Graudu uzpircējs un sēklu un minerālmēslu vairumtirgotājs SIA «Elagro Trade» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,572 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus, cita starpā graudu-rapšu kalti, vēdināmās pašizteces graudu uzglabāšanas tvertnes, graudu tīrāmo mašīnu, graudu eskalatoru un citus.

Komercķīla reģistrēta otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Elagro Trade» šobrīd ir 13 aktuālas komercķīlas.

SIA «Elagro Trade» dibināta 2010.gadā un tās pamatdarbības veids ir minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu un graudugu un sēklu vairumtirdzniecība un eksports.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 200 eiro. Tā lielākais akcionārs ar 25,21% kapitāldaļu ir AS «Agrolats Holding», 25% kapitāldaļu pieder AS «Agrofirma Tērvete», par 22,39% katram pieder Olavam Legzdiņam un Mārtiņam Reinfeldam, savukārt Romāns Barmins ir 5% SIA «Elagro Trade» kapitāldaļu īpašnieks.

Lietuvas lauksaimniecības, pārtikas ražošanas un tirdzniecības koncerna "Akola Group" uzņēmums Latvijā SIA "Linas Agro" gatavojas iegādāties Latvijas graudu tirgotāju SIA "Elagro Trade".

"Linas Agro" ir vienojies iegādāties visas "Elagro Trade" kapitāldaļas no Latvijas "Agrolats Holding" un trim fiziskām personām par provizorisku summu 22 miljoni eiro, "Akola Group" piektdien informēja "Nasdaq" Viļņas biržu.

"Darījuma galīgā cena būs atkarīga no mērķuzņēmuma neto apgrozāmā kapitāla darījuma noslēgšanas dienā," norādīts paziņojumā biržai.

Plānots, ka darījums, kas ir jāapstiprina Latvijas Konkurences padomei, tiks pabeigts šā gada beigās vai 2025.gada sākumā, norādījis "Akola Group", piebilstot, ka tā plāno aizņemties līdzekļus iegādei.

"Mērķuzņēmums ir konkurents mūsu uzņēmumam Latvijā - SIA "Linas Agro", spēcīgam graudu tirgotājam un preču piegādātājam lauksaimniekiem," sacījis Akola Group finanšu direktors Mažvīds Šileika.

Swedbank ir palielinājusi krājumu finansēšanas un faktoringa limitu no 25 uz 32,5 miljoniem eiro graudu un minerālmēslojuma tirdzniecības uzņēmumam SIA Elagro Trade.

Tādējādi Elagro Trade ir pieejams par 23% lielāks finansējums graudu iepirkšanai no lauksaimniekiem, kā arī minerālmēslojuma pārdošanai. Paredzams, ka piešķirtais finansējums palielinās graudu iepirkumu apjomus un paplašinās Latvijas zemnieku kopējos eksporta rādītājus, norāda kredītiestāde.

«Kopumā ziemāji šogad izskatās tikpat labi kā pērn, kad bija rekorda raža. Protams, tas viss vēl ir jānokuļ un tikai tad varēsim redzēt kopievākumu, taču ir cerības, ka šis gads būs labs,» pauž Olavs Legzdiņš, Elagro Trade valdes priekšsēdētājs.

Piešķirtais finansējums palīdzēs Elagro Trade ne tikai piegādāt minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, bet arī būt elastīgiem ar ilgāku maksājuma termiņu piešķiršanu saviem klientiem – Latvijas zemniekiem.

SIA Skultes kokosta ir izveidojusi industriālo teritoriju, kas uzņēmumam papildu ienesīs 200 tūkstošus eiro gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Industriālajā teritorijā Lapotnes, kuras izveidē SIA Skultes kokosta ir investējusi aptuveni divus miljonus eiro, turpmākajos 10 gados ir paredzēts izveidot dažādas ražotnes un industriālās būves. Šobrīd tur atrodas sašķidrinātās naftas gāzes (propāna) pārkraušanas terminālis, kuru izbūvēja un izmanto SIA AGA, bet SIA Elagro Trade tur būvēs graudu pieņemšanas punktu un kalti, lai jau šovasar sāktu graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu.

Attīsta infrastruktūru

Industriālās teritorijas izveidošana un attīstīšana ir Latvijas ostām neraksturīgs saimnieciskās darbības modelis, spriež SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš. «Klientu un kravu nav tik daudz, tāpēc ir jāpiedāvā kas vairāk par ostas servisu. Ir svarīgi būt neatkarīgiem no dažādiem ģeopolitiskiem riskiem un nelabvēlīgas situācijas kādā no nozarēm. Piemēram, pēdējos gados būtiski samazinājās papīrmalkas eksports – tajā brīdī, kad Skandināvijas celulozes rūpnīcām, kas ir viens no galvenajiem importētājiem, to nevajag, tās nepērk. Tāds brīdis bija visi iepriekšējie trīs gadi,» teic M. Ķeviņš. Tā kā Skultes ostai nav pieejas dzelzceļam, 2004. gadā SIA Skultes kokosta iegādājās 45 hektāru lielu teritoriju Limbažu novadā četru kilometru attālumā no ostas, tieši blakus Skultes stacijai, un sāka industriālās teritorijas attīstību. Sākotnēji tika uzbūvētas teju kilometru garas dzelzceļa sliedes, tad noasfaltēts gandrīz hektāru liels kravas laukums. 2016. gada nogalē savu darbību industriālajā teritorijā sāka SIA AGA. Pagājušajā gadā SIA Elagro Trade pabeidza graudu pieņemšanas kompleksa būvniecības pirmo kārto, uzceļot divas noliktavas 4000 m2 lielā platībā, kurās varēs uzglabāt 10 tūkstošus tonnu graudu, bet šī gada vasarā tiks uzbūvēta graudu kalte. «2017. gadā teritorijai izveidots elektropieslēgums ar 20 kilovatu lielu spriegumu, šobrīd tā no publiskā tīkla var saņemt četru megavatu lielu jaudu, kas pietiek vidēja mēroga granulu rūpnīcai,» informē M. Ķeviņš. Jaudas palielināšanai Limbažu pašvaldība piesaistīja Eiropas Savienības fondu līdzekļus 55 tūkstošu eiro apjomā.

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.