Datu vizualizācijas uzņēmuma Infogr.am līdzdibinātājs Uldis Leiterts veido jaunu start-up uzņēmumu Fragmentic, kas daļēji automatizēs lietotņu izveides procesu.

Kā šodien žurnālistiem sacīja Leiterts, Fragmentic izstrādātais rīks nodrošinās to lietotņu izstrādes procesu automatizāciju, kas neietver sevī pamata funkcionalitāti un dažādās lietotnēs atkārtojas, proti, lietotāji, e-pasti, čats u.c.

«Lietotnēm piemīt īpašības, kuras ir atkārtojamas, piemēram, visām lietotnēm ir lietotāji, ja ir lietotāji, viņi agrāk vai vēlāk sazināsies e-pastā, vienā brīdī tu vēlēsies saviem lietotājiem kaut ko pārdot, ir arī statistika, čats,» sacīja Leiterts. Ja paskatāmies uz visu bildi, ir fascinējoši, ka lietotne kā tāda ir varbūt puse no tā, kas nepieciešams lietotnes funkcionalitātei.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

«Mūsu mērķis ir būt vizuālās komunikācijas gigantam,» intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Infogram līdzdibinātāja Alise Dīrika.

«Kāda taktika būs jāpielieto un kā tur nonākt, ir vēl lemjams un stiepjams jēdziens. Šobrīd ir Infogram un Prezi, lietotāji nejutīs izmaiņas to izmantošanā, bet paralēli būs vēl foršāki rīki,» viņa teic.

Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem ungāru vizuālās komunikācijas rīku izstrādātājs Prezi iegādājās Latvijā radīto datu vizualizācijas jaunuzņēmumu Infogram, un tas pavēra jaunu lappusi uzņēmuma dzīvē. Kopš tā brīža tā ir patiesi globāla kompānija, intervijā akcentē A. Dīrika.

«Veiksmes pamatā ir tas, ka abiem uzņēmumiem un produktiem ir līdzīgas funkcijas, tirgus un vīzija. Tā nav identiska, mēs nekonkurējam savā starpā, bet strādājam vienā un tajā pašā vizuālās komunikācijas lauciņā. Mēs nodarbojamies ar datu komunikāciju, un Prezi palīdz veidot prezentācijas.

Apbalvošanas ceremonijā Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā noskaidroti pirmie Latvijas Nacionālās dizaina gada balvas ieguvēji – pirmo vietu ieguva Datu vizualizācijas rīks Infogram, autors: Infogram, otro Izstādes stendu dizains Civilizācijas nospiedumi, autors: Ilze Kalnbērziņa Praz, savukārt trešajā vietā ierindojās Bērnu balansa ritenītis Brum Brum, autors: Krišjānis Jermaks. Galvenās balvas ieguvējs no Kultūras ministrijas saņem finansiālu atbalstu 2000 EUR vērtībā dalībai kādā no starptautiskajiem dizaina konkursiem.

IT uzņēmuma Accenture specbalvu Digitālais bizness ieguva zīmola dizains Soma, autors: Zīmolu dizaina studija Overpriced.

«Dizaina nozarē slēpjas Latvijas veiksmes stāsti, tieši tā varam produktam vai pakalpojumam piešķirt pievienoto vērtību. Žūrijas darbs bija ļoti grūts, taču rezultātā no 147 darbiem izvēlēts šīs balvas pirmais ieguvējs,» komentē kultūras ministre Dace Melbārde.

Inforgram vadošais dizaineris Jānis Godiņš skaidro: «Mūsu dizains ir serviss, un tā mērķis ir palīdzēt jebkuram cilvēkam vienkāršā veidā izpaust savus vēstījumus. Dizains ir jebkurā mūsu uzņēmuma procesā – gan veidojot pašu produktu, gan darba kultūrā, gan komunikācijā ar klientiem.»

Latvijas datu vizualizācijas uzņēmuma Infogram līdzdibinātāja un grafiskā dizainere Alise Semjonova iekļauta Forbes Europe 30 Under 30 2017. gada sarakstā mediju kategorijā. Bez Semjonovas šogad Forbes Eiropas jauno līderu topā iekļuvis arī basketbolists Kristaps Porziņģis un jaunuzņēmuma Sorry as a Service līdzdibinātāja Sabīne Pole.

A. Semjonova ir datu vizualizācijas rīka Infogram līdzdibinātāja un lietotāju pieredzes (UX) dizainere. Infogram tiešsaistē ļauj publicēt datus vizuāli uzskatāmā veidā. A. Semjonova ir arī organizācijas Riga Tech Girls iniciatore - mērķis ir izglītot un iedvesmot sievietes darbam tehnoloģiju nozarē.

Katru gadu Forbes 30 Under 30 godina jaunos līderus, uzņēmējus un ekspertus, kuri vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu. Šā gada sarakstā iekļauti 600 jaunie līderi no 6 kontinentiem un 51 valsts. No Latvijas topā sporta un izklaides kategorijā iekļuvis arī basketbolists Kristaps Porziņģis, savukārt e-komercijas sarakstā iekļauta jaunuzņēmuma Sorry as a service līdzdibinātāja Sabīne Pole.

Pazīstamais startup uzņēmējs Uldis Leiterts veicis savu pirmo eņģeļinvestīciju uzņēmumā AirBoard

«Gribu lidot ar AirBoard, tā tehnoloģija «iespārda»! Man patīk ambīcija un neatlaidība kādu redzu AirBoard komandā. Produktam ir spēcīgs potenciāls, uzņēmuma dibinātājs Elviss Straupenieks ir apņēmīgs, zinošs un ar mērķtiecīgs. Tā ir investīcija personībā, šādus cilvēkus Latvijai vajag vairāk!» saka Uldis Leiterts, startup uzņēmumu Infogr.am un Attitude līdzdibinātājs. AirBoard ir pasaulē mazākais cilvēka pilotējamais lidaparāts.

Vaicāts, kāpēc uzņēmējiem ir svarīgi ieguldīt citos uzņēmumos un ko tas dod ekosistēmai, U. Leiterts norāda, ka uzņēmēji, kuri investē tehnoloģiju ekosistēmā, to dara ar lielāku izpratni, un papildus naudai spēj dot zināšanas, kā to veiksmīgi ieguldīt. «Investīcija ir arī uzticības balsojums,» viņš teic.

Latvijā dibinātā datu vizualizācijas uzņēmuma Infogr.am pārdošanas darījuma summa Ungārijā dibinātajai vizuālo prezentāciju veidošanas platformai Prezi varētu būt mērāma miljonos, pieļauj finanšu konsultāciju sniedzēja Prudentia asociētā direktore Dace Medne.

Viņa sacīja, ka šajā darījumā Infogr.am var uzskatīt par jaunuzņēmumu, kam ir negatīva peļņa, līdz ar ko klasisku vērtības aprēķināšanas metodiku piemērot nevar. «Skaidrs, ka Infogr.am nākotnes vērtība ir lielāka, nekā to nosaka šā brīža peļņa,» sacīja eksperte.

«Iespējams, ka šajā darījumā bija kāds reizinātājs jeb multiplikators lietotāju skaitam. Cik zināms, Infogr.am ir trīs miljoni lietotāju, un šis skaits, iespējams, tika sareizināts ar kādu multiplikatoru,» pieļāva Medne, piebilstot, ka ir grūti pateikt, kāds bija šis multiplikators, līdz ar ko arī darījuma summu pateikt ir grūti, tomēr, ņemot vērā lietotāju skaitu un uzņēmuma vēsturiski piesaistītās investīcijas 2,5 miljonu apmērā, pārdošanas darījuma summa, visticamāk, mērāma miljonos.

"Riga TechGirls", "Vidzeme TechGirls" un "Liepāja TechGirls" tagad pievienojas arī "Ventspils TechGirls".

"Meklējam aktīvistes katrā reģionā un pilsētā, kuras ir gatavas uzņemties veidot vietējo komūnu un pasākumus, jo attālināti to izdarīt ir neefektīvi," saka Anna Andersone, viena no organizācijas "Riga TechGirls" izveidotājām. Primāri "Riga TechGirls" attīsta reģionu "māsu" organizācijas tur, kur ir izglītības iespējas, t.i. kur ir universitātes vai tehnikumi, kur var apgūt informācijas tehnoloģijas. Viņas skatījumā ir svarīgi veidot šādas organizācijas, jo arī reģionos ir lieliski talanti, kurus var palīdzēt attīstīt, bet tur ir mazāk iespēju. "Tāpēc mums jānāk talkā!" tā A. Andersone. Iecerēts izveidot māsu organizācijas arī Daugavpilī un Rēzeknē.

Lai veicinātu sieviešu iesaisti darba tirgū un jaunuzņēmumu veidošanā, nevalstiskā organizācija "Riga TechGirls", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un tehnoloģiju uzņēmums "Accenture" organizē pirmo sievietēm veltīto hakatonu Latvijā "Women in Tech Hackathon #1".

Hakatons notiks 6. un 7. martā Rīgā.

"Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē Latvijā šobrīd strādā tikai 23% sieviešu, bet jaunuzņēmumu vidē šis procents ir vēl zemāks. Turklāt Ekonomikas ministrijas prognozes liecina, ka 2022. gadā IKT nozarē Latvijā trūks 16 tūkstoši darbinieku. Mēs ticam, ka šo darba spēka trūkumu varētu veiksmīgāk kompensēt, veicinot sieviešu iesaistīšanos IKT jomā, pārkvalificēšanos un arī ar lielāku sieviešu iesaisti jaunuzņēmumu veidošanā," norāda Anna Andersone, "Riga TechGirls" līdzradītāja.

"Women in Tech Hackathon #1" ir "Riga TechGirls" aicinājums izteikt atzinību sievietēm darba vidē ne tikai 8. martā, dāvājot ziedus un konfektes, bet nodrošinot vienlīdzīgas iespējas un atalgojumu ikdienā.

Vizuālās komunikācijas rīku izstrādātājs «Prezi», kas šī gada jūlijā paziņoja par darbības uzsākšanu un darbinieku piesaisti arī Rīgā, nākotnē plānojis paplašināt Rīgas biroju.

«Jau šīs vasaras laikā «Prezi» izdevies izveidot savu pirmo komandu Rīgā, piesaistot gan spēcīgus tehnoloģiju arhitektus un inženierus, gan produktu attīstības vadītājus,» stāsta Kristofers Espozito (Cristopher Esposito), Prezi HR viceprezidents.

«Rīgā ir daudz pieredzējušu profesionāļu un talantu, kuri ir gatavi īstenot savas ambīcijas globālā tehnoloģiju uzņēmumā. Esam gandarīti par jaunās komandas sniegumu līdz šim, tādēļ turpināsim ieguldīt papildu līdzekļus Rīgas biroja attīstībā un paplašināšanā. Šobrīd esam atvēruši arī jaunas vakances,» viņš uzsver.

«Prezi» šobrīd izmanto vairāk nekā 100 miljoni lietotāju visā pasaulē, un kopš 2017. gada uzņēmums apvienojies ar Latvijā dibināto «Infogram».

Helsinkos bāzētais riska kapitāla fonds "Superhero Capital" plāno ieguldīt arī Latvijas jaunuzņēmumos, fokusējoties uz kompānijām, kas strādā ar datiem.

"Šajā fondā galvenais akcents ir uz uzņēmumiem, kas rada konkurences priekšrocību caur datiem – tos vācot, apstrādājot, analizējot, pievienojot vai atvasinot to vērtību. Lauks ir plašs un šeit ir daudzas iespējas," teic Ernests Štāls, "Superhero Capital" partneris Latvijā un Lietuvā.

Tuvākajos četros gados fonds iecerējis investēt 25 jaunuzņēmumos Somijā un Baltijā. Fonds vienā jaunuzņēmumā iegulda līdz vienam miljonam eiro, vidēji – 400 tūkstošus eiro.

E. Štālam ir bijušas vairākas sarunas ar vietējiem jaunuzņēmumiem un viņš pieļauj, ka drīzumā būs arī pirmās investīcijas.

"Latvijas jaunuzņēmumiem ir potenciāls, bet dažreiz trūkst kontaktu loka ārpusē. Pašlaik lielākais pieredzes trūkums ir tajā, kā būvēt starptautisku uzņēmumu. Šeit gan jāsaka, ka ir arī pirmie veiksmes stāsti, kur uzņēmumi ir izgājuši starptautiski un dalās ar savu pieredzi, piemēram, "Mailigen", kas tagad daļa no "Pipedrive", "Infogram", kas tagad ir daļa no "Prezi", "Lokalise", "Sonarworks". No šiem uzņēmumiem noteikti nāks nākamā jaunuzņēmumu paaudze, kas jau būs ar pieredzi un globālu ambīciju," spriež E. Štāls.

Novembra beigās Rīgā notiks globāls tehnoloģiju, dzīves stila un start-up festivāls Digital Freedom Festival, kura organizatori pauž vēlmi padarīt Rīgu par «tehnoloģiju Davosu» - pēc līdzības ar Pasaules ekonomikas forumu Šveices pilsētā Davosā.

Kā šodien, informējot par festivāla norisi, sacīja viena no festivāla līdzdibinātājām Dagnija Lejiņa, šogad festivāls pulcēs vairāk nekā 1000 tehnoloģiju un start-up uzņēmējus, ekspertus, politikas veidotājus un investorus no visas pasaules.

«Šis ir tikai pats sākums, lai līdz 2018.gadam - Latvijas simtgadei - mēs Latvijai varētu uzdāvināt starptautisku konferenci ar 5000 dalībniekiem, kas jau iekļuvusi tehnoloģiju «guru» dienaskārtībā un iezīmējusi Latvijas vietu pasaules kartē,» sacīja Lejiņa. «Pasaule attīstās strauji, jo īpaši tehnoloģiju jomā, tāpēc vēlamies, lai Rīga kļūst par tehnoloģiju Davosu - vietu, kur meklējam risinājumus pasaules līmeņa tehnoloģiju radītajiem izaicinājumiem.»

Šā gada 28. un 29. novembrī Rīgā notiks globāls tehnoloģiju, dzīvesstila un start-up festivāls Digital Freedom Festival (DFF), kurā pulcēsies vairāk nekā 1000 tehnoloģiju un start-up uzņēmēji, eksperti, politikas veidotāji, investori un iedvesmojoši runātāji no visas pasaules.

Festivāla centrālā tēma būs digitālā revolūcija, tās ietekme uz biznesu, politiku un dzīvesstilu. Divu dienu garumā dalībnieki meklēs atbildes, kā sabiedrība, politikas veidotāji un uzņēmēji var labāk sadarboties un izmantot tehnoloģiju radītās priekšrocības. Start-up uzņēmēji varēs piedalīties izglītojošās meistarklasēs, start-up ideju (pitching) konkursā un prezentēt savus radītos produktus Expo, lai piesaistītu potenciālo klientu, investoru, darbinieku un starptautisko mediju uzmanību. Savukārt investori aicināti tikties ar daudzsološākajiem start-up un tehnoloģiju uzņēmumiem no Baltijas valstu reģiona, kā arī no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Pēdējā gada laikā alkoholisko dzērienu tirdzniecība Igaunijas pierobežā plaukst un zeļ. Kā DB pārliecinājās Ainažos, igauņu un somu tūristi lielos apjomos iepērk alkoholiskos dzērienus, jo akcīzes starpība ar Igauniju dzērienus ļauj iegādāties krietni vien lētāk.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Alkohola veikalu Alko 1000 Market igauņiem piederošā kompānija SIA ET Invest izveidojusi bijušajā Latvijas-Igaunijas robežpunktā, kurš ilgu laiku stāvējis tukšs. Kompānijai vēl ir veikali Valkā, Apē un nule kā līdzīgs veikals atvērts Grenctālē. Ainažu Alko 1000 Market veikala vadītājs Oskars Kotāns neslēpj, ka alkohola tirdzniecība ir ienesīgs bizness. Kamēr ir iespēja, nauda ir jāpelna, viņš pamato veikalu izveidi.

Alko 1000 Market Ainažos darbu sācis maijā, bet jau pērn decembrī netālu durvis vēra igauņiem piederošs SuPerAlko, kam ir vesels veikalu tīkls Igaunijā. «Neesmu analītiķis, bet ekonomisti jau aprēķinājuši, ka alkohola akcīzes celšana valstij nekādu peļņu nenesīs. Varbūt īstermiņā būs ieguvums – mēnesi, divus, trīs, bet pēc tam viss aizies lejā. Ja izlīdzināsies cenas un akcīzes nodoklis ar Igauniju, tad kāda jēga igauņiem vai somiem būs braukt pie mums iepirkties. Tad arī somi vairs nebrauks, bet iepirksies Igaunijā,» vērtē Kotāns. Viņš atklāj, ka ziemeļvalstu kaimiņi Latvijā nepērk tikai alkoholiskos dzērienus, bet arī pārtiku un būvmateriālus, līdz ar to šī pārrobežu iepirkšanās dod savu artavu Latvijas ekonomikā. Uzņēmums sadarbojas ar lielākajiem pašmāju alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu ražotājiem un, kā lēš Kotāns, pēc akcīzes palielināšanas apjomi var sarukt. Strādāsim, kamēr būs izdevīgi. Ja nebūs izdevīgi, slēgsim veikalus, tā O. Kotāns.

Digital Freedom Festival ietvaros notikušā pasaules vadošā akceleratora 500 Startups konkursa galvenie uzvarētāji ir Latvijas jaunuzņēmums Exonicus, Nīderlandes akceleratora Rockstart konkursā uzvarēja iLof no Portugāles, bet Latvijas valsts meži GEO konkursā - Latvijas Amplicam.

Digital Freedom Festival līdzdibinātājs un jaunuzņēmumu konkursu žūrijas pārstāvis Uldis Leiterts norāda: «Pēdējā laikā arvien vairāk investoru un fondu Baltiju iekļauj savā interešu zonā, jo te ir daudz nobriedušu startup uzņēmumu, kuri atraduši unikālus un inovatīvus risinājumus nopietnām problēmām. Tajā pašā laikā prieks, ka Digital Freedom Festival jaunuzņēmumu konkursos piesakās arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu.»

Exonicus izstrādājis virtuālās realitātes ārkārtas medicīnas apmācības simulatoru, kas palīdz medicīnas studentiem, iedzīvotājiem, veselības aprūpes speciālistiem. Uzņēmums iegūs ceļazīmi uz fināla atlases kārtas interviju Silīcija ielejā iekļūšanai nākamajā akceleratora «iesaukumā», lai cīnītos par iespēju iegūt pasaules klases mentoringu, 150 000 ASV dolāru finansējumu un dalību 4 mēnešu akcelerācijas programmā.

«Tajā brīdī, kad pasākumos tiek diskutēts par to, kā Latvijai apsteigt igauņus, gribas uzvilkt armijas zābakus un kādam iespert,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Uldis Leiterts, tehnoloģiju kompānijas Fragmentic, kā arī festivāla Digital Freedom Festival un infogr.am līdzdibinātājs.

«Kā tas īsti ir? Mēs esam viena no pasaulē ātrāk dilstošajām populācijām ar nenormāli mazu tirgu un mēs vēlamies apsteigt valstiņu, kam ir sanācis būt gan teritoriāli, gan cilvēku skaita ziņā vēl mazākai. Tā ambīcija ir kaut kā no nepareizās puses radusies. Baltijā ir kādi seši miljoni cilvēku – apmēram tikpat, cik Londonā. Mums vajadzētu gribēt mēroties spēkiem ar Japānu, Lielbritāniju, Vāciju, ASV. Ja jau par visām varītēm vajag savu enerģiju veltīt tam, lai konkurētu, kas nav slikti, tad vajadzētu veltīt šo enerģiju tam, lai mērotos spēkiem ar līdzvērtīgu pretinieku. Ja tā dziļi ievelkam elpu un pie Baltijas pieskaitām arī Somiju, jo tieši tā skaitās Baltijas valsts, tad kopā mums ir desmit miljonu cilvēku liela populācija, esam ekonomiski spējīgi radīt ļoti jaudīgas kompānijas. Ja paskatāmies uz veiksmīgākajām Baltijas kompānijām, tajās visās vadošos amatos ir cilvēki no vairākām valstīm. Teiksim, Infogr.am vada cilvēks no Somijas, pārdošanas daļā ir daudz lietuviešu. Man šķiet, ka šobrīd nav neviena igauņa, bet to vēl varam labot. Ja skatāmies uz Baltiju kā reģionu, tas ir ļoti jaudīgs, un mēs spējam konkurēt. Ja skatāmies uz to šādi, tad mums jāizvēlas pienācīgi konkurenti,» viņš skaidro.

Apbalvošanas ceremonijā Latviešu biedrības namā šovakar tiks paziņots «Latvijas Dizaina gada balvas 2019» galvenās balvas ieguvējs 20 finālistu konkurencē, informē pasākuma organizatori.

Pirmo reizi Latvijas Dizaina gada balvas vēsturē finālistiem bija jāaizstāv savi darbi auditorijas, žūrijas un citu skatītāju priekšā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā – katram finālistam tika dotas 3 minūtes.

Šā gada finālistu darbus skatiet galerijā!

«Latvijas Dizaina gada balvas 2019» starptautiskajā žūrijā strādāja seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola «TALANTED» līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas «Dotdash» direktore ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma «Infogram» vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja «Fjord» un «Accenture Interactive» Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa Eksporta un inovācijas balva 2015 četrās kategorijās iesniegti 105 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Konkursa otrajai kārtai izvirzīti 32 uzņēmumi, informē LIAA.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo un vidējo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: AS ABLV Bank, SIA Atea Global Services, SIA Bio-Venta, Graanul Invest, SIA Kreiss, SIA Livonia print, SIA Nordic Homes, IK Rešetilovs un Co, AS SAF Tehnika.

Konkursa kategorijā Eksportspējīgākais komersants mazo komercsabiedrību grupā 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA D Dupleks, SIA El Prod, SIA Glamoralle, SIA Infogram, SIA Preco, SIA Premium chocolate, SIA Rotons, SIA Velo sock, SIA Vizulo.

Konkursa kategorijā Importa aizstājējprodukts 2. kārtā izvirzīti šādi uzņēmumi: SIA Centre composite (aviācijas inženierpakalpojumi), SIA D Dupleks (gludstobra ložu munīcija), SIA Dizaina papīrlietas (Purpurs grāmatu sērija Etno), SIA GIGI Bloks (GIGI Bloks lielizmēra rotaļkluči), SIA Hebe (bērnu apģērbi), SIA LAT eko food (mammas gardais biezpiens Rūdolfs), SIA Linum color (Paint Eco beices), SIA MILZU! (graudaugu pārslas MILZU!), SIA Vizulo (āra un iekštelpu gaismekļu produktu līnijas).

Mašīnbūves uzņēmums SIA «Bucher Municipal» pagājušajā gadā būtiski palielinājis apgrozījumu - tas sasniedza 77,222 miljonus eiro, kas bija par 61,3% jeb 29,342 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi, tā 2018. gadā bija 25,7% lielāka salīdzinājumā ar 2017.gadu, sasniedzot 4,878 miljonus eiro.

SIA «Bucher Municipal» Ventspilī ražo ielu tīrāmās mašīnas. Uzņēmuma gada pārskatā nav sniegta informācija par to, kas bijis apgrozījuma straujā pieauguma pamatā. Taču 2017. gadā uz Latvijas uzņēmumu tika pārceltas ražošanas līnijas no Šveices un Anglijas uzņēmumiem un uzņēmums praktiski visu saražoto produkciju pārdod radniecīgajām «Bucher Industries AG» grupai piederošajām sabiedrībām.

Bucher Municipal attīstība no 2004. līdz 2018. gadam Infogram SIA «Bucher Municipal» norāda, ka, pieaugot apgrozījumam, pērn pieaudzis vidēji nodarbināto skaits uzņēmumā līdz 376 darbiniekiem no vidēji 324 nodarbinātajiem 2017. gadā.

Eksporta atbalsta kustība The Red Jackets nosaukusi 25 labākos Latvijas eksporta zīmolus un desmit uzlecošās eksporta zvaigznes Rising Stars, informē kustības iniciatore, uzņēmuma GatewayBaltic vadītāja Inese Andersone.

«Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks ir un arī turpmāk būs eksports. Veiksmīgs eksportētājs ir radošs uzņēmējs ar labu biznesa ideju, rūpīgi izstrādātu biznesa plānu, ambicioziem mērķiem un spēju tos sasniegt,» norāda Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs.

2015.gadā tituls The Red Jackets un simboliskā sarkanā žakete piešķirta ABLV Bank, vēja tuneļu ražotājam Aerodium Technologies, koka palešu ražotājam Baltic Block, olu produkcijas ražotājam Balticovo, BTA, mēbeļu ražotājam Daiļrade Koks, IT uzņēmumam DPA, neatstarojošā stikla pārklājuma ražotājam Groglass, zivju pārstrādes uzņēmumam Karavela, siltumtehnikas ražotājam Komfort, kūdras ieguves ražotājam Laflora, Latfood, Lattelecom Technology, audumu ražotājam Mežroze, elektroniskās komunikācijas sistēmu ražotājam Mikrotīkls, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumam Nordic Plast, minerālmēslu ražotājam NPK Expert, zāļu ražotājam Olainfarm, iepakojuma materiālu ražotājam Polipaks, putnu gaļas ražotājam Putnu fabrika Ķekava, piena pārstrādes uzņēmumam Rīgas Piena Kombināts, Rīgas Stradiņa universitātei, čarterkompānijai Smartlynx Airlines, kokapstrādes uzņēmumam Staļi, koka mēbeļu ražotājam Wenden Furniture.

Kokrūpniecības uzņēmums SIA «Gaujas Koks» 2018. gadā strādājis ar apgrozījumu 84,420 miljonu eiro apmērā, kas ir augstākais uzņēmuma sasniegtais apgrozījums kopš tā dibināšanas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2018. gadu, SIA «Gaujas Koks» pērn palielinājis apgrozījumu par 35,5% jeb 21,582 miljoniem eiro. «Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt sekmēja pieprasījuma pieaugums zāģmateriālu tirgūs, kas izteikti bija jūtams pārskata gada pirmajos trīs ceturkšņos,» sacīts SIA «Gaujas Koks» gada pārskatā.

Arī uzņēmuma peļņa pērn pieaugusi - tā bija 3,742 miljoni eiro, kas bija par 16% jeb 517 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā. Peļņas rādītāju izaugsmes tempus gan bremzēja augstā pieprasījuma izraisītais zāģbaļķu cenu pieaugums gada nogalē.

«Gaujas Koks» apgrozījuma kāpums Infogram 2018. gadā SIA «Gaujas Koks» turpināja iesāktos investīciju projektus, ieguldot uzņēmuma attīstībā 8,5 miljonus eiro, ko uzņēmums nodrošināja no savas pamatdarbības naudas plūsmas, nepiesaistot papildus finansējumu no bankām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apkopojusi rādītājus par interneta un balss telefonijas pakalpojumu kvalitāti pērn. Latvijā 4G tīkla pieejamība novērota vairāk nekā 97% līdz pat 99% mērījumu.

Visos mobilo sakaru operatoru tīklos Latvijā apdzīvotās vietās 4G pārklājums bija pieejams 97% līdz 99% mērījumu. Pakalpojumu kvalitāte katru gadu lietotājiem uzlabojas, mazinoties to vietu skaitam Latvijā, kur interneta pakalpojums nav pieejams. Starp mobilo sakaru operatoriem novērots vien 1% šādu gadījumu.

"SPRK interneta pakalpojuma kvalitāti mēra konkrētajā vietā un laikā – izlases veidā izvēlētās koordinātēs. Kopumā pērn esam veikuši 18 000 izlases veida mērījumus 1200 dažādās brīvi izvēlētās vietās un vairāk nekā 211 000 sērijveida mērījumu 24 dažādās vietās. Jāņem vērā – mērījumu rezultāti dažādās diennakts stundās var atšķirties. Tāpat var rasties situācija – netālu dažu metru attālumā interneta ātrums ir atšķirīgs vai nav pieejams," stāsta Elektronisko sakaru pakalpojuma kvalitātes nodaļas vadītājs Elmārs Lipenbergs.

Latvijā pašlaik esam situācijā, ka relatīvi viegli ir pieejams finansējums uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstīšanai. Piemēram, projekti Atspēriens un Ideju kauss, LU studentu Biznesa inkubatora granti, Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla piedāvātās investīcijas. Neaizmirsīsim arī par veiksmīgām privātpersonām un uzņēmējiem, kuri vēlas investēt apņēmīgos uzņēmējdarbības uzsācējos. Tāpat jau drīzumā Attīstības finanšu institūcija Altum noslēgs 15 milj. eiro vērtus līgumus ar trim jauniem akseleratoriem, kam sekos vēl sēklas un sākuma investīcijas 30 milj. eiro apmērā, kā arī izaugsmes investīcijas vēl 30 milj. eiro. Nerunājot nemaz par vairākiem miljoniem eiro, ko valsts un pašvaldības iegulda, lai veicinātu uzņēmējdarbības domāšanu, uzņēmumu rašanos un attīstīšanu. Neesot sīkumainiem aprēķinos, varam lēst, ka tuvākā gada laikā jaunuzņēmumu vidē būs pieejami vismaz 100 milj. eiro, kas gaidīs jaunos uzņēmējus.

Jau šobrīd potenciālie naudas devēji sastopas ar realitāti – uz konkursiem, grantiem un investīcijām piesakās maz pretendentu un kopējā pieteikumu kvalitāte ir salīdzinoši zema. Tas nozīmē, ka nepastāv nekādas konkurences, kas ir galvenais uzņēmējdarbības dzinējspēks. Protams, skeptiķi šajā brīdī teiks, ka latviešiem nav uzņēmējdarbības gēna. Tie, kuri vairāk iepazinuši jaunuzņēmumu vides likumus un citu valstu pieredzi, sapratīs, ka uzņēmēji neaug kā sēnes pēc lietus. Visās valstīs, kas lepojas ar lielu jaunuzņēmēju skaitu, tas nav noticis pats no sevis vai tukšā vietā. Ir radīta un mērķtiecīgi attīstīta vide, kas palīdz cilvēkiem kļūt par uzņēmējiem, kuros ir vērts investēt.