Jebkuram vēstniekam darbs ekonomiskās sadarbības diplomātijas jomā vienmēr ir bijis ļoti svarīgs. Tas tā arī ir, strādājot Polijā, un it īpaši tagad - kad paši Latvijas uzņēmēji ir kļuvuši aktīvāki un ieinteresētāki darboties ārzemēs.

Dabiski, ka mūsu uzņēmējus interesē tirgus nišas. Pēdējo gadu pieredze uzrāda šādu ainu, ja mēs runājam par Latvijas preču eksportu uz Poliju: metāli un to izstrādājumi; mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas; koksne un tās izstrādājumi; pārtikas rūpniecības produkti; minerālie produkti; dzīvnieki un lopkopības produkcija. Šīs ir tās tirgus daļas, kur ir skaidri saredzama Latvijas uzņēmumu klātbūtne un kapacitātes. Protams, ka šī aina ir mainīga, sevišķi pašreizējos apstākļos, kad aktivizējās Latvijas uzņēmēji, kas līdz šim ir darbojušies tikai Latvijas vai Baltijas valstu tirgos. Latvija var lepoties ar lielu un modernu investīciju no Latvijas Polijā – uzņēmumu Severstallat Silesia Sp.Z.o.o.. Pagājušā nedēļā vizītē apmeklēju Silēziju, un šīs vojevodistes vadība bija ļoti gandarīta par Severstallat Silesia Sp.Z.o.o. darbību.

Latvijā 74% iedzīvotāju baidās, ka lata nomaiņa pret eiro valstī izraisīs blēdīšanos ar preču un pakalpojumu cenām, liecina Eiropas Komisijas socioloģisko pētījumu centra Eurobarometer jaunākais pētījums, kurā izvērtēta Eiropas Savienības (ES) astoņu jauno valstu iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu.

Visizplatītākās šīs bažas ir Polijā, kur 83% respondentu baidās, ka periods, kad viņu nacionālā valūta zlots tiks nomainīts pret eiro, varētu tikt ļaunprātīgi izmantots, lai krāptos ar cenām.

Lietuvā par šādu pavērsienu bažījas 75%, Igaunijā - 71%, Čehijā - 71%, Ungārijā - 70%, Bulgārijā - 79% un Rumānijā - 59% aptaujas dalībnieku.

Par krāpšanos ar cenām eiro ieviešanas dēļ ES jaunajās valstīs baidās vidēji 74% pilsoņu.

Cita veida bažas saistībā ar eiro ieviešanu ir krietni mazāk izteiktas. 40% ES jauno valstu iedzīvotāju domā, ka eiro ieviešana radīs viņiem lielas neērtības, bet 30% respondentu ir satraukti, ka nacionālās valūtas nomaiņa pret eiro nozīmēs to, ka valsts zaudē kontroli pār savu ekonomisko politiku. Savukārt 33% aptaujāto bažījas, ka eiro ieviešana nozīmēs, ka viņu valsts zaudēs lielu daļu savu nacionālās identitātes.

Polijas akciju tirgus WIG Indeksa vērtība nākamgad var pieaugt par 16%, jo ātrāka valsts ekonomikas izaugsme pozitīvi ietekmēs uzņēmumu ieņēmumus, prognozē finanšu pakalpojumu kompānijas ING Group analītiķi.

Kompānijas analītiķi sagaida, ka Polijas ekonomika nākamgad augs par 4,5% pēc tam, kad tā šogad būs augusi par «tuvu 4%». Valdot šādam fonam, WIG indeksa vērtība pieaugs līdz 55 tūkst. punktiem. Turklāt augošā Polijas ekonomika nākamgad var likt vairāk kompānijām paziņot par publisko akciju piedāvājumu veikšanu. Jāpiebilst, ka Polijas WIG indeksa vērtība šogad ir pieaugusi samērā strauji – par veseliem 18%.

«Šīs ir samērā konservatīvas prognozes. Tiesa gan, nākamgad akciju tirgū būs jārēķinās ar vēl augstākām svārstībām nekā šogad, jo turpināsies neskaidrības par eirozonas valstu parādu nastu,» norāda ING Group analītiķi.

«Kad poļi uzzināja, ka tuvojas krīze, viņi - tā vietā, lai taupītu naudu - sāka intensīvi to tērēt, pērkot arvien vairāk preču. Rezultātā uzlabojās valsts ekonomiskā situācija, un cauri krīzei Polija izgāja ļoti veiksmīgi,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā stāsta Polijas Republikas vēstnieks Latvijā Ježijs Mareks Novakovskis.

Runājot par to, ka Polija neizjuta krīzi tik smagi kā Latvija, vēstnieks stāstījis: «Ja pareizi atceros, deviņdesmitajos gados Polija saņēma tā saucamo stabilizācijas kredītu - aptuveni 10 miljardus dolāru, kas garantēja poļu valūtas stabilitāti. Var teikt, ka Polijas iekļaušanās ES notika lēnām, un mēs, pateicoties mūsu valūtas stabilitātei, sagaidījām investoru interesi. Tāpēc mēs varējām atrisināt dažus jautājumus veiksmīgāk nekā Latvija. Vēl viens iemesls, kāpēc krīze Latviju ietekmēja smagāk: Latvija, stājoties Eiropas Savienībā, nenoteica sev, ja var tā formulēt, specializāciju. 2004.gadā dažiem jūsu valstsvīriem šķita, ka Latvija varētu kļūt par tādu kā reģionālo banku centru. Un tad, kad iestājās banku krīze, Latvija saņēma stiprāko triecienu visu Eiropas valstu vidū. Tāpēc tagad vajag meklēt citus attīstības ceļus, specializēšanos citā virzienā. Polija, deviņdesmitajos gados paņēmusi kredītu, prata saglabāt ekonomikas izaugsmi arī tagad, pēdējās krīzes laikā. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka Polijā ir milzīgs iekšējais tirgus. Un arī tāpēc, ka poļu mentalitāte ir tāda: mums nepatīk taupīt.»

Atšķirīgā atkarība no eirozonas banku sistēmas un ārējā pieprasījuma izmaiņām ir iemesls, kāpēc ekonomiskās tendences Austrumeiropā kļūst arvien polarizētākas, liecina SEB bankas ekspertu secinājumi attiecībā uz Austrumeiropas reģionu.

Ziemeļu daļa, ieskaitot Krieviju un Poliju, saglabās spēju pretoties eiro zonas krīzes ietekmei salīdzinoši veiksmīgi, kamēr atsevišķas centrālā un, it īpaši, dienvidu reģiona valstis tiks skartas smagāk. Baltijas valstis un Čehijas Republika tiks skartas vidēji smagi. Kamēr Bulgārija, Horvātija, Rumānija un Ungārija izjutīs būtisku izaugsmes korekciju, Ukraina var tikt sveikā ar salīdzinoši labu izaugsmi. Izaugsmi šajās valstīs galvenokārt ietekmes ciešā atkarība no eirozonas banku sistēmas, secina SEB.

Sniedzot zemu izmaksu aizdevumus eirozonas bankām un citām finanšu iestādēm, Eiropas Centrālā banka ir ievērojami samazinājusi smagas un ilgstošas kredītu krīzes risku arī Austrumeiropā. Neraugoties uz to, saspringti kreditēšanas nosacījumi paliks vēl vismaz gadu un normalizēsies pamazām, tādejādi kavējot saimniecisko izaugsmi. Tāpat jāpatur prātā, ka stresa simptomi saglabājas, kas daļēji saistīts ar neskaidrību par Grieķijas un Portugāles nākotnes izredzēm eiro zonā. Šī nenoteiktība atsaucas arī uz Austrumeiropas reģiona bankām, kas lielā mērā pieder Rietumu bankām.

Jauni testi, kurus veikuši Oksfordas Universitātes zinātnieki, apstiprinājuši to, par ko daudzi no mums jau sen ir raizējušies - nauda patiešām ir ļoti netīra, vēsta ārvalstu mediji.

Pētījumā atklājies, ka uz Eiropas banknotes vidēji ir vairāk nekā 26 000 baktēriju.

Tātad - kura valsts var lepoties ar visnetīrāko valūtu? Pētījumā kopumā piedalījušās 15 valstis, bet vairākas no tām lieto eiro.

Pētījuma rezultāti:

Valūta, Uz tās atrasto baktēriju skaits

1. Krona (Dānija), 40 266;

2. Franks (Šveice), 32 400;

3. Rublis (Krievija), 30 000;

4. Zlots (Polija), 25 700;

5. Mārciņa (Lielbritānija), 18 200;

6. Krona (Norvēģija), 11 733;

7. Eiro, 11 066.

Līdz ar to krona ir visnetīrākā valūta Eiropā, bet eiro - vistīrākā.

Polijas ekonomikas izaugsmes tempu samazināšanās rada bažas vietējiem ražotājiem, jo atmiņā krīzes laikā novērotā peldošā zlota kursa pazemināšanās.

Poļiem pēdējo ceturkšņu laikā nācies sadzīvot ar savas tautsaimniecības izaugsmes tempu samazināšanos. Dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī valsts ekonomika salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn palielinājusies vien par 0,5%, kas bija zemākais izaugsmes temps kopš iepriekšējās finanšu krīzes (2009. gada pirmajā ceturksnī Polijas IKP gada skatījumā palielinājās par 0,4%). Eksperti gan pieļauj, ka Polijas sanīkums var nebūt ilgstošs un jau tuvāko ceturkšņu laikā šīs valsts tautsaimniecība nostāsies uz kājām. Jāņem vērā, ka Polija ir ļoti ietekmīga Austrumeiropas ekonomika un situācijas attīstība var ietekmēt arī Latvijas eksportētājus, kuriem ārvalstīs nākas konkurēt ar poļu ražotājiem. Katrā ziņā tieši Polijas eksports, ko var palīdzēt stimulēt lētāks zlots, ir viens no šīs valsts ekonomikas stūrakmeņiem un ir atbildīgs aptuveni par 40% no Polijas IKP. Tāpat aptuveni 30% no Polijas ekonomikas gada izlaides veido aktīvi eksportējošais rūpniecības sektors.