straujāk augošajiem spēlētājiem e-komercijas tirgū.

Kādēļ mazumtirdzniecības līderi izvēlas ESTO?

“ESTO jaunie partneri atklāj, ka izvēle, ar kuru no maksājumu risinājumu pakalpojumu sniedzējiem sadarboties, ir prasījusi rūpīgu izpēti un analīzi. Izpētes laikā partneri ir secinājuši, ka neviens konkurents nepiedāvā tādu pakalpojumu izvēli kā ESTO. Esam lepni par jaunizveidotajām sadarbībām un pateicīgi mūsu partneriem par izrādīto uzticību,” stāsta ESTO LV AS valdes locekle Baiba Tētiņa.

ESTO sadarbības partneru galvenie mērķi ir samazināt maksājumu risinājumu izmaksas un radīt patīkamāku iepirkšanās pieredzi gala klientiem, piedāvājot plašu maksājumu variantu klāstu.

“Radīt pozitīvas un atmiņā paliekošas pieredzes mūsu klientiem ir viens no mūsu uzņēmuma galvenajiem mērķiem. Sadarbojoties ar ESTO, mēs varam viņiem piedāvāt mūsdienīgus un elastīgus līzinga servisa risinājumus, kas palīdz mums paaugstināt piedāvājuma vērtību un uzlabot mūsu klientu iepirkšanās pieredzi,” saka Edgars Pilius, BigBox grupas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no veiksmīgākajiem elastīgo maksājumu risinājumu nodrošinātājiem Baltijā, ESTO, savā pirmajā darbības gadā Latvijā ir spējis sasniegt vairākus nozīmīgus mērķus. To starpā var minēt veiksmīgi uzsākto sadarbību ar “Bolt”, kā arī faktu, ka ar ESTO starpniecību desmitiem tūkstošu klientu norēķinājušies ar komersantiem vairāku miljonu eiro vērtībā.

Kā jau iepriekš minēts, viens no lielākajiem panākumiem – izmantojot ESTO maksājumu risinājumus, tika veikti aptuveni 55 000 unikāli darījumi ar dažādiem tirgotājiem, iegādājoties preces kopumā par 5,2 miljoniem eiro.

Aktīvais kredītportfelis pieauga par vairāk nekā 1,3 miljoniem eiro un ESTO piesaistīja 154 jaunus tirgotājus Latvijā. Daži no pazīstamākajiem: elkor.lv, ideal.lv, evelatus.lv, membershop.lv, bigbox.lv, stokker.lv, veloprofs.lv, gintaromebeles.lv, pranamat.lv, weekendshoes.lv, grenardi.lv, given.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Iesākumam pastāstiet, kas ir ESTO!

ESTO darbojas nebanku kreditēšanas nozarē. Mēs darbojamies patēriņu kreditēšanas segmentā visā Baltijā. Pirmsākums ir Igaunijā 2017. gadā, kur trīs jauni igauņu puiši iesāka šo biznesu ar vietējām investīcijām. Latvijas filiāle sāka darbību 2022. gadā. Proti, drīzumā būs pagājuši trīs darbības gadi. Esam pārstāvēti arī Lietuvā. Darbojamies augstas konkurences apstākļos, un pati kreditēšanas forma nav nekas unikāls. Mātes uzņēmums Igaunijas ESTO ir lielākais nebanku aizdevējs gan pēc pārdošanas, gan pēc portfeļa apmēra. Sešu gadu laikā igauņi ir paveikuši būtisku darbu tirgus iekarošanā pašu mājās. Latvija ir mērķis, un mēs uz to ejam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta platforma “Bolt” un inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums “ESTO” nolēmuši sadarboties, piedāvājot jaunu, ar “Bolt” zīmolu saistītu maksājumu metodi, kas darbosies pēc principa “pērc tagad, maksā vēlāk”.

Pakalpojums “Bolt Pay Later” pakalpojums būs pieejams Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tas nodrošinās iespēju iepirkties un izmantot “Bolt Pay Later” maksājuma veidu līdz pat 2000 “ESTO” sadarbības partneru veikalos.

Pakalpojums būs pieejams “ESTO” pašreizējai vairāk nekā 240 000 cilvēku lielajai klientu bāzei, kas jau veikuši 302 miljonus darījumu ar “ESTO”, kā arī visiem jaunajiem klientiem, kas “ESTO” ekosistēmā izvēlēsies izmantot “Bolt Pay Later” maksājumu un kredīta iespēju.

“Kā uzņēmums mēs saviem lietotājiem jau 5 gadus esam nodrošinājuši brīvību par pirkumu maksāt vēlāk. Šajā laikā stabili esam audzējuši spēcīgu lietotāju bāzi un izveidojuši vienu no plašākajiem partnerveikalu tīkliem Baltijas valstīs. “Bolt” zīmola augstā atpazīstamība palīdzēs mums piedāvāt mūsu pakalpojumus vēl plašākam klientu lokam,” komentē Miks Metsa, “ESTO Group” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB,05.11.2024

Dalies ar šo rakstu

Klientu iespēju uzvaras gājiens ir sācies. Finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nodrošina dalīto maksājumu preču iegādei bez papildu komisijas, un e-komercijā tā izdodas piesaistīt aizvien vairāk klientu. Tirgotāji, kuri izvēlas saviem klientiem piedāvāt ESTO dalītā maksājuma iespēju, palielina apgrozījumu un piesaista aizvien jaunus klientus.

To intervijā Dienas Biznesam pauda ESTO LV vadītājs Māris Vaivods.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 5.novembra numurā lasi:

Statistika

IKP 3. ceturksnī sarucis par 2,4 %

Tēma

84% no valsts finansējuma profesionālajai kultūrai saņem Rīga

Uzņēmējdarbība

Ar negatīvu kapitālu strādājošu uzņēmumu joprojām daudz

Lauksaimniecība

AmberStone investē Vaiņodes bekona attīstībā

Finanšu tehnoloģijas

Vai FinTech būs Latvijas lielā iespēja?

Finanses

Valsts politika ietekmē uzņēmēju ambīcijas

Ražošana

Līgatnē atkal ražo papīru

Portrets

Liāna Pudule-Indāne, NovaTours vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Rūdis Rubenis, SIA Saruna vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste,10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozare Latvijā: pārāk liela iespēja, lai to palaistu garām

Renāts Lokomets, Edgars Poga, Venture Faculty,05.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības Mikroshēmu akta apstiprināšana ir vērā ņemami palielinājusi Latvijas izredzes izrauties strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju ražošanas nozarē.

Tieši šai nozarei ir potenciāls Latviju izvirzīt ES tehnoloģiskās autonomijas veicināšanas priekšgalā, balstoties uz Latvijas vēsturiski spēcīgo tehnoloģiju un zināšanu kapitālu pusvadītāju tehnoloģiju ražošanā1.

Tādēļ Latvijai ir viss nepieciešamais, lai ieņemtu vadošo vietu strauji augošajā pusvadītāju tehnoloģiju nozarē. To var panākt, ja tā tiek izvirzīta par prioritāti, un potenciāli aizvieto kādu no pastāvošajām, kā, piemēram, tranzītu, banku nozari vai tūrismu, ar augstajām tehnoloģijām, kas attīstītu ekonomiku un izveidotu jaunas darba vietas Latvijā2.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozares attīstības iespējas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzņēmuma „ABB” 30 gadu darbība Latvijā: pasaules līmeņa pieredze un motivēta komanda

Sadarbības materiāls,31.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums ABB, kas mūsu valstī veiksmīgi darbojas jau 30 gadus, ir viens no pirmajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, kas dibināts neatkarīgajā Latvijā. Esot līderis enerģētikas un automatizācijas tehnoloģiju tirgū, ABB sniedz plašu produkcijas un pakalpojumu klāstu. Kā norāda uzņēmuma četru galveno darbības virzienu Latvijā vadītāji, uzņēmums vadošu pozīciju ieņēmis, pateicoties ilggadējai pieredzei, inovāciju pielietošanai un veiksmīgi izveidotai starptautisko ekspertu komandai.

„Sabiedrība un klienti sagaida arvien vairāk no ilgtspējīgāku tehnoloģiju ieviešanas,” stāsta SIA ABB valdes loceklis Dainius Bružas. „Mūsu produkcija un risinājumi ļauj mums būt transformācijas procesa priekšgalā. Sekojot saviem mērķiem un izmantojot spēcīgās pozīcijas elektrifikācijas, robotikas, piedziņas un procesu automatizācijas jomā, mēs cenšamies radīt izcilu vērtību visiem klientiem un partneriem. Mūsu pasaules līmeņa tehnoloģijas un digitālās iespējas dziļi sakņojas mūsu DNS.”

Novērtē izaugsmi visās četrās uzņēmējdarbības jomās

Elektrifikācijas nodaļas vadītājs Latvijā Agris Veliks ir gandarīts par pēdējā laika sasniegumiem: “ABB ir vadošais globālo tehnoloģiju uzņēmums, un mūsu ilgtspēja un efektivitāte ir galvenie virzītājspēki uzņēmuma digitalizācijas mērķu sasniegšanā: sākot no ražošanas procesiem līdz pārdošanai un ABB risinājumu ieviešanai projektos.” Galvenās uzņēmējdarbības jomas Latvijā, uz kurām uzņēmums koncentrējas šobrīd, ir datu centri, pārtikas un dzērienu segments, dzelzceļš un elektroauto uzlādes infrastruktūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta ažiotāžas ietekmē finanšu tirgos novērojamas pārmērīga optimisma pazīmes

Aleksejs Grigorjevs, Rietumu Bankas Ieguldījumu portfeļu pārvaldītājs,28.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 13. līdz 16. novembrim 10 Latvijas medicīnas nozares uzņēmumu piedalīsies pasaules vadošajā medicīnas nozares izstādē MEDICA 2023. Šī būs vēsturiski plašākā Latvijas medicīnas nozares ražotāju dalība savas nozares vadošajā starptautiskajā izstādē Diseldorfā. Pateicoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstam, šogad līdzās mūsu valsts medicīnas preču ražotāju individuālajām ekspozīcijām pirmo reizi Diseldorfā tiks būvēts Latvijas nacionālais stends.

Pasaules medicīnas produktu un tehnoloģiju tirgus ir dinamiski mainīgs, jaunu tehnoloģiju izstrāde un ražošana ietekmē medicīnas aprūpes nozari kopumā. Energoresursu cenu kāpums, izejvielu sadārdzinājums, izmaksu pieaugums pakalpojumiem un precēm no vienas puses un daži ļoti būtiski tehnoloģiski lēcieni, piemēram, mākslīgā intelekta jomā, kas liek investēt jaunos procesos, no otras puses, situācijā, kad veselības aprūpes budžeti ir ierobežoti, jo īpaši daudzu valstu valsts finansētajās veselības nozarēs. Ņemot vērā šos vispārējos nosacījumus, ir svarīgi, lai ikviens, kas pieņem lēmumus veselības aprūpes nozarē, būtu lietas kursā un izmantotu pasaulē vadošās medicīnas nozares izstādes MEDICA 2023 un starptautiskās augsto tehnoloģiju risinājumu un piegāžu medicīnā izstādes COMPAMED 2023 piedāvātās profesionālā dialoga, biznesa partnerības un tīklošanas platformas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātājs Balcia piedzīvo strauju izaugsmi

Db.lv,08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia Insurance” (Balcia) 2022. gadā piedzīvojis strauju izaugsmi, bruto parakstīto prēmiju apjomam sasniedzot 81 miljonu eiro, kas ir pieaugums par 59 %, salīdzinot ar gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Pērnā gada vasarā “Balcia” veiksmīgi atsāka savu darbību Latvijā, kur parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 6,6 miljonus eiro.

Augstos izaugsmes rādītājus galvenokārt veicinājusi efektīva izmaksu pārvaldība kopā ar investīcijām jaunos apdrošināšanas pakalpojumos, digitālos izplatīšanas kanālos un jaunos tehnoloģiskos risinājumos, kas ļāvuši paātrināt atlīdzību izmaksas procesu. Savukārt sadarbībā ar diviem starptautiskiem jaunuzņēmumiem izstrādāts inovatīvs risinājums transporta apdrošināšanas atlīdzību automatizācijai, kas klientiem būs pieejams šī gada otrajā pusē. Uzņēmums pērn ieguldījis arī zīmola atpazīstamībā, par teju 80 % audzējot klientu bāzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Printful un Printify apvienojas

Db.lv,05.11.2024

Printful līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Lauris Liberts un Jānis Berdigans, Printify dibinātājs un izpildpriekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmumi Printful un Printify, kas sniedz apdrukas un citus ražošanas ārpakalpojumus interneta veikaliem visā pasaulē, paziņojuši par apvienošanos.

Šis solis pavērs jaunas perspektīvas abu uzņēmumu straujākai izaugsmei, nodrošinot vēl plašākas iespējas miljoniem klientu ērti attīstīt savu tiešsaistes biznesu globālā mērogā. Abas platformas turpinās darboties kā atsevišķi zīmoli un stiprinās Rīgu kā inovāciju centru un tehnoloģiju investīciju stratēģisko mērķi.

Saņemot gan abu uzņēmumu akcionāru atbalstu, gan komercdarbību uzraugošo iestāžu atļauju, Printful un Printify šodien paziņojuši par apvienošanos. Integrējot tehnoloģijas un resursus kā līdzvērtīgiem partneriem, paredzēts izveidot biznesu ar vēl plašāku produktu klāstu, ģeogrāfisko pārklājumu un personalizētiem ražošanas risinājumiem ikvienam – no individuāliem uzņēmējiem līdz pasaules vadošajiem uzņēmumiem. Arī pēc apvienošanās abi zīmoli – Printful un Printify – tiks saglabāti uz nenoteiktu laiku, un jau drīzumā abās platformās būs iespējams iepazīties ar atjaunināto piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena,23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu pakalpojumu dokumenti jāsaprot ne tikai juristiem

Aija Brikše, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja,13.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

LeverX: Veiksmīga 20 gadu pieredze SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā

Sadarbības materiāls,14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas sagaida Latvijas Fintech 2023. gadā?

Mārtiņš Bērziņš, bankas Citadele digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs,06.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju sektorā joprojām spēcīgi jūtams pozitīvais grūdiens, ko atstājusi Covid-19 pandēmija, taču 2022. gads Fintech vidi vietējā mērogā būtiski ietekmējis caur ģeopolitiskajiem satricinājumiem.

Modernās tehnoloģijas jeb fintech šobrīd maina veidu, kā iedzīvotāji saņem banku pakalpojumus arī Latvijā. Ko mums nesīs 2023. gads?

Digitalizācija turpinās straujiem soļiem

Paplašinoties attālināto pakalpojumu klāstam, 2022. gadā turpinājās visaptveroša produktu un pakalpojumu digitalizācija. Tas rezultējies ar to, ka cilvēki arvien mazāk apmeklē banku filiāles - īpaši aktuāli tas bija pandēmijas laikā, taču pagājušogad šī tendence attīstījās. Arvien vairāk organizācijas arī uzņēmumiem sākušas piedāvāt iespējas, kas līdz šim bija pieejamas tikai privātpersonām. Piemēram, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem bankas ļauj atvērt kontu attālināti un šādā veidā saņemt arī citus pakalpojumus. Tikmēr jaunā paaudze vairāk novērtē robotu tehnoloģijas un dažādus risinājumus, kuri palīdz atrast atbildes pašu spēkiem, piemēram, interaktīvie palīgi, kas noved pie risinājuma bez zvanīšanas klientu apkalpošanas speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 0,1%, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, aģentūrai LETA pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2024,gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2023.gada attiecīgo periodu, palielinājies par 0,9%.

Vienlaikus arī šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2023.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 0,9%.

2024.gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija bija 9,335 miljardi eiro.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājās par 0,2%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2021.gadu, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2022.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 39,081 miljards eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 10,7 miljardi eiro.

Pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem palielinājās par 0,3%, bet pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem pieauga par 0,5%.

Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem, nemainījās.

Ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2022.gadā samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumu nozaru - pieauga par 4,2%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē pērn bija pieaugums par 7%, ko veicināja produkcijas apmēra pieaugums augkopībā un lopkopībā par 2,5%, kā arī mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 13,6%, bet zivsaimniecības nozarē bija samazinājums par 2,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pusvadītāju nozares ekosistēma Latvijā

Renāts Lokomets un Edgars Poga, Venture Faculty,21.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules tehnoloģiju ekosistēmas attīstība balstās uz pusvadītāju nozari, jo lielākajā daļā no elektronikas ierīcēm tiek izmantotas pusvadītāju tehnoloģijas.

Latvijai ir iespēja kļūt par nozīmīgu spēlētāju kopējā pusvadītāju vērtību ķēdē. Latvijas pusvadītāju nozari raksturo spēcīga kompetence ražošanā un pētniecībā, inovatīvi sasniegumi, nozīmīgi izaicinājumi un būtiskas iespējas, ko nosaka globālās tendences.

Pusvadītāju tehnoloģiju nozare Latvijā

Kā nozīmīgs pirmais solis ir 2022. gadā parakstītais saprašanās memorands, kura mērķis ir attīstīt Latvijas spējas ražot mikroshēmas elektronikai. Saprašanās memorandu parakstīja dažādas ieinteresētās puses – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS "Elektroniskie sakari", "Tet", "MikroTik", Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un "LMT".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tehnoloģijas - lielā iespēja risinājumiem, ko bankas nesaprot

Armands Liseks, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma “inGain” līdzdibinātājs,12.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju nozare radās pirms aptuveni 14 gadiem. Tradicionālie finanšu nozares spēlētāji, piemēram, bankas ar bažām skatījās, kas nu notiks. Tas bija laiks, kad tirgū ienāca daudzi mazi spēlētāji, piedāvājot ļoti specifiskus produktus un mēģinot gigantiem atņemt kaut nelielu tirgus daļu. Viņus dēvēja par nozares izaicinātājiem (disruptors - no angļu val.) un likās, ka nupat finanšu joma mainīsies līdz nepazīšanai.

Tagad mēs redzam, ka izmaiņas ir notikušas, bet nekas strauji nav sagrauts. Vieta ir atradusies visiem. Turklāt mainās izpratne par to, kas vispār ir finanšu tehnoloģijas.

Jauni laiki

Finanšu tehnoloģijas šobrīd lielākoties ir par risinājumu finanšu problēmai nevis par tehnoloģijām, jo tās ir pieejamas. Ir pagājuši tie laiki, kad jauna finanšu produkta piedāvāšanai vajadzēja taisīt pašam savu sistēmu, kas bija līdz pat vienam gadam ilgs projekts ar mērķi uzbūvēt minimālu dzīvotspējīgu produktu. Izmaksas bija no 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Un tikai pēc šīm investīcijām un deviņu līdz 12 mēnešu darba uzņēmums sagādāja sev iespēju iziet tirgū un izmēģināt ideju. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir tāds - ja šodien tev ir iespēja, tad pēc gada tās var arī nebūt. Kāds jau tavu ideju ir paņēmis un realizē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas

Jānis Goldbergs,14.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi iegulda savā valstī

Ieva Ilvesa, kiberdrošības un digitālās politikas eksperte, “StartSchool” līdzdibinātāja,29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu valstij ir visas iespējas un nepieciešamie priekšnoteikumi, lai nākotnē kļūtu par tehnoloģiju uzņēmumu lielvalsti, kas radītu būtisku ietekmi gan kopējā tautsaimniecībā, gan katra iedzīvotāja individuālajā labklājībā. Jautājums tikai – vai un kā mēs šīs iespējas izmantojam?

Šobrīd esam labās starta pozīcijās, gan domājot par sabiedrības digitālajām prasmēm, gan digitālo infrastruktūru, tomēr nedrīkstam pie tā apstāties, un ir jāmeklē risinājumi, kas ļautu turpināt attīstību, tostarp, radot jaunus talantus, kas pārvalda gan tehnoloģiju, gan biznesa prasmes.

Raugoties uz tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā, var teikt, ka šobrīd esam zināmā viduspunktā – starts ir bijis labs, jau vēsturiski mums bijuši cilvēki ar kvalitatīvu izglītību matemātikā un fizikā, tāpat jāmin arī interneta infrastruktūras attīstība (Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 91,4% Latvijas iedzīvotāju internetu ikdienā lieto regulāri). Un, lai gan sabiedrībā ik pa laikam var dzirdēt pārmetumus valsts sektora digitalizācijā, tomēr publisko pakalpojumu digitalizēšanā esam apsteiguši citas valstis. Tāpat ir arī virkne uzņēmumu, kas ir gan izmantojuši digitalizāciju izaugsmei, gan arī IT uzņēmumi, kas sekmīgi strādā visā pasaulē. Šobrīd mums jāatbild uz jautājumu – kā izmantot šīs iespējas un spert nākamos attīstības soļus, vienlaikus risinot tos aspektus, kas mūs kavē?

Komentāri

Pievienot komentāru