Iegādājoties hibrīdauto, vadītāji balso par labāku gaisa kvalitāti pilsētā, kas iet roku rokā ar auto nozares centieniem samazināt savu ekoloģisko pēdu jeb oglekļa dioksīda (CO2 ) izmešu ietekmi uz apkārtējo vidi

Aktualizējoties klimata izmaiņām un ieviešot stingrākus izmešu emisiju standartus, pēdējo gadu laikā strauji audzis pieprasījums pēc hibrīdauto. WESS Motors Toyota pārdošanas rādītāji liecina, ka hibrīdu pārdošanas īpatsvars pērn sasniedzis 38% no kopējā jaunu auto pārdošanas apjoma, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš. Pieprasījuma attīstības tendenci raksturo straujais kāpums kopš 2014. gada, kad tika pārdoti 83 Toyota automodeļi ar hibrīda piedziņu, līdz pērn pārdotiem 821 Toyota hibrīdam. «Pieprasījuma pieaugumu pēc hibrīdauto modeļiem veicina izvēles iespēja, jo auto ražotāji arvien vairāk investē dažādu inovatīvu risinājumu izstrādē, lai auto tehnoloģijas padarītu autobraucējiem ērtākas, pieejamākas un apkārtējai videi draudzīgākas. Ņemot vērā arvien striktākās ES prasības attiecībā pret CO2 kaitīgajiem izmešiem, dīzeļdzinēju nākotne iezīmējas arvien drūmākos toņos. Aizliegumi iebraukt Eiropas lielākajās pilsētās, piemēram, Vācijā, kā arī nepieciešamība pēc lielām investīcijām ekoloģisku dīzeļmotoru izstrādē jau šobrīd samazina pieprasījumu pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinēju. Pērn Eiropā pieprasījuma kritums pēc auto ar dīzeļdegvielas dzinējiem ir turpat par 30%. Līdz ar to tas paver arvien lielākas priekšrocības hibrīdauto, kamēr elektroauto ir nepieciešamas papildu investīcijas infrastruktūras pilnveidošanā,» stāsta AS WESS valdes loceklis Aleksejs Radionovs.

Pagājušajā gadā pandēmijas un citu apstākļu ietekmē kritušies jauno automašīnu pārdošanas apjomi gan Baltijā, gan citviet Eiropā. Izņēmums bija elektriskie transportlīdzekļi, kuru pārdošanas rādītāji 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, Eiropā pieauga vidēji par 137%.

Latvija, Lietuva un Igaunija jaunu elektroauto pārdošanas rādītāju tabulās starp Eiropas valstīm ieņem pirmās vietas. Vislielākais elektroauto pārdošanas pieaugums pērn, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā, starp Baltijas valstīm konstatēts Igaunijā – 419%, kam seko Latvija ar 358% un Lietuva – 279%, liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

2020.gadā vieglo automašīnu tirgus Eiropas Savienības (ES) valstīs samazinājās vidēji par 23,7%, rāda Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas (ACEA) publiskotie dati. Kopumā ES tirgū pērn pārdoti 9,9 miljoni jaunu automašīnu, kamēr 2019. gadā pārdoto auto skaits bija vairāk nekā 13 miljoni. Tai pašā laikā Eiropā pērn pārdoto elektrisko transportlīdzekļu un plug-in hibrīdu skaits ir pieaudzis par 1,4 miljoniem, kas ir par 137% vairāk nekā 2019. gadā.

Jaunākās paaudzes Honda CR-V pirmo reizi būs ar modernu hibrīdsistēmu, kas ļaus krustot šķēpus ar Toyota RAV 4 hibrīdmodeli un ne tikai

Patiesībā jaunais Honda CR-V hibrīds pēc izmēra un pildījuma drīzāk jau ir pussoli tuvāk japāņu premium klases krosoveram Lexus NX 300 h, nevis Toyota RAV 4 hibrīdam. Jaunā CR-V hibrīdversija pat skopākajā izpildījumā ir sulīgi nokomplektēta, turklāt salīdzinājumā ar pieminēto Lexus NX 300 h jaunā CR-V hybrid cenas beigsies tur, kur NX 300 h vēl nebūs sākušās. Svarīgi piebilst, ka, veicinot modeļa konkurētspēju, CR-V hybrid būs pieejams gan ar priekšējiem velkošajiem riteņiem, gan arī ar pilnpiedziņu.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Meklējot produktīvākus darba instrumentus, uzņēmumi aizvien biežāk dod priekšroku klēpjdatoru un planšetdatoru krustojumiem

Stājoties darbā vai sagaidot savu kārtu darba instrumentu atjaunošanas rindā, šogad liela daļa strādājošo saņems nevis kārtējo galddatoru vai klēpjdatoru un pat ne planšeti, bet gan abu pēdējo hibrīdu. Tā dēvētie divi vienā jeb 360 grādos atlokāmi klēpjdatori ar skārienjutīgu ekrānu kļuvuši par šā gada karstāko tendenci biroju tehnikā un apņēmīgi izspiež no darba vietām īsu popularitātes uzplaiksnījumu pārdzīvojušās planšetes.

Pēc patosa pilnā planšetdatoru uznāciena pirms nepilniem desmit gadiem un bravūrīgajiem solījumiem pārņemt datoru funkcijas skārienjutīgo plākšņu tirgū jau labu laiku vērojami pamatīgi atplūdi. Pārliecinājušies, ka planšetes labākajā gadījumā der kā prezentācijas un komunikācijas rīks, nevis pilnvērtīgs darba instruments, uzņēmēji sāka meklēt efektīvākus variantus. Globālie tirgus dati rāda, ka par tiem varētu kļūt tieši 360 grādu datori.

Jaunākās paaudzes Toyota RAV 4 ir kardināli mainījis savu imidžu. Tas ir kļuvis acīmredzami robustāks un utilitārāks, saturiski gan ir palicis uzticīgs tālākai modeļa hibridizācijas stratēģijai

Kompānija Toyota šobrīd ir t.s. pašuzlādes hibrīdu modes noteicējs autoindustrijā. Arī RAV 4 hibrīdu popularitāte turpina augt. Latvijā no visiem pārdotajiem RAV 4 vairāk nekā 50% bija ar hibrīdsistēmām aprīkotie modeļi. Eiropā šis rādītājs ir vēl iespaidīgāks, proti, 85%. Visticamāk, ar jauno modeli šī tendence nemazināsies, jo videi draudzīgas tehnoloģijas vairs nav tikai modes lieta, bet jau tirgus nepieciešamība.

Toyota RAV 4 mūsu reģionā ir izteikts veiksminieks. To mīl un augsti godā. Modelim ir augsts lojalitātes koeficients, kas atspoguļojas faktā, ka daudzi klienti no paaudzes uz paaudzi izvēlas turpināt draudzību ar Toyota RAV 4 modeli. Nav brīnums, ka Toyota RAV 4 ir viens no populārākajiem modeļiem Baltijā un neapstrīdams līderis savā klasē. Neapšaubāmi, arī jaunākais modelis sekos savu priekšteču piemēram un būs populārs. Kā zināms, iepriekš klasiskais Toyota RAV 4 benzīnmodelis draudzējās tikai ar pilnpiedziņu, bet ar jauno modeli būs pieejams arī priekšpiedziņas izpildījumā, kas būtiski paplašinās RAV 4 pircēju rindas, jo priekšpiedziņa kopā ar 129 ZS jaudīgo benzīnmotoru būs lētāks pirkums. Reģionālais Toyota importētājs neizslēdz iespēju, ka, ņemot vērā priekšpiedziņas modifikāciju popularitāti Baltijā, jaunā RAV 4 sadalījums starp pilnpiedziņas un priekšpiedziņas modeļiem var sasniegt pat attiecību 50:50! Jāpiebilst, ka RAV 4 hibrīdmodeļu flangā būs gan pilnpiedziņas, gan priekšpiedziņas hibrīds.

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Lietuvas Pasts savā piegādes transportlīdzekļu flotē ieviesis pirmo elektrisko automašīnu Tazzari Zero, kuras ekspluatācijas izmaksas uz katriem 100 kilometriem ir aptuveni piecas reizes zemākas, salīdzinot ar ierastu automašīnu.

Lietuvas Transporta un komunikāciju ministrs Eligijuss Masulis norāda, ka Lietuvas Pasts ir viens no valsts pionieriem elektrisko automašīnu izmantošanā. «Ja šis risinājums kalpos savam mērķim, es domāju, ka šī nebūs vienīgā elektriskā automašīna Lietuvas Pasta flotē,» tā viņš.

Arī Lietuvas Pasta vadītāja Lina Minderiene apstiprina, ka jaunais auto ir tikai pirmais solis videi draudzīgu risinājumu ieviešanā. «Šobrīd mūsu prognozes ir realizējušās. Elektriskā auto uzturēšanas izmaksas ir zemākas, nekā iepriekš izmantotajam auto. Tas uzņēmumam ir ļoti būtiski, lai padarītu savu darbību efektīvāku,» tā Minderiene.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu foruma (MVU Forums) iniciatīva «Atbalsti mazo biznesu!» pulcē sadarbības partnerus – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK), uzņēmumus Lursoft, Latvijas Pasts un banku Citadele, lai veicinātu mazo uzņēmumu attīstību Latvijā un šā gada 16.novembrī uzrunātu vairāk kā 30 000 mazo uzņēmumu dalībai «Mazā biznesa dienā».

Iniciatīvas autors, MVU Foruma valdes loceklis, Kristaps Banga atgādina, ka 2012.gada novembrī Latvijā pirmo reizi tika izsludināta «Mazā biznesa diena», kas turpmāk katru gadu notiks novembra trešajā sestdienā, lai ikviens iedzīvotājs uzzinātu vairāk par mazajiem uzņēmumiem Latvijā, ar saviem pirkumiem šajā dienā varētu tos īpaši atbalstīt un gūtu iedvesmu savam biznesam.

MVU Foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle ir pārliecināta, ka, balstoties uz starptautisko pieredzi, šajā dienā pieaugs mazo uzņēmumu atpazīstamība, apgrozījums, un arī lielie uzņēmumi būs aicināti īstenot īpašus pasākumus mazajiem piegādātājiem. Iniciatīva šobrīd pulcē vairāk kā 350 mazā biznesa pārstāvjus un atbalstītājus sociālajā tīklā Facebook, šogad iniciatīvai pievienojas arī nozaru biznesa līderi.

Saistībā ar iespēju iegādāties Vācijas uzņēmumam EO.N Ruhrgas (EO.N) piederošās AS Latvijas Gāze 47,23% akcijas ir daudz jautājumu, tāpēc nevēlos iegrožot termiņos Latvijas lēmuma pieņemšanu par gāzes kompānijas akciju iegādi, šodien pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Šā gada aprīļa sākumā premjerministre Laimdota Straujuma (V) norādīja, ka valdībai atbilde par Latvijas Gāzes akciju iegādi jāsniedz līdz šā gada 2.maijam, taču šodien Matīss informēja, ka šīs dienas valdības sēdē jautājums par Latvijas Gāzes akciju iegādi netika izskatīts.

«Pagājušajā valdības sēdē uzklausījām informatīvo ziņojumu, bet nekādi konkrēti lēmumi netika pieņemti, jo ir jāanalizē situācija un jāorganizē sarunas starp Ekonomikas ministriju (EM) un EO.N. Nekādi konkrēti termiņi, kādos šīs sarunas varētu notikt, netika apspriesti,» uzsvēra Matīss.

Viņš piebilda, ka nevajadzētu iegrožot termiņos Latvijas lēmuma pieņemšanu par gāzes kompānijas akciju iegādi, jo pirms lēmuma par oficiālu sarunu sākšanu nepieciešams veikt detalizētu potenciālā darījuma izpēti.

Gandrīz divas trešdaļas (63%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem nākamo 6 mēnešu laikā plāno veikt kādus neikdienišķus pirkumus, liecina pētījumu kompānijas TNS veiktais pētījums.

Visbiežāk (32%) Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norāda, ka nākamo 6 mēnešu laikā plāno veikt neikdienišķus pirkumus, kas saistīti ar mēbeļu iegādi vai mājokļa iekārtošanu.

Nedaudz retāk Latvijas iedzīvotāji norāda, ka nākamo 6 mēnešu laikā plānotie ne-ikdienišķie pirkumi ir saistīti ar sadzīves tehnikas iegādi (24%) vai ceļojumiem (23%).

Salīdzinoši retāk Latvijas iedzīvotāji ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka nākamo 6 mēnešu laikā plāno ne-ikdienišķus pirkumus, kas saistīti ar automašīnas/ motocikla/ cita transportlīdzekļa iegādi (10%), nekustamā īpašuma iegādi (6%), mākslas/ dizaina priekšmetu iegādi (3%), akciju, vērtspapīru iegādi (2%) vai citiem pirkumiem (3%).

Biznesā arvien vairāk lietos dažādas mobilās ierīces un planšetdatorus, kas būtiski mainīs veidu, kā tiks lietotas biznesa informācijas sistēmas, un radīs jaunus izaicinājumus šo informācijas sistēmu izstrādātājiem un lietotājiem, norāda globālā biznesa vadības programmatūras koncerna SAP AG galvenais informācijas sistēmu direktors Olivers Busmans.

Šo pārmaiņu dzinējspēki ir jaunas operētājsistēmas, kas strādā gan uz «veciem» portatīvajiem datoriem, gan jauniem, skārienjūtīgiem planšetdatoriem, un arvien plašāks kļūst darbvietās lietoto ierīču spektrs, tostarp personīgie viedtālruņi un planšetdatori, teica Busmans.

Kā galveno piemēru no jauna tipa operētājsistēmām Busmans minēja Microsoft izstrādāto Windows 8, kas darbojas gan parastos galda un portatīvajos datoros, gan skārienjūtīgos planšetdatoros un mobilajos telefonos. Sistēmu var izmantot gan ar klaviatūru un peli, kā līdz šim, gan prezentējot ierīces dažādās funkcijas kā «flīzes» uz skārienjūtīga displeja.

A/s Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) sāksies jauna ēra – tuvāko gadu laikā tiks izstrādāts un tirgū piedāvāts piepilsētas pasažieru vilciens, kā arī zemās grīdas tramvajs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes loceklis Eduards Boze. Viņa vadītais uzņēmums izsolē no likvidējamās a/s Latvijas krājbanka par 4,5 milj. eiro iegādājās ne tikai šajā bankā ieķīlātās a/s RVR 100% akcijas, bet arī prasījuma tiesības vairāk nekā 13,7 milj. eiro apmērā. Jaunais īpašnieks iecerējis RVR izveidot mašīnbūves un metālapstrādes klasteri, cenšoties reanimēt ne tikai pasažieru vilcienu ražošanu, bet arī to projektēšanu. Pašlaik svarīgākais būs ar metālapstrādes pasūtījumiem nodrošināt darbu vairākiem RVR iecirkņiem.

Vasara pienākusi ne tikai ar inflācijas un ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, bet arī tik ilgi gaidīto Euribor procentu likmes samazinājumu, radot izdevīgāku situāciju nekustamo īpašumu pircējiem, jo tirgū pieejami vairāki jaunie projekti ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem.

Cik zemu Eiropas Centrālās bankas noteiktās likmes noslīdēs, šobrīd nesteidz prognozēt pat ekonomisti, tomēr tendence ir lejupejoša, un tā ir zaļā gaisma visiem, kuri atlikuši jaunas mājvietas iegādi, gaidot piemērotāku brīdi. Lai arī izmaiņas, kas nozīmē dažu desmitu eiro svārstības ikmēneša maksājumos, nesatricinās nekustamo īpašumu tirgu, krasi palielinot darījumu apojomu, tomēr veicinās pircēju pārliecību par finansiālo stabilitāti nākotnē un iespējām uzņemties kredītsaistības.

Eiropas Centrālā banka (ECB) jūnijā pieņēmusi lēmumu par Euribor procentu likmes samazināšanu par 0,25%. Šāda lejupslīde, lai arī visai niecīga, tomēr ļāvusi atviegloti uzelpot pēc tam, kad likme kāpusi vairāku gadu garumā un sasniegusi visaugstāko punktu – 4% – 2023. gada septembrī. Kaut arī straujš likmes kritums tuvākajos mēnešos netiek prognozēts, kopumā tendence ir labvēlīga. Tā ir lieliska ziņa visiem, kuri vēlas iegādāties nekustamo īpašumu ar hipotekārā kredīta atbalstu vai jau maksā ikmēneša kredīta maksājumu. Proti, vidusmēra patērētājam vairs nevajadzētu izjust smacējošas bažas – ko nesīs rītdiena. Savukārt tie, kuri ilgstoši atlikuši jauna mājokļa iegādi, cerot uz labākiem laikiem, beidzot tos sagaidījuši, jo paļauties, ka Euribor likme tuvāko gadu laikā sasniegs kādreizējo 0% vai pat zemāku slieksni, ir visai naivi. Kā prognozē finanšu analītiķi, tā, visticamāk, noslīdēs līdz aptuveni 2% robežai.

Pērnais gads jaunu auto pārdošanai bijis ļoti sekmīgs, rāda Swedbank līzinga apkopotie dati.

Pieprasījums pēc jaunu auto iegādes privātpersonām 2024.gadā audzis par 12%, iedzīvotājiem arvien vairāk dodot priekšroku videi draudzīgiem auto. Attiecīgi pērn katrs trešais jeb 33% no visiem pārdotajiem jaunajiem auto bija ar zemu vai vidēju CO2 emisiju daudzumu (līdz 130 g CO2/ km). Zīmīgi, ka pagājušajā gadā pārdots arī rekordliels elektroauto skaits – 458 elektromobiļi, un aizvien populārāki kļūst arī uzlādējamie hibrīdi. Pirktākais elektroauto pērn bija Tesla Model 3, savukārt vidējā līzingā iegādātā auto cena sasniedza 31 500 eiro. Kopumā 2024.gadā izsniegto auto līzinga finansējuma apjoms palielinājies par 8%, pārsniedzot 95 miljonus eiro.

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Lai nodrošinātu pieaugošo pieprasījumu pēc jauniem un mazlietotiem auto, Toyota un Lexus oficiālais izplatītājs Latvijā un Igaunijā Amserv Motors bankas Citadele finansējumu 2 miljonu eiro apmērā investējis transportlīdzekļu iegādē, īpašu uzsvaru liekot uz hibrīdauto un elektroauto klases automobiļiem.

“Mūsu nozare pandēmijā būtiski cieta, taču, pieaugot vakcinācijas tempiem un mazinoties ierobežojumiem, pircēji un tirgus sāk atkopties. Novērojam pieaugošu interesi gan jaunu, gan lietotu auto pārdošanas segmentā, ” saka Amserv Group finanšu direktors Tonu Vanajūrs.

“Interese par videi draudzīgākiem automobiļiem ar katru gadu palielinās, kas atspoguļojas gan pārdošanas rādītājos, gan ikdienas komunikācijā no privātpersonu un korporatīvo klientu puses. Jau šobrīd varam novērot, ka hibrīdu un elektroauto klase mērķtiecīgi veic savu izrāvienu un attālinās no iekšdedzes dzinēju automašīnām, tāpēc šis segments būs viens no mūsu galvenajiem attīstības virzieniem arī turpmāk. Par šīs auto klases potenciālu liecina fakts, ka, pandēmijas ietekmē samazinoties pārdoto auto apjomam, elektroauto kategorija piedzīvoja vismazāko kritumu,” atklāj Amserv Group pārstāvis.

Latvijas valdības pieteiktās elektromobiļu un lādējamo hibrīdu iegādes atbalsta programmas izstrādē kā prototips ir izmantots Lietuvas atbalsta programma: no 2020.g. 20.aprīļa līdz 2021.gada 1.februārim Lietuvā varēja iesniegt pieteikumu subsīdijai jauna un lietota elektroauto iegādei – attiecīgi 4000 un 2000 eiro apmērā.

Mīts: Latvijas valdība nedraudzējas ar realitāti

Kopumā projektam bija paredzēti 5 miljoni eiro. Kā redzam, mūsu kaimiņi jau dara to, ko Latvijas valdība plāno uzsākt no 2022. gada. Tātad, Latvijas valdības lēmums par atbalsta programmu vieglā transporta elektrificēšanai saskan ar pārticības ziņā līdzvērtīgas kaimiņvalsts – Lietuvas – lēmumu.

2021. gadā Lietuvas Vides ministrija paziņoja, ka no 8. jūnija pieņems juridisko personu pieteikumus subsīdijām par jaunu elektrisko transportlīdzekļu iegādi. Vienam transportlīdzeklim var iegūt pat 11 000 eiro lielu atbalstu. Atbalstam kopumā piešķirti 5 miljoni eiro. Kāpēc Lietuvā tāda centība? Kāpēc Lietuvas valdība nospraudusi mērķi – 46 000 elektromobiļi 2025. gadā, kas, pārrēķinot proporcionāli esošajiem autoparkiem, Latvijā atbilstu ap 23 000.

Covid-19 bijis šoks visai viesmīlības nozarei, un būtiski ietekmējis daudzu viesnīcu biznesu, taču eksperti prognozē, ka, neskatoties uz situāciju nākotnē, cilvēki vienmēr vēlēsies patverties no ikdienas rutīnas, tādēļ būtiski, kā viesnīcas spēs pielāgoties jaunajai situācijai, raksta "Marketwatch".

Primāri viesnīcām jāvērš uzmanība uz tīrības un drošības prasību ievērošanu, tāpat arī tehnoloģijas būs nozīmīgs rīks, kā gūt panākumus, norāda "JLL Hotels and Hospitality Group" vadītāja Gilda Pereza-Alvarado.

Covid-19 atgādināja viesnīcām biznesa pamatprincipu: ieklausīties klientā. "Ļaut viesiem justies komfortabli, neskatoties uz situāciju, ir bijis un vienmēr būs viesnīcas un tās darbinieku galvenais mērķis," norāda tehnoloģiju, drošības un konsultāciju kompānijas "Guidepost Solutions" reģionālais direktors Terijs Kings.

"Vairāk nekā iepriekš šī situācija liek fokusēties uz pamatlietām, uz to, ko klients vēlas," norāda arī "Hilton Worldwide Holdings" pārstāvis Fils Kordels. Viesnīcu tīkls vairāk pievērsis uzmanību, lai pārliecinātos, vai klienti var uzticēties visam viesnīcas zīmolam, nevis konkrētai viesnīcai, un visas tās ir tīras un drošas.

Itālijas sporta automašīnu ražotājs Ferrari trešdien Volstrītā veiksmīgi debitējis fondu biržā, akciju cenai pārsniedzot sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) noteikto līmeni.

Par godu šim svinīgajam notikumam pie Ņujorkas akciju biržas ēkas garāmgājēji varēja aplūkot astoņus Ferrari superauto, tostarp Sebastjana Fetela vadīto Pirmās formulas (F-1) modeli, 1961.gada modeli, kura vērtība veido 15 miljonus dolāru un vienu no jaunākajiem modeļiem - 1,4 miljonu dolāru vērto hibrīdu LaFerrari.

Uzņēmuma akciju IPO cena tika noteikta 52 dolāru (45,79 eiro) apmērā, taču neilgi pēc tirdzniecības sākšanas tā pārsniedza 60 dolārus par akciju.

Tirdzniecības sesijas noslēgumā Ferrari akciju cena gan bija pieaugusi vien par 5,8% - līdz 55 dolāriem par akciju.

Analītiķi gan norāda, ka šī bijusi cienījama debija tirgū, kas pēdējās nedēļās jaunu akciju kotēšanu sagaidījusi visai atturīgi.

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Veicot nodokļu kontroles pasākumus, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki vairākos gadījumos ir konstatējuši, ka uzņēmumu grāmatvedības dokumentos, iespējams, tiek uzrādīti viltoti čeki par it kā liela daudzuma degvielas iegādi degvielas uzpildes stacijās, norēķinoties par to skaidrā naudā.

Veicot nodokļu auditus uzņēmumos 2012. gada aprīlī un maijā, ir konstatēti gadījumi, kad grāmatvedībā tiek uzrādīti, iespējams, viltoti čeki arī par būvmateriālu, auto rezerves daļu, mēbeļu un citu preču iegādi, par tām it kā norēķinoties skaidrā naudā.

Šobrīd vienā no nodokļu auditiem konstatēts, ka uzņēmums, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, savā grāmatvedībā uzrādījis čekus par vairāk nekā 162 288 litru degvielas iegādi 137 944,70 latu apmērā, kā arī apģērbu un mēbeļu iegādi kopumā 22 549,38 latu apmērā, it kā veicot norēķinus skaidrā naudā.

Kāda cita uzņēmuma grāmatvedībā uzrādīti 26 dažādu uzņēmumu izsniegti čeki par it kā furnitūras un instrumentu iegādi, instrumentu-darba rīku nomu, reklāmas un bukletu iegādi, norēķinoties par to skaidrā naudā. Taču pārbaudot VID rīcībā esošo informāciju, minētie uzņēmumi neveic mazumtirdzniecību un tiem nav un nekad nav bijušas VID reģistrētas kases sistēmas vai kases aparāti, kas vispār ļautu izsniegt šādus maksājumus apliecinošus dokumentus, skaidrots VID paziņojumā.