Latvijai eiro vērtības kāpums pret dolāru nav laba ziņa, jo eksportētāji uz valstīm, kurās norēķinās dolāros ir zaudētāji no dolāra vērtības krituma, tiesa, tā gan procentuāli ir krietni mazāka eksportētāju daļa nekā ekports uz eirozonas valstīm, skaidro SEB bankas Tirgus pakalpojumu nodaļas vadītājs Andris Lāriņš.
Tomēr, ja dārgais eiro radīs problēmas arī eiro zonas ekonomikai kopumā, tas nebūs labi arī pārējiem eksportētājiem. Svaru kausu pretējā pusē ir ieguvums importētājiem un ceļotājiem. Lēti dolāri nozīmē lētāku importu, vairāk dolāru tēriņiem par to pašu eiro daudzumu ceļojumos.
ECB vadītāja preses konferencē tika skarta dārgā eiro tēma, jo gada sākumā pie šādas pašas eiro cenas eirozonas politiķi un ražotāji izrādīja satraukumu par konkurētspējas kritumu un dārgā eiro nelabvēlīgi ietekmi uz trauslo ekonomijas atveseļošanos. Arī ECB tajā laikā par eiro cenu izteica bažas. Tomēr šonedēļ ECB vadītājs diplomātiski izvairījās no eiro cenas komentēšanas (vismaz neizrādīja satraukumu par augsto vērtību), bet vairāk koncentrējās uz solījumu turēt zemas procentu likmes un nodrošināt jebkuriem līdzekļiem likviditāti finanšu tirgū. Tā ir laba ziņa eiro kredītu īpašniekiem tajā skaitā Latvijai kopumā, saka A. Lāriņš.
Nordea Markets vadītājs Latvijā Ritvars Kumpiņš norāda, ka EUR/USD kursa tieša ietekme uz Latvijas eksportu ir salīdzinoši neliela, jo dolāros notiek relatīvi maz tirdzniecības norēķinu un Latvijas eksportētāji arī tieši nekonkurē ar uzņēmējiem dolāra zonā.
Svarīgāki varētu būt ziemeļvalstu valūtu un Polijas zlota kursi, taču to būtiska vājināšanās šobrīd nav vērojama. Importā tas var samazināt, piemēram, degvielas cenu, taču, lai tā notiktu vienlaikus naftas cenai būtu jāsaglabājas nemainīgai dolāru izteiksmē. Arī finanšu norēķinos, piemēram, attiecībā uz valdības dolāros emitētajām obligācijām valūtas risks ir apdrošināts un valūtas kursa svārstības tos neietekmē. Pastarpināti, protams, dolāra kursa krituma ietekme varētu būt, piemēram, ja tās dēļ samazinās Vācijas eksports uz ASV un tā rezultātā Latvijas eksportētājiem gausāk aug eksports uz Vāciju. Taču lai tas notiktu, eiro kursam pret dolāru būtu jābūt augstam ilgāku laika periodu.
A. Lāriņš gan uzsver, ka joprojām eiro cena nav sasniegusi neko ārkārtēju (līdz 2008. gadā sasniegtajiem 1,6 dolāriem ir ļoti tālu), šie ir gada sākumā redzētie cenu līmeņi. Tuvākajā laikā uzmanība būs pievērsta ASV budžeta diskusijām (piektdien vajadzētu publicēt arī ASV darba vietu skaita izmaiņas septembrī sektoros ārpus lauksamniecības), tādēļ jebkuras negatīvas ziņas no ASV var pacelt eiro vēl augstākos cenu līmeņos, bet nākamajās nedēļās, ja ASV tiks galā ar savām problēmām, eiro tomēr varētu atkāpties no šobrīd sasniegtajām virsotnēm.
Attiecībā uz turpmāko kursa attīstību, to visvairāk ietekmē centrālo banku rīcība, norāda arī R. Kumpiņš. ASV centrālajai bankai turpinot naudas bāzes palielināšanas pasākumus, bet Eiropas Centrālajai bankai esot daudz konservatīvākai, ir tikai loģiski, ka dolāra kurss vājinās. Tomēr šobrīd šķiet, ka 1,38-1,39 tuvākajā laikā varētu būt vājākais līmenis, kādu dolārs varētu sasniegt, ja vien nenotiks kādi būtiski politiski satricinājumi ASV, piemēram, tehnisks ASV valdības defolts tā saucamo parāda griestu nepalielināšanas gadījumā.
Savukārt, ja ECB tomēr kādā brīdī izlems vēl vairāk pazemināt bāzes procentu likmi (no 0,5% uz, piemēram, 0,25%) vai atkārtoti veikt ilgtermiņa refinansēšanas darījumus ar komercbanku sektoru, tad eiro varētu vājināties un dolārs nostiprināties, saka arī R. Kumpiņš.
Db.lv jau rakstīja, ka trešdien, ECB vadītāja Mario Dragi preses konferences laikā, eiro pārkāpa 1,36 dolāru atzīmei, kas ir augstākais līmenis kopš februāra.
