Televīzijai TV5 Latvia par dažādiem sistemātiskiem pārkāpumiem var draudēt pat darbības apturēšana uz laiku vai pat licences atņemšana, ja telekompānija nesaņemsies un beidzot nenovērsīs pārkāpumus, uz kuriem tai vairākus gadus norādījusi Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).

NEPLP priekšsēdētāja vietniece Dace Buceniece aģentūrai BNS pastāstīja, ka padome ir iepazinusies ar juristu sagatavoto apkopojumu par TV5 pārkāpumiem, tiesa gan, ir kāda nianse - šogad TV5 piereģistrēta apraides atļauja, un juridiski ir jauna televīzija, «lai gan mēs visi zinām, ka tā ir tā pati».

Šoruden NEPLP uzlikusi divus sodus TV5 - par raidījumu netulkošanu latviešu valodā un arī liegumu toreizējam satiksmes ministram Kasparam Gerhardam raidījuma "Bez cenzūras" tiešraidē izteikties valsts valodā.

Padome tuvākajā laikā nosūtīs brīdinājumu LNT par tai piederošā TV5 rīcību un lūgs sakārtot situāciju. «Lūgsim viņus, lai labojas, citādi tālāk iesim likumisko ceļu,» teica Buceniece, paskaidrojot, ka sekas var būt TV5 darbības apturēšana uz vairākām dienām vai pat licences atņemšana.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

Kas mainīsies pēc 1.jūnija, kad būs notikusi pāreja uz ciparu televīziju? Tikai Lattelecom Virszemes TV ir iespēja bez mēneša maksas skatīties iemīļotos televīzijas kanālus, to vidū arī TV5, liecināja informācija ciparu televīzijas ieviešanas gaitā medijos, kā arī Lattelecom mājas lapā internetā, kas gan šodien ir pazudusi. Tagad no pieciem solītajiem bezmaksas kanāliem palikuši vien četri.

Sākot no šīs nedēļas klienti, kuri nopirkuši Lattelecom dekoderi, TV5 vairs neredz bezmaksas piedāvājumā. Uz to Diena.lv norādīja kāda televīzijas skatītāja, kas atgādināja, ka Lattelecom solījis piecus bezmaksas kanālus. Viņa uzskata, ka uzņēmuma reklāmas ir bijušas skatītājiem maldinošas. Kanāls šobrīd ir kodēts un pieejams tiem skatītājiem, kas abonē kādu no Virszemes TV maksas pakām.

Lattelecom uzsver, ka, izņemot sabiedrisko televīziju (LTV1 un LTV7), ko uztur nodokļu maksātāji un kam likumā paredzēts būt bezmaksas apraidē, komerckanāliem pašiem ir tiesības izvēlēties savu biznesa modeli – būt vai nebūt pieejamiem bezmaksas ēterā. Šis ir TV5 lēmums, ko mēs respektējam, komentē Lattelecom Televīzijas biznesa daļas direktore Inga Alika.

Tuvākajā laikā telekompāniju LNT un TV5 skatītāji varēs izvēlēties filmas un seriālus skatīties oriģinālvalodā vai ar latviešu tulkojumu, informēja LNT Pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Pēc viņas sniegtās informācijas, tehniski iespēja izvēlēties valodu nodrošināta visos kabeļtīklos, taču vēl tiek pieslīpētas nianses, lai abi kanāli to varētu piedāvāt arī praktiski. Patlaban testa režīmā norit konkursa Jaunais vilnis translācija TV5 ar iespēju skatīties to latviešu valodā vai oriģinālvalodā.

Par iespēju izvēlēties valodu minētajos kanālos šodien pavēstīja lielākie televīzijas operatori. Nozares pārstāvji uzsver, ka to var izmantot tikai digitālās televīzijas klienti, bet tā nav pieejama analogās kabeļtelevīzijas skatītājiem.

SIA Izzi informēja, ka no 26.jūlija valodu var izvēlēties atsevišķām TV5 pārraidēm, prognozējot, ka to skaits pieaugs. Šī funkcija pieejama arī TV3 un TV6. Uzņēmuma attīstības direktore Sandra Kraujiņa norāda, ka pasaulē tā ir ierasta prakse, ka populāru televīzijas kanālu raidījumi skatāmi dažādās valodās.

Zviedru mediju koncerns Modern Times Group (MTG) ir noslēdzis LNT iegādes darījumu; liecina MTG paziņojums medijiem. «Jā, no 1.jūnija LNT īpašnieks ir MTG,» DB apliecināja MTG Baltijas direktors Kaspars Ozoliņš.

Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

LNT valdē un padomē darbosies tikai MTG darbinieki, atklāja K. Ozoliņš, paskaidrojot, ka viņš no 1.jūnija ir arī LNT ģenerāldirektors. LNT finanšu direktors ir Mārcis Balodis (MTG), bet izpilddirektors ir Guntars Traubergs (LNT).

Lai LNT grupa varētu turpināt veiksmīgi darboties, tiks veidota stratēģiskā padome, kurā būs LNT darbinieki, tostarp līdzšinējais LNT šefs Andrejs Ēķis. Tādējādi MTG grupa pārņem no 1.jūnija LNT biznesa vadību un konsolidē tā finanšu rādītājus. Detalizēta informācija par darījuma detaļām netiek sniegta.

AS «Latvijas neatkarīgā televīzija» (LNT) ieķīlājusi vairākas sev piederošās preču zīmes, nodrošinot prasījumu 500 miljonu eiro apmērā, liecina informācija «Firmas.lv».

Kopumā LNT ieķīlājusi 20 preču zīmes - «5», «TV5», «Kriminal+», «Kriminal+», «Večer@22', »Večer Novostjei«, »Večer Novostjei. Novostj«, »Patriotu nedēļa«, »Bez Cenzuri«, »Labvakar, Latvija!«, »2 Izklaides kanāls«, »Mājokļa jautājums«, »Dziedošās ģimenes«, »Latvijas Princese«, »Latvijas Zelta talanti«, »Eņģeļi pār Latviju«, »Labestības diena«, »Zvaigžņu lietus«, »LNT Ziņas« un »LNT Telekompānija«.

Šā gada 14.gada novembrī reģistrētais komercķīlas akts liecina, ka LNT ieķīlājis arī preču zīmi »Degpunktā«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu - šā gada 20.oktobri - beidzies reģistrācijas termiņš Latvijas Patentu valdē. Tāpat ieķīlāta arī preču zīme »Naš kanal«, kurai uz Komercķīlas līguma noslēgšanas datumu atteikta reģistrācija Patentu valdē, bet par to ir iesniegta apelācija.

Satelītoperators Astra otrdien pēc 14:00 ir pārtraucis televīzijas kanāla TV5 signāla pārraidi, tā rezultātā kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji vairs nevar nodrošināt TV5 retranslāciju Latvijā, informē Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) izpilddirektore Inese Aleksandrova.

Kanāls TV5 par situācijas iemesliem asociāciju nav informējis, tāpēc tā cenšas sazināties ar TV5, lai noskaidrotu radušās situācijas iemeslus un kabeļtelevīzijas operatori pēc iespējas ātrāk atsāktu telekanāla retranslāciju.

«Šobrīd asociācijas biedri meklē alternatīvas iespējas, kā atrisināt radušās neērtības un vismaz daļai klientu nodrošināt televīzijas kanālu TV5. Tiek izvērtēti dažādi varianti, piemēram, pārraidīt signālu pa tiešo no televīzijas studijas, izmantojot datu pārraides kanālus,» uzsver LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

Jau ziņots, ka Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta daļēji apmierinājusi Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību pret a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT), kā arī LNT pretprasību.

AT piedzina no LNT autoratlīdzību 376,89 tūkst. Ls apmērā par muzikālo darbu izmantošanu laika periodā no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim, kā arī tiesāšanās izdevumus un samaksāto valsts nodevu 2,12 tūkst. Ls un izdevumus advokāta palīdzības samaksai 4,54 tūkst. Ls.

Tiesa arī atzina tiesības AKKA/LAA līdz sprieduma izpildei saņemt no LNT 6% gadā no tiesas piedzītās autoratlīdzības summas. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.

Arī LNT pretprasību tiesa apmierināja daļēji. Tā atzina par noslēgtu licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās 2005.gada 19.aprīļa redakcijā, nosakot tā darbības termiņu līdz 2012.gada 31.decembrim. Maksājamās atlīdzības lielums ir 1,6 % no LNT ikgadējiem ienākumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika.

Ja tuvāko nedēļu laikā valdība neradīs risinājumu komerctelevīziju problēmām, kas saistītas ar nacionālo apraidi, telekompānija LNT kopā ar Latvijas Raidorganizāciju asociāciju paredzējušas rīkot piketu pie Ministru kabineta vai Saeimas, kā arī nepārraidīt ziņas, norāda telekompānijas LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Kā stāsta Traubergs, šonedēļ LNT vēl paredzēta tikšanās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Nav saņemta konkrēta atbilde no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas. LNT kopā ar Latvijas Raidorganizācijas asociāciju tuvākajā laikā plāno tikties arī ar ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) vai citiem augsta līmeņa politiķiem.

Paralēli notiek gatavošanās piketam pie Ministru kabineta vai Saeimas, kas varētu notikt tuvāko nedēļu laikā, ko paredzēts pastiprināt, nepārraidot ziņu izlaidumus.

Precīzu laiku, kad LNT pieņems lēmumu par palikšanu vai iziešanu no nacionālās apraides, kļūstot par maksas kanālu, Traubergs vēl neprognozē.

Nākamo gadu laikā Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) tiks pastiprināts informatīvais bloks, bet radikālu atšķirību telekanāla darbībā nebūs, sacīja Modern Times group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Raidījumā Dienas rīts viņš norādīja, ka LNT un TV3 tiks saglabātas atsevišķas redakcijas, lai tādējādi nodrošinātu viedokļu daudzveidību. Tāpat saturiskajā LNT attīstībā MTG vēlas redzēt līdžinējo telekanāla vadītāju Andreju Ēķi. «Andreju mēs redzam kā TV profesionāli, gribam redzēt saturiskajā attīstībā. Mēs Andreju satura jomā gribam redzēt mūsu komandā,» sacīja K. Ozoliņš.

MTG vadītājs arī norādīja, ka tiks sapludinātas TV3 un LNT administrācijas, lai tiktu samazinātas to izmaksas.

Db.lv jau vēstīja, ka no 1. jūlija LNT pāriet MTG sastāvā. Tādējādi MTG Broadcasting AB Latvijā, atbilstoši Konkurences padomes (KP) datiem, realizēs izšķirošu ietekmi pār SIA TV3 Latvia, VIASAT AS, SIA Star FM, kā arī pār AS Latvijas Neatkarīgā Televīzija, kas realizē izšķirošu ietekmi SIA TV5, SIA Latvijas Ziņu Kanāls un SIA Mūzikas Kanāls.

Sociālo komunikāciju portāla Draugiem.lv izveidotajā interneta televīzijas platformā Draugiem TV prettiesiski izmantots nacionālo komerctelevīziju kanālu saturs, norāda LNT pārdošanas direktors Guntars Traubergs.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka programmu retranslācijai publiskajos elektronisko sakaru tīklos nepieciešams saņemt retranslējamās programmas īpašnieka piekrišanu. Telekompānija LNT šādu atļauju Draugiem TV nebija devusi, skaidroja Traubergs.

«Kopš pagājušā gada beigām, kad Draugiem.lv, pārkāpjot Autortiesību likumu, testa režīmā iedarbināja jauno platformu, LNT vairākkārt ir vērsusies pie Draugiem.lv ar piedāvājumu noslēgt sadarbības līgumu, lai izbeigtu autortiesību pārkāpumu, taču tas tika ignorēts un LNT bija spiesta vērsties tiesā,» norādīja Traubergs.

Starptautiskā mediju kompānija Modern Times Group MTG AB parakstījusi vienošanos par 100% a/s Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) iegādi. Darījuma cena pagaidām netiek atklāta.

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešams Latvijas Konkurences padomes apstiprinājums. Kamēr KP nesniegs savu atzinumu par apvienošanos, tikmēr plašāki komentāri par darījumu netiks sniegti, Db sacījaTV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena. Tāpat viņa atzina, ka līdz KP lēmuma saņemšanas, saistībā arī TV3 nekas netiks mainīts. Patalaban Konkurences padome gaida apvienošanās ziņojumu, lai varētu izvērtēt un apstiprināt šo darījumu. Lēmumu padomei ir jāpieņem četru mēnešu laikā, DB norādīja padomes pārstāve Inita Kabanova.

LNT šefa Andreja Ēķa komentāru par darījumu Db nav izdevies iegūt.

MTG Latvijā pieder arī telekanāli TV3, 3+ un TV6. Ja darījums tiks apstiprināts, tad kompāniju apvienošanas rezultātā MTG konrolēs apmēram 37 % televīziju tirgus, rēķinot pēc skatīšanās laika daļas.

Draugiem TV ir iesniegusi Konkurences padomē (KP) iesniegumu lietas ierosināšanai par TV3 un LNT darbībām. Pēc TV3 dalībnieka Modern Times Group (MTG) publiskā paziņojuma par LNT iegādi un LNT vadības nomaiņu, LNT uzsāka vērst pret Draugiem TV pēc satura tādus pašus pasākumus kā TV3, Db informēja draugiem.lv runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņš paskaidroja, ka TV3 un LNT retranslācijas aizliegumu pamato ar uzskatu, ka nacionālo programmu retranslēšanai ir nepieciešama piekrišana, lai gan likumā ir noteikts pretējais.

«Neskatoties uz to, ka ar likumu ir noteikts, ka gan programmu izplatīšanai interneta vidē, gan, izmantojot kabeli, ir vienādi noteikumi, TV3 un LNT, slēpjoties aiz šķietama Autortiesību likuma pārkāpuma, cenšas aizliegt Draugiem TV veikt darbības, kuras Draugiem TV prasa likums. Draugiem TV retranslēšanas pienākumu uzliek likums,» atzīmēja draugiem.lv runasvīrs.

Draugiem TV 2011.gada nogalē uzsāka programmu TV3 un LNT retranslāciju. Neilgi pēc retranslācijas uzsākšanas, TV3 izvirzīja Draugiem TV pretenzijas, prasot pārtraukt programmas TV3 retranslēšanu, jo Draugiem TV nav saņēmusi TV3 piekrišanu šādai retranslēšanai. Draugiem TV paskaidroja TV3, ka retranslēšanai piekrišana nav vajadzīga.

Saņemot Konkurences padomes (KP) atļauju, savu darbību turpinātu gan TV3, gan LNT, norāda Modern Times Group (MTG) vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš, raksta Dienas bizness.

Šobrīd viens no būtiskākajiem notikumiem sabiedriskajā telpā ir iecerētā TV3 īpašnieka MTG un AS Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) apvienošanās darījums. Šobrīd iesaistītās puses gaida KP lēmumu, jo tā noteiks, vai šādu darījumu var īstenot. «No MTG puses darījums ir biznesa lēmums,» DB norāda K. Ozoliņš, vēršot uzmanību uz situāciju mediju nozarē un LNT finansiālo situāciju, kas tuvākajā laikā, iespējams, varēja beigties ar fiasko. Ja TV3 ir stratēģiskais investors MTG, kas krīzes situācijā var sniegt palīdzīgu roku, tad LNT gadījumā, kad tā menedžments ir izpircis kompānijas akcijas, aina ir cita. Ja vienu dienu LNT paziņotu, ka beidz savu darbību, tad pastāvēja pārāk liels risks, ka šo nišu aizstās ārvalstu TV kanāli, kas atstātu negatīvu ietekmi uz vietējo TV saturu. Tāpat jāņem vērā, ka jauna TV kanāla izveidē vajadzētu gan ievērojamus līdzekļus, gan talantus. «Tāpēc mums bija labāk, ka varam iegādāties šo uzņēmumu, lai tirgū varam un spējam konsolidēt savus spēkus,» skaidroja K. Ozoliņš, uzsverot, ka Baltijā MTG ir ilgtermiņa spēlētājs. Tāpat darījums ir izdevīgāks no saimnieciskā viedokļa, kad MTG investē LNT un turpina attīstīt gan TV3, gan LNT.

Finansiālu apsvērumu dēļ ir pieņemts «sāpīgs lēmums» – 31. martā tiks pārtraukta kanāla TV5 darbība.

TV5 līdz šim bija viens no nedaudzajiem televīzijas kanāliem Latvijā, kas veidoja informatīvo saturu krievu valodā. «Taču krievu valodā raidošo kanālu tirgus ir ļoti piesātināts un Latvijā ražota satura izmaksas ir augstas, tāpēc, konkurējot ar retranslēto televīzijas saturu un nesaņemot nekādu atbalstu nacionālā satura veidošanai krievu valodā, TV5 jau ilgāku laiku strādā ar ievērojamiem zaudējumiem,» skaidrots paziņojumā.

«Slēgt kanālu ir sāpīgs lēmums, ir jāpārtrauc ilggadīga sadarbība ar augsti profesionāliem kolēģiem, tāpat jāzaudē kanāla veidošanā un uzturēšanā ieguldītais. Tomēr, lai mazinātu AS LNT zaudējumus, šis lēmums bija jāpieņem,» norāda Baiba Zūzena, MTG TV Latvia vadītāja.

Gan Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), gan Valsts valodas centrs (VVC) 9.septembrī ierosinājuši administratīvo pārkāpumu lietu pret TV5.

Telekanālam jāatbild par Valsts valodas likuma iespējamo pārkāpumu un klaju necieņu pret valsts valodu. Abas lietas saistītas ar TV5 rīcību, liedzot satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) raidījumā Bez cenzūras runāt valsts valodā, raksta Latvijas Avīze.

NEPLP vadītāja vietniece Dace Buceniece pavēstīja, ka lieta ierosināta par Valsts valodas likuma normas pārkāpumu, kas paredz tiesības brīvi lietot latviešu valodu jebkurā dzīves jomā visā Latvijas teritorijā. Telekompānijai par to draud līdz 1,5 tūkst. Ls liels naudas sods. Nākamajā sēdē TV5 pārstāvji tiks aicināti noformēt protokolu, bet lietu padomē skatīs pēc divām nedēļām.

Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Padome apstiprinājusi Latvijas pievienošanos EKA asociētās dalībvalsts statusā.

Latvijas zinātniekiem un uzņēmējiem tas pavērs jaunas iespējas sadarbībai ar Eiropas kosmosa industriju cilvēkkapitāla izmantošanai augsto tehnoloģiju jomā, kā arī sekmēs augstskolu pētniecības un studiju bāzes attīstību, tādējādi veicinot augstākas pievienotās vērtības tautsaimniecības attīstību Latvijā.

Kosmosa nozare Latvijā un Eiropā ir starpdisciplināra nozare, kas ietver ar kosmosa jomu saistīto zinātņu nozaru un starpnozaru attīstību, vides aizsardzības, klimata pārmaiņu, enerģētikas, telekomunikāciju, satiksmes, civilās drošības un citu jautājumu risināšanu.

Līdz šim piecpadsmit dažādas Latvijas organizācijas īsteno 51 kosmosa tehnoloģiju attīstības projektu 6,63 milj.eiro apmērā. EKA konvencija paredz, ka Latvijas kā asociētās dalībvalsts ieguldītais finansējums 3 miljoni eiro gadā vismaz 85% apmērā atgriezīsies Latvijā un nonāks Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmumu un zinātnisko institūciju rīcībā, lai turpinātu attīstīt kosmosa tehnoloģijas, inovācijas, pakalpojumus un to komercializēšanu globālā tirgū.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien ierosinājusi divas administratīvā pārkāpuma lietas pret televīzijas kanālu TV5.

Kā pastāstīja padomes locekle Dzintra Geka, viena administratīvā pārkāpuma lieta ierosināta par Monitoringa centra konstatēto 13.oktobrī, kad TV5 ziņās pārraidīts sižets saistībā ar parakstu vākšanu par krievu valodu kā otru valsts valodu, kurā viens no nejauši intervētajiem iedzīvotājiem izteicies par Latviju kā fašistisku valsti.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu mediju programmās un raidījumos nedrīkst ietvert sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Geka stāsta, ka starp padomes locekļiem izvērsušās diskusijas par viedokļu daudzveidības atspoguļošanu, tomēr tika nolemts, ka konkrētais intervētais cilvēks ar saviem izteikumiem ir diskreditējis Latvijas valsti. Turklāt padome uzskata, ka šajā gadījumā tika pārraidīts sižeta ieraksts, tādēļ šī viedokļa nonākšana ēterā nav bijusi nejauša.

Ja nenotiks Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) un TV3 apvienošanās, tad LNT būs jāmeklē kāds cits investors, sacīja Andrejs Ēķis.

«Brīdī, kad ekonomika ir tāda, kāda ir, plus daudz televīzijas kanālu, vajadzīgs pamatīgs, ilglaicīgs investors,» raidījumā Dienas rīts norādīja LNT vadītājs Andrejs Ēķis.

Tāpat viņš arī uzsvēra, ka LNT nevajadzētu pārdot, ja ārvalstu kanāliem neļautu ievietot reklāmu. A. Ēķis skaidroja, ka, piemēram, Krievijas kanālus finansē Krievija un viņi piedalās reklāmas tirgū, kā arī saņem no kabeļtelevīzijas skatītājiem naudu, bet ar nacionālajiem kanāliem tā nav.

Runājot par apvienošanos ar TV3, A. Ēķis norādīja, ka MTG ir svarīgi iegūt noteiktu auditoriju, kas šajās dienās ir segmentēta. «Nevienam nav vajadzīgs viens medijs, bet gan kanāli, kas apkalpo vairākas auditorijas,» sacīja A. Ēķis. Tāpat viņš uzsvēra, ka MTG vienmēr interesējusi komanda, kas strādā pie satura veidošanas, un cilvēkiem, kas LNT strādā pie satura radīšanas neesot par ko baidīties.

Skatītākā pārraide pērnā gada decembrī bija šovs Dziedošās ģimenes kanālā LNT, to vērojuši vidēji 17.3%, jeb 377.4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 4 gadiem, liecina TNS Latvia dati.

Otra skatītākā pārraide decembrī bija LNT ziņas svētdienās, tās vērojuši vidēji 15.3%, jeb 333.2 tūkstoši. Sporta ziņas kanālā LNT ierindojušās trešajā vietā, bet Latvijas Lepnums 2009 ierindojies ceturtajā vietā.

Pērn decembrī kanālam PBK veltīti 10.5%, LTV1 – 10.1%, LTV7 – 5%, RTR Planeta Baltija - 3.9%, TV5 Rīga – 3.3%, 3+ - 3.2% no kopējās TV skatīšanās, RenTV Baltija, TV skatītāji, kas vecāki par 4 gadiem, veltījuši 2.3%, TV6 – 0.6%, PBMK – 0.4%. Visu pārējo kanālu skatīšanai veltīti 28.9%, bet video un DVD skatīšanai – 2.7%.

Decembrī skatītājs pie TV ekrāna pavadījis vidēji 5 stundas un 41 minūti dienā, tas ir par 3 minūtēm vairāk nekā 2009.gada novembrī.

Arī raidorganizācija LNT vēl nav veikusi visus maksājumus Latvijas valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā, DB apliecināja LVRTC pārstāve Ieva Līne.

«Tomēr attiecībā citām raidorganizācijām, tostarp LNT lēmums par maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā nav pieņemts, tomēr, ja tāda nepieciešamība radīsies, tad LVRTC valde par to lems,» sacīja I. Līne.

DB jau vēstīja, ka LVRTC tiesā ir iesniedzis kanāla TV5 īpašnieka TV Rīga maksātnespējas pieteikumu. Tā ir pieprasīta raidorganizācijas parādu dēļ, kas radušies ilgākā laika periodā par apraides nodrošināšanu analogajā tīklā.

LVRTC noteikto laika termiņu un parādu apmēru neatklāj, vien norādot, ka parādu apjoms ir ievērojams. Tāpat presē izskanējusī informācija, ka TV5 parāda summa ir ap 100 tūkst. Ls, ir nekorekta un nepatiesa.

Augstākās tiesas (AT) Senāta Civillietu departaments, izskatot biedrības Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA ) un a/s Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) kasācijas sūdzības, nolēma atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību lietā.

Līdz ar šo Senāta rīcības sēdes lēmumu stājas spēkā AT Civillietu tiesu palātas pagājušajā gadā pasludinātais spriedums, ar kuru daļēji tika apmierināta AKKA/LAA prasība un no LNT piedzīta autoratlīdzība par muzikālo darbu izmantošanu par laika periodu no 2001.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 31.decembrim 376,89 tūkst. Ls apmērā un atzīts par spēkā esošu abu pušu starpā noslēgto licences līgumu par tiesībām izmantot autoru muzikālos darbus LNT programmās, nosakot šī līguma termiņu līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat spriedumā tika norādīts, ka maksājamās atlīdzības apmērs ir 1,6% no LNT ikgadējiem ieņēmumiem par muzikālo darbu izmantošanu 35% apmērā no kopējā raidlaika. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Uzņēmumu reģistrs reģistrējis liegumu a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) kapitāldaļām.

Liegums noteikts ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, apmierinot a/s LNT akcionāru a/s Ventbunkers un Global Oil Services Limited lūgumu par prasības nodrošināšanu pret iespējamām Jāņa Hāzes, Aivara Gobiņa, Aritas Lindes, Rudolfa Meroni, Ginta Laiviņa - Laivenieka, Alvja Hāzes un Anstisa Deivida Gaja (Anstis David Guy) nelikumīgām darbībām, informē a/s Latvijas Naftas tranzīts pārstāvis Aleksandrs Niklass.

Tiesa aizliegusi minētām personām pieteikt Uzņēmumu reģistrā izmaiņas a/s LNT padomes un valdes sastāvā bez Komercreģistrā reģistrētās LNT valdes atbilstoši Komerclikuma prasībām sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies LNT akcionāru sapulcē, kurā lemts par attiecīgajām izmaiņām. No 2011. gada 23. janvāra LNT valdes locekļa statusā vada Aleksejs Ovods.

Konkurences padome (KP) šobrīd izskata Modern Times Group (MTG) iesniegto ziņojumu par telekanālu LNT, TV5 un Latvijas Mūzikas Kanāla iegādi.KP lēmums jāpieņem līdz maija vidum.

Konkurences likums nosaka, ka KP aizliedz apvienošanos, kuras rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis vai var tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā konkrētajā tirgū. Taču likums arī paredz, ka KP ir tiesīga atļaut šādu apvienošanos, nosakot tirgus dalībniekam saistošus noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas attiecībā uz konkurenci. Tātad darījums var tikt atļauts, ja KP spēj formulēt tādus saistošos noteikumus, kuri novērš apvienošanās negatīvās sekas.

Kas būtu jādara KP, lai pienācīgi izvērtētu šo darījumu un izlemtu, vai to atļaut? Latvijā nav formālu vadlīniju apvienošanās darījumu izvērtēšanai, taču, līdzīgi kā citās konkurences lietās, KP būtu jāņem vērā ES regulējums un Eiropas Komisijas prakse.