Latvijas valdība ir apzinājusies, cik svarīgi ir izveidot stabilu elektromobiļu uzlādes infrastruktūru, un ir veikusi vairākus pasākumus, lai atbalstītu tās attīstību. Viens no būtiskākajiem veiktajiem pasākumiem ir Nacionālās uzlādes infrastruktūras attīstības plāna ieviešana. Šis plāns fokusējas uz uzlādes tīkla izplatību visā valstī, īpašu uzmanību pievēršot pilsētu teritorijām, autoceļiem un sabiedriskajām autostāvvietām.

Lai veicinātu uzlādes infrastruktūras izaugsmi, valdība ir arī veicinājusi sadarbību ar privātiem uzņēmumiem un starptautiskiem partneriem. Ir izveidotas publiskā un privātā sektora partnerības, lai piesaistītu zināšanas un investīcijas uzlādes staciju izvietošanai. Šīs sadarbības pieejas mērķis ir izveidot labi savienotu un ilgtspējīgu uzlādes tīklu visā Latvijā.

Attiecībā uz publisko uzlādes staciju pieejamību un sasniedzamību Latvijā pēdējos gados ir vērojams ievērojams progress. Uzlādes stacijas ir stratēģiski izvietotas dažādos pilsētu centros, tirdzniecības zonās un populāros galamērķos. Šāds izvietojums ļauj elektromobiļu īpašniekiem ērti piekļūt uzlādes iekārtām, veicot ikdienas aktivitātes, piemēram, iepērkoties vai atpūšoties.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ir pabeigusi ERAF projekta “Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana” īstenošanu, izveidojot nacionālā līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu, uzstādot kopā 139 uzlādes stacijas.

Projekta mērķis bija izveidot visaptverošu uzlādes staciju tīklu, lai nodrošinātu elektromobiļu lietotājiem pārvietošanās iespējas visā Latvijas teritorijā.

“Eiropas un arī Latvijas zaļajam kursam ir jābalstās uz videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu un Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kur ir izveidots tik visaptverošs ātrās uzlādes staciju tīkls. Noslēdzot šo projektu, Latvijā ir izveidots pietiekams skaits ātrās uzlādes staciju, lai tuvāko gadu laikā apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc elektromobiļu uzlādes,” atzīst satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Jaunais elektromobīļu uzlādes staciju tīkls šodien tika simboliski atklāts pie uzlādes punkta dzelzceļa stacijas “Ziemeļblāzma” teritorijā Vecmilgrāvī, Rīgā. Satiksmes ministrs uzsvēra šī uzlādes punkta zīmīgumu. “Rīdzinieki nākotnē iegūs vairākus mobilitātes punktus, pateicoties ES finansējumam un uzstādījumam dzelzceļu veidot par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tā arī mēs raugāmies uz dzelzceļa staciju pārveidi par mobilitātes punktiem, pakāpeniski paplašinot piedāvātos pakalpojumus iedzīvotāju ērtībām, kur būs gan elektromobīļu uzlādes vietas, gan citas ērtības iedzīvotājiem, lai pārsēstos no privātā transporta sabiedriskajā,” teica T. Linkaits.

Programma, kuras ietvaros paredzēts sniegt atbalstu elektromobiļu iegādei, neattieksies uz hibrīdautomašīnām, tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) neizslēdz iespēju, ka atbalsts tiks sniegts arī šai sfērai.

«Atbilstoši konkursa nosacījumiem tiks atbalstīti tikai ar elektrību darbināmi jauni, rūpnieciski ražoti L7e vai M1 kategorijas vieglie pasažieru transportlīdzekļi, kuru maksimālais nobraukums starp uzlādes reizēm ir vismaz 100 km un maksimālais ātrums – vismaz 100 km/h,» Db.lv norādīja VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā referente Linda Tilta.

Ministrija vērsa uzmanību uz to, ka plānotā konkursa mērķis ir samazināt siltumnīcas gāzu emisijas, taču hibrīdautomobiļi tās rada. «Šis konkurss plānots kā pilotprojekts, taču, attīstot elektromobilitātes programmu Latvijā, neizslēdzam iespēju atgriezties pie dažāda veida stimuliem plašākai zemas oglekļa emisijas autotransporta izmantošanai,» skaidroja VARAM pārstāve.

Energoresursu uzņēmums "Ignitis Latvija" investēs trīs miljonus eiro, lai attīstītu elektroauto uzlādes tīklu "Ignitis ON" pie 22 ātrās ēdināšanas vietām "Hesburger", informē "Ignitis Latvija" pārstāvji.

"Ignitis Latvija" noslēdzis līgumu ar "Hesburger". Astoņas īpaši ātrās elektromobiļu uzlādes stacijas atradīsies Rīgā, savukārt pārējās - citās vietās Latvijā. Stacijās tiks uzstādītas vairākas uzlādes iekārtas, katras jaudai sasniedzot vismaz 150 kilovatus (kW), kas nodrošinās, ka elektromobiļu uzlāde aizņems aptuveni 30 minūtes.

Kā norāda "Ignitis Latvija" pārstāvji saskaņā ar Auto asociācijas datiem, elektromobiļu daudzums Latvijā 2040.gadā sasniegs 440 000 elektromobiļu, kas būs aptuveni viena trešdaļa no kopējā automobiļu skaita Latvijā. Uz šo brīdi ekspluatācijā ir nepilni 3000 elektromobiļu, savukārt līdz šī gada beigām tiek prognozēts, ka Latvijā tiks ekspluatēti 3644 elektromobiļi. 2025.gada beigās elektromobiļu skaits pieaugs līdz aptuveni 15 000, bet 2030.gadā - jau vairāk nekā 60 000, tāpēc atbilstošas infrastruktūras attīstīšana visā Latvijā ir svarīga.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2023. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 4495 elektromobiļi. Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 14%.

Lauvas tiesa no uzskaitē esošajiem elektromobiļiem reģistrēti Rīgā (2260) un Pierīgas pilsētās un novados – 292 Jūrmalā, 92 – Ādažu novadā, 151 – Ķekavas novadā, 18 – Ogres novadā, kamēr Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – reģistrēti vien 36 elektroauto¹, kas mudina domāt par infrastruktūras un uzlādes tīkla gatavību.

Šobrīd Latvijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas. Cilvēku vēlme iegādāties elektromobili varētu būt augstāka nekā šobrīd, ja būtu atbilstošas uzlādes iespējas. Lai klimatam un budžetam draudzīgi elektromobiļi kļūtu par ikdienu, jāattīstās gan valsts investīcijām, gan cilvēku gatavībai izvēlēties šādu transporta līdzekli.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Neskatoties uz uzlādes staciju tīkla plānoto izveidi un pasaules vadošo autoražotāju paziņojumiem par jaunu elektromobiļu ražošanas uzsākšanu, to skaits bez publiskā atbalsta Latvijā varētu arī būtiski nepalielināties, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pēdējo gadu laikā interese par elektromobiļiem pieaugusi, to lietošanu apgrūtina uzlādes staciju trūkums, tāpēc tālāku galamērķu sasniegšanai joprojām tiek izvēlēti fosilās enerģijas tērētāji. Turklāt iepriekš elektromobiļu iegādi līdzfinansējusi valsts, bet sagaidāms, ka turpmāk šāda atbalsta nebūs, tāpēc interese par to iegādi varētu noplakt.

Elektromobiļiem un to īpašniekiem Latvijā noteikti vairāki atvieglojumi un priekšrocības – tiem netiek piemērots transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis, ir samazināta uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme, kā arī ir atļauts izmantot sabiedriskā transporta joslas un bez maksas novietot auto Rīgas satiksmes un Liepājas pašvaldības maksas stāvvietās. Tāpat elektromobiļi ir atbrīvoti no iebraukšanas maksas Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

“Ignitis Latvija" noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumu ar modes un izklaides centru "Rīga Plaza" par elektromobiļu uzlādes tīkla "Ignitis ON" attīstīšanu pie tirdzniecības centra, infrastruktūras izveides pirmajā posmā investējot vismaz 300 tūkstošus eiro.

Projekta pirmajā posmā tiks izbūvēta uzlādes stacija, kas sastāvēs no 5 uzlādes iekārtām 10 elektromobiļu vienlaicīgai uzlādei 150 m2 platībā, paredzot, ka centra apmeklētājiem tās būs pieejamas 2023.gada beigās.

Plānotā elektromobiļu uzlādes stacija aptvers daļu no jau esošajām tirdzniecības centra stāvvietām. Projekta ietvaros tiks uzstādītas vairāku veidu uzlādes iekārtas - gan īpaši ātrās līdzstrāvas uzlādes iekārtas, kuru jauda sasniegs 200 kW tiem klientiem, kuri tirdzniecības centrā plāno uzturēties neilgu laiku, gan lēnās maiņstrāvas uzlādes iekārtas, kuru jauda sasniegs līdz 22 kW. Mazākas kapacitātes uzlādes iekārtas būs piemērotas tiem, kuri dažādās tirdzniecības centra zonās pavada ilgāku laiku.

Auto asociācijas biedri un autodīleri elektroauto uzturēšanas iespēju pilnveidē un pārdošanas apjomu veicināšanā diagnostikas un remonta aprīkojumā, darbinieku apmācībās un uzlādes punktos Latvijā līdz šim ir ieguldījuši 1,8 miljonus eiro, informē asociācijā.

Asociācijā apstiprina, ka, neskatoties uz elektromobiļu tirdzniecības tempu Latvijā, autoražotāji ir izvirzījuši stingru kursu uz pilnīgu elektrifikāciju, un jau tikai pēc septiņiem, astoņiem gadiem, daudzu kompāniju piedāvājumā būs tikai elektriski un elektrificēti spēkrati.

Pārstāvji pauž, ka, gan Eiropas Savienības līmenī, gan atsevišķās valstīs jau ir pieņemti lēmumi jauno auto tirgū atļaut tikai bezizmešu vieglā transporta tirdzniecību, tāpēc, vērtējot globāli, jautājums ir tikai par to, kad auto pircēji pārsēdīsies elektriskajos auto, nevis par to, vai tas notiks.

Organizācijā prognozē, ka visaptveroša elektrifikācija prasīs visu veidu pielāgošanos, sākot no atbilstošas uzlādes infrastruktūras pilnveidošanas un beidzot ar auto dīleru servisu pakārtošanu jaunām apkopes un remonta prasībām. Asociācijā pieļauj, ka tirgū parādīsies jauni ar uzlādi saistīti pakalpojumi un turpināsies to standartizācija, kā arī tiks risināti jautājumi, kas saistīti ar patērētāju tiesībām.

Aktīvi strādājot un izvērtējot tirgus pieprasījumu un potenciālu, «e-mobility Network» savu turpmāko biznesu ir nolēmis attīstīt arī Rietumeiropā, Latvijā fokusējoties galvenokārt uz uzņēmumu apkalpošanas (B2B) segmentu.

Elektrotransporta uzlāde kā biznesa pakalpojums jau šobrīd Rietumeiropā ir pieejams un pārbaudīts biznesa modelis, taču Latvijā šī ir salīdzinoši jauna niša, kura «apgriezienus» sāk uzņemt 2018. gadā, parādoties pirmajiem publiskajiem maksas uzlādes punktiem. Parasti šajā biznesā perspektīvas redz moderni un inovatīvi uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pakalpojumu sniegšanu gala patērētājiem. Šobrīd Latvijā izvietot elektrotransporta uzlādes punktus primāri izvēlas tirdzniecības un atpūtas centri, biznesa centri, nekustami īpašumu attīstītāji kā arī uzņēmumi, kuri paši savām biznesa vajadzībām izmanto elektrotransportu.

Uzlādes staciju veidi ir dažādi un attiecīgi atšķirīgs ir arī laiks, kādā uzņēmējam atmaksājas ieguldītās investīcijas. Strādājot ar vidēji ātrajām elektromobiļu uzlādes stacijām, investīciju atpirkšanās periods ir jārēķina līdz 14 mēnešiem, bet, ņemot vērā elektromobiļu tirgus tendenču attīstību, šis periods var samazināties līdz pat 8 mēnešiem jau tuvāko 2 gadu laikā. Jāpiebilst, ka investīciju atmaksāšanās laiku būtiski ietekmē arī uzņēmuma atrašanās vieta (un tajā pieejamā infrastruktūra), kā arī spēja ar mārketinga palīdzību uzrunāt klientus izmantot šo pakalpojumu. Ņemot vērā Latvijas pilsētās pieejamo elektrotīklu jaudas kapacitātes rezerves, šis ir ideāls brīdis veikt atbilstošas investīcijas elektromobilitātes attīstībā un nodrošināt atbilstošu ieguldījumu nākotnē, jo kā zināms – jauda ir ierobežots resurss.

Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iegādājusies 12 jaunus elektromobiļus, informē RTU pārstāvji.

Otrdien RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis pasniedza elektromobiļu atslēgas visu RTU fakultāšu dekāniem un administrācijas darbiniekiem.

Elektromobiļus saņēma visas deviņas RTU fakultātes, RTU Studentu parlaments un administrācijas struktūrvienības. Ar auto paredzēts pārvietoties galvenokārt pilsētā, kā arī apmeklējot RTU filiāles. Pie RTU fakultātēm un administratīvās ēkas ir uzstādīti elektromobiļu uzlādes punkti.

Elektromobiļus RTU studenti un mācībspēki izmantos arī studiju procesā un zinātniskajā darbā, veicot dažādus pētījumus. Ir iecere izmēģināt roku ar elektromobiļiem saistītu jaunu tehnoloģiju radīšanā. Piemēram, izveidot pašiem savus ātros elektromobiļu lādētājus, ko pēc tam sadarbībā ar ražotājiem realizēt tirgū.

Valsts sāktā atbalsta programmas izstrāde vērtējama kā apsveicama ideja, īpaši ņemot vērā, ka Latvija elektromobilitātes nozarē šobrīd ievērojami atpaliek no kaimiņvalstīm, norāda Latvijas Energoefektivitātes asociācijas (LATEA) valdes priekšsēdētājs Māris Sproga. Taču, viņaprāt, pašreizējā programma ir nepilnīga, galvenais trūkums - nav paredzēts modelis elektromobilitātes stratēģiskai attīstībai valsts mērogā. Tāpat vēl ir daudz fundamentālu jautājumu, kas ir jārisina, pirms sākt tērēt naudu.

KPFI finansēto projektu konkursa «Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā - atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai» nolikuma noteikumu projekts šā gada martā ir izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, šobrīd tas tiek skaņots ar Finanšu, Tieslietu, Satiksmes un Ekonomikas ministrijām, DB informē Vides un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), kuras pārziņā ir šī programma. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Uz KPFI atbalstu elektromobiļu iegādei un infrastruktūras izveidei varēs pretendēt Latvijas pārvaldes iestādes, publiskās personas, Latvijā reģistrēti komersanti; atbalsts elektromobiļu iegādei paredzēts arī fiziskām personām, informē VARAM.

Pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas satiksme saņēmis pirmos piecus elektromobiļus, kuri tiks izmantoti pilsētas autostāvvietu apsaimniekošanas vajadzībām, kā arī uzņēmuma autobāzes operatīvo funkciju veikšanai.

Elektromobiļa cena ir 35 tūkst. eiro bez PVN, taču uzņēmums šos automobiļus nevis iegādājās, bet nomā par 480 Ls mēnesī. Tas esot aptuveni par 80 Ls lētāk nekā vienas automašīnas ar dīzeļdzinēju uzturēšanas izmaksas mēnesī, norāda Rīgs dome. Līgums ar ražotāju paredz elektromobiļus nomāt uz pieciem gadiem. To garantijas laiks ir divi gadi vai 150 tūkst. km.

Šis esot eksperiments un automašīnas tiks ekspluatētas visu gadu, arī ziemā, kas ir sarežģītākais periods elektromobiļiem. Pēc pirmo piecu automobiļu ekspluatācijas rādītājiem Rīgas satiksme lems par turpmāko elektromobiļu parka papildināšanu, informē Rīgas dome.

Šogad Latvijā vērtu tikt pārdoti apmēram 160 elektromobiļu, prognozēja Auto asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

«Šogad kopumā, ja visas piegādes tiks pabeigtas, Latvijā varētu pārdot ap 160 elektromobiļu. Tas Latvijai ir nebijis gadījums,» teica Rūtiņš, vienlaikus atzīmējot, valstī gan līdz šim iepriekš nebija bijusi atbalsta programma elektromobiļu iegādei un pagaidām, diemžēl, arī nav ziņu, vai šāda programma vēl kaut kad būs.

Savukārt asociācijas prezidents Andris Kulbergs atzīmēja, ka Latvijā ir divas elektromobiļu pircēju kategorijas - valsts uzņēmumi un iestādes, kas pakļaujas Eiropas Komisijas rekomendācijām, ka valstij ir jārāda piemērs zaļo risinājumu ieviešanā, kā arī cilvēki, kuri grib būt priekšā citiem zaļo tehnoloģiju izmantošanā.

Rīgas domes Mājokļa un vides departaments iesniedzis Mājokļa un vides komitejai lūgumu atbalstīt divu projektu līdzfinansējumu, izmantojot Eiropas Savienības Klimata pārmaiņu finansiālā instrumenta līdzekļus. Proti, par elektromobiļu iegādi un uzlādes staciju izveidi.

Pieteikumā norādīts, ka, sākot ar 2013.gadu, radīsies iespēja īstenot projekta ideju par elektromobiļu iegādi Rīgas pašvaldības kapsētu vajadzībām. Projekta ietvaros par 78 tūkst. Ls plānots iegādāties trīs elektromobiļus.

Savukārt otrs projekts paredz ar elektrību darbināmu transportlīdzekļu uzlādes staciju uzbūvi Rīgā. Viena stacija varētu atrasties pilsētas centrā, bet otra Raiņa, I un II Meža, Sarkandaugavas kapsētu apkārtnē. Projekta vērtība – 88,07 tūkst. Ls, norādīts pašvaldības mājaslapā pieejamā informācija.

Kopējais budžets šiem diviem KPFI projektiem ir 166,07 tūkst. Ls , no tiem – 52,21 tūkst. Ls ir no Rīgas domes puses nepieciešamais līdzfinansējums. Projekti jāiesniedz līdz šā gada augustam, bet jārealizē līdz nākamā gada jūlijam.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līdz 2024. gada sākumam Čiekurkalnā plāno izbūvēt uzlādes staciju pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā.

Publiskās nomas tiesību izsoles rezultātā noslēgts līgums ar SIA “Ignitis Latvija”, projekta investīcijas sasniegs 100 000 eiro.

Uzņēmējs apņēmies papildus nodrošināt arī vides pieejamību divās no četrām uzlādes vietām, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tuvākā gada laikā SIA “Ignitis Latvija” pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā izveidos elektromobiļu uzlādes staciju ar iespēju vienlaicīgi uzlādēt četrus elektromobiļus. Īpaši ātrās līdzstrāvas uzlādes iekārtas jauda sasniegs 200 kW, autovadītājiem savu elektromobili 100 km nobraukumam uzlādējot 20 minūšu laikā, savukārt lēnākajā stacijā savu automobili varēs uzlādēt 2 stundu laikā. Īpaši ātrās uzlādes vietas tiks piemērotas izmantošanai arī autovadītājiem ar kustību traucējumiem. Uzlādes stacijā būs iespējams uzlādēt arī elektriskos mikromobilitātes līdzekļus, piemēram, elektriskos skrejriteņus un velosipēdus.

Igaunijas galvaspilsētā Tallinā atklāta pirmā elektromobiļu ātrās uzlādes stacija. Pašlaik tā strādā tikai pārbaudes režīmā – plāšākai sabiedrībai šī un citas stacijas kļūs pieejamas jūnijā.

Kaimiņvalsts raidsabiedrība ERR vēsta, ka līdz jūlija beigām visā Igaunijā paredzēts izveidot vēl aptuveni divdesmit elektromobiļu uzlādes staciju. Kopumā elektromobiļu uzlādes tīkla celtniecība noslēgsies novembrī, kad Igaunijā pieejami būs 160 uzlādes staciju.

Elektrisko transportlīdzekļu ātrās uzlādes staciju tīkla veidotājs Igaunijā komopānija ABB norāda, ka līdz oktobra beigām elektromobiļu uzlādes būs bez maksas. Tiem, kuri vēlēsies izmantot uzlādes pakalpojumus arī pēc oktobra beigām, būs jānoslēdz līgumus, kurā mēneša maksa paredzēta 10 eiro apmērā. Savukārt viena uzlādes reize izmaksās trīs eiro.

Igaunijas teritorijā 100 uzlādes stacijas atradīsies pilsētās, bet 60 stacijas uz valsts galvenajiem autoceļiem, 40 – 60 kilometru attālumā viena no otras. Tallinā paredzēts izvietot 27 stacijas, Tartu – 10, Pērnavā – četras, bet Narvā – divas uzlādes stacijas.

Siguldas novada pašvaldība iegādājusies divus jaunus Volkswagen automobiļus, kas ir aprīkoti ar elektrodzinējiem, informē Siguldas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Jurkāne.

Iecerēts, ka viens no elektromobiļiem tiks izmantots Siguldas novada Sociālā dienesta vajadzībām, savukārt otrs elektromobilis tiks izmantots pašvaldības administrācijas vajadzībām.

Pašvaldības organizētajā iepirkumā, tiesības piegādāt automašīnas ieguva kompānija Moller Auto Latvia piedāvājot Volkswagen Up, e-Up! modeļa automašīnas. Šie videi draudzīgie un ekonomiski izdevīgie elektromobiļi pašvaldībai izmaksāja 14 064,60 eiro, projekta kopējās izmaksas ir 51 060 eiro, no kuriem Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) piešķirtais finansējums ir 36 995,40 eiro.

Pašvaldībā atzīmē, ka elektromobiļu ekspluatācijas izmaksas ir būtiski zemākas kā automašīnām ar iekšdedzes dzinējiem. Volkswagen Up! patērē 11,7 kWh elektroenerģijas uz 100 kilometriem, kas pēc AS Latvenergo pamata tarifa 0,153 eiro par vienu kilovatstundu, izmaksā 1,76 eiro jeb aptuveni 1,4 litrus benzīna.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starptautiskā enerģētikas kompānija "Ignitis Group" ar fokusu uz atjaunīgo enerģiju, palielina investīcijas un līdz 2027. gadam plāno dubultot savu zaļās enerģijas kapacitāti.

“Ignitis Group” veicina enerģētikas nozares attīstību un plāno Baltijas valstīm un Polijai sniegt zaļās enerģijas tehnoloģiju priekšrocības.

Kompānija ir publicējusi stratēģisko plānu no 2024. līdz 2027. gadam, kurā uzsvars ir uz turpmāku investīciju palielināšanu, mērķtiecīgu zaļās enerģijas un elastīgo tehnoloģiju attīstību, elektrotīkla balansēšanas nolūkos. Kā arī sadales tīklu paplašināšana, lai nodrošinātu enerģētikas nozares pārveidi un sekmētu citu nozaru elektrifikāciju.

"Mēs esam vēsturisku enerģētikas nozares tirgus pārmaiņu priekšā, turklāt esam šo pārmaiņu virzītājspēks. Turpinām attīstīt 100% videi nekaitīgu un drošu enerģijas ekosistēmu šodienas un nākamajām paaudzēm. Atbilstoši “Ignitis Group” stratēģijai mēs turpinām attīstīt zaļo enerģiju, lai panāktu klimatneitrālu enerģētikas sistēmu," teic "Ignitis Group" ģenerāldirektors Darjus Maikštens (Darius Maikštėnas).

Kurzemes Biznesa inkubatorā (KBI) šī gada martā savu darbu uzsākuši deviņi jauni uzņēmumi - četri no tiem Liepājā, divi Kuldīgā un trīs Saldū.

KBI Liepājas filiālē darbu uzsākuši četri uzņēmumi – Liepāja Bulk Liner, LGV Network, Baltic solar un Wood koozie.

SIA Liepāja Bulk Liner nodarbojas ar polietilēna konteineru oderu ražošanu autoceļu un jūras kravu pārvadājumiem, kas nodrošina pilnīgu produktu drošību un piesārņojuma riska novēršanu.

Uzņēmums LGV Network ir pirmais elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveides uzņēmums Latvijā, kurš piedāvā klientiem uzlādēt elektromobiļu akumulatorus publiski pieejamās uzlādes stacijās. Uzņēmums 2014. gada beigās jau paspējis uzstādīt piecas publiski pieejamas elektromobīļu uzlādes stacijas Rīgā. Uzņēmuma mērķis ir attīstīt uzlādes staciju tīkla infrastruktūru Latvijā, nodrošinot elektromobiļu lietotājus ar uzlādes staciju pieejamību tiem ērtās vietās - pie tirdzniecības centriem, restorāniem, degvielas uzpildes stacijām, biroja centriem un citur.

Jau kādu laiku novērojam aktīvu sabiedrības pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Elektromobiļus arvien vairāk izvēlas ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumi sākuši veidot elektromobiļu parkus, liecina If Apdrošināšanas portfeļa analīze Baltijas valstīs.

Analīze atklāj, ka 2021. gadā vieglie pasažieru elektromobiļi Baltijas valstīs veidoja 1,6% no uzņēmumu autoparkiem, 2022. gadā šis rādītājs pieauga līdz 2,6%, 2023. gadā līdz 4,7% un šogad tas jau sasniedz 5,4%. Kā norāda If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, uzņēmumu vadītāji, atjaunojot savus autoparkus, arvien biežāk pieņem lēmumu iegādāties tieši elektromobiļus.

“Redzam tendenci, ka elektromobiļu skaits uzņēmumu autoparkos ik gadu pieaug par aptuveni 1 procentpunktu. Pārskatot periodu no 2021. līdz 2024. gadam, secinām, ka Latvijā elektromobiļu skaits uzņēmumu autoparkos ir pieaudzis no 1,8% līdz 5,5%, Lietuvā no 0,9% līdz 6,7%, bet Igaunijā no 1,9% līdz 4,6%. No tā varam secināt, ka arvien vairāk uzņēmēju saskata nepieciešamību izmantot elektromobiļus, domājot gan par ilgtspējību, gan ilgtermiņa ietaupījumiem.

Rīgas kapsētas saņēmušas piecus pašvaldības iegādātos elektromobiļus, kas palīdzēs padarīt kapsētu apsaimniekošanu ne tikai efektīvāku, bet arī videi draudzīgāku, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Projekta ietvaros iegādātos elektromobiļus plānots izmantot I un II Meža, Jaunciema, Pļavnieku un Bolderājas kapos. Tie tiks izmantoti kapsētu teritoriju apsekošanai; mazā inventāra pārvadāšanai pa teritoriju; kapsētu tīrības nodrošināšanai u.c.

Nākotnē to kapsētu tuvumā, kurās tiks izmantoti elektromobiļi, plānots uzstādīt uzlādes stacijas, kas būs pieejamas arī iedzīvotāju privātajiem elektromobiļiem.

«Šo elektromobiļu iegāde atvieglos Rīgas kapsētu darbu. Kapsētu teritoriju kopējā platība Rīgā divkārt pārsniedz dārzu un parku platību, sasniedzot 450 hektārus. Sanāk, ka uz katriem 90 kapsētu hektāriem ir viens elektromobilis. Turklāt jāņem vēra, ka kopējā kapsētu teritorija Rīgā katru gadu pieaug par aptuveni diviem hektāriem, tāpēc es ceru, ka šie elektromobiļi kļūs par pirmajiem, nevis vienīgajiem kapsētu elektromobiļiem,» - jaunā transporta prezentācijā pauda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko.