Augustā patēriņa cenas ir kritušas par 0.4 procentiem, kas ir sekmējis inflācijas rādītāja samazināšanos līdz 15.7%. Tomēr, galvenais dzinējs inflācijas rādītāja kritumam ir sezonālo preču palētināšanās – augļu un dārzeņu cenu kritums, kā arī degvielas cenas samazināšanās, kas balstīta uz pasaules degvielas cenas pazemināšanos.
Tomēr, rudenī gaidāmais gāzes cenu pieaugums var pagriezt šo inflācijas krituma tendenci, un tuvākajos mēnešos inflācijas rādītājs var palielināties virs pašreizējā līmeņa. Tomēr, ilgtermiņa prognoze attiecībā uz inflācijas kritumu izskatās pozitīvi.
Cenu izlīdzināšanās Latvijā ar vidējām cenām Eiropā praktiski gandrīz jau ir noslēgusies. Tāpēc optimistiska attīstības scenārija gadījumā, inflācija 2009. gadā pazemināsies līdz 10 procentu atzīmei. Tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka augstas inflācijas nebūs pašā Eiropā. Ja cenas sāks augt visā reģionā, tas, dabiski, dos papildus grūdienu pašreizējam inflācijas kāpumam Latvijā.
Ja mūsu ekonomika līdz šim auga ļoti ātros tempos, nākotnē inflācijas tempiem ir automātiski jāsamazinās. Ir ļoti daudz iemeslu inflācijas kāpumam Latvijā, tomēr galvenais no tiem bija mūsu cenu atšķirības, pretstatā Rietumeiropas vidējām cenām. Un, kad mēs iegājām šajā kopējā tirgū, cenām agrāk vai vēlāk bija jāizlīdzinās. Jautājums bija par to, vai mēs to izdarīsim ātri īsākā laikā, vai āri daudz lēnāk ilgākā laika periodā. Attiecīgi, inflācija tempi varēja būt vai nu ļoti augsti, bet īsāku laika periodu, vai arī salīdzinoši zemi, tomēr ilgāku laika posmu.
Mums, turklāt, papildus efektu augstajai inflācijai deva neveiksmīgā lata piesaistīšana eiro. Piesaisti esam veikuši daudz neveiksmīgāk nekā Igaunija vai Lietuva, un cenas mums izrādījās zemākas nekā kaimiņvalstīs. Līdz ar to, bija nepieciešams arī izlīdzināt šo 20% cenu atšķirību, kas arī sniedza papildus efektu inflācijai. Tomēr, šis process nav bezgalīgs. Mūsu inflācijas galvenie iemesli bija ieiešana kopējā tirgū, kurā cenas bija ievērojami augstākas par mūsējām, un agrāk vai vēlāk tām bija jāizlīdzinās. Pirms tam, atseviškās pozīcijās mūsu cenas bija pat divas reizes zemākas, nekā vidēji Eiropā, tāpēc tām bija jādubultojas. Protams, tās bija tikai atsevišķas cenu pozīcijas, tāpēc kopējā patēriņa grozā tas izlīdzinājās, un pieaugums bija nevis par 100, bet gan, piemēram, 40%. Lūk, šis 40% cenu pieaugums arī tika sadalīts uz vairākiem gadiem. Mums nav nekāda cita pamatojuma šim cenu pieaugumam, jo iedzīvotāji nav tik bagāti, lai varētu celt šis cenas. Tuvākajā laikā šo cenu izlīdzināšanās noslēgsies, un tad arī inflācija kritīsies. Ņemot vērā, ka ir redzams, ka mēs esam jau šīm Eiropas cenām pietuvojušies, arī inflācija drīz kritīsies. Piemēram, transports un komunālie pakalpojumi vēl ir salīdzinoši lētāki, tomēr energoresursu cenas jau ir pietuvojušās Eiropas līmenim.
Kā citi inflācijas iemesli minami strauja ekonomiskā augšupeja, kas iet kopsolī ar inflāciju, un arī pieprasījuma kāpums pēc patēriņa precēm, kā arī kreditēšanas tempu pieaugums. Tomēr, manā skatījumā šis galvenais inflācijas iemesls ir cenu izlīdzināšanās.
Gada inflācija 2008. gadam varētu būt starp 17 un 18 procentiem. Bet tad jau nākamgad mēs sagaidīsim šo tempu kritumu līdz 10%. Ja šis gāzes cenu kāpums nenotiek, tad šogad mums var būt novērojams 14% inflācijas rādītājs, savukārt nākamgad tā būs augstāka. Vēl divi, trīs gadi, un mums inflācija būs Eiropas līmenī. Un valdības plāni šeit neko neietekmē.