Lai gan par viedpilsētām un lietu internetu aktīvi runā vismaz pēdējos piecus gadus, tikai šobrīd tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka ir tam nepieciešamā infrastruktūra un tiek izstrādāti gala risinājumi
Šīs tēmas kļūst aktuālākas arvien vairāk uzņēmumiem, jo kļūt efektīvākiem ir ekonomisks izaicinājums. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Lattelecom korporatīvās attīstības direktors Krists Avots. Vairāk par to, kā lietu interneta sensori var palīdzēt panākt kardināli jaunu efektivitātes izrāvienu, uzlabot satiksmi pilsētā un gaisa kvalitāti birojā, viņš stāsta intervijā.
Kas jūsu skatījumā ir viedpilsēta?
Tas ir dzīvs organisms vai sistēma, kura analizē procesus, kas tajā notiek, un nepārtraukti tiek uzlabota un vadīta atbilstoši tam, ko cilvēki dara. Tai ir daudz dažādu izpausmju un dimensiju. Piemēram, Nīderlandē piejūras pilsētās aktīvi tiek izmantotas pilsētas līmeņa sensoru sistēmas, kas skatās, vai kaut kur ir plūdi, kā tiek radīti atkritumi, kur plūst satiksme. Visi šie dati tiek izmantoti, lai vadītu pilsētu un preventīvi risinātu problēmas.
Kad sabiedrībā sāka runāt par viedo pilsētu? Kad tas kļuva aktuāli?
Termins kā tāds dzīvo vismaz piecus gadus. Pēdējos gados tehnoloģijas straujāk ir gājušas uz priekšu, lai varam runāt par reāliem ikdienā lietojamiem piemēriem. Pasaulē vēl joprojām lielā tendence ir urbanizācija – lielās pilsētas kļūst arvien lielākas. Ja paskatāmies uz Latviju, lai arī salīdzinoši Rīgas iedzīvotāju skaits strauji neaug, tomēr lielāks īpatsvars dzīvo lielajās pilsētās. Tas sev līdzi nes cita līmeņa izaicinājumus - kā pārvaldīt vidi, kurā dzīvojam. Jo lielāka urbanizācija, jo būtiskāka loma ir publiskajiem pakalpojumiem, lai pilsēta spētu funkcionēt.
Kāda ir Lattelecom pieredze ar viedpilsētu risinājumiem? Kādus produktus esat izstrādājuši?
Pirmkārt, mēs nodrošinām lietu interneta infrastruktūru, kas paredzēta tieši sensoru sistēmām. Lietu interneta tīkls ir atvērts, kas nozīmē, ka dodam iespēju citiem uzņēmumiem, kas izstrādā gala risinājumus, izmantot šo tīklu – līdzīgi kā katrs mājās var pieslēgties optikas tīklam, un tas, ko dari ar datoru savās mājās, ir brīva izvēle. Šobrīd pievēršam uzmanību ekosistēmas attīstīšanai un gala risinājumiem. Mēs apzināmies, ka vieni paši visus risinājumus neieviesīsim un tas nemaz nav vajadzīgs, tieši otrādi – spēks ir attīstītā ekosistēmā.
Gala risinājumu jomā strādājam ar dažādu sensoru integrāciju un izstrādājam dažādas aplikācijas. Šobrīd mūsu primārais fokuss ir energoefektivitāte. Piemēram, staigājot pa mūsu centrālo biroju, pie sienām var redzēt gan CO2 un mitruma, gan temperatūras sensorus. Mēs apkopojam datus, kādā veidā patērējam energoresursus, kā tiek noslogota ēka, vai telpās ir pietiekami kvalitatīvs gaiss utt. Šī informācija ļauj līdzsvarot energoresursu patēriņu ar cilvēku komfortu.
Runājot par viedo pilsētu, nonākam pie sensoriem un lietu interneta. Kas ir kas?
Lietu internets ir tehnoloģiju kopums, kas rada iespēju izstrādāt dažādus risinājumus, tostarp pilsētas līmenī. Viedā pilsēta ir risinājumu kopums, savukārt lietu internets veido infrastruktūru, kas nodrošina, ka tas viss darbojas.
Lattelecom pirms pusotra gada sāka strādāt pie sava lietu interneta tīkla. Cik tālu šobrīd esat tikuši ar šo projektu?
Pirmsākumi lietu interneta virzienā bija pirms trim gadiem, kad sākām piedāvāt attālinātu skaitītāju nolasīšanas iespēju. Šobrīd esam noslēguši pirmo lielo infrastruktūras izvēršanas cēlienu, līdz ar to Rīgas reģionā un arī 15 pilsētās Latvijā ir izveidots lietu interneta tīkla pārklājums. Šobrīd mēs vairāk pievēršamies tieši gala aplikāciju izstrādei – nesen palaidām jaunu platformu sensoru datu savākšanai un vadībai, kur katru nedēļu liekam klāt specifiskus blokus konkrētu uzdevumu veikšanai. Līdz gada beigām vēlamies ieviest 20 gala risinājumus.
Kādā stadijā vispār ir lietu internets? Pašos pirmsākumos, vai varbūt viss jau ir sasniegts?
O nē, vēl ļoti daudz ko var sasniegt! Lai gan terminu līmenī lietu internets un viedpilsēta ir gadus piecus bijuši gana populāri, šobrīd esam lielā starta šāviena sākumā – ir infrastruktūra, sāk veidoties ekosistēma, rodas gala risinājumi, aizvien vairāk uzņēmumiem šīs tēmas kļūst aktuālākas.
Tas saistīts ar to, ka, no vienas puses, kopējs ekonomiskais izaicinājums ir kļūt arvien efektīvākiem, bet, no otras puses, dažādas Eiropas direktīvas lieliem uzņēmumiem uzliek par pienākumu monitorēt, kā tiek patērēti dažādi resursi, un parādīt, ka tie kļūst efektīvāki.
No savas puses piedāvājam infrastruktūru, bet mūsu prioritāte ir attīstīt ekosistēmu un sadarboties ar citiem Latvijas uzņēmumiem, kas izstrādā lietu interneta risinājumus. Es ticu, ka tie ir ļoti eksportspējīgi risinājumi, ko varam piedāvāt citām valstīm.
Plašāk lasiet intervijā Sensori ērtākai dzīvei pilsētā pirmdienas, 19. marta, laikrakstā Dienas Bizness!