Latvijā "Volkswagen" tā sauktās dīzeļgeitas lietā programmatūras nepilnības apzinātas 7742 automašīnām, no kurām 60% jeb 4627 ir veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana, informēja "Volkswagen" sabiedrisko attiecību vadītāja Baltijas valstīs Aleksandra Kostjukoviča.

Viņa piebilda, ka šajos datos ietilpst tikai pie oficiālā "Volkswagen" pārstāvja Latvijā iegādātās automašīnas vai tādas, kas vismaz vienu reizi bijušas oficiālajā "Volkswagen" servisā.

"Esam izsūtījuši personīgus ielūgumus visiem klientiem mūsu datubāzē, kuru automašīnām tas bija nepieciešams," pauda Kostjukoviča, norādot, ka kopējais automašīnu skaits Latvijā, kuras ietekmējusi šīs programmatūras nepilnība ir 7742 un 4627 no visām šīm automašīnām jau veikta bezmaksas programmatūras atjaunināšana.

Viņa arī atzīmēja, ka lēmums veikt programmas atjauninājumu ir brīvprātīgs un klientiem ir tiesības atteikties no tā. Kā arī, ja klients pēc laika maina viedokli un vēlas veikt atjauninājumu, to ir iespējams īstenot, sazinoties ar jebkuru "Volkswagen" izplatītāju.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Bizness ir veiksmīgs, jo mēs un darbinieki esam iedziļinājušies detaļās, domā "Vīnkalni" Pils mājas saimnieki Evija un Artis Žentiņi.

Ģimene pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas darbošanās gan piemājas saimniecībā "Vīnkalni", gan izbraukumos plāno atvērt picēriju Rīgā.

Aizvadītā gada septembrī apritēja desmit gadi, kopš Žentiņi sāka cept picas un brīvdabas picērijā "Vīnkalnos", Beverīnas novadā, piedāvā tās meistarklašu veidā, sākot no skolēnu grupām līdz pat premjerministriem, taču mīlestība uz Itāliju aizsākās jau 1993. gadā.

Ģimene aizbrauca uz Itāliju, jo Vīnkalnu Pils Mājas saimniekam Artim Žentiņam tur noritēja BMX sacensības. Katru reizi, kad Žentiņi apceļoja Eiropu, piedaloties sacensībās, viņi devās arī uz Itāliju, tur ciemojās pie ģimenes draugiem, kuri viņus iepazīstināja ar Itālijas kultūru. Viņiem bija iespēja redzēt Itāliju no sētas puses, nevis kā tūristiem, kuri brauc un nakšņo viesnīcās.

Itālija potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru Latvijā, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš oficiālās vizītes laikā Itālijā tikās ar vietējiem uzņēmējiem un augstskolu pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), apaļā galda diskusijā Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijā ir daudz, ko piedāvāt Itālijas uzņēmumiem.

"Mēs koncentrējamies uz inovatīviem un tehnoloģiski ietilpīgiem risinājumiem, lai veicinātu digitālo risinājumu attīstību un zaļās enerģijas projektus. Itālija jau šobrīd ir iesaistījusies "Rail Baltica" projekta attīstībā un potenciāli var kļūt par stratēģiski nozīmīgu investoru arī citās nozarēs, kā piemēram, bioekonomika, biomedicīna vai viedā enerģētika," norādīja Latvijas prezidents.

Tāpat Rinkēvičs atzīmēja, ka aizsardzības nozares attīstība un inovāciju paātrināšana ir viens no Latvijas galvenajām prioritātēm. Diskusijā viņš arī norādīja, ka Latvija ir nodibinājusi Dronu koalīciju, kurā tā ir gatava sadarboties ar Itāliju.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" ceturtdien paziņoja, ka piekritis samaksāt 100 miljonu eiro naudassodu, lai izbeigtu pret to sākto tiesvedību saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Naudassods tika piemērots par nolaidīgu uzraudzības pienākumu pārkāpšanu saistībā ar dzinēja vadības bloku un dzinēja vadības bloku programmatūras piegādi, norāda "Continental".

"Continental" tika ierauts dīzeļgeitas skandālā, jo bija detaļu piegādāts Vācijas autobūves koncernam "Volkswagen".

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Pēc tam līdzīgos skandālos tika ierauti arī vairāki citi Eiropas autobūves uzņēmumi.

Prokuratūra Hannoverē bija vērsusies pret "Continental" bijušo spēka piedziņas ražošanas struktūrvienību, kas 2021.gadā tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā, izveidojot "Vitesco".

Vācijas patērētāju grupas ceturtdien tiesā iesniegušas valstī pirmo kolektīvo prasību saistībā ar autobūves koncerna «Volkswagen» tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Patērētāju asociācija VZBV norāda, ka šajā prasībā patērētāji apsūdz «Volkswagen» par tīša kaitējuma nodarīšanu klientiem, autoražotājam uzstādot programmatūras, kas sniedz maldīgu informāciju par kaitīgo izmešu apjomu.

VZBV un Vācijas lielākais autoklubs ADAC aizsācis šo ASV stila kolektīvo tiesas prāvu, iesniedzot prasību Braunšveigas augstākajā tiesā. Saskaņā ar juridiskajām vadlīnijām sākotnējā prasība pārstāvēs vien desmit neapmierinātus «Volkswagen» automašīnu īpašniekus.

Ja tiesneši šo tiesa prāvu uzskatīs par ticamu, un šāds lēmums varētu tikt pieņemt ne ilgāk kā divu nedēļu laikā, tad tieslietu varasiestādes ļaus tai pievienoties arī citiem. Šai prāvai drīkstēs pieteikties ikviens, kurš, sākot no 2008.gada novembra, iegādājies «Volkswagen», «Audi», «Škoda» vai «Seat» zīmola automašīnas, kas aprīkotas ar «EA 189» dīzeļdzinēju.

Štutgartes tiesa trešdien uzdevusi Vācijas autobūves koncerna «Volkswagen» lielākajam akcionāram - holdingkompānijai «Porsche SE» - daļai investoru segt zaudējumus, kas radušies tā dēvētā dīzeļgeitas skandāla dēļ.

Tiesa divās lietās devusi rīkojumu kopā izmaksāt 47 miljonus eiro, norādot, ka «Porsche SE» nav laikus informējusi investorus par kaitīgo izmešu datu falsificēšanas programmatūru, kas tika uzstādīta miljoniem «Volkswagen» automobiļu.

«Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.

Pēc šīs informācijas publiskošanas «Volkswagen» akcijas cena turpmākajās dienās nokritās par vairāk nekā 40%, bet «Porsche SE» akcijas vērtība saruka par 30%.

Tiesas lēmumā teikts, ka vairāk nekā gadu pirms «dīzeļgeitas» skandāla nākšanas atklātībā - 2014.gada maijā - toreizējam «Volkswagen» vadītājam Martinam Vinterkornam nosūtītajam ziņojumam bija jāmudina uzņēmumus informēt tirgus par finanšu riskiem, kas saistīti ar kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūru.

«Naftas partija» diktē kārtību, un ilūzijas par dīzeļa auto tīrību tiek sagrautas. Nav tie tik tīri, kā likās un to saprot pat Eiropas Savienība.

Šāda atziņa radās pēc Māra Ķirsona intervijas ar AS «WESS» padomes priekšsēdētāju Aleksandru Oskinu.

Video apspriež gan auto biznesu Latvijā un to, cik ienesīgs tas ir, gan pieejamās alternatīvās tehnoloģijas, kuras ir ievērojami tīrākas nekā pašlaik pieejamās, bet to attīstība tiek bremzēta. Sekas šādam gājienam būtu enerģētiskā neatkarība un pašlaik nepietiek politiskās gribas.

Runā arī par infrastruktūras izmaksām un plānošanas sarežģītību, izmaiņām personīgā un komerciālo automobiļu tirgū, ietekmi uz dabu, ja notiktu pāreja uz ūdeņraža tehnoloģijām un Latvijas un pasaules auto tirgu.

Ja vēlies noskatīties konkrētu video fragmentu tad skaties:

Vācijas autobūves uzņēmuma "Audi" bijušais augsta līmeņa vadītājs Volfgangs Hacs pēc ilgstošas tiesas prāvas atzinis vainu tā dēvētajā dīzeļgeitas skandālā, kas satricināja mātesuzņēmumu "Volkswagen".

Hacs un divi viņa kolēģi bija organizējuši kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūru uzstādīšana ar dīzeļdzinējiem aprīkotos automobiļos, Minhenes apgabaltiesā sacīja Haca jurists.

Viņš norādīja, ka Hacs apzinājās, ka šī programmatūra Vācijā ir pretlikumīga un varētu pārkāpt arī ASV likumus. Hacs, kurš bija "Audi" dzinēju izstrādes nodaļas vadītājs un vēlāk "Porsche" izpētes un izstrādes nodaļas izpilddirektors, nožēlo, ka nav rīkojies atbildīgi.

Šī tiesas prāva ilgusi divarpus gadus, un Hacs atzinis savu vainu pēc tam, kad tiesa martā bija ierosinājusi soda samazināšanu vainas atzīšanas gadījumā.

Notiesājoša sprieduma gadījumā apsūdzētajiem draudēja līdz desmit gadiem cietumā. Taču tagad Hacam varētu tikt piespriests 18-24 mēnešu nosacīts sods un 400 000 eiro naudassods.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Ir pārrunāta iespēja par speciāla avioreisa rīkošanu Latvijas valstspiederīgo evakuēšanai no Itālijas, intervijā Latvijas Radio atklāja Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa, kura gan atzina, ka nezina, cik tālu šāds iespējams risinājums ir nonācis.

Vaicāta, vai varētu tikt rīkots speciāls reiss valstspiederīgo evakuācijai, vēstniece izteicās šādi: "Sapratu, ka ministrija rīkoja tikšanos ar atbildīgajiem dienestiem (..) Pēc manā rīcībā esošās informācijas, ko nevaru apstiprināt, šāda iespēja tika izskatīta".

Kā pauda vēstniece, ja būs tāda nepieciešamība, reāli skaitļi vai fakti, tāda iespēja varētu tikt izskatīta, bet viņa nevar pateikt, cik tālu šāds iespējams risinājums nonācis.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Lūgta komentēt informāciju par to, ka gandrīz pēdējā brīdī pirms lidojumu atcelšanas uz Itāliju devusies slēpot Latvijas Arhitektu savienības slēpotāju grupa, vēstniece norādīja uz "bezatbildīgās" tūrfirmas atbildību, kas esot atļāvusi un pat ieteikusi šiem cilvēkiem braukt brīdī, kad bija zināms, ka vismaz Ziemeļitālija ir sarkanajā zonā. Viņa uzsvēra, ka tūrfirmai arī ir pienākums meklēt risinājumu, kā palīdzēt cilvēkiem atgriezties.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.

Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi

Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.

Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?

Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.

Jaunākās paaudzes LPWAN tehnoloģija ļauj pieslēgt tīklā arī tādas ierīces, kas atrodas pagrabos vai aiz biezām ķieģeļu sienām

Viena no tehnoloģiju pasaules karstākajām tendencēm – lietu internets – šovasar uzņēmumiem un privātpersonām Rīgā kļūs pieejamāks. Lattelecom visā galvaspilsētas teritorijā īsā laika posmā izveidojis lietu internetam nepieciešamo infrastruktūru, tādējādi jau no 1.jūlija rīdziniekiem pieejami uzņēmuma piedāvātie risinājumi gudrās pilsētas, gudrās ražošanas un citās jomās.

Lattelecom lietu interneta tīkla izveidei ir izmantota jaunākās paaudzes (LPWAN-Low-Power Wide-Area Network) tehnoloģija, kas no bezvadu un mobilā interneta atšķiras ar zemām uzturēšanas izmaksām, mazu enerģijas patēriņu un iespēju pieslēgt tīklā neierobežotu ierīču skaitu. Tehnoloģija darbojas uz radioviļņu principa, nodrošinot plašu interneta pārklājumu, ar kura palīdzību tiek darbinātas dažādas ierīces un sensori. Līdz ar to tīkls pieejams grūti sasniedzamās vietās, kur ierastie interneta veidi lielākoties nav pieejami, – ēku pagrabos, objektos ar biezām betona vai ķieģeļu sienām.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Vācijas patērētāju pārstāvji trešdien paziņoja, ka iesnieguši tiesā prasību pret autobūves uzņēmumu "Daimler" saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Vācijas patērētāju tiesību aizsardzības federācija VZBV norāda, ka prasība Štutgartes reģionālajā tiesā palīdzēs "Mercedes-Benz" automobiļu īpašniekiem iegūt kompensācijas.

"Neskatoties uz automobiļu atsaukumiem, "Daimler" joprojām noliedz, ka apzināti manipulējis ar automašīnu izmešu datiem," skaidro VZBV vadītājs Klauss Millers.

Šī tiesas prāva aptver "Mercedes-Benz" modeļus GLC un GLK, kas aprīkoti ar dzinēju "OM 651". VZBV lēš, ka ietekmēti varētu būt līdz 50 000 automobiļu.

Kā ziņots, 2015.gada septembrī Vācijas autobūves koncerns "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Vācijas autobūves koncerns «Volkswagen» otrdien paziņoja, ka struktūrvienība «Audi» vienojusies samaksāt Vācijas prokuratūras piemēroto 800 miljonu eiro naudassodu, lai izbeigtu izmeklēšanu tā dēvētajā dīzeļgeitas lietā.

«Audi piekritis maksāt naudassodu, ko izmeklētāji piemērojuši par regulējošo normu novirzēm atsevišķos V6 un V8 dīzeļdzinējos un dīzeļautomobiļos,» norāda «Volkswagen», piebilstot, ka šis naudassods noteikti ietekmēs grupas finanšu rezultātus par 2018.gadu.

Tāpat «Volkswagen» skaidro, ka pēc šī naudassoda nomaksas izmeklēšana pret «Audi» ir izbeigta.

«Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu rādītāju falsificēšanas programmatūra.

Tikmēr izmeklēšana pret «Audi» bija saistīta ar V6 un V8 dīzeļdzinējiem, kas tikuši uzstādīti «Audi», «Volkswagen» un «Porsche» automašīnās, kā arī ar «Audi» automobiļiem, kam tika uzstādīti «Volkswagen» ražoti dzinēji.

Vācijas autobūves uzņēmums "Volkswagen" kopš 2016.gada autoīpašniekiem ASV, kuri tikuši maldināti ar kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūrām, kopumā izmaksājis aptuveni 9,5 miljardus dolāru (8,07 miljardus eiro), pirmdien paziņoja ASV Federālā tirdzniecības komisija (FTC).

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

"Volkswagen" vai grupas struktūrvienības "Porsche" ražoto automobiļu īpašniekiem tika piedāvāta iespēja atgriezt savu automobili apmaiņā pret kompensāciju vai nodot automašīnu nepieciešamo labojumu veikšanai.

FTC norāda, ka vairāk nekā 86% autoīpašnieku ASV izvēlējušies atgriezt savu automobili apmaiņā pret kompensāciju saņemšanu. Analītiķi lēš, ka kopumā tā dēvētais dīzeļgeitas skandāls "Volkswagen" izmaksās vairāk nekā 30 miljardus eiro.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) Finanšu ministrijas (FM) plānotās nodokļu reformas laikā prasa likumā garantēt, ka pašvaldības saņems ne mazāk kā 19,6% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī un to ieņēmumi nebūs mazāki kā iepriekšējā gadā.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš tika izteicies, ka valdība piedāvās pašvaldībām garantēt ieņēmumus 19,5% apmērā no kopējiem valsts nodokļu ieņēmumiem.

LPS dome šodien pieņēma savu pozīciju par valsts nodokļu politikas piedāvājumu. Lēmumā norādīts, ka līdz šim darba grupā nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.- 2021.gadam izstrādei, kas darbojas FM un kuras sastāvā ir arī LPS pārstāvji, ir bijušas tikai mutvārdu diskusijas par atsevišķiem nodokļu politikas elementiem, kas ir balstījušies uz FM vai citas organizācijas, piemēram, Pasaules Bankas, prezentācijām. Darba grupā apspriešanai neesot virzītas nodokļu pamatnostādnes kā vienots rakstveida dokuments, kas ietver detalizētu esošās nodokļu politikas analīzi un izmaiņu priekšlikumu aprakstu un pamatojumu.

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Tā kā epidemioloģiskā situācija uzlabojas un vakcinācijas kampaņas paātrinās visā Eiropas Savienības (ES), Eiropas Komisija ierosina dalībvalstīm pakāpeniski atvieglot ceļošanas pasākumus, tostarp jo īpaši attiecībā uz ES digitālā "Covid" sertifikāta turētājiem.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ir ierosinājusi atjaunināt kopējos kritērijus attiecībā uz riska apgabaliem un ieviest ārkārtas apstākļos izmantojamu procedūru, lai risinātu jautājumu par bažas raisošu vai uzmanību prasošu jaunu vīrusa variantu izplatību. Priekšlikumā ir iekļauti arī īpaši noteikumi attiecībā uz bērniem, lai nodrošinātu ceļojošo ģimeņu vienotību, un standarta derīguma termiņš attiecībā uz testiem.

Galvenie atjauninājumi vienotajā pieejā attiecībā uz ceļošanas pasākumiem ES iekšienē, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) publicēto ar krāsu kodiem iezīmēto karti.

Vācijā pirmdien sākas pirmā nozīmīgā tiesas prāva pret autobūves koncernu «Volkswagen» saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitu.

Šo prāvu ar nepacietību gaidījuši investori, kas cenšas no pasaulē lielākā autoražotāja kompensācijās piedzīt vairākus miljardus eiro.

Reģionālā tiesa Braunšveigā izvērtēs, vai uzņēmumam bija agrāk jāinformē investori par kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūrām, kas tika uzstādītas 11 miljoniem automobiļu, kuri tika pārdoti visā pasaulē.

Pirmajā tiesas prāva dienā «mēs ceram iegūt pirmās tiesnešu norādes par viņu viedokli attiecībā uz faktiem un tiesisko situāciju,» pavēstīja investīciju fondu «Deka» pārstāvošais advokāts Andreass Tilps.

Šajā tiesas prāvā paredzēts atbildēt uz vairāk nekā 200 jautājumiem, kas saistīti ar aptuveni 3650 prasībām kopumā aptuveni deviņu miljardu eiro vērtībā.

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?