Graudu, sēklu, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu tirgotājs SIA Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā Latvijā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 graudu pirmapstrādes punktus, informē uzņēmums.

«Vērtējot situāciju graudkopības nozarē, jāsecina, ka konkurence aizvadīto gadu laikā ir būtiski saasinājusies. Konservatīvajā un stabilajā Latvijas tirgū ienāk jauni spēlētāji ar agresīvu tirgus iekarošanas politiku, tai skaitā Lietuvas un Dānijas uzņēmumi. Tas vecajiem tirgus dalībniekiem liek būt modriem, inovatīviem, arvien uzlabot servisu un attīstīties,» saka Olavs Legzdiņš, SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs.

Lai konkurētu tirgū un piedāvātu labāku pakalpojumu kvalitāti, līdzās esošajiem graudu pirmapstrādes punktiem Elejā un Jēkabpilī Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 šādus punktus arī citās Latvijas vietās, nodrošinot labākas graudu kaltēšanas, tīrīšanas, pārkraušanas un citas iespējas. Tas ļaus palielināt graudu iepirkuma apjomus un būt tuvāk uzņēmuma klientiem. Jāatgādina, ka no 2014.gada ražas Elagro Trade vietējā tirgū iepirka rekordlielu graudu un rapšu daudzumu - ap 400 tūkstošiem tonnu un vairāk nekā 300 tūkstošiem tonnu no tām tika eksportētas.

Graudu uzpircējs un sēklu un minerālmēslu vairumtirgotājs SIA «Elagro Trade» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,572 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus, cita starpā graudu-rapšu kalti, vēdināmās pašizteces graudu uzglabāšanas tvertnes, graudu tīrāmo mašīnu, graudu eskalatoru un citus.

Komercķīla reģistrēta otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Elagro Trade» šobrīd ir 13 aktuālas komercķīlas.

SIA «Elagro Trade» dibināta 2010.gadā un tās pamatdarbības veids ir minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu un graudugu un sēklu vairumtirdzniecība un eksports.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 200 eiro. Tā lielākais akcionārs ar 25,21% kapitāldaļu ir AS «Agrolats Holding», 25% kapitāldaļu pieder AS «Agrofirma Tērvete», par 22,39% katram pieder Olavam Legzdiņam un Mārtiņam Reinfeldam, savukārt Romāns Barmins ir 5% SIA «Elagro Trade» kapitāldaļu īpašnieks.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

KS Terminal pirmoreiz Rīgas ostā apkalpo 66 tūkstošu tonnu kuģi.

Attīstot graudu pārkraušanas pakalpojumus, Krievu salā strādājošais SIA KS Terminal (KST) sadarbībā ar SIA Rīgas Centrālais termināls (RCT) pirmoreiz uzkrāvis Panamax tipa sauskravas kuģi, DB norādīja KST valdes priekšsēdētājs Ēriks Cešeiko. To, ka 224 m garais, 32 m platais un ar 12,9 m maksimālo iegrimi kuģis ir lielākais līdz šim ar graudiem uzkrautais, apstiprināja Rīgas brīvostas pārvaldē. Kravas nosūtītājs ir SIA Linas agro, kurš piegādājis Latvijā un Lietuvā audzētos pārtikas kviešus. Izrādās, ka abas valstis kopā ir trešie lielākie graudu eksportētāji Eiropā, saka Ē. Cešeiko.

Swedbank ir palielinājusi krājumu finansēšanas un faktoringa limitu no 25 uz 32,5 miljoniem eiro graudu un minerālmēslojuma tirdzniecības uzņēmumam SIA Elagro Trade.

Tādējādi Elagro Trade ir pieejams par 23% lielāks finansējums graudu iepirkšanai no lauksaimniekiem, kā arī minerālmēslojuma pārdošanai. Paredzams, ka piešķirtais finansējums palielinās graudu iepirkumu apjomus un paplašinās Latvijas zemnieku kopējos eksporta rādītājus, norāda kredītiestāde.

«Kopumā ziemāji šogad izskatās tikpat labi kā pērn, kad bija rekorda raža. Protams, tas viss vēl ir jānokuļ un tikai tad varēsim redzēt kopievākumu, taču ir cerības, ka šis gads būs labs,» pauž Olavs Legzdiņš, Elagro Trade valdes priekšsēdētājs.

Piešķirtais finansējums palīdzēs Elagro Trade ne tikai piegādāt minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, bet arī būt elastīgiem ar ilgāku maksājuma termiņu piešķiršanu saviem klientiem – Latvijas zemniekiem.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, izvērtējot strīdu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze, nolēma noraidīt SIA Gauja Trade prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze grozīt noslēgtā līguma nosacījumus, informē SPRK.

Regulators 22.oktobrī pieņēma lēmumu par strīda ierosināšanu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze. Lēmums pieņemts sakarā ar SIA Gauja Trade prasību atzīt par prettiesisku AS Latvijas Gāze atteikumu noslēgt līgumu ar SIA Gauja Trade par dabasgāzes piegādi SIA Gauja Trade objektam, kā arī prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar SIA Gauja Trade.

Lai gan 2015.gada 3.novembrī strīdā iesaistītās puses vienojās un noslēdza līgumu par dabasgāzes piegādi, SIA Gauja Trade 2015.gada 9.novembrī lūdza turpināt strīda izskatīšanu un uzlikt AS Latvijas Gāze pienākumu grozīt līgumā noteiktos nosacījumus samaksai par dabasgāzi.

Kontekstā ar plāniem no nākamā gada ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, Dienas Bizness aplūkoja situāciju Latvijas auto tirgū. Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā ir vismaz 11 gadi un lielākā daļa Latvijā reģistrēto auto darbojas ar dīzeļdegvielas dzinēju, liecina CSDD sniegtie dati.

2019.gadā Latvijā pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kurām bija 11 vai vairāk gadu veidoja 48,5% jeb tās bija 33 009 automašīnas. Savukārt pavisam jaunās, pirmoreiz reģistrētās automašīnas, kuru vecums bija līdz 2 gadiem, veidoja 28,1% jeb 19 118 automašīnas. No 6 līdz 10 gadus vecie spēkrati veidoja 17% no pirmoreiz reģistrētajām automašīnām jeb 11 595 automašīnas. Vismazāko daļu veidoja no 3 līdz 5 gadu vecās automašīnas - 6,4% jeb 4352 vienības. Kopumā pērn pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaits bija 68 074.

Rosina zemizmešu automašīnām nepiemērot nodokļus 

Auto asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju...

CSDD sniegtie dati liecina, ka laika posmā no 2004.gada līdz 2019.gadam vismazākais pirmoreiz reģistrēto automašīnu skaits, kuru vecums ir 11 vai vairāk gadi, tika reģistrētas 2007.gadā, kad tās Latvijā bija 26,3% jeb 28 192 no kopējā pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaita. Nākamos gadus šādām automašīnu skaitam bija tendence pieaugt.

Ja pavēro pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu skaitu pēc markas, tad pērn populārākā bija "Volkswagen" (10 891), "Volvo" (8274), "BMW" (7155), "Audi" (7030), "Toyota" (5448) un "Opel" (3795).

Savukārt vismazāk Latvijā pērn tika pirmoreiz reģistrēti šādi vieglie auto - "Infiniti" (25), "Ssang Yong" (26) un "Tesla" (41). Kopumā no pērn pirmoreiz reģistrētajiem auto 44 604 bija 5 vai vairāk gadus veci, bet 23 470 auto vecums bija līdz 5 gadiem.

CSDD dati liecina, ka uz 01.01.2020 Latvijā reģistrētas 727 164 vieglās automašīnas, no kurām 447 468 dzinēju veids ir dīzeļdegviela. Šo dzinēju veids ar katru gadu Latvijā pieaug. Savukārt 230 506 automašīnas Latvijā darbojas ar benzīna dzinēju.

Savukārt trešais populārākais dzinēja veids ir benzīns un gāze - Latvijā šī gada sākumā reģistrēti 27 828 automobiļi. Šī dzinēju veida popularitāte Latvijā ar katru gadu samazinās. 90,4% šo automašīnu turētāji ir fiziskas personas, savukārt 9,6% juridiskas.

Jau ziņots, ka no nākamā gada ar mērķi novērst vecu un videi nedraudzīgu vieglo automašīnu reģistrēšanu Latvijā plānots ieviest vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, paredz 31.septembrī Ministru kabinetā (MK) atbalstītie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā.

Satiksmes ministrija skaidroja, ka grozījumu mērķis ir līdzsvarot vieglo automobiļu un kravas automobiļu ar pilnu masu līdz 3500 kilogramiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes un to aprēķināšanas kārtību, kā arī noteikt autobusu un kravas automobiļu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa aprēķināšanas kārtību atbilstoši to dzinēja izmešu līmenim.

Tāpat likumprojekts paredz ieviest jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas nodokli, ar mērķi novērst vecu un ekoloģiski kaitīgu vieglo automobiļu reģistrēšanu Latvijā.

Vieglo automobiļu reģistrācijas nodokļa likmes ir noteiktas atkarībā no vieglā transportlīdzekļa degvielas tipa. Mērķis ir veicināt "tīro" un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu, ņemt vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un oglekļa dioksīda un noteiktu piesārņotāju - slāpekļa oksīdu, metānu nesaturošo ogļūdeņražu un cieto daļiņu - emisiju apmēru.

Par likumu grozījumiem vēl jālemj Saeimai.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS «Meridian Trade Bank», nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 455 822 eiro apmērā.

Administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS «Meridian Trade Bank», laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017.

Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS «Meridian Trade Bank» nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, skaidro FKTK.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

SIA Skultes kokosta ir izveidojusi industriālo teritoriju, kas uzņēmumam papildu ienesīs 200 tūkstošus eiro gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Industriālajā teritorijā Lapotnes, kuras izveidē SIA Skultes kokosta ir investējusi aptuveni divus miljonus eiro, turpmākajos 10 gados ir paredzēts izveidot dažādas ražotnes un industriālās būves. Šobrīd tur atrodas sašķidrinātās naftas gāzes (propāna) pārkraušanas terminālis, kuru izbūvēja un izmanto SIA AGA, bet SIA Elagro Trade tur būvēs graudu pieņemšanas punktu un kalti, lai jau šovasar sāktu graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu.

Attīsta infrastruktūru

Industriālās teritorijas izveidošana un attīstīšana ir Latvijas ostām neraksturīgs saimnieciskās darbības modelis, spriež SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš. «Klientu un kravu nav tik daudz, tāpēc ir jāpiedāvā kas vairāk par ostas servisu. Ir svarīgi būt neatkarīgiem no dažādiem ģeopolitiskiem riskiem un nelabvēlīgas situācijas kādā no nozarēm. Piemēram, pēdējos gados būtiski samazinājās papīrmalkas eksports – tajā brīdī, kad Skandināvijas celulozes rūpnīcām, kas ir viens no galvenajiem importētājiem, to nevajag, tās nepērk. Tāds brīdis bija visi iepriekšējie trīs gadi,» teic M. Ķeviņš. Tā kā Skultes ostai nav pieejas dzelzceļam, 2004. gadā SIA Skultes kokosta iegādājās 45 hektāru lielu teritoriju Limbažu novadā četru kilometru attālumā no ostas, tieši blakus Skultes stacijai, un sāka industriālās teritorijas attīstību. Sākotnēji tika uzbūvētas teju kilometru garas dzelzceļa sliedes, tad noasfaltēts gandrīz hektāru liels kravas laukums. 2016. gada nogalē savu darbību industriālajā teritorijā sāka SIA AGA. Pagājušajā gadā SIA Elagro Trade pabeidza graudu pieņemšanas kompleksa būvniecības pirmo kārto, uzceļot divas noliktavas 4000 m2 lielā platībā, kurās varēs uzglabāt 10 tūkstošus tonnu graudu, bet šī gada vasarā tiks uzbūvēta graudu kalte. «2017. gadā teritorijai izveidots elektropieslēgums ar 20 kilovatu lielu spriegumu, šobrīd tā no publiskā tīkla var saņemt četru megavatu lielu jaudu, kas pietiek vidēja mēroga granulu rūpnīcai,» informē M. Ķeviņš. Jaudas palielināšanai Limbažu pašvaldība piesaistīja Eiropas Savienības fondu līdzekļus 55 tūkstošu eiro apjomā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien ieplānotas izsoles, kurās bija paredzēts pārdot kopumā aptuveni 400 000 eiro vērtas prasījuma tiesības pret viņa administrētā maksātnespējīgā SIA «Rego Trade» bijušajiem vadītājiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Savā karjerā Bunkus administrējis kopumā 48 uzņēmumus, taču šobrīd «Rego Trade» maksātnespēja ir vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā trešdien Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators, liecina informācija «Firmas.lv» datu bāzē.

Pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatēja, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Mihails Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

Kriminālprocesā pēc «Meridian Trade Bank» (MTB) iesnieguma par bijušo bankas darbinieku iespējamām nelikumībām veiktas aizturēšanas, un lietā figurē piecas personas.

Tagadējā bankas valde vērsās Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) par bijušās padomes un valdes iespējamu iesaisti nelikumīgā kredītu piešķiršanā, kuru dēļ bankai varētu būt nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošie ENAP priekšnieka Pētera Bauskas parakstītie dokumenti liecina, ka pēc bankas iesniegumiem sākti trīs kriminālprocesi, kuri vēlāk apvienoti vienā lietvedībā.

VP preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, šajā kriminālprocesā veiktas procesuālās darbības, tostarp personu aizturēšana. Patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētā statuss un vēl trīs cilvēki atzīti par personām, pret kurām sākts kriminālprocess.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

(Pievienots bankas komentārs.)

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome ir pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 889 651 eiro apmērā, informē FKTK.

Soda nauda piemērota, jo FKTK ir konstatējusi, ka AS «Meridian Trade Bank» nav nodrošinājusi pienācīgu iekšējās kontroles sistēmas darbību kredītriska pārvaldīšanas jomā.

Pieņemot lēmumu par soda naudas apmēru, FKTK ņēma vērā, ka banka jau ir uzsākusi darbības, lai uzlabotu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti, kā arī banka iepriekš nav sodīta par iekšējās kontroles sistēmas nepilnībām. AS «Meridian Trade Bank» piemērotā soda nauda viena mēneša laikā ir jāiemaksā valsts budžetā.

Papildus soda naudai, FKTK padome ir pieņēmusi lēmumu noteikt bankai tiesiskos pienākumus, lai banka turpmāk nepieļautu līdzīga rakstura pārkāpumus un novērstu konstatētos pārkāpumus iekšējās kontroles sistēmā kredītriska pārvaldības jomā.

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Lielākais mūzikas instrumentu un šovbiznesa aprīkojuma izplatītājs post-padomju teritorijā SIA A&T Trade Music strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeles topā ierindojies, lietderīgi izmantojot prezidenta deligāciju vizītēs austrumos.

Muzikanti A&T Trade zina labi, uzņēmums bija viens no pirmais brīvajā Latvijā, kurš 1994.gadā sāka tirgot mūzikas instrumentus. Treknajos gados, kad lielākajā daļā uzņēmumu apgrozījuma rādītāji virzījās augšup, arī A&T Trade prātoja, kā attīstīties tālāk. Pirmā doma bija paplašināt tirdzniecības vietu skaitu Latvijā, tomēr, rūpīgāk padomājot, vadība saprata, ka gaidāmas lielas pārmaiņas un Baltijas tirgus ir pārlieku mazs, tāpēc nepieciešams paplašināt darbību ārpus tā, piemēram, Āzijā.

2008.gadā uzņēmēji ar tā laika Latvijas prezidentu Valdi Zatleru devās delegācijā uz post-padomju valstīm. «Bija pilna lidmašīna ar uzņēmējiem, kas brauc plezīrā, mēs braucām ar konkrētu mērķi, jo sapratām, ka jāizmanto iespēja tikt attiecīgo valstu tirgū. Kamēr citi apspriedās ar valsts vīriem, mēs izsaucām taksometru un devāmies uz mūzikas veikaliem. Soli pa solim potenciālajās valstīs ieguvām savu dīleru tīklu,» atceras A&T Trade Realizācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Putņinš.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) ir pabeigusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu pārdošanu. Pagājušā gadā izsolē Lietuvas sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās 80% uzņēmuma valsts kapitāla daļas.

Šogad iegādājoties SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» 20% valsts kapitāla daļas, sabiedrība UAB «Universal Trade» ir kļuvusi par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Kopējā valsts kapitāla daļu pārdošanas cena ir 991 387,42 euro.

Pagājušā gada beigās PA izsolē pārdeva SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» valsts kapitāla daļu paketi, ko veidoja 268 638 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Piedaloties trīs pretendentiem, izsolē par cenu 793 111,12 euro valsts kapitāla daļu paketi iegādājās sabiedrība UAB «Universal Trade». Izsolē pārdodamās kapitāla daļu paketes sākumcena bija noteikta 333 111,12 euro.

Papildus šogad sabiedrība UAB «Universal Trade» iegādājās SIA «Sertifikācijas un testēšanas centrs» darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem rezervētās 67 159 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla par izsolē noteikto valsts kapitāla daļu cenu.