«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi, intervijā laikrakstam Neatkarīgā atbild kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

A. Ēķim daļēji piederošā Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) pēdējās nedēļās veidojusi politiskas diskusijas, kas publiskajā telpā uztvertas arī kā Tautas partijas un LPP/LC topošo apvienības slēpta politiskā aģitācija. A. Ēķis arī vada kustību Par labu Latviju (PLL), kura sestdien kopā ar TP un LPP/LC paziņos par kopīgas vēlēšanu apvienības veidošanu. Intervijā Neatkarīgajai A. Ēķis apgalvo, ka LNT žurnālistu redakcionālo darbu neietekmējot, turklāt vēlēšanās viņš nekandidēšot un sestdien dibināmajā apvienībā neiesaistīšoties, paliekot tikai kustībā PLL.

Rīgas apgabaltiesa pēc prokurora lūguma uzlikusi arestu Andreja Ēķa īpašumtiesībām telekompānijās LNT un TV5. Arests uzlikts tā dēvētās digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros.

Tiesneša palīdze Aleksandra Kudrjašova apliecināja, ka tiesa uzlikusi arestu A.Ēķim piederošajām AS Neatkarīgie nacionālie mediji (NNM) daļām. Tas darīts ar mērķi notiesājoša sprieduma gadījumā īstenot lēmumu par mantas konfiskāciju vai kompensāciju. A.Kudrjašova norādīja, ka lietas iztiesāšana turpinās un tiek pratināti liecinieki. Kad varētu tikt nolasīts spriedums, tiesneša palīdze atturējās prognozēt, norādot, ka tiesas sēdes saplānotas līdz šā gada 1. decembrim. Viņa arī nekomentēja, kādas sekas varētu būt šim tiesas lēmumam.

Jau ziņotas, ka pagājušajā nedēļā kompānija News Corporation pārdeva LNT un TV5 kapitāldaļas kompānijai NNM, kuras padomes priekšsēdētājs ir Andrejs Ēķis.

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Televīzijas kanāls LNT, visticamāk, arī turpmāk saglabās bezmaksas kanāla statusu, Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā norādīja LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena konkrētu atbildi nesniedz.

Beigu termiņš, kad raidorganizācijām jāsniedz pieteikumus par licenču pārreģistrāciju NRTP, ir 15.decembris, tādējādi TV3 un LNT būs spiestas definēt, vai saglabā bezmaksas vai vēlas iegūt maksas kanāla statusu.

TV kanāla pāreja no analogās un ciparu apraidi notiks pakāpeniski, un LNT ģenerāldirektors pieļauj, ka tas varētu notikt, sākot no nākamā gada 1.marta. Sākotnēji pārejas process varētu būt Rīgā, kam sekotu lauku reģioni. Gala lēmums šajā jautājumā nav pieņemts un diskusijas turpinās.

A.Ēķis arī atgādināja, ka TV5 jau no 1.decembra veiksmīgi pilnībā ir pārgājis no analogās un ciparu apraidi. Tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka arī pārējie TV kanāli pakāpeniski domā par iekļaušanos tikai ciparu apraidē.

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Produktu izvietošanas ziņā video saturā (seriālos, filmās, raidījumos) pionieris ir ASV. Runājot par Latviju, kā veiksmes stāstu radošās aģentūras J. Walter Thompson Baltics vadītājs Roberts Ēķis izceļ filmu Homo Novus.

Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kā reklāmas devējs (šajā gadījumā tirdzniecības centrs Galerija Centrs) organiski saplūst ar saturu, jo tieši tur notika skatītāju tikšanās ar aktieriem, tur tika izvietota filmas tērpu ekspozīcija, kas vēl aizvien ir apskatāma. Tāpat veiksmīgs piemērs, kur produkts organiski piestāv saturam, ir iRobot, kas bija neatņemama sastāvdaļa pašmāju seriālā Ugunsgrēks. «Šeit ir stāsts par to, ka televīzijas saturā reklāmas devējiem ir jābūt gataviem uz ilgu sadarbību ar satura veidotājiem. Nav jēgas produktu parādīt vienā sērijā. Tam ir jābūt ilgstoši redzamam, ideāli, ja visu seriāla laiku, lai produkts cilvēkiem paliktu atmiņā,» teic R. Ēķis. Taujāts, kādēļ ne vienmēr ir tā, ka produkts organiski piestāv saturam, bet, tieši pretēji, tas uzspēlēti tiek demonstrēts, eksperts teic, ka šādos gadījumos pie vainas ir reklāmdevēja ambīcijas, pieprasot, ka par samaksāto reklāmas naudu produktam ir jābūt labi redzamam un jāatrodas kadra priekšplānā. Viņaprāt, pārdomātāks veids ir produktu integrēt saturā, un atdeve būs daudz efektīvāka. «Filmas vai seriāla idejai ir jāiet kopsolī ar produktu, kuram ir jāpiestāv scenārijam. Radošo domu nedrīkst mainīt, un nedrīkst būt uzdevums veidot saturu konkrētajam produktam. Jāmeklē organiska vide, lai produkts «ieguļas» saturā. Filmu industrijā produkta dēļ scenāriju mainīs tikai tad, ja šis solis nesīs lielas investīcijas no reklāmdevēja, bet tie ir ļoti reti gadījumi,» teic R. Ēķis.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Mediju vide Latvijā ir lielo pārmaiņu priekšā. LNT un MTG apvienošanās būs tikai sākums – vēl daudz kas notiks. Nevar būt tā, ka televīzija un internets strādā atsevišķi, LNT un MTG apvienošanās būs tikai sākums – vēl daudz kas notiks.

Tā intervijā biznesa žurnālam LD norāda LNT šefs Andrejs Ēķis, sakot - «te vēl viss juks un bruks. Viss ies pa gaisu!»

Ēķis gan neuzskata, ka lielo pārmaiņu rezultātā kādam no Latvijas medijiem no tirgus būtu jāaiziet. «Mediji, kam ir sekotāji, nekrīt. Ja iznāk medijs, un tam ir 1000 sekotāju – tam ir jākrīt. Bet medijam, kam ir daudz sekotāju, īslaicīgas finansiālās grūtības nav nekāda lielā problēma. Mediju biznesā ir kā reliģijā – ja nav draudzes, reliģija krīt. Tāpēc jau gan katoļi, gan luterāņi, gan musulmaņi cīnās par sekotājiem. Medijos ir tāpat – jāmāk sludināt noteiktas vērtības. Šobrīd nevis kāds pazūd, bet gan notiek grupēšanās un segmentēšanās. Ja pazūd mazie, to tāpat neviens nepamana. Bet lielie nepazūd – tie pārgrupējas,» tā Ēķis.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

Līdzšinējie Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) īpašnieka AS Neatkarīgo nacionālo mediju padomes locekļi Andrejs Ēķis, Madara Volksne, Guntars Traubergs, Madara Volksone un Olga Sīkstule Misāne pirmdien atcelti no uzņēmuma padomes locekļu amatiem, un viņu vietā stājušies maksātnespējas administrators Māris Intlers un LNT jurists Jānis Jeronovičs, citējot Lursoft datus, vēsta Diena.lv.

AS Neatkarīgie nacionālie mediji ir telekompānijas LNT īpašnieks. Padomes priekšsēdētājs līdz šim brīdim bija telekompānijas LNT dibinātājs Andrejs Ēķis, ziņoja LETA, atsaucoties uz Lursoft pieejamo informāciju.

Jau ziņots, ka Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% LNT iegādi. Darījuma summa pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

10. Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsoja par personālijām, un nebija runa par idejām, stratēģisko vīziju. «Vienmēr saka: «kuram tad labāka programma, kuram tad sliktāka programma», faktiski jau mūsu vēlētājs [..] tā līdz galam neiedziļinās,» tā, komentējot apvienības Par Labu Latviju (PLL) vēlēšanu rezultātus, Latvijas Radio norāda telekompānija LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Viņš gan slavē Latvijas vēlētājus, jo tie «pirmo reizi mūžā» sāk saprast, ko vēlēt un kāpēc.

Uz jautājumu, kas PLL cieta fiasko – idejas vai cilvēki, kas tās nesa, A. Ēķis atbild, ka «kaut kādā veidā kaut kāds personāliju salikums cieta fiasko».

Savu iesaistīšanos PLL aktivitātēs A. Ēķis skaidroja ar pašreizējo situāciju valstī, norādot, ka laikā, kad starptautisko aizdevēju diktāts paredz budžeta izdevumu samazināšanu, esot jādomā par to, kā palielināt ienākumus, nevis kā samazināt izdevumus. «Uzņēmēji nevar stāvēt malā,» tā viņš.

Šodien, 5.oktobrī ekspremjers un politiķis Andris Šķēle (PLL) turpinās sniegt liecības tā saucamajā digitālās televīzijas krimināllietā.

Jāatgādina, ka iepriekš A.Šķēle liecināja, ka pirmā saruna ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

Andrejs Ēķis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Vai kino industrija ir Latvijas iespēja pasaules mērogā, kāda ir situācija valsts kino nozarē – uz šiem un citiem jautājumiem sarunā ar "Dienas Biznesu" atbild producents un režisors Andrejs Ēķis.

2019. gadā kopumā Igaunijas valdība kino industrijas atbalstam atvēlēja 10,7 milj. eiro, Lietuvas valdība – 6,4 milj. eiro, kamēr Latvijas – nepilnus 6,4 milj. eiro. Cik būtiski būtu šo budžetu palielināt, un vai tas ir izšķirošais faktors tam, cik skatīts būs vietējais kino, cik naudas ieplūdīs atpakaļ valsts kasē un kā uz mums skatīsies ārvalstu producenti, skaidro producents.

A. Ēķis kino industriju Latvijā salīdzina ar vietējo tipogrāfijas nozari. Tehniskajam personālam sokas labi – iespiedēji drukā grāmatas arī eksporta tirgum, kamēr satura veidotāju panākumi ir mazliet vājāki. "Mums ir ārkārtīgi precīzs un augsti kvalificēts darbaspēks, cilvēki, kuri runā angļu valodā un galvenais – labas filmēšanas vietas: dažādu laika posmu vēsturiskās vietas, meži. Filmu šeit var uzņemt ļoti ātri.

Režisora Andreja Ēķa un studijas «Platforma Film» «eksporta ideja» iekarojusi arī Ukrainas tirgu.

Andreja Ēķa spēlfilmas Svingeri (2016) pirmā adaptācija tika uzņemta Igaunijā, repertuārā startēja 2017. gada 10. novembrī un līdz gada beigām to kinoteātros noskatījās apmēram 80 000 interesentu. Ukrainā filmas Svingeri lokalizētais variants uz ekrāniem iznāca 2018. gada 1. janvārī ar greznu publicitātes kampaņu vienlaikus vairākās lielpilsētās (Kijevā, Odesā, Harkovā u.c.). Filma kā šobrīd populārākā lokālā komēdija joprojām ir kinoteātru repertuārā un līdz marta sākumam filmu noskatījušies jau vairāk nekā 273 000 skatītāju, kases ieņēmumi - apmēram 680 tūkstoši eiro.

Būtisks elements lokālo Svingeru popularitātes vairošanai ir katrā valstī speciāli piemeklēti aktieri, kas labi pazīstami vietējiem skatītājiem. Ukrainas versijā piedalās populāras šovbiznesa zvaigznes – reperis Serjoga (Ukrainā populāras dziesmas Čornij bumer izpildītājs), Oļa Poļakova (viena no slavenākajām dziedātājām Ukrainā), Daša Astafjeva (Playboy modele, kas dzīvojusi kopā ar Hjū Hefneru) un citi.

Pirmā saruna politiķim un ekspremjeram Andrim Šķēlem (TP) ar Jurģi Liepnieku par digitālās televīzijas ieviešanas projektu bijusi 2001.gadā, kad J.Liepnieks vispārīgi pastāstījis, ka viņam ir zināms šāds projekts.

J.Liepniekam bijuši zināmi kontakti un klients, kurš bijis ieinteresēts digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā, bet kas bijis šis klients J.Liepnieks neesot norādījis. Tomēr A.Šķēle pieņem, ka tas bijis Kempmayer Media Limited. A.Šķēle tiesā norādīja, ka sākumā neesot bijis ieinteresēts, jo neesot īsti sapratis par ko ir runa un cik liels šis projekts ir. Tomēr projekts paturēts prātā.

A.Šķēle savās liecībās skaidroja, ka viņam bija interese par Kempmyer iegādi un ņemt dalību šajā projektā, taču tikai tādā gadījumā, ja kontrole būtu viņa ziņā. Prokurors politiķim uzdeva arī jautājumus par viņa attiecībām ar advokātu Jāni Lozi, Hariju Krongornu un Andreju Ēķi.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Latvijas Neatkarīgās Televīzijas (LNT) valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis noliedz runas par iespējamo telekanāla pārdošanu baņķierim un Anglijas futbola kluba Blackpool līdzīpašniekam Valērijam Belokoņam, ziņo Neatkarīgā Rīta Avīze.

Informāciju, ka starp potenciālajiem LNT pircējiem neoficiāli tiekot minēts arī baņķiera Valērija Belokoņa vārds, izplatījusi ziņu aģentūra LETA.

«Žurnālisti ik pa pāris dienām prasa. Taču es neko nezinu. Visā pasaulē uzņēmumus pērk un pārdod, taču nav bijusi nekāda saruna par to, ka LNT varētu pārdot Belokoņam. Uzskatu to vispār par absurdu,» laikrakstam norādījis A. Ēķis.

LETA ziņojusi, ka pašreizējais telekanāla īpašnieks ASV mediju koncerns News Corporation veicot sarunas par LNT pārdošanu. Starp potenciālajiem LNT pircējiem neoficiāli tiekot minēts arī baņķiera Valērija Belokoņa vārds.

Telekompāniju LNT un TV5 akcijas no pasaules mediju magnāta News Corporation ir iegādājies LNT menedžments - AS Neatkarīgie nacionālie mediji, informēja kompānijā.

Uzņēmuma Neatkarīgie nacionālie mediji padomes priekšsēdētājs ir LNT dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis.

LNT pārstāvji uzskata, ka pašreizējā krīze ir devusi vienreizēju iespēju, vismaz vienam no vadošajiem medijiem Latvijā atgriezties nacionālo īpašnieku rokās.

«LNT menedžments News Corporation izteica labāko piedāvājumu, kura viena no būtiskām sastāvdaļām bija turpināt īstenot vērtības, kas izkoptas ilggadēji strādājot lielākā pasaules mediju koncerna ietvaros,» norāda Andrejs Ēķis.

LNT un TV3 palikšana bezmaksas apraidē iespējama, izmainot likumdošanu un samazinot apraides tarifus. Abu TV vadība atzīst – gadījumā, ja valsts nenāks pretī, piemēram, apraides tarifu samazināšanā vai iespējā pretendēt uz 15% no sabiedriskā pasūtījuma, LNT un TV3 pametīs bezmaksas virszemes TV, raksta Neatkarīgā.

«Ekonomiska pamatojuma palikt nacionālam kanālam pašlaik nav nekāda. Beidzot politiķi mūs ir sadzirdējuši, lai apskatītos uz industriju, nevis dažu TV kanālu iegribām,»norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

LNT valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis ir pārliecināts, ka tikai gadījumā, ja abas TV pametīs bezmaksas paketi, to problēmām pievērsīsies atbildīgās amatpersonas. «Tagad šajā bezmaksas paketē ir četri kanāli, kur katrs par apraidi maksā 650 tūkst. Ls gadā. Ja divi izies ārā no šīs apraides, tad par to būs jāmaksā sabiedriskajai TV, un tad mūs sadzirdēs, jo Latvijas Televīzijas (LTV) budžetā būs jāatrod papildus 1,3 milj. Ls, lai kompensētu Lattelecom nodrošinātās apraides izmaksas,» apgalvo A.Ēķis.

Telekompānijas Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) zaudējumi 2009. gadā bijuši1,12 miljoni latu. Uz jautājumu, vai zaudējumu dēļ nav gaidāma LNT īpašnieku maiņa, telekompānijas ģenerāldirektors Andrejs Ēķis atbildēja noraidoši.

«Maz kurš uzņēmums Latvijā nav cietis zaudējumus. Tas ir lielākais vairums, kas cietuši zaudējumus un tas ir pilnīgi objektīvi, jo varbūt kādam liekas, ka tikai Latvijā bija krīze, bet tas tomēr ietekmē visu pasauli, un lielākais reklāmdevējs ir internacionāls,» tā par LNT finanšu rādītājiem intervijā Latvijas Radio saka A. Ēķis.

2008. gadā LNT strādāja ar 154,9 tūkstošu latu lielu peļņu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta daļēji apmierinājusi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību pret a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), kā arī LNT pretprasību.

AT piedzina no LNT autoratlīdzību 376,89 tūkst. Ls apmērā par muzikālo darbu izmantošanu laika periodā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus un samaksāto valsts nodevu 2,12 tūkst. Ls un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 4,54 tūkst. Ls.

Tiesa arī atzina tiesības AKKA/LAA līdz sprieduma izpildei saņemt no LNT 6% gadā no tiesas piedzītās autoratlīdzības summas. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Arī LNT pretprasību tiesa apmierināja daļēji. Tā atzina par noslēgtu licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās 2005.gada 19.aprīļa redakcijā, nosakot tā darbības termiņu līdz 2012.gada 31.decembrim. Maksājamās atlīdzības lielums ir 1,6 % no LNT ikgadējiem ienākumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika.

Latvija jau ir apsteigusi Ukrainu un arī ASV un šogad varētu uzstādīt recesijas rekordu.

Tā šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle, piebilstot, ka katra kļūda, katra vilcināšanās, kas tiek pieļauta sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem, var nākt valstij tikai par sliktu. Šobrīd valsts kase ir pārpildīta ar aizņemtu naudu, taču tā paredzēta finanšu sektoram un nevienu latu no tās nevar izmantot ieguldīšanai tautsaimniecībā. Ar katru stundu valsts parāds augot par 30 tūkstošiem, kas kopā veido miljonus, taču aizņemšanās esot jāizbeidz.

A. Šķēle uzskata, ka vienīgais veids, kā to izdarīt, ir TP piedāvātais rīcības modelis ar četriem variantiem, kas būtu par pamatu valsts izkāpšanai no slazda. Tas savukārt dotu iespēju atsperties, piebilda ekspremjers.

Iespēja, ka es varētu aiziet [no LNT], pastāv vienmēr. Ja tā notiks, taisīšu filmas. Tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda telekompānijas dibinātājs un pagaidām vēl īpašnieks Andrejs Ēķis. Pagaidām gan galīgas vienošanās ar MTG līderiem par šo jautājumu neesot.

Uz jautājumu, kāpēc tika nolemts apvienot ar MTG tikai pirms pāris gadiem no ārzemju mediju magnāta Newa Corporation pārpirkto LNT, A. Ēķis norāda: «Es vienmēr esmu bijis liels optimists, un uzskatīju, ka krīze mūs tik ļoti vairs neietekmēs. Tomēr nebiju ņēmis vērā vienu citu apstākli, ko gan vajadzēja darīt – mediju ir TIK daudz, un šeit parādās amerikāņu mediji, to lielās studijas. Tās studijas, kas kādreiz ražoja filmas, tagad tās ne tikai taisa, bet arī sakomplektē un, palaižot kabeļkanālos, tepat arī izplata. Piemēram, tas pats MTG ilgi rādīja seriālu Bīstamās mājsaimnieces, bet pēkšņi ienāca Fox Live un pateica – neskatieties tās MTG Bīstamās mājsaimnieces, jo viņi rāda sešus mēnešus vecas sērijas – mēs rādīsim jaunākās! Iznāk, ka vietējais kanāls par savu naudu ir iesildījis vietu, lai pēc tam varētu nākt amerikāņu un rādīt jaunākās sērijas. Mums arvien ātrāk būtu jāatsakās no jebkādas ārzemju produkcijas, un, cik vien ātri var, jātaisa sava ražošana. Bet, lai uztaisītu savu ražošanu, vajag noteiktu muskuļu koncentrāciju.»