Parādu krīze un taupības pasākumi ietekmējuši arī Eiropas atbalstu nabadzīgajām valstīm. Aizvadītajā gadā atbalsta programmu apjoms samazinājies par 700 miljoniem eiro, atsaucoties uz palīdzības organizācijas One apkopotajiem datiem, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.
Kopumā Eiropa trešās pasaules valstu attīstībai piešķirtos līdzekļus pērn samazinājusi par 1,5%. «Galvenais Eiropas ekonomikas krīzes trieciens vērsts pret vieniem no pasaules nabadzīgākajiem iedzīvotājiem,» norāda organizācija.
Lielāko pasaules nabadzīgajām valstīm atvēlēto līdzekļu samazinājumu veikusi Spānija un Grieķija. Iepriekš Madrides piešķirto līdzekļu apjoms bija sestais lielākais starp Eiropas Savienības valstīm, taču vēlāk Spānija to samazināja par trešo daļu.
Tāpat organizācija norāda, ka ES līdz 2015. gadam var nesasniegt savu izvirzīto mērķi – palīdzības atvēlēšanu 0,7% apmērā no ekonomikas jaudas. Organizācija paudusi arī satraukumu par to, ka Eiropa no šādas apņemšanās varētu pilnībā atteikties. Tāpat One brīdinājusi, ka Eiropas taupības pasākumi «var izlīt pār dzīvības glābjošām programmām».
«Kad Eiropas līderi mobilizē ievērojamas summas, lai glābtu savus kaimiņus, viņi nedrīkst aizmirst solījumus Āfrikai,» klāstīja palīdzības organizācijas One izpilddirektors Adrians Lovets (Adrian Lovett). «Lai gan pēdējo gadu laikā Āfrikā ir panākts jūtams progress, joprojām miljoniem cilvēku ir atkarīgi no palīdzības programmām,» tā A. Lovets.
Pētījuma autori skaidro, ka no finansējuma samazināšanas visvairāk cietīs nabadzīgās Āfrikas valstis, kā, piemēram, Mozambika, Tanzānija un Malāvi, vēsta BBC.
Līdzīgus secinājumus izdarījusi arī organizācija AidWatch, kas pavēstījusi, ka palīdzības programmu samazināšana Eiropā kļuvusi par «ieradumu». Aizvadītajā gadā programmu apjomu samazinājušas 11 Eiropas valstis, bet deviņas to plānojot izdarīt šogad.
Lielākās palīdzības piešķīrējas nabadzīgajām valstīm bijušas Vācija (0,39% no valsts ienākumiem), Lielbritānija (0,55%) un Francija (0.42%). Palīdzības programmas bieži ir tikušas arī kritizētas par to, ka piešķirtie resursi nereti tiek izšķērdīgi izplatīti, kā arī atradina valstis no savu pienākumu uzņemšanās.