Graudu uzpircējs un sēklu un minerālmēslu vairumtirgotājs SIA «Elagro Trade» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,572 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus, cita starpā graudu-rapšu kalti, vēdināmās pašizteces graudu uzglabāšanas tvertnes, graudu tīrāmo mašīnu, graudu eskalatoru un citus.

Komercķīla reģistrēta otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Elagro Trade» šobrīd ir 13 aktuālas komercķīlas.

SIA «Elagro Trade» dibināta 2010.gadā un tās pamatdarbības veids ir minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu un graudugu un sēklu vairumtirdzniecība un eksports.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 200 eiro. Tā lielākais akcionārs ar 25,21% kapitāldaļu ir AS «Agrolats Holding», 25% kapitāldaļu pieder AS «Agrofirma Tērvete», par 22,39% katram pieder Olavam Legzdiņam un Mārtiņam Reinfeldam, savukārt Romāns Barmins ir 5% SIA «Elagro Trade» kapitāldaļu īpašnieks.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna “Akola group” uzņēmums Latvijā SIA “Linas Agro” iegādājies 100% SIA “Elagro Trade” akciju.

Izvērtējot iegādātā uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu apjomu, darījuma summa sasniegusi 25,5 miljonus eiro, daļa no šīs summas (14 miljoni eiro) nodrošināta ar SEB bankas aizdevumu.

Darījumu jau ir apstiprinājusi Latvijas Konkurences padome.

Apvienošanas procesu plānots pabeigt līdz 2025. gada beigām, izveidojot vienu no lielākajiem lauksaimniecības uzņēmumiem Latvijā.

“Vairāk nekā divas desmitgades esam stiprinājuši savas pozīcijas Lietuvā, jo vienlaikus nav iespējams būt spēcīgiem visās valstīs. Latvijā, kur darbojamies kopš 2003. gada, mūsu graudu pieņemšanas kapacitāte un noliktavu platība, kā arī tirgus daļa bija ievērojami mazāka. Šis darījums ļaus iegūt tādu pašu līderpozīciju Latvijas graudu eksportā, kāda ir Lietuvā. 2025. gadā koncentrēsimies uz komandu un biznesa apvienošanu, kā arī klientu pieredzes uzlabošanu, ceram saglabāt visus esošos klientus un piesaistīt jaunus,” stāsta “Akola group” finanšu direktors un valdes loceklis Mažvīds Šileika (Mažvydas Šileika).

SIA Skultes kokosta ir izveidojusi industriālo teritoriju, kas uzņēmumam papildu ienesīs 200 tūkstošus eiro gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Industriālajā teritorijā Lapotnes, kuras izveidē SIA Skultes kokosta ir investējusi aptuveni divus miljonus eiro, turpmākajos 10 gados ir paredzēts izveidot dažādas ražotnes un industriālās būves. Šobrīd tur atrodas sašķidrinātās naftas gāzes (propāna) pārkraušanas terminālis, kuru izbūvēja un izmanto SIA AGA, bet SIA Elagro Trade tur būvēs graudu pieņemšanas punktu un kalti, lai jau šovasar sāktu graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu.

Attīsta infrastruktūru

Industriālās teritorijas izveidošana un attīstīšana ir Latvijas ostām neraksturīgs saimnieciskās darbības modelis, spriež SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš. «Klientu un kravu nav tik daudz, tāpēc ir jāpiedāvā kas vairāk par ostas servisu. Ir svarīgi būt neatkarīgiem no dažādiem ģeopolitiskiem riskiem un nelabvēlīgas situācijas kādā no nozarēm. Piemēram, pēdējos gados būtiski samazinājās papīrmalkas eksports – tajā brīdī, kad Skandināvijas celulozes rūpnīcām, kas ir viens no galvenajiem importētājiem, to nevajag, tās nepērk. Tāds brīdis bija visi iepriekšējie trīs gadi,» teic M. Ķeviņš. Tā kā Skultes ostai nav pieejas dzelzceļam, 2004. gadā SIA Skultes kokosta iegādājās 45 hektāru lielu teritoriju Limbažu novadā četru kilometru attālumā no ostas, tieši blakus Skultes stacijai, un sāka industriālās teritorijas attīstību. Sākotnēji tika uzbūvētas teju kilometru garas dzelzceļa sliedes, tad noasfaltēts gandrīz hektāru liels kravas laukums. 2016. gada nogalē savu darbību industriālajā teritorijā sāka SIA AGA. Pagājušajā gadā SIA Elagro Trade pabeidza graudu pieņemšanas kompleksa būvniecības pirmo kārto, uzceļot divas noliktavas 4000 m2 lielā platībā, kurās varēs uzglabāt 10 tūkstošus tonnu graudu, bet šī gada vasarā tiks uzbūvēta graudu kalte. «2017. gadā teritorijai izveidots elektropieslēgums ar 20 kilovatu lielu spriegumu, šobrīd tā no publiskā tīkla var saņemt četru megavatu lielu jaudu, kas pietiek vidēja mēroga granulu rūpnīcai,» informē M. Ķeviņš. Jaudas palielināšanai Limbažu pašvaldība piesaistīja Eiropas Savienības fondu līdzekļus 55 tūkstošu eiro apjomā.

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.