#Ja Latvijā dominē divas lielās veikalu ķēdes, igauņiem un lietuviešiem ir vairākas, arī savi veikali, kas ir ieinteresēti vietējo produktu tirgošanā.

Izpētot dārzeņu cenas Latvijas un abu kaimiņvalstu lielākajos veikalos, Agroresursu un ekonomikas institūts nule kā secinājis – Latvijā vairumā gadījumu dārzeņu cenas vidēji ir augstākas, pat neskatoties uz samazināto PVN. Būtiski dārgāki nekā Lietuvā ir gan kartupeļi, gan šampinjoni, āboli, sīpoli un pat burkāni. Savukārt Latvijas ķiploki dārgāki par Lietuvas ķiplokiem tieši divas reizes – attiecīgi 5,01 un 2,51 eiro par kilogramu.

Te gan rodas jautājums – ar ko tik ļoti atšķiras abu kaimiņzemju garšaugu audzēšanas izmaksas un tirdzniecības uzcenojumi, ka valda tik liela cenu atšķirība? Par ķiploku ražas atšķirībām pagaidām skaidrības nav, bet tas, ka lielais mitrums pagājušā gada rudenī nodarīja skādi pašmāju dārzeņiem, lielai daļai burkānu un kartupeļu paliekot uz lauka, ir neapstrīdams fakts. Un viens no iemesliem, kāpēc, tuvojoties pavasarim, dārzeņu un kartupeļu cenas vēl var augt.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Labklājības ministrija rosina nākamajā gadā uz sestdienām pārcelt vairākas darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienām, liecina izskatīšanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Darba likums paredz, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros.

Vienlaikus šī norma paredz, ka no valsts budžeta finansēto institūciju darbiniekiem, kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, Ministru kabinets rīkojumu par darba dienas pārcelšanu nākamajā gadā izdod ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūlijam. 2021.gadā ir trīs darba dienas, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku - pirmdiena, 3.maijs (iekrīt starp svētku dienu - 4.maiju, un svētdienu - 2.maiju), piektdiena, 25.jūnijs (iekrīt starp svētku dienu - 24.jūniju, un sestdienu - 26.jūniju), piektdiena, 19.novembris (iekrīt starp svētku dienu - 18.novembri, un sestdienu - 20.novembri).

Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Pēc ministrijas sniegtās informācijas, minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju.

Atsevišķi uzņēmumi kvalificējas jaunuzņēmumu statusam atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma izpratnei. Šie uzņēmumi uz Latviju plāno pārcelt apmēram 470 darbinieku, galvenokārt uzņēmumu vadības pārstāvjus un galvenos speciālistus.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) minēja, ka patlaban tiek strādāts pie risinājumiem, lai Baltkrievijas uzņēmumi, kuri šādu lēmumu ir pieņēmuši, varētu pārcelt darbību uz Latviju iespējami ātri.

Latvijā ir izveidota īpaša komanda, kurā EM un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvji sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm paātrinātā kārtībā izskata pieteikumus no Baltkrievijas uzņēmējiem, un piedāvā iespējamos risinājumus. Aktuālie jautājumi ir saistīti ar termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu augsti kvalificētiem speciālistiem un viņu ģimenes locekļiem, jaunuzņēmuma vīzu, bankas kontu atvēršanu un citi.

Nodokļu politikas un uzņēmējdarbības vides stabilitātes trūkuma apstākļos uzņēmumiem ir sarežģīti ilgtermiņā plānot darbību, budžetus un investīcijas, Db.lv norāda Orkla Foods Latvija mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Vienlaikus viņa apstiprina, ka uzņēmuma plānos neietilpst vēl kādas ražotnes pārcelšana prom no Latvijas. Jau vēstīts, ka līdz 2017.gada pirmā ceturkšņa beigām uz Igauniju iecerēts pārcelt Orkla Foods Latvija grupā esošā uzņēmuma Gutta sulu ražošanu.

D. Erciņa-Užāne uzsver, ka nolūkā koncentrēties darbam specializētajās kategorijās un stiprināt Orkla Foods Latvija konkurētspēju, tika pieņemts lēmums no Orkla ražotnes Igaunijā uz Latviju pārcelt majonēzes un dresingu (salātu mērču) ražošanu Igaunijas un Somijas tirgiem, no Lietuvas rūpnīcas uz Orkla Foods Latvija ražotni pārcelt sinepju, dresingu, majonēzes un tomātu mērču ražošanu Lietuvas tirgum, bet Gutta sulu, nektāru un sulas dzērienu ražošanu – pārcelt uz specializēto ražotni Igaunijā.

Laiks, kad uzņēmumu telpas bija lietišķas un nemājīgas, ir palicis pagātnē. Cilvēki, kas ilgstoši strādājuši mājās, sagaida līdzīgas ērtības un mājīgumu arī birojā. Tomēr tas nenozīmē, ka jāsteidz pilnībā renovēt telpas un jāpērk no jauna viss iekārtojums. Mainīt telpas koptēlu un ērtības ir iespējams arī pavisam vienkārši, neiztērējot tam veselu bagātību. IKEA interjera dizainere Linda Ribaka-Orlova iesaka vienkāršus veidus un dalās ar padomiem, kā mainīt biroja interjeru.

Pirmais likums: apdomā zonējumu

Atvērta plānojuma biroji joprojām ir modē, tomēr interjera dizainere iesaka kārtīgi apdomāt zonējumu, īpaši tad, ja biroju iekārto no jauna vai maina veco iekārtojumu.

“Zonējums ir īpaši nozīmīgs telpās, kam ir vairākas funkcijas, piemēram, birojos, kur ir jāiekārto darba vietas, atpūtas stūrītis, jāsagaida klienti, jāeksponē preces un tamlīdzīgi. Zonējums palīdz ieviest telpā kārtību un centrē noteiktas aktivitātes konkrētās vietās. Kad telpu sadala zonās, uzreiz kļūst skaidrs, kādu mēbeļu, organizēšanas risinājumu vai sīkumu pietrūkst konkrētajās vietās, tāpēc vairs nav spiediena visu pirkt no jauna – var vienkārši piepirkt klāt dažas lietas un ietaupīt,” saka dizainere.

Atšķirībā no lietuviešiem un igauņiem, kuriem liels fokuss ir uz to, kā investēt un nopelnīt, Latvijā bieži vien ir sajūta, ka vairāk ir fokuss uz to, kā skaisti iztērēt. Bet no kurienes tā nauda nāks, un kas par to maksās? Nozarē ir izteikts vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, kā arī veikts pārāk maz investīciju, kas tagad ir jāatgūst. Un tam ir tieša saistība ar to, kādos mājokļos cilvēki dzīvo, kādos birojos viņi strādā, kādas mums ir ražošanas un loģistikas platības.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Fragments no intervijas

Lai gan pieprasījums ir liels, mājokļu būvniecībā kā aktivitātē, tā cenās atpaliekam no Tallinas un Viļņas. Kas kavē straujāku jaunu mājokļu attīstību Latvijā?

Mājokļu tirgus ir atdzīvojies pēdējos divos, trīs gados. Būtu akadēmiskas intereses vērts jautājums, kāpēc bija tā, ka Lietuvā katru gadu uzbūvēja 5000 dzīvokļu, Rīgā - 1500. Arī tagad. Nupat izskatās, ka šogad Rīgā būs kādi 2000 dzīvokļu uzbūvēti. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Ja parunā ar bankām, tad vēl nesen trešdaļa vai pat puse atteikumu kredītam bija tāpēc, ka cilvēki nespēj pierādīt ienākumu legālu izcelsmi. Kā jau minēju, arī vietējā kapitāla attīstītāju trūkums, ko ārvalstu investori veiksmīgi aizpilda ar lietuviešiem un igauņiem līderībā. Bet tirgus pamazām atdzīvojas, uzņem apgriezienus.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis pārsūdzēs valdības lēmumu, ar kuru viņu nolemts atbrīvot no Valsts kancelejas direktora amata un piedāvāts vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, sacīja Citskovskis.

Viņš norādīja, ka "pazemojošus piedāvājumus" nepieņems, līdz ar ko atteiksies arī no piedāvātā amata un pārsūdzēs valdības nolemto.

Pēc Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) ierosinātās disciplinārlietas valdība otrdien nolēma amatā pazemināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, viņam piedāvājot vadīt Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļu, preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja Siliņa.

Siliņa skaidroja, ka disciplinārlietu komisija konstatējusi publisko iepirkumu likuma pārkāpumus, tāpēc pieņemts šāds lēmums.

"Disciplinārlietu komisija ir konstatējusi, ka ir pārkāpumi, un vadītājs ir atbildīgs par to, lai iepirkumu procedūra notiktu atbilstoši likumam," sacīja Siliņa.

Epidemioloģisko drošības pasākumu atvieglošana patlaban nebūtu atbalstāma, otrdien valdības sēdē pauda virkne ekspertu.

Pirms mēneša valdība vienojās pārskatīt ierobežojumus pakāpeniski. Pirmajā solī tika pārskatīti ierobežojumi tirdzniecībā un izglītībā. Savukārt Operatīvās vadības grupas piedāvātais otrais solis paredzēja, ka gadījumā, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 320, provizoriski aprīļa beigās varētu lemt par nākamajiem soļiem ierobežojumu pārskatīšanā.

Operatīvās vadības grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis otrdien valdības pārstāvjus informēja, ka patlaban saslimstība ar Covid-19 ir daudz augstāka, nekā tika prognozēts pirms mēneša, tāpēc patlaban nebūtu atbalstāms pārskatīt noteiktos ierobežojumus.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem, aģentūra LETA noskaidroja FID.

Fakts, ka Baltkrievijas uzņēmumi plāno pārcelt savu darbību uz Latviju, FID ieskatā, vērtējams atzinīgi. Šāds process var dot ne tikai pozitīvu fiskālo ietekmi Latvijas ekonomikai, bet, ņemot vērā tam pievērsto sabiedrības uzmanību, arī parādīt kredītiestāžu spējas vadīt ar Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošanu saistītos riskus, vērtē FID.

Dienestā gan vērsa uzmanību, ka Finanšu darījumu darba grupas (FATF) 2019.gada decembrī publicētajam ziņojumā Baltkrievija nelegāli iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas efektivitātes rādītājā "Juridiskās personās un veidojumi" novērtēta kā zema jeb neatbilstoša starptautiskiem standartiem.

Lai izvairītos no tirdzniecības kara, Ķīnas ražotāji arvien biežāk izvēlas pārcelt eksporta preču izgatavošanu uz zemāku izmaksu valstīm, ziņo Reuters.

Viens piemērs ir ložu necaurlaidīgu vestu, ieroču somu un cita aprīkojuma ražošanas uzņēmums Yakeda Tactical Gear Co, kura vadītājs Šū Ke'an darbaspēka trūkuma un augošā darbinieku atalgojuma dēļ pirmo reizi pārcelt ražotni prom no Ķīnas apsvēris jau pirms vairākiem gadiem. Pirms gada uzliesmojušie tarifu kari bijis pēdējais piliens galējā lēmuma pieņemšanai.

Dienā pēc ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma par papildu tarifu noteikšanu 200 miljardu ASV dolāru apjomā Ķīnā ražotajai produkcijai, Šū Ke'an izlēmis ASV tirgum paredzēto produktu ražošanu pārcelt uz Mjanmu. Nu jau Šū Ke'an par Guandžou, Ķīnā ražotajām vestēm nāktos ASV maksāt 42,6% augstus nodokļus. Ražošanas pārcelšana ir bijis pareizais lēmums ņemot vērā, ka vairāk nekā puse no uzņēmuma peļņas gūta ASV tirgū.

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana varētu būt tests efektīvai sistēmas darbībai, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Viņa norādīja, ka darbam ar augsta riska klientiem, par kādiem ir uzskatāmi arī Baltkrievijas uzņēmumi, ir nepieciešama ļoti cieša sadarbība dažādos līmeņos. "Mēs [bankas] varam apkalpot šādus riskus tad, ja visa sistēma strādā kā labs pulksteņa mehānisms, kur katrs posms dara savu darbu," pauda asociācijas vadītāja.

Viņa atzīmēja, ka Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana, zināmā mērā, varētu būt tests sistēmas efektīvai darbībai. "Tas varētu būt zināmā mērā tāds sistēma pilotprojekts, kurā mēs varam testēt un izveidot šo efektīvāko sadarbību," pauda Bajāre.

Igaunijas valsts pārvaldes lietu ministrs Mihails Korbs valdībā iesniedzis plānu, kas paredz no Tallinas uz citiem valsts reģioniem un pilsētām pārcelt 25 valsts iestādes, otrdien vēsta laikraksts Postimees.

Pirms vairākām nedēļām intervijā laikrakstam ministrs teica, ka plāno institūcijas no Tallinas uz citām vietām valstī pārcelt pilnībā. «Ja iestāde tiks pārcelta, tas notiks pilnībā. Mētāšanās starp divām darba vietām radītu nevajadzīgu darbu dublēšanu,» tolaik paskaidroja Korbs.

Visvairāk pārcelšana skars Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniekus, jo Korbs vēlas uz Tartu pārcelt kopumā 339 fondu Innove un Archimedes darbiniekus. Vienlaikus viņš ierosina, ka 232 pašlaik Tartu bāzēti ministrijas darbinieki tiktu pārcelti uz darbu Tallinā.

Otras lielākās pārmaiņas varētu skart Iekšlietu akadēmiju, kuras 165 darbiniekus plānots pārcelt uz Austrumviru apriņķi.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

Liepājniece Santa Veilande ir viena no jaunajām māmiņām, kas pēc bērnu piedzimšanas saprata, ka nevēlas atgriezties iepriekšējā darbā. Tā vietā viņa izveidojusi mazo kulināru skoliņu Debessmannā.

Santa ēdiena gatavošanas meistarklases vada kopā ar vīru, restorāna Piano šefpavāru Dāvi Veilandu.

Noder iegūtā izglītība

«Kādreiz nevarēju iedomāties, ka mana dzīve būs saistīta ar ēst gatavošanu,» smaida Santa. Bērnībā tā bija nodarbe, kas nepavisam negāja pie sirds. Taču viss mainījās, piedzimstot meitai Terēzei. Jaunajai māmiņai radās iedvesma, gatavojot ļauties eksperimentiem, un drīz vien viņa sāka domāt, ka būtu interesanti izveidot pavāru skoliņu bērniem. Sekojot profiliem Instagram, zinājusi, ka Rīgā darbojas līdzīgas iestādes. Kad meitai bija aptuveni astoņi mēneši, Santa secināja, ka nevēlas turpināt darbu juristu birojā. Tas viņai patika, taču pārņēma sajūta, ka svarīgāk ir veltīt daudz laika ģimenei. Tad, kad vajadzēja atgriezties darbā, viņa devās uz Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), lai reģistrētos kā bezdarbniece. Jau tad zināja, ka tur ir programma komercdarbības vai pašnodarbinātības sākšanai.

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās.

Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, jo nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus.

Visas trīs Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens veselums ārvalstu kontekstā – ne tikai ģeogrāfiskā novietojuma un līdzīgo vēsturisko notikumu dēļ, bet arī sociālajos, ekonomiskajos un politiskajos rādītājos.

Tomēr atšķirīgās mentalitātes un kultūras kodi nereti maina visu kopējo ainu. Jo īpaši tas attiecas uz dažādiem ieradumiem, tradīcijām, ikdienas paradumiem iepirkšanās un kultūras patēriņa jomā, turklāt rādās, ka visas kaimiņvalstis ir krasi atšķirīgas un to kultūras kodi atspoguļojas arī vizuālajā komunikācijā.

1. Kamēr igauņi klausās, lietuvieši vizualizē

Skaidrs, ka šīs robežas saplūst un viss nav viennozīmīgi balts un melns, tomēr, papētot vairākas kampaņas, nākas secināt, ka igauņi daudz lielāku uzsvaru liek uz ziņas nodošanu un spēcīgu vēstījumu radīšanu, kamēr lietuvieši fokusējas uz vizuāli spilgtiem vai iespaidīgiem kadriem. Arī lielie reklāmas laukumi ir labs piemērs, kas liek secināt, ka Igaunijā tas būs teikums ar «tvistu», kamēr Lietuvā galvenā ziņa tiks nodota ar spilgtiem vizuālajiem risinājumiem, ko varbūt papildinās kāds teksts. Arī Igaunijas TV reklāmas tiek balstītas uz spēcīgiem vārdu salikumiem, kamēr lietuvieši bagātinās savus stāstus ar īpašu poētiskumu, izteiktām vizuālām detaļām un efektīviem radošajiem risinājumiem.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) pagājušās nedēļas nogalē pēc divu savstarpēji nesaistīti avotu norādēm kādā no sociālajiem tīkliem konstatēja publikāciju ar vairāku Baltkrievijas pilsoņu personas datiem, kuri ar kāda biznesa konsultanta starpniecību izvērtēja iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz Latviju.

LIAA par šo notikumu informēja Valsts drošības dienestu un Valsts datu inspekciju, kā arī veica iekšējo izmeklēšanu, kurā tika noskaidrots, ka dati nav noplūduši no LIAA.

LIAA uzglabā vairākus simtus baltkrievu pilsoņu datu, taču šajā gadījumā publiskota vien neliela daļa no kopējā datu apjoma. Jau iepriekš bija novērots, ka Baltkrievijas dienesti izrāda pastiprinātu interesi par uzņēmumiem, kuri bija izteikuši vēlmi pārcelt savus uzņēmumus uz Latviju, Lietuvu, Poliju un citām valstīm. LIAA darbinieki ir saskārušies arī ar e-pastu uzlaušanas mēģinājumiem.

Baltkrievijas uzņēmumi, ar kuriem sadarbojās LIAA, vairījās no publicitātes, atsaucoties uz pastiprinātu interesi no Baltkrievijas dienestiem. Tika saņemti atsevišķi signāli, ka negatīvi varētu tikt ietekmēti konkrēto uzņēmēju ģimenes locekļi un uzņēmumi, kuri turpina darboties Baltkrievijā.

Sekojot līdzi pārtikas un mazumtirdzniecības jaunumiem, "Maxima Latvija" apkopojusi un paskaidro pasaulē aktuālus terminus, kas arvien vairāk ienāk cilvēku ikdienā, izvēloties sev atbilstošāko piedāvājumu veikalos.

Zemāk daļa no jaunvārdiem, kas ieviesti, skaidrojot aktuālākās tendences.

1. Flexitarian diet jeb fleksitārā diēta

Jauns gads lielai daļai cilvēku iesākas ar kādu jaunu apņemšanos. Ja neesi veģetārietis, bet vēlies mainīt savus ēšanas paradumus, vari sākt ar fleksitāro diētu, kas ir mazāk stingrs ēšanas stils.

Fleksitārā diēta mudina baudīt galvenokārt uz augu bāzes gatavotus ēdienus, vienlaikus ļaujot gaļai un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem nelielos daudzumos tikt iekļautiem ēdienkaratē. Ja vēlies uzturā lietot vairāk augu valsts izcelsmes pārtikas, bet nevēlies pilnībā atteikties no gaļas ēdieniem, vari izmēģināt fleksitāro diētu.

Mazie nišas festivāli, kuros neplīvo sponsoru reklāmas karogi, savā ziņā paši izvēlējušies iet grūtāko ceļu, jo finansiālais segums jānodrošina pašu spēkiem.

Izvēles iespējas nekomerciālo festivālu klāstā ir plašas – sākot no pasākumiem, kuros mūziku aizstāj sarunas, un beidzot ar alternatīviem Līgo svētkiem šamaniskā gaisotnē un kamermūziku, kas skan dabā. Organizatoriem tas liek meklēt alternatīvus līdzekļu piesaistīšanas veidus, toties apmeklētāji var ļauties tīra satura burvībai, kurā domu vidi netraucē uzbāzīgas reklāmas.

Sarunu festivāls Lampa norisināsies jau piekto gadu pēc kārtas. Apmeklētāju skaits ir pieckāršojies – no teju 3500 apmeklētājiem 2015. gadā līdz vairāk nekā 16 tūkstošiem pērn. Arī programma kļuvusi bagātāka. Šogad būs vairāk nekā 350 pasākumu divu dienu garumā, kopējam diskusiju un notikumu ilgumam sasniedzot 700 stundas. Salīdzinājumam – pirmajā festivāla gadā pasākumu skaits nepārsniedza 50. «Gatavojamies lielākam apmeklētāju skaitam, bet to ir grūti prognozēt, jo ieeja festivālā ir brīva. Šis ir vienīgais sarunu festivāls Latvijā.

Saeimas atbildīgo apakškomisiju kopsēdē šodien tiks spriests par atbalstu Baltkrievijas uzņēmumu uzņemšanai Latvijā.

Parlamenta Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas kopīgā sanāksme notiks plkst.13 daļēji attālināti, videokonferences formātā.

Kā ziņots, lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi, informēja Ekonomikas ministrijā. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, minētie uzņēmumi pārstāv informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozari un citus tehnoloģiju virzienus, piemēram, "zaļo" enerģiju.

Ministrija: Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi 

Lēmumu pārcelt darbību uz Latviju pieņēmuši 12 Baltkrievijas uzņēmumi, informēja Ekonomikas...

Kopš ir mainījusies politiskā situācija Baltkrievijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai mobilizējusi resursus, uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus par iespējām pārcelt darbību uz Latviju. Līdz šim padziļinātas konsultācijas sniegtas 116 Baltkrievijas uzņēmumiem un privātpersonām. Pašlaik šie uzņēmumi Baltkrievijā nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā jau vairāk par mēnesi turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un pret varas iestāžu pielietoto brutālo vardarbību pret protestētājiem.

Saskaņā ar oficiālo rezultātu versiju līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība un citas rietumvalstis.

Lasi arī:

Reirs: Tiek meklēts risinājums ārvalstu uzņēmumu iespējām atvērt kontu  

Ar bankām tiek meklēts risinājums ārvalstu uzņēmumu iespējām atvērt kontu Latvijā, trešdien...