«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi, intervijā laikrakstam Neatkarīgā atbild kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

A. Ēķim daļēji piederošā Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) pēdējās nedēļās veidojusi politiskas diskusijas, kas publiskajā telpā uztvertas arī kā Tautas partijas un LPP/LC topošo apvienības slēpta politiskā aģitācija. A. Ēķis arī vada kustību Par labu Latviju (PLL), kura sestdien kopā ar TP un LPP/LC paziņos par kopīgas vēlēšanu apvienības veidošanu. Intervijā Neatkarīgajai A. Ēķis apgalvo, ka LNT žurnālistu redakcionālo darbu neietekmējot, turklāt vēlēšanās viņš nekandidēšot un sestdien dibināmajā apvienībā neiesaistīšoties, paliekot tikai kustībā PLL.

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Produktu izvietošanas ziņā video saturā (seriālos, filmās, raidījumos) pionieris ir ASV. Runājot par Latviju, kā veiksmes stāstu radošās aģentūras J. Walter Thompson Baltics vadītājs Roberts Ēķis izceļ filmu Homo Novus.

Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kā reklāmas devējs (šajā gadījumā tirdzniecības centrs Galerija Centrs) organiski saplūst ar saturu, jo tieši tur notika skatītāju tikšanās ar aktieriem, tur tika izvietota filmas tērpu ekspozīcija, kas vēl aizvien ir apskatāma. Tāpat veiksmīgs piemērs, kur produkts organiski piestāv saturam, ir iRobot, kas bija neatņemama sastāvdaļa pašmāju seriālā Ugunsgrēks. «Šeit ir stāsts par to, ka televīzijas saturā reklāmas devējiem ir jābūt gataviem uz ilgu sadarbību ar satura veidotājiem. Nav jēgas produktu parādīt vienā sērijā. Tam ir jābūt ilgstoši redzamam, ideāli, ja visu seriāla laiku, lai produkts cilvēkiem paliktu atmiņā,» teic R. Ēķis. Taujāts, kādēļ ne vienmēr ir tā, ka produkts organiski piestāv saturam, bet, tieši pretēji, tas uzspēlēti tiek demonstrēts, eksperts teic, ka šādos gadījumos pie vainas ir reklāmdevēja ambīcijas, pieprasot, ka par samaksāto reklāmas naudu produktam ir jābūt labi redzamam un jāatrodas kadra priekšplānā. Viņaprāt, pārdomātāks veids ir produktu integrēt saturā, un atdeve būs daudz efektīvāka. «Filmas vai seriāla idejai ir jāiet kopsolī ar produktu, kuram ir jāpiestāv scenārijam. Radošo domu nedrīkst mainīt, un nedrīkst būt uzdevums veidot saturu konkrētajam produktam. Jāmeklē organiska vide, lai produkts «ieguļas» saturā. Filmu industrijā produkta dēļ scenāriju mainīs tikai tad, ja šis solis nesīs lielas investīcijas no reklāmdevēja, bet tie ir ļoti reti gadījumi,» teic R. Ēķis.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Šodien, 5.oktobrī ekspremjers un politiķis Andris Šķēle (PLL) turpinās sniegt liecības tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

10. Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsoja par personālijām, un nebija runa par idejām, stratēģisko vīziju. «Vienmēr saka: «kuram tad labāka programma, kuram tad sliktāka programma», faktiski jau mūsu vēlētājs [..] tā līdz galam neiedziļinās,» tā, komentējot apvienības Par Labu Latviju (PLL) vēlēšanu rezultātus, Latvijas Radio norāda telekompānija LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Viņš gan slavē Latvijas vēlētājus, jo tie «pirmo reizi mūžā» sāk saprast, ko vēlēt un kāpēc.

Uz jautājumu, kas PLL cieta fiasko – idejas vai cilvēki, kas tās nesa, A. Ēķis atbild, ka «kaut kādā veidā kaut kāds personāliju salikums cieta fiasko».

Savu iesaistīšanos PLL aktivitātēs A. Ēķis skaidroja ar pašreizējo situāciju valstī, norādot, ka laikā, kad starptautisko aizdevēju diktāts paredz budžeta izdevumu samazināšanu, esot jādomā par to, kā palielināt ienākumus, nevis kā samazināt izdevumus. «Uzņēmēji nevar stāvēt malā,» tā viņš.

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

A.Šķēle savās liecībās skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmyer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Mediju vide Latvijā ir lielo pārmaiņu priekšā. LNT un MTG apvienošanās būs tikai sākums – vēl daudz kas notiks. Nevar būt tā, ka televīzija un internets strādā atsevišķi, LNT un MTG apvienošanās būs tikai sākums – vēl daudz kas notiks.

Tā intervijā biznesa žurnālam LD norāda LNT šefs Andrejs Ēķis, sakot - «te vēl viss juks un bruks. Viss ies pa gaisu!»

Ēķis gan neuzskata, ka lielo pārmaiņu rezultātā kādam no Latvijas medijiem no tirgus būtu jāaiziet. «Mediji, kam ir sekotāji, nekrīt. Ja iznāk medijs, un tam ir 1000 sekotāju – tam ir jākrīt. Bet medijam, kam ir daudz sekotāju, īslaicīgas finansiālās grūtības nav nekāda lielā problēma. Mediju biznesā ir kā reliģijā – ja nav draudzes, reliģija krīt. Tāpēc jau gan katoļi, gan luterāņi, gan musulmaņi cīnās par sekotājiem. Medijos ir tāpat – jāmāk sludināt noteiktas vērtības. Šobrīd nevis kāds pazūd, bet gan notiek grupēšanās un segmentēšanās. Ja pazūd mazie, to tāpat neviens nepamana. Bet lielie nepazūd – tie pārgrupējas,» tā Ēķis.

Viens no lielākajiem kinoteātriem Latvijā «Forum Cinemas» pirms dažādām dienām no sava repertuāra izņēmis Andreja Ēķa režisēto komēdiju «Klases salidojums» un filmu studijas «Rija» jaunāko veikumu multfilmu «Lote un pazudušie pūķi».

Filmu veidotāji par situāciju ir sašutuši, tikmēr kinoteātrī skaidro – šāds lēmums saistīts ar kino industrijā piekoptā ekskluzivitātes principa neievērošanu, tā trešdien informēja «LNT ziņas».

Komēdiju par 40 - gadnieku krīzi uz lielajiem ekrāniem visos kinoteātros plānots sākt rādīt šodien, 14. februārī. Tomēr filmas veidotājus pirms dažām dienām pārsteidza kinoteātra «Forum Cinemas» ziņa, ka tas Latvijā veidoto komēdiju «Klases salidojums» pēkšņi izņēmis no sava repertuāra, noņemot arī visus ar filmu saistītos informatīvos plakātus un pusceļā pārtraucot jau sākto biļešu tirdzniecību.

Filmas režisors Andrejs Ēķis par šo situāciju ir sašutis. «Es neesmu izmisis, varbūt tikai izbrīnīts un sašutis,» viņš atzina. Filmas producents Kristians Alhimionoks norāda, ka vēl nav saņēmis oficiālu skaidrojumu šādai pēkšņai kinoteātra rīcībai. «Mēs īsti nezinām, kas notiek. Mums nav sniegts nekāds paskaidrojums, bet katrā ziņā tas ļoti interesanti precedents Latvijā, es teiktu, nebijis,» atzina filmas producents. Tikmēr A.Ēķis īsti negrib ticēt, ka tā varētu būt cenzūra par labu ārvalstu kinolentēm. Otrs minējums - plaukstošajā Latvijas filmu industrijā saasinājusies cīņa par filmu izplatīšanu - arī «Klases salidojuma» izplatīšana vairs netika uzticēta «Forum Cinemas», bet citai kompānijai.

Līdzšinējie Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) īpašnieka AS Neatkarīgo nacionālo mediju padomes locekļi Andrejs Ēķis, Madara Volksne, Guntars Traubergs, Madara Volksone un Olga Sīkstule Misāne pirmdien atcelti no uzņēmuma padomes locekļu amatiem, un viņu vietā stājušies maksātnespējas administrators Māris Intlers un LNT jurists Jānis Jeronovičs, citējot Lursoft datus, vēsta Diena.lv.

AS Neatkarīgie nacionālie mediji ir telekompānijas LNT īpašnieks. Padomes priekšsēdētājs līdz šim brīdim bija telekompānijas LNT dibinātājs Andrejs Ēķis, ziņoja LETA, atsaucoties uz Lursoft pieejamo informāciju.

Jau ziņots, ka Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% LNT iegādi. Darījuma summa pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

Bijušais LNT vadītājs Andrejs Ēķis iecelts par SIA Platforma filma valdes locekli, aizvietojot līdzšinējo uzņēmuma valdes locekli Alīnu Sīkstuli-Talarovu, liecina Lursoft informācija.

Jāatgādina, ka savulaik SIA Platforma filma piederēja Aigaram Graubam un A. Ēķim, kura daļu uzņēmumā vēlāk pārņēma viņa dzīvesbiedre Iveta Ēķe, bet kopš 2006. gada septembra SIA Platforma Filma pieder Normundam Kalniņam (74,05%) un Aigaram Graubam (25,95%).

Patlaban A. Ēķis ir valdes loceklis SIA Platforma filma, kā arī valdes priekšsēdētājs uzņēmumā SIA Cinevilla Studio. Tāpat viņš darbojas vairākās ar kinematogrāfiju un televīziju saistītās organizācijās – Latvijas Kino ražotāju asociācija, Eizenšteins un dēli, kā arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijā.

SIA Platforma filma pērno gadu noslēdza ar 165,129 tūkst. Ls zaudējumiem.

Braucot pa Rīgas–Valmieras šoseju, Limbažu un Turaidas ceļu, krustojumā nevar nepamanīt ceļmalas krodziņu Raganas Ķēķis, kas ir viegli atpazīstams pēc ēkas un dažādiem pasaku tēliem, kas izvietoti krodziņa pagalmā, stāsta uzņēmuma SIA Raganas Ķēķis Bistro īpašnieks Ivars Grants.

Pastāstiet vairāk par savu biznesu, tā konceptu un pakalpojumiem! Varbūt ir kāda «rozīnīte», kas jūs atšķir no citiem tirgū?

Latvijas tirgū darbojamies jau 17 gadus, ar katru gadu piedāvājot arvien vairāk iespēju ēdināšanai un atpūtai. Raganas Ķēķī var izbaudīt latviešu virtuves gardumus, izjust mājīgu, pasakainu atmosfēru un piedzīvot brīnišķīgus brīžus kopā ar ģimeni. Mēs rīkojam banketus un seminārus svinību zālēs – trīs zāles līdz 20, 60 un 200 personām. No rudens līdz pavasarim pie mums brauc muzicēt tautā populāri muzikanti no visas Latvijas. Piedāvājuma klāstā ir arī zāļu pirts un minibaseins ar ūdens masāžu.

Īsu brīdi pēc tam, kad Valsts policija pagājušajā nedēļā bija sākusi kratīšanu uzņēmuma Vairāk saules restorānos, vairāki Rīgas tirdzniecības centri saņēmuši e-pastus no konkurējošā picēriju tīkla Čili pica, ko pārvalda Lietuvā reģistrētā uzņēmuma Čili Holdings meitasfirma, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Tirdzniecības centra Domina Shopping mārketinga direktore Iveta Zvaigzne-Ālere raidījumam pastāstījusi, ka Domina Shopping vadība dažas desmit minūtes pēc tam, kad restorānā Vairāk saules ieradās policija, saņēma e-pastu ar jautājumu: «vai jūs tagad esat laimīgi?», kā arī norādi, ka uzņēmumam ir problēmas par nodokļu nemaksāšanu.

«No tā mēs nevaram izdarīt 100% secinājumus, bet mēs aicinām pievērst tam uzmanību,» norādīja Zvaigzne-Ālere.Restorānu Vairāk saules līdzīpašnieks Mārtiņš Kalniņš raidījumam atzinis, ka uzņēmums ar Čili pica Rīgā ir tiešie konkurenti. «Mūsu attiecības ir vēsas, brīžiem saspringtas,» teica Kalniņš.

Raidījums akcentē, ka izmeklēšanu par iespējamo Vairāk saules izvairīšanos no nodokļu nomaksas, sagrozot kases aparātus, veic Rīgas reģiona Kriminālpolicijas pārvalde, kuras lietvedībā ir maz nodokļu lietu. Policija arī nav atklājusi, vai prasīs palīdzību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kases aparātu speciālistiem, vien norādījusi, ka lieta sākta pēc kāda iesnieguma.

Telekompānijas Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) zaudējumi 2009. gadā bijuši1,12 miljoni latu. Uz jautājumu, vai zaudējumu dēļ nav gaidāma LNT īpašnieku maiņa, telekompānijas ģenerāldirektors Andrejs Ēķis atbildēja noraidoši.

«Maz kurš uzņēmums Latvijā nav cietis zaudējumus. Tas ir lielākais vairums, kas cietuši zaudējumus un tas ir pilnīgi objektīvi, jo varbūt kādam liekas, ka tikai Latvijā bija krīze, bet tas tomēr ietekmē visu pasauli, un lielākais reklāmdevējs ir internacionāls,» tā par LNT finanšu rādītājiem intervijā Latvijas Radio saka A. Ēķis.

2008. gadā LNT strādāja ar 154,9 tūkstošu latu lielu peļņu.

Restorānu tīkls Vairāk saules trešdien, 27.jūnijā, pie Rīgas apgabaltiesas rīkos atbalsta akciju aizturētajam IT speciālistam Edgaram Štrombergam, informēja uzņēmumā.

Šajā dienā tiesa paredzējusi atkārtoti izvērtēt E.Štrombergam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu.

«Edgara Štromberga atrašanās apcietinājumā ir absurda un nepamatota. Viņš ir godīgs, labsirdīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Mēs tiešām ceram, ka tiesa pēc būtības izvērtēs gan notikušā apstākļus, gan pārspīlēto kriminālpolicijas rīcību. Paļaujamies uz Apgabaltiesas tiesnešu kompetenci un profesionalitāti, kas vainagosies ar nepamatoti apcietinātā Edgara atbrīvošanu. Aicinu visus, kas kaut nedaudz pazīst šo draudzīgo un izpalīdzīgo cilvēku, trešdien kopīgā akcijā viņu atbalstīt. Nepalieciet malā, jo Edgars nav pelnījis ne mirkli atrasties apcietinājumā,» uzskata Vairāk Saules līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

LNT un TV3 palikšana bezmaksas apraidē iespējama, izmainot likumdošanu un samazinot apraides tarifus. Abu TV vadība atzīst – gadījumā, ja valsts nenāks pretī, piemēram, apraides tarifu samazināšanā vai iespējā pretendēt uz 15% no sabiedriskā pasūtījuma, LNT un TV3 pametīs bezmaksas virszemes TV, raksta Neatkarīgā.

«Ekonomiska pamatojuma palikt nacionālam kanālam pašlaik nav nekāda. Beidzot politiķi mūs ir sadzirdējuši, lai apskatītos uz industriju, nevis dažu TV kanālu iegribām,»norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

LNT valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis ir pārliecināts, ka tikai gadījumā, ja abas TV pametīs bezmaksas paketi, to problēmām pievērsīsies atbildīgās amatpersonas. «Tagad šajā bezmaksas paketē ir četri kanāli, kur katrs par apraidi maksā 650 tūkst. Ls gadā. Ja divi izies ārā no šīs apraides, tad par to būs jāmaksā sabiedriskajai TV, un tad mūs sadzirdēs, jo Latvijas Televīzijas (LTV) budžetā būs jāatrod papildus 1,3 milj. Ls, lai kompensētu Lattelecom nodrošinātās apraides izmaksas,» apgalvo A.Ēķis.

Finanšu ministrijas (FM) vēlme mainīt nosacījumus ārvalstu kino uzņemšanas atbalsta sistēmai Latvijā apdraud jau uzsāktus projektus un var novest līdz sistēmas sabrukumam, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ārvalstu kino ražotājiem, kas izvēlas filmas un seriālus uzņemt Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir radīta īpaša atbalsta programma, ko patlaban uzrauga Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Eiropā daudzās valstīs ir radītas īpašas atbalsta programmas, kas filmu veidotājiem jau pēc filmēšanas beigām ļauj atgūt daļu no iztērētās naudas.

Latvijā patlaban eksistējošā sistēma paredz, ka LIAA gada sākumā vēršas FM un Ministru kabinetā, lai valsts budžetā rezervētu konkrētu summu, ko starptautisko kino projektu filmētājiem atmaksās, kad viņi darbu būs pabeiguši un naudu Latvijā iztērējuši. Valsts ieguvums vienmēr esot lielāks, proti, valsts budžets ieņem vairāk, nekā tiek iztērēts atbalsta maksājumos.

Politiķim ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) 31.augustā atkārtoti jāierodas tiesā, lai sniegtu liecības tā dēvētajā digitālās TV krimināllietā.

Iepriekš 24.augustā tas nebija iespējams, jo stacionārā tika ievietots viens no apsūdzētajiem va/s Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) bijušais valdes priekšsēdētājs Māris Pauders. Taču, kā DB pastāstīja viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš, M. Pauders esot izrakstīts no stacionāra un piedalīsies paredzētajā tiesas sēdē.

Jāatgādina, ka prokurors Edvīns iepriekš vērsa uzmanību uz to, ka A. Šķēle esot prokuratūras aicināts liecinieks un tādējādi atbilstoši likumam būtu nopratināms pirms aizstāvības liecinieka Maikla Neidla, kurš aicināts tiesā ierasties 23. novembrī. Esot arī citi apstākļi, kas nosakot to, ka A. Šķēle pratināms pirms M. Neidla. Prokurors arī norādīja, ka, tā kā A. Šķēle kandidējot rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās, vislabāk būtu viņu nopratināt līdz 2. oktobrim, jo pastāvot liela iespēja, ka A. Šķēle tiks ievēlēts, tāpēc pēc vēlēšanām būs aizņemts ar valstiskām lietām. Ņemot to vērā, varētu būt apgrūtināta A. Šķēles ierašanās tiesā.

Iespēja, ka es varētu aiziet [no LNT], pastāv vienmēr. Ja tā notiks, taisīšu filmas. Tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda telekompānijas dibinātājs un pagaidām vēl īpašnieks Andrejs Ēķis. Pagaidām gan galīgas vienošanās ar MTG līderiem par šo jautājumu neesot.

Uz jautājumu, kāpēc tika nolemts apvienot ar MTG tikai pirms pāris gadiem no ārzemju mediju magnāta Newa Corporation pārpirkto LNT, A. Ēķis norāda: «Es vienmēr esmu bijis liels optimists, un uzskatīju, ka krīze mūs tik ļoti vairs neietekmēs. Tomēr nebiju ņēmis vērā vienu citu apstākli, ko gan vajadzēja darīt – mediju ir TIK daudz, un šeit parādās amerikāņu mediji, to lielās studijas. Tās studijas, kas kādreiz ražoja filmas, tagad tās ne tikai taisa, bet arī sakomplektē un, palaižot kabeļkanālos, tepat arī izplata. Piemēram, tas pats MTG ilgi rādīja seriālu Bīstamās mājsaimnieces, bet pēkšņi ienāca Fox Live un pateica – neskatieties tās MTG Bīstamās mājsaimnieces, jo viņi rāda sešus mēnešus vecas sērijas – mēs rādīsim jaunākās! Iznāk, ka vietējais kanāls par savu naudu ir iesildījis vietu, lai pēc tam varētu nākt amerikāņu un rādīt jaunākās sērijas. Mums arvien ātrāk būtu jāatsakās no jebkādas ārzemju produkcijas, un, cik vien ātri var, jātaisa sava ražošana. Bet, lai uztaisītu savu ražošanu, vajag noteiktu muskuļu koncentrāciju.»

«Internetā darbojas daži cilvēki, ko es saucu par vēmējiem, rakstīdami tracinošus komentārus. Bet ar to viņi dedzina paši sevi – pirmkārt,» laikrakstam Latvijas Avīze savu viedokli paudis LNT ģenerāldirektors un tagad arī tautas kustības Par labu Latviju padomes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis.

«Var mēģināt uzlikt atbildību portālu redaktoriem, var pieņemt likumu, ar kuru aizliedz anonimitāti internetā. Neuzskatu, ka tādēļ izjuks demokrātija. Varbūt tādā ar visu dzīvi neapmierinātā interneta komentētājā slēpjas nomiris stukačs, kurš būtu izcili kalpojis VDK.

Neesmu dziļi reliģiozs cilvēks, bet man tomēr liekas, ka izteiktai domai vai vārdam ir liels spēks un tas nereti atgriežas pie teicēja atpakaļ, un tāpēc vēmēji īstenībā nav laimīgi cilvēki, redzēdami visu negatīvi. Žults uzkrājas, ziniet. Žurnālists parakstās zem katra teikuma vai TV kadra un nes atbildību par saviem vārdiem – kāpēc gan pēkšņi internetā iespējama jebkura vaļība un brīvība līdz, kā teicāt, patoloģijām?,» sacījis A. Ēķis.