Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Analītiķi paredz, ka ASV dolāra cena Japānas jenās tuvākā gada laikā pamazām dosies augstākos līmeņos, liecina Reuters jūnija veiktā valūtu tirgus ekspertu aptaujas rezultāti.

Tiek paredzēts, ka ASV dolāra vērtība pēc viena, trīs, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies attiecīgi pie 82 JPY, 83 JPY, 85,3 JPY un 90 JPY atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Līdzīgā aptaujā pirms mēneša ASV dolāra cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tika prognozēta attiecīgi pie 82 JPY, 86 JPY un 90 JPY atzīmēm. Šodien ASV dolāra cena dzīvojās nedaudz zem 80 Japānas jenu atzīmes.

Jāpiebilst, ka pēdējā gada laikā ASV dolāra cena Japānas jenās ir sarukusi par aptuveni 12% (straujāk pēc tam, kad ASV ziņoja par dolāru drukāšanas otro kārtu). Japānas jenas cenai īpaši krist neļāva pat marta sākuma postošā zemestrīce un pēc tam sekojošā atomkatastrofa Fukušimas reaktoros. Aptaujātie analītiķi norāda, ka jenas cenu balsta pastāvīgais ASV dolāra vājums un jenas drošā patvēruma statuss. Tāpat pēc zemestrīces esot novērojama Japānas investoru līdzekļu repatriācija mājup, kas papildu nodrošinājusi dārgas jenas esamību.

Japānas valdība iejaukusies valūtas tirgū, lai samazinātu jēnas vērtību, kas pirmdien atkal bija uzstādījusi rekordu, vēsta pasaules mediji.

Valdības solis panācis to, ka jēnas vērtība ir samazinājusies par 5%. Šī rīcība bija nepieciešama, jo spēcīgā jēna padarīja Japānas ražojumus dārgākus ārzemju tirgos, kas negatīvi ietekmēja Japānas eksportu.

Japānas finanšu ministrs Juns Azumi (Jun Azumi) norādīja, ka augstā jēnas vērtība neatspoguļo patieso Japānas ekonomikas stāvokli, vēsta BBC. Viņš norādīja, ka spekulācijas ārvalstu valūtu tirgū (Forex) un bažas par ASV un Eiropas valūtu vērtības pieaugšanu aizvedušas «jēnu līdz nereālistiskam līmenim».

«Esmu jau iepriekš vairākkārt norādījis – ja Forex neatspoguļo ekonomikas pamatus, tad Japāna veiks stingrus pasākumus,» pirmdien norādīja J. Azumi.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Japānas valdība un centrālā banka samazināja jēnas vērtību ar mērķi pasargāt valsts ekonomisko izaugsmi, vēsta BBC.

Japāna ir samazinājusi valsts nacionālās valūtas vērtību, un tagad dolārs maksā vairāk nekā 79 jēnas, pirms Japānas valdības un centrālās bankas iejaukšanās tā cena bija 77 jēnas.

Valdība jau vairākkārt ir brīdinājusi, ka spēcīgā jēna apdraud Japānas ekonomisko izaugsmi un atlabšanu pēc martā notikušās zemestrīces un cunami.

Pēdējo 12 mēnešu laikā jēnas vērtība salīdzinājumā ar ASV dolāru pieauga par teju 12%.

Japānas ekonomiskā izaugsme stagnē pēc notikušajām dabas katastrofām, tomēr, neraugoties uz šīm problēmām, jēnas vērtība ir pieaugusi. Tam palīdzēja fakts, ka bailēs no aizvien plašākās parādu krīzes daudzi investori atteikušies no ASV dolāra un eiro. Līdzīgi kā jēna, ieguvis ir arī Šveices franks.

Ceturtdien Japānas jenas vērtība pret eiro saruka līdz zemākajam līmenim 3,5 gadu laikā, jo ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmums nemainīt monetārās politikas kursu lika kāpt akciju cenām un samazināja pieprasījumu pēc valūtām, kas tiek uztvertas kā drošs patvērums.

Japānas jenas vērtība samazinājās pret 16 citām lielākajām valūtām pēc tam, kad Japānas Banka paziņoja, ka spiediens uz valūtu var likt palielināt monetārās stimulēšanas programmas apjomu.

Jenas vājums vairāk ietekmēs augstāka riska valūtas, īpaši tās, kuru tekošajā kontā ir liels deficīts un jaunattīstības tirgus reģionu, Bloomberg norāda Bank of Tokyo Mitsubishi eksperti.

Jenas vērtība pret eiro samazinājās par 1,3% līdz 134,09 jenām pret eiro, pirms tam sasniedzot 134,33 jenu atzīmi, kas ir zemākais līmenis kopš 2010. gada janvāra. Jenas vērtība pret dolāru saruka par 1%.

Nekustamā īpašuma jomas eksperti jaunajā kadastrālo vērtību noteikšanas metodoloģijā saskata netaisnību – lai tuvinātu tirgus cenu līmenim, pēc jaunās metodoloģijas izstrādātās kadastrālās vērtības ēkām un zemei varētu augt vidēji par 25% līdz 40%, izņemot ekskluzīvos īpašumus, kas netiek īsti identificēti.

Tikmēr Finanšu ministrija gatava būtiskām nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņām tikai vienlīdzīgas situācijas gadījumā, ziņoja LNT TOP10.

Ar kavēšanos Valsts zemes dienests (VZD) sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM) izstrādājis jaunu versiju tam, kā turpmāk dažādiem īpašumiem noteiks kadastrālās vērtības, kuras pēc tam izmanto nodokļu aprēķiniem. Jaunais kadastrālās vērtēšanas noteikumu projekts līdz 14. maijam nodots sabiedriskajai apspriešanai. Ja metodoloģiju valdība akceptēs, izmaiņas izjutīs gandrīz visi, LNT Top10 norāda eksperti. Pirmkārt tāpēc, ka VZD uzstādījis augstāku latiņu kadastrālās vērtības atbilstībai tirgus cenām, kas tagad plānota ap 100%. Tas vien jau nozīmē kadastrālās vērtības pieaugumu vismaz par 15%. Tomēr lielai daļai dzīvokļu un māju izmaiņas būs vēl jūtamākas, jo jaunajos aprēķinos tiks ņemtas vērā arī tirgus cenu izmaiņas.

Šodien Japānas premjerministrs Naoto Kans paziņoja, ka valsts centrālā banka ir gatava veikt jaunas intervences valūtu tirgū, ja būs straujas Japānas jenas cenas izmaiņas.

Vēl pagājušajā nedēļā Japānas CB pirmo reizi pēdējo sešu gadu laikā iejaucās valūtu tirgū (pārdeva jenas) pēc tam, kad dolāra cena jenās sasniedza 82,85 jenu atzīmi, kas ir kursa zemākais līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Pēc minētās Japānas CB intervences dolāra cena atkāpās gandrīz līdz 86 jenu atzīmei. Tomēr šonedēļ dolāra cena atkal turpina toties augstākos līmeņos un šobrīd atrodas pie 84,6 jenu atzīmes.

Daudzi tirgus dalībnieki gan norādījuši, ka Japānas CB intervences neveiks, ja dolāra cena atradīsies virs 84 jenu atzīmes. Japānas CB rīkoties varētu pamudināt dolāra cenas došanas 82 jenu virzienā, raksta Reuters.

Pēdējā laikā arvien vairāk tiek runāts par valūtu karu jautājumu, kur visaktīvāk pašlaik spēlē Japānas valdība, kas atklāti ziņojis par savu mērķi samazināt vietējās valūtas – jenas – vērtību.

Japānas premjers ir solījis gan fiskāliem, gan monetāriem stimuliem (tiek drukātas jenas) palīdzēt ekonomikai augt un atgriezties pie inflācijas. Piekoptās un solītās politikas ietekmes rezultātā jenas cena sarūk jau kopš pagājuša gada novembra.

Tomēr ir arī otra valūta, kas pēdējo nedēļu laikā piedzīvojusi ievērojamu vērtības samazināšanos un tā ir sterliņu mārciņa, raksta businessinsider.com.

Turklāt šogad Anglijas bankas vadītāja amatus atstās līdzšinējais bankas vadītājs Mervins Kings. Tā vietu ieņems Kanādietis Marks Karnejs, kas šogad Davosā norādījis, ka Anglijas piedāvāto monetārie stimulu apjoms vēl nav sasniedzis savu maksimālo robežu. Līdz ar to tirgus eksperti lēš, ka jaunais Anglijas bankas vadītājs varētu ķerties pie jaunas agresīvas monetāro stimulu kārtas realizēšanas, kas varētu pavājināt mārciņas kursu.

Šobrīd vairums analītiķu paredz, ka tuvākā gada laikā ASV dolāra cena Japānas jenās pamazām dosies arvien augstākos līmeņos, liecina Reuters veiktā 55 valūtu tirgus ekspertu janvāra aptauja.

Analītiķi prognozē, ka dolāra vērtība pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem atradīsies pie attiecīgi 82,5, 86, un 89 Japānas jenu atzīmēm (aptaujas rezultātu mediāna). Jāpiebilst, ka līdzīgā aptaujā pirms mēneša dolāra vērtība jenās šādos pašos termiņos tiek paredzēta pie attiecīgi 83,6, 85, un 89,9 jenu atzīmēm (šodien dolāra cena atradās pie 83,1 jenu atzīmes).

Jāatgādina, ka pagājušogad tika novērotas ievērojamas Japānas jenas kursa kāpums, kas ļāva dolāra cenai saukt līdz 80,22 Jenu atzīmei, kas bija zemākā šo divu kursu attiecība 12 gadu laikā. Kopumā dolāra cenas kritums pret jenu 2010. gada bija 13 % apmērā. Dārgā jena nebūt nepatika Japānas centrālajai bankai (drauds ekonomikas atveseļošanās procesam) un, tā, lai ierobežotu jenas cenas kāpumu, pirmo reizi sešu gadu laikā veica intervences tirgū.

Spekulējot uz valūtu kursu svārstībām, ASV miljardieris Džordžs Soross, samazinoties Japānas jenas vērtībai, kopš novembra spējis nopelnīt vienu miljardu ASV dolāru, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Wall Street Journal.

Japānas valdība uzsākusi jenas vērtības samazināšanu, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Kopš aizvadītā gada novembra Japānas jenas vērtība pret dolāru sarukusi gandrīz par 20 procentiem.

Tas ļāvis Dž. Sorosam piederošajai finanšu kompānijai Soros Fund Management nopelnīt ievērojamo summu, daļa no kuras gan tikusi izmaksāta investoriem, kuru līdzekļus fonds pārvalda un iegulda finanšu operācijās.

Ievērojamu peļņu no jenas vērtības samazināšanās guvuši arī citi ASV investori – Deivida Einhorna Greenlight Capital, Deniela Loba Third Point LLC un Kaila Besa Hayman Capital Management LP – WSJ nosauc dažus piemērus.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Japānas valdības spertie soļi saistībā ar nacionālās valūtas jenas vērtības samazināšanu, lai uzlabotu valsts ekonomisko izaugsmi, var negatīvi ietekmēt Vācijas ekonomiku, pavēstījis ASV miljardieris Džordžs Soross.

Japānas valdība aizvadītajā decembrī uzsāka pasākumu kopu, kuriem jāsamazina valūtas vērtība, lai tādējādi padarītu lētāku valsts eksportu, kas veicinātu tautsaimniecības izaugsmi. Pasākumu ietvaros Japāna noteikusi augstāku inflācijas mērķi, kā arī uzsākusi papildus jenu drukāšanu.

Japānas lēmumu kritizējusi arī Vācijas centrālā banka, kura uzsvērusi, ka tas varot kropļot konkurenci un izsaukt «valūtu karus», kad Japānas lēmumam var sekot arī citas valstis. Savukārt Eiropas Centrālā banka Japānai pārmetusi vietējās centrālās bankas neatkarības ierobežošanu.

Satraukumu par Japānas spertajiem soļiem paudusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele un valsts finanšu ministrs Volfgangs Šoible. Vācijas kanclere norādījusi, ka Japāna var izpelnīties arī sodu par šādām darbībām.

Labi ASV darba tirgus dati ataino ekonomikas atveseļošanos, un tas var nozīmēt, ka dzīres akciju tirgos turpināsies. Darba tirgus dati gan nav viennozīmīgi labi.

Pasaules lielākā ekonomika ir uz atveseļošanās takas, liecina ASV šonedēļ publicētie darba tirgus dati. Tie atklājuši, ka bezdarba līmenis martā sarucis līdz 7,6% (no 7,7% vēl mēnesi iepriekš un 7,9% janvārī), kas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada beigām. Sektoros, izņemot lauksaimniecību, pagājušajā mēnesī radītas 88 tūkst. darbvietas, kas gan bija daudz mazāk nekā analītiķu gaidītie 200 tūkstoši.

Jāpiebilst, ka tieši ar darba tirgus veselību ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) stingri sasaistījusi savas monetārās politikas stingrības nākotni. Proti, FRS vadība norādījusi, ka ekonomiku stimulējošie pasākumi turpināsies tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis ASV nesamazināsies vismaz līdz 6,5%. Neskatoties uz februāra labajiem ASV darba tirgus datiem, gan jāsecina, ka bezdarbs šajā valstī savas finanšu krīzes laikā iekarotās pozīcijas atdod lēni.

Šodien pirmo reizi kopš 2004. gada Japānas centrālā banka ir tieši iejaukusies valūtu tirgū, liekot savai valūtai – Japānas jenai piedzīvot vērtības kritumu.

Jāpiebilst, ka vēl šorīt ASV dolāra cena atzīmējās zem 83 jenu atzīmes, kas ir jauns zemākais minētā kursa līmenis pēdējo 15 gadu laikā. Japānas valdība jau izsenis izteikusi neapmierinātību ar augstu jenas cenu, kas krietni paplacina Japānas eksportētāju maciņus un apdraud valsts ekonomikas atveseļošanos. Taču šoreiz Japānas CB nolēma rīkoties un pārdot jenas, pērkot ASV dolārus.

Tirgus dalībnieki lēš, ka šajā pirmajā intervencē Japānas CB pārdevusi 300 līdz 500 miljardus jenu (3,6 līdz 6 miljardus USD). Jāsaka, ka minētās Japānas CB intervences palīdzēja un ASV dolāra cena pieauga līdz 85,4 jenām, kas ir kursa augstākais līmenis pēdējo divu nedēļu laikā.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Pēdējā laika straujais Japānas jenas vērtības pieaugums jau licis ciest Japāna eksporta apjomiem. Ja jenas vērtība turpinās celties, ražošanas apjomi turpinās samazināsies un kompāniju ieņēmumi kritīs. Tas var pamudināt Japānas centrālo banku ierobežot jenas vērtības kāpumu, šodien paziņojis bijušais Japānas CB valdes loceklis Teizo Taja (Teizo Taya).

Jāatgādina, ka pēdējo reizi Japānas CB intervenču veidā ietekmēja jenas cenu 2004. gada martā, kad tā 15 dienu laikā tā pārdeva 35 triljonus jenu, lai bremzētu tās kāpumu un palīdzētu valsts ražotājiem.

Šobrīd dolāra cena atrodas pie 86 Japānas jenu atzīmes, kas ir tuvu kursa zemākajam līmenim pēdējo 15 gadu laikā (84,82 jenu atzīmei).

Jāpiebilst gan, ka daudzi valūtu analītiķi sagaida, ka Japānas jena šobrīd pret ASV dolāru ir tuvu savu spēku izsīkumam. Augusta Reuters 60 valūtu tirgus ekspertu aptauja liecina, ka dolāra cena pēc viena, sešiem un 12 mēnešiem tiek prognozēta pie attiecīgi 86,8 jenu, 92 jenu un 97 jenu atzīmēm.

Ķīna un ASV nākamajā mēnesī plāno ekonomiskas sarunas, lai vienotos par valūtas politiku, vēsta BBC.

ASV ir apsūdzējusi Ķīnu mākslīgā nacionālās valūtas vērtības uzturēšanā, lai palīdzētu tās eksportētājiem. Ķīna paziņoja, ka pēkšņa jēnas vērtības celšana pasliktinātu ne tikai Ķīnas eksportspēju, bet arī kopumā negatīvi ietekmētu valsts ekonomiku.

Ķīna šobrīd ir pasaules lielākais eksportētājs, un Ķīnas ekonomiskā izaugsme pēdējo gadu laikā ir saistāma ar tās eksporta sektoru.

Ķīnas lielākie tirgus partneri, sevišķi ASV un Eiropas Savienība ir nobažījušies, ka Pekinā, noturot jēnas vērtību mākslīgi zemu, speciāli tiek radīta tāda ekonomiskā stratēģija, kas valsts ražotājiem sniedz papildus priekšrocības negodīgā ceļā.

Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Šodien ASV dolāra cena noslīdēja līdz 83,08 Japānas jenu atzīmei, kas ir jauna zemākā minētā kursa attiecība pēdējo 15 gadu laikā.

Jenas cenas kāpumu pret lielu daļu pasaules valūtām izraisīja tas, ka Japānas premjerministra amatu pēc vēlēšanām saglabāja Naoto Kan, kas ir skeptiski noskaņots attiecībā uz tiešu Japānas iejaukšanos valūtu tirgū, lai bremzētu jenas cenas kāpumu (otras premjera kandidāts pret jenas cenas kāpumu bija noskaņots daudz agresīvāk).

Daudzi valūtu tirgus eksperti norāda, ka spekulācijas par to, ka Japānas centrālā banka veiks intervences valūtu tirgū, joprojām būs aktuālas. Tiesa, analītiķi norāda, ka intervencēm būtu jābūt saskaņotām valdību līmenī, tomēr, piemēram, ASV šādam solim vēl gatava neesot. «Tirgus, visticamāk, tuvākajā laikā turpinās testēt Japānas valdības apņēmību (jenas cena dosies augstākos līmeņos),» norāda New York Mellon analītiķi.

Vairāki tirgus dalībnieki norādījuši, ka pat neskatoties uz to, ka Japānas jenas vērtība pret ASV dolāru turpina atrasties vairāk nekā desmit gadu augstākajā līmenī, iespējams, Japānas centrālā banka valūtu tirgū intervences vairs neveiks.

Šāds viedoklis tirgū radies pēc tam, kad G20 sanāksmē finanšu ministri piekrita, ka vajadzētu atturēties no apzinātas vietējās valūtas devalvācijas, lai veicinātu savas valsts eksporta apjomu pieaugumu. Japānas amatpersonas gan joprojām norāda, ka turpinās iejaukties valūtu tirgū, lai izvairītos no pārlieku straujas jenas vērtības pieaugšanas. Tiesa, šādi Japānas izteikumi var palikt tikai vārdiskā līmenī, raksta Reuters.

Jāpiebilst, ka ASV dolāra cena Japānas jenās kopš šā gada sākuma ir samazinājusies jau par 13% (par 4% kopš augusta sākuma). Tas noticis pat neskatoties uz to, ka Japānas CB lētākas jenas nodrošināšanas nolūkos intervenču veidā pagājušajā mēneši iztērēja aptuveni 2,1 triljonu jenu (25 miljardi ASV dolāru).

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Pēc 2007.-2009. g. pasaules finanšu ekonomiskās krīzes beigām pasaulē ir vērojama aktīvas ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. Taču daži nopietni analītiķi prognozē pasaules ekonomikas atkārtotu nonākšanu recesijā un pat ilgstošu stagnāciju pēc Japānas scenārija.

Finanšu ekonomiskā krīze, kas notika Japānā pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, kļuva par spēcīgāko vienas valsts krīzi pēc Amerikas Lielās depresijas. Ekonomika uz desmit gadiem nonāca stagnācijā, un tikai 21. gs. sākumā Japāna sāka pakāpeniski pārvarēt šīs krīzes sekas.

Taču Japānai tā arī neizdevās pilnībā iziet no šīs krīzes, jo tā nonāca kārtējā krīzes vilnī nu jau kopā ar visu pasauli 2007.-2009. g. finanšu ekonomiskās krīzes laikā.

Japānas krīze, tāpat kā Lielā depresija un 2007.-2009. g. pasaules krīze, sākās ar spekulatīvo burbuļu plīšanu finanšu tirgos.

Japānā tie izveidojās uz tiešām iespaidīgo ekonomisko sasniegumu fona. Pirms krīzes valsts ekonomika pieauga vēl nebijušā ātrumā, un šo procesu dēvēja par Japānas ekonomisko brīnumu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju