Jau trešo gadu pēc kārtas eirozonā un Eiropas Savienībā kopumā notiek ekonomikas atlabšana. Tā turpināsies arī nākamgad – tikpat pieticīgā intensitātē kā šogad – lai arī stāvoklis pasaules ekonomikā kļūs arvien sarežģītāks, jaunākajā prognožu pārskatā informē Eiropas Komisija (EK).

Šogad naftas cenu samazināšanās, atbalstošas monetārās politikas un relatīvi zemas eiro ārējās vērtības ietekmē ekonomikas atlabšana ir bijusi noturīga un aptvērusi plašu dalībvalstu loku. Tomēr tā joprojām norit lēni, uzsver eksperti.

Pozitīvo faktoru ietekme mazinās, un vienlaikus rodas jauni sarežģījumi, piemēram, izaugsmes palēnināšanās jaunietekmes tirgus ekonomikas valstīs un pasaules tirdzniecībā, kā arī joprojām pastāvošā ģeopolitiskā spriedze. Ir sagaidāms, ka 2016. un 2017. gadā citu faktoru, piemēram, pieaugošas nodarbinātības un līdz ar to augstāku reālo izmantojamo (pēcnodokļu) ienākumu, labvēlīgāku kreditēšanas noteikumu, parādsaistību apjoma samazinājuma un ieguldījumu apjoma pieauguma ietekmē ekonomikas izaugsme būs pietiekama, lai atsvērtu minētos sarežģījumus. Dažās valstīs izaugsmi papildus balstīs strukturālo reformu pozitīvā ietekme.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 3,2%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Ceturtdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad paātrināsies līdz 3,5%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad būs 2,2% un nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2%, bet bezdarbs samazināsies līdz 9,2% šogad un 8,7% nākamgad, lēš EK.

Abās pārējās Baltijas valstīs EK prognozē lēnāku ekonomikas izaugsmi nekā Latvijai.Lietuvā EK sagaida 2,9% IKP pieaugumu šogad un 3,1% kāpumu nākamgad. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2%. Savukārt bezdarbs šogad saruks līdz 7,6% un nākamgad samazinājums turpināsies līdz 7,2%, lēš EK.

Igaunijā šogad tiek prognozēta 2,3% ekonomikas izaugsme, kas nākamgad sasniegs 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,3%, bet nākamgad - 2,9%. Savukārt bezdarbs pieaugs no 7,7% šogad līdz 8,6% nākamgad, paredz EK.EK pavasara ekonomikas prognozēs tiek lēsts, ka gan šogad, gan nākamgad Eiropas Savienības (ES) kopējā ekonomikas izaugsme būs 1,9%, savukārt eirozonā tā šogad būs 1,7%, bet nākamgad - 1,8%.Inflācija ES šogad tiek gaidīta 1,8% apmērā, bet nākamgad - 1,7%, savukārt eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm būs attiecīgi 1,6% un 1,3%. Bezdarbs ES samazināsies no 8% šogad līdz 7,7% nākamgad, bet eirozonā - no 9,4% šogad līdz 8,9% nākamgad.

Eiropas Komisijas (EK) ziemas prognoze norāda uz to, ka vispārējās izaugsmes perspektīvas kopš rudens nav stipri mainījušās, bet – galvenokārt ārējo faktoru ietekmē – ir pieaudzis risks, ka izaugsme neatbildīs prognozēm, informē EK.

Sagaidāms, ka izaugsme eirozonā šogad palielināsies līdz 1,7 % (pagājušajā gadā – 1,6 %) un 2017. gadā sasniegs 1,9 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomikas izaugsme šogad saglabāsies stabila 1,9 % līmenī un nākošgad pieaugs līdz 2%.

Sagaidāms, ka atsevišķi faktori, kas veicina izaugsmi, izpaudīsies spēcīgāk un ilgāk, nekā tika paredzēts iepriekš. Šie faktori ir zemās naftas cenas, labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un zemais eiro valūtas kurss. Vienlaikus ekonomikas riski kļūst izteiktāki un parādās jauni izaicinājumi: lēnāka izaugsme Ķīnā un citās attīstības ekonomikās, vāja globālā tirdzniecība, kā arī ģeopolitiskā un ar politiku saistītā nenoteiktība.

Eiropas Komisija (EK), nākot klajā ar rudens ekonomikas politikas paketi, aicinājusi eirozonas dalībvalstis pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Kā informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ieteikumā par eirozonas ekonomikas politiku ir sniegti konkrēti ieteikumi eirozonas dalībvalstīm par aspektiem, kas ietekmē eirozonas darbību kopumā. Šogad tajā sniegtas arī politikas norādes par prioritātēm, kas eirozonas dalībvalstīm būtu jāievēro nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos.

Ieteikumā eirozonas dalībvalstis tiek aicinātas nodrošināt, ka to fiskālā politika 2021.gadā joprojām ir stimulējoša. Turklāt dalībvalstis aicinātas pārorientēt fiskālo politiku uz piesardzīgu vidēja termiņa mērķu sasniegšanu, tiklīdz to ļaus epidemioloģiskie un ekonomiskie apstākļi.

Vislabākā sociālā programma ir darbs visiem; lai to nodrošinātu politiķiem jākoncentrējas uz investīcijām, nevis uz pārlieku taupīšanu.

Tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas izriet arī no jaunākā OECD nodarbinātības apskata 2014. gadam. Par esošo situāciju darba tirgū minētais OECD apskats neatstāj lielu vietu optimismam, jo paredz, ka bezdarbs OECD valstīs līdz pat 2015. gada beigām saglabāsies virs pirmskrīzes līmeņa. Šajās valstīs pašlaik bez darba ir 45 miljoni cilvēku jeb par 17 miljoniem vairāk nekā 2007. gadā un nākamā gada beigās šis skaitlim neprognozē būtisku samazinājumu. Vidējais bezdarbs OECD valstīs samazinās ļoti lēnām – no 7,4% šā gada vidū līdz 7,1% 2015. gada beigās. Te gan jāpiebilst, ka bezdarba situācija starp šīs savienības valstīm ir stipri atšķirīga. Vissliktākā situācija ir Grieķijā un Spānijā, kur, neskatoties uz nelielu bezdarba samazinājumu, bez darba joprojām ir aptuveni 25% darbaspējīgo iedzīvotāju. Taču arī Itālijā, Portugālē, Slovēnijā un Slovākijā bezdarbs pārskatāmā laika periodā, visticamāk, nesaruks zem 10%, kamēr, piemēram, Vācijā tas varētu paslīdēt pat zem 5% robežas.

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Latvijā šā gada oktobrī bezdarba līmenis bija 8,2%, kas bija astotais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, ceturtdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis oktobrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā - 11,1%, Horvātijā - 10,5%, Kiprā - 10,2%, Francijā - 9,4%, Somijā - 8,7%, kā arī Portugālē - 8,5%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis oktobrī reģistrēts Čehijā - 2,7%, Maltā - 3,5% un Vācijā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada desmitajā mēnesī bija 7,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, oktobrī samazinājies no 7,5% līdz 7,4%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada novembra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs oktobrī samazinājies no 8,9% līdz 8,8%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. Pērn oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Latvijā pērn novembrī bezdarba līmenis bija 8,1%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde «Eurostat».

Pēc «Eurostat» datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis novembrī bijis Spānijā - 16,7%, Itālijā un Kiprā - 11%, Horvātijā - 10,4%, Francijā - 9,2%, Somijā - 8,4%, kā arī Portugālē - 8,2%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis novembrī reģistrēts Čehijā - 2,5%, Vācijā un Maltā - 3,6%.

Lietuvā bezdarba līmenis pērnā gada vienpadsmitajā mēnesī bija 7%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, novembrī samazinājies no 7,4% līdz 7,3%, kas zemākais līmenis kopš 2008.gada oktobra. 2016.gada novembrī bezdarba līmenis ES bija 8,3%.

Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarbs novembrī samazinājies no 8,8% līdz 8,7%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada oktobrī bezdarba līmenis eirozonā bija 9,8%.

Pasaules ekonomikas lielākās galvassāpes ir valdošā piesardzība, uzskata SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ekonomikas politikas pasākumu klāsts izaugsmes stiprināšanai retinās, kā arī sarūk esošo efektivitāte. Tomēr iespējas pilnībā vēl nav izsmeltas. Tikmēr globālā ekonomika turpmāko divu gadu laikā turpinās saņemt atbalstu no monetārās ekspansijas un pārliecinošās ASV atveseļošanās. Joprojām visas pazīmes liecina, ka turpmākā izaugsme saglabāsies gausa. Atspaids mājsaimniecību pirktspējai un investīciju apetītei būs zemākas energoresursu cenas. Tas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu grupai ļaus palielināt IKP par 0,5 procentpunktiem. Taču pasaules ekonomiku turpina nospiest parādu slogs un lēnais ienākumu pieaugums, sarežģījumi strauji augošajās ekonomikās, zema investīciju apetīte, labklājības nevienlīdzība, kā arī ģeopolitiskā nenoteiktība. Šie faktori rada ievērojamu ilgstoši vāja pieprasījuma un deflācijas risku.

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Maijā eirozonas bezdarba līmenis nemainījās un bija 11,6%, liecina jaunākie Eurostat dati.

Šajā gadā kopumā bezdarba līmenis tiek prognozēts 11,7% un līdz 2016. gadam tas samazināsies vien līdz 11,3%, uzskata Bloomberg aptaujātie eksperti.

Reģiona valstīs ļoti krasi atšķiras bezdarba līmenis – zemākais bijis 4,7% Austrijā, bet augstākais – 25,1% Spānijā.

Nedaudz samazinājies jauniešu bezdarbs – no 23,4% līdz 23,3%.

«Augstais bezdarbs ir liels risks ekonomikas atveseļošanās procesam un dažās Eiropas daļās tā visdrīzāk jau ir strukturāla problēma,» uzskata Nordea Bank analītiķis Suvi Kosonens. «Nākamo mēnešu laikā tas var nedaudz samazināties, taču tas turēsies augsts daudz ilgāk, vismaz vēl gadu,» pieļauj eksperts.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome drīz sāks mazināt procentu likmes, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas prezidents un ECB Padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Pagājušajā nedēļā ECB Padome apsprieda eirozonas ekonomikas attīstības prognozes un nolēma atstāt eiro procentu likmes nemainīgas 4% līmenī.

Kazāks norāda, ka eirozonā inflācija kļūst arvien lēnāka un tuvojas 2% mērķim. Vienlaikus vārgums ekonomikā ir ievilcies, un arī šogad strauju izaugsmi neredzēsim. Lai gan darba tirgū redzams neliels atslābums, darba tirgus joprojām ir spēcīgs un bezdarbs ir vēsturiski zemos līmeņos, savukārt algu kāpums ir straujāks par cenu kāpumu, un iedzīvotāju pirktspēja pamazām atgūstas no inflācijas šoka.

Februārī inflācija eirozonā atkāpās līdz 2,6%, bet Latvijā tā bija vien 0,6%, atzīmē Kazāks. Dabasgāzes cenas gada sākumā ir būtiski zemākas par prognozēto, un ir viens no iemesliem, kāpēc inflācijas prognoze eirozonai šim gadam tika samazināta uz 2,3%. Tas nozīmē, ka jau gada otrajā pusē inflācija eirozonā varētu pietuvoties 2%. Prognoze 2025.gadam un 2026.gadam ir attiecīgi 2% un 1,9%. Ja prognoze piepildīsies, tad inflācijas mērķis - eirozonā vidējā termiņā simetriski ap 2% - būs sasniegts aptuveni trīs gadu laikā, kas ir pieņemams laika posms vidējam termiņam, skaidro Kazāks.

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) eirozonas makroekonomikas pētījums Eurozone Economic Forecast paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs 3.4%, tādējādi samazinot iepriekš izteikto 4.1% IKP izaugsmes prognozi. Latvijas IKP izaugsmes prognoze pārskatīta Krievijas ekonomikas apstākļu pasliktināšanās un Ukrainas krīzes radītās nenoteiktības dēļ, kas negatīvi ietekmē tirdzniecības vidi un uzņēmēju noskaņojumu.

Tomēr, EY pētnieki atzīmē, ka jau 2015. gadā Latvijas ekonomika atgriezīsies pie 5% izaugsmes tempa, kam pamatā būs eksporta izaugsme, eiro valūtas priekšrocību izmantošana (zemas procentu likmes un samazināts valūtas risks) un politiskās nenotiektības mazināšanās pēc šī gada vēlēšanām. Arī laikā no 2016. līdz 2018. gadam Latvijas IKP augs aptuveni 5% līmenī.

EY pētījums paredz, ka, ekonomikai augot, bezdarba līmenis samazināsies šogad līdz 11%, bet jau nākamgad nokritīs zem 10% robežas un būs 9.7%, kam sekos turpmāka bezdarba samazināšanās līdz 8.2% 2016. gadā un 8% 2017. gadā.

«Nākotnes izaugsmei svarīgi ir nodarbinātības dati. Lai arī Latvijā bezdarba rādītāji nav īpaši zemi, darbaspēka pieejamība jau kļūst arvien ierobežotāka, ņemot vērā lielo skaitu cilvēku, kam nav tirgus prasībām atbilstošu prasmju.

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Kad 2015. gada martā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu par valsts vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) sākšanu, to pavadīja arī solījums programmu turpināt līdz 2016. gada septembra beigām vai līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim (inflācija tuvu, bet zem 2% līmeņa).

Šomēnes varam atzīmēt datumu, kad sākotnēji bija paredzēts eirozonas centrālo banku PSPP noslēgums.

Bet programma tomēr turpinās.

Varam konstatēt, ka acīmredzot nav izpildījies otrais priekšnosacījums: ECB Padome, kuras sastāvā ir arī Latvijas Bankas prezidents, nav guvusi pārliecību, ka vērojama noturīga inflācijas tuvināšanās 2%. Programmas izbeigšanas vietā tā ir pagarināta par sešiem mēnešiem, ir palielināts pirkto vērtspapīru mēneša apjoms, paplašināts pērkamo vērtspapīru loks, samazinātas procentu likmes un uzsākta jauna programma (TLTRO II). Arī 2016. gada 8. septembra sēdē ECB Padome apstiprināja, ka visi uzsāktie pasākumi turpinās. Un kāds ir tā visa rezultāts?

Pasaules ekonomikas izaugsmes pamati pakāpeniski nostiprinās, taču process nerit raiti, vērojami atslābumi, un tas joprojām ir atkarīgs no vērienīgās ekspansīvās monetārās politikas, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Pamazām noslēdzas fiskālās taupības periods gan Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), gan Eiropā, bet publiskā sektora parāds joprojām ir ļoti augsts. Ir vērojamas skaidras pārmaiņas pasaules ekonomikas izaugsmes virzošo spēku rindās. Uzsvars no strauji augošajām ekonomikām ir novirzījies uz turīgāko Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstīm, saka eksperts.

Taču tas rada jaunus jautājumus, kā dēļ uzmanību nāktos veltīt, lai koncentrētos uz ilgtermiņa globalizācijas, globālās recesijas un krīzes politikas seku izvērtēšanu. Tas ietver pārvērtēt nodarbinātības politiku, ienākumu un turības sadalījumu sabiedrībā, inflācijas virzošos faktorus, centrālo banku politiku, kā arī ilglaicīgi noturīgas zemas izaugsmes (stagnācijas) riskus. Nav šaubu, ka ir pienācis laiks, lai pastāvošais skatījums tiktu pārvērtēts, saka eksperts.

Latvijā martā bezdarba līmenis bija 9%, kas bija septītais augstākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, par kurām pieejami dati, otrdien informēja ES statistikas pārvalde "Eurostat".

Pēc "Eurostat" datiem, augstāks nekā Latvijā ES dalībvalstu vidū bezdarba līmenis martā bijis Spānijā - 18,2%, Kiprā - 12,5%, Itālijā - 11,7%, Horvātijā - 11,3%, Francijā - 10,1%, kā arī Portugālē - 9,8%.

Savukārt zemākais bezdarba līmenis martā reģistrēts Čehijā - 3,2%, Vācijā - 3,9% un Maltā - 4,1%.

Lietuvā bezdarba līmenis šā gada trešajā mēnesī bija 8,1%.

ES vidēji bezdarbs, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, martā bija 8%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā februāri un zemākais bezdarba līmenis blokā kopš 2009.gada janvāra. 2016.gada martā bezdarba līmenis ES bija 8,7%. Eirozonas 19 dalībvalstīs vidēji bezdarba līmenis martā saglabājās februāra līmenī un bija 9,5%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada aprīļa. Pērn martā bezdarba līmenis eirozonā bija 10,2%.

Neskatoties uz politisko nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte, piemēram, Ķīnā, Japānā un eirozonā, kā arī ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, ir bijusi pārsteidzoša, jaunākajā SEB ekonomikas apskatā Nordic Outlook norāda eksperti.

Pateicoties labvēlīgajai situācijai darba tirgū, pieaugošai resursu izmantošanai un tirdzniecībai, kā arī sparīgam aktīvu cenu kāpumam, izaugsme ir nostiprinājusies. Tajā pašā laikā, paralēli ģeopolitiskiem riskiem, pastāv arī sociālās problēmas, piemēram, ekonomiskā nevienlīdzība, iedzīvotāju novecošana un darbavietu zudumi, ko rada digitalizācija un automatizācija.

Šobrīd deflācijas un lejupslīdes riski ir mazinājušies, tomēr joprojām ir iemesli turpināt ekspansīvas monetārās politikas īstenošanu.

Taču arvien grūtāk ir attaisnot tās ekstrēmākās formas. Kopš 2008. gada centrālās bankas ir emitējušas 15 triljonus ASV dolāru, kas ir vienāds ar 20% no pasaules akciju tirgus kapitalizācijas. Līdz 2018. gada beigām apjoms pieaugs līdz apmēram 16 triljoniem USD. Tādējādi monetārā politika saglabāsies ekspansīva, bet tiks uzsākti pasākumi politikas turpmākai normalizācijai (stimulējošu obligāciju pirkumu samazināšana / pakāpeniska pārtraukšana un pakāpenisks procentu likmju pieaugums). Inflācija 2017.-2019. gadā palielināsies nedaudz. Pozitīvākas izaugsmes iespējas un ekspansīvas monetārās politikas kombinācija nodrošinās atbalstu akciju tirgiem.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši, teikts jaunākajā AS Swedbank ekonomikas apskatā. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums.

Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3,4% un 3,7% iepretim 3,1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

No 4. līdz 5. decembrim Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un citi ministrijas pārstāvji piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Briselē, Beļģijā, informē Finanšu ministrija.

Eirogrupas laikā plānots pārrunāt aktuālākos ekonomikas un finanšu jautājumus, tostarp Grieķijas esošo situāciju, Kipras un Spānijas pēc-programmas uzraudzību, tematiski diskutējot par nodarbinātību un izaugsmi un vērtējot paveikto nodokļu plaisas mazināšanas kontekstā. Turpinājumā plānots apspriest Eirozonas Budžeta plānu projektu un budžeta situācijas un tālākās perspektīvas vērtējumu, apstiprināt Eirogrupas darba programmas projektu 2018.gada pirmajam pusgadam.

Tā kā esošā Eirogrupas prezidenta Jerūna Deiselblūma (Jeroen Dijsselbloem) pilnvaru termiņš ir beidzies, plānots, ka sanāksmes laikā notiks jaunā Eirogrupas prezidenta vēlēšanas. Jaunais prezidents tiks ievēlēts ar Eirozonas ministru vienkāršo balstu vairākumu uz nākamo 2,5 gadu termiņu. Starp 4 amata pretendentiem ir arī Latvijas finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pārējie pretendenti ir Pjērs Gramenja no Luksemburgas, Peters Kažimīrs no Slovākijas un Mario Senteno no Portugāles.

Beidzot pilnasinīgam monetārajam eksperimentam ļaujas Eiropas centrālie baņķieri; mērķis paliek reģiona ekonomikas atveseļošana

Eiropas Centrālā banka (ECB) šomēnes paziņojusi, ka oktobrī sāks īstenot ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru uzpirkšanas programmu jeb ABS programmu. Līdz ar to skaidrs – ECB uzskata, ka situācija eirozonas tautsaimniecībā ir tik draņķīga, ka tai var turpināt palīdzēt tikai ar eiro drukāšanu. Lai gan sīkākas ECB likviditātes radīšanas detaļas tiks publicētas vien oktobrī, pagaidām ir noprotams, ka ECB no reģiona finanšu iestādēm ABS ietvaros uzpirks vērtspapīrus, kuri nodrošināti ar banku izdotajiem aizdevumiem (kredītkaršu parādiem, arī hipotekārajiem aizdevumiem utt.). Tiek lēsts, ka šī programma varētu būt 500 miljardu līdz viena triljona eiro apmērā.

Eirozonas inflācija vidējā termiņā būs augstāka par iepriekš prognozēto naftas cenu pieauguma dēļ, taču ilgtermiņa inflācijas prognozes saglabājušās nemainīgas, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) aptaujāto ekspertu aplēses.

Saskaņā ar ECB veikto ekspertu aptauju inflācijas līmenis eirozonā šogad veidos 1,4%, 1,5% nākamgad un 1,6% 2019.gadā.

Nākamā un 2018.gada inflācijas prognozes paaugstinātas attiecīgi par 0,2 un 0,1% procentpunktu.

Tikmēr vidējās inflācijas ilgtermiņa prognoze 2021.gadam saglabāta 1,8% apmērā.

Savukārt eirozonas ekonomikas izaugsmes prognoze nākamajam gadam paaugstināta par 0,1 procentpunktu - līdz 1,5%.

Nākamajā un 2019.gadā eirozonas ekonomikas pieaugums saglabāsies 1,5% apmērā.

Toties bezdarbs eirozonā nākamgad saruks līdz 9,2%, salīdzinot ar 9,5% šogad. Eksperti 2019.gadam prognozē bezdarbu Eiropas vienotās valūtas savienībā 8,9% līmenī.

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.