Nekustamais īpašums

Briti Latvijā nopirktos dzīvokļus pārdot negrasās; īrēt gribētāji stāv rindā

NOZARE.LV,17.02.2012

Jaunākais izdevums

Nevienu no Latvijā iegādātajiem dzīvojamajiem īpašumiem Lielbritānijas uzņēmums One Baltic Investment Group (One Baltic) tuvāko gadu laikā neplāno pārdot, visi īpašumi tiek izīrēti, sacīja One Baltic izpilddirektors Jurijs Ušeņins.

«Investīciju projektus Rīgā neuztveram kā spekulatīvus projektus, One Baltic stratēģija neparedz īstermiņa investīcijas, piemēram, - šodien nopirkām, rīt pārdodam. Lielākā daļa One Baltic nopirkto kvadrātmetru ir tādi kā Kaivas ielā 50 - nepabeigti dzīvokļi bez apdares, kurus iepriekšējais īpašnieks nav spējis pabeigt. One Baltic sadarbībā ar vietējām būvfirmām veic dzīvokļu apdari un tad tos piedāvā īres tirgū,» skaidroja Ušeņins.

Viņš piebilda, ka One Baltic cenšas ieviest jaunievedumus Latvijas īres tirgū, piemēram, jau veicot Mārupē iegādāto dzīvokļu apdares darbus, potenciālajiem īrniekiem tika piedāvāts - ja īrnieks vēlas noslēgt ilgtermiņa īres līgumu, piemēram, uz trīs gadiem, tad īrniekam ir dzīvokļa izpirkšanas tiesības. Turklāt pēdējā gada laikā iemaksātā īres maksa tiks skaitīta kā iemaksa par dzīvokļa iegādi.

«Bijām pārsteigti, cik lielu interesi šāds piedāvājums ir izraisījis, un tagad ar pūlēm paspējam tikt galā ar dzīvokļu apdares darbiem, jo īrnieki šos dzīvokļus jau gaida. Jau ir zināmi īrnieki pat tiem dzīvokļiem Mārupē, kuru apdares darbus plānots pabeigt tikai maijā,» sacīja Ušeņins.

Vienīgi jāņem vērā tas, ka uzreiz veikt 353 dzīvokļu apdares darbus, kā tas ir Kaivas ielā 50, ir diezgan grūti, norādīja uzņēmējs. Darbi tiek veikti pakāpeniski, piemēram, Mārupē vienlaikus tiek veikta vienas kāpņu telpas visu dzīvokļu apdare.

«Pabeidzam vienu kāpņu telpu, ķeramies klāt pie nākamās. Šī metode ir labāka, jo daudzās kāpņu telpās jau dzīvo iedzīvotāji un viņi nevēlētos dzīvot būvlaukumā, par kādu māja kļūtu, ja vienlaikus notiktu apdares darbi pilnīgi visos dzīvokļos. Tāpēc One Baltic izvēlas tādas būvniecības kompānijas, kuras darbus var veikt rūpīgi un labā kvalitātē,» piebilda Ušeņins.

Viņš skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāji savā mentalitātē tomēr ir privātīpašnieki, un mentalitāte pārāk ātri nemainās. «Vienkārši tagad ir maz iespēju iegādāties dzīvokli, tāpēc cilvēki ir spiesti īrēt, tāpēc arī aug pieprasījums pēc īres. Jebkurā gadījumā cilvēki domā tā - tagad man vajag kaut kur dzīvot, bet agri vai vēlu kaut ko nopirkšu,» skaidroja Ušeņins.

Vēl viens iemesls, kāpēc aug īres tirgus, ir tas, ka jaunā paaudze redz, kā šis tirgus strādā Rietumeiropā, ASV, un nolemj arī paši visu dzīvi dzīvot īrētā īpašumā, sacīja Ušeņins.

Jautāts, vai One Baltic plānos nav īres bizness Latvijā uz ilgāku laiku par pāris gadiem, Ušeņins sacīja, ka ļoti iespējams, ka kādu objektu One Baltic arī saglabā savā īpašumā uz ilgu laiku, lai nodarbotos tieši ar īres biznesu.

«Visas veiktās investīcijas ir ilgtermiņa, tāpēc mierīgi četrus vai piecus gadus varam vērot tirgu, tā attīstību un atkarībā no situācijas pieņemt lēmumus,» uzsvēra Ušeņins.

Jau ziņots, ka uzņēmums One Baltic Investment Group (One Baltic) gada laikā nekustamo īpašumu iegādē Latvijā investējis aptuveni 40 miljonus eiro (28 miljonus latu).

Patlaban One Baltic jau ir noformējis sākotnējo investīciju portfeli, tāpēc uzņēmums vērtē iespējas tirgū un pirks interesantus dzīvojamo vai biroju ēku objektus, taču konkrēti investīciju apjomu plāni tuvākajam laikam netiek izvirzīti, skaidroja Ušeņins.

Uzņēmums Latvijā ir iegādājies biroju ēkas Tērbatas ielā 14 un Vienības gatvē 87H, dzīvojamās ēkas Raiņa bulvārī 3, Kaivas ielā 50, kompleksu Vāgnera rezidence Vāgnera ielā 18 un 20, kā arī ēku Zeltrītu ielā 26, Mārupē.

One Baltic tika dibināta nedaudz vairāk nekā pirms gada ar mērķi veikt investīcijas postpadomju valstīs. Patlaban ir projekti Ukrainā, tiek veikts Kazahstānas un Azerbaidžānas nekustamo īpašumu tirgus monitorings, taču pagaidām šajās valstīs investīcijas vēl nav veiktas un tuvākajā laikā netiek plānotas, skaidroja Ušeņins.

Lielbritānijas uzņēmums One Baltic Investment Group specializējas investīcijās un nekustamā īpašuma objektu attīstībā. Uzņēmums fokusējas uz ātri augošiem reģioniem, kur ir ievērojams pieprasījums pēc dzīvojamām un komercplatībām, tāpēc One Baltic investē Baltijas valstīs, Ukrainā un Krievijā. Priekšroka tiek dota dzīvojamiem un biroju īpašumiem, ieguldot naudu gan pabeigtos objektos, gan celtniecības stadijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Vai, tavuprāt, Latvijā ir augsta tolerance pret nodokļu nemaksāšanu?

Ilze Zeltkalne, rokasgrāmatu redaktore,13.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedomājies, ka stāvi rindā savā iecienītākajā veikalā, lai samaksātu par izvēlētajām precēm. Rinda ir gara, lēnām virzās uz priekšu. Visiem pašsaprotami, ka rinda jāizstāv un jāsamaksā par izvēlēto preci. Bet pāris kases tālāk ir rinda, kurā katram pircējam ir 20% atlaide. Šī rinda ātri virzās uz priekšu. Ātrā rinda nav paredzēta visiem, bet tikai tiem pircējiem, kuriem šādas tiesības piešķirtas pēc neizpaustiem un slēptiem kritērijiem, ko nezina pārējie veikalā esošie klienti. Vai, tavuprāt, šāda situācija ir godīga? Vai apzinies, kurš samaksā par ātrās rindas 20% atlaidi?

Ja vien veikals nenodarbojas ar labdarību, par 20% atlaidi samaksās tie, kas stāv lēnajā rindā. Godīgi nodokļi un godīgu nodokļu nomaksa būs tikai tad, ja, pēc analoģijas piemērojot veikala dažādo kasu principu, visi veikala pircēji stāvēs vienā rindā

Šim vienkāršajam piemēram fonā ir daudz sarežģītu jautājumu, bet galvenais fakts paliek nemainīgs. Otrās rindas pircējiem atlaidi un iespēju ātrāk izstāvēt rindu ir nodrošinājuši visi, kas par izvēlētajām precēm norēķinās pirmajā rindā. Nedrīkst aizmirst par godīguma iedzīvināšanu nodokļu iekasēšanas procesos. Ar godīgu un caurskatāmu nodokļu administrēšanu var sasniegt ne mazāk ambiciozus mērķus, kā ar veiksmīgu nodokļu sistēmas reformu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Taksometri lidostā: tarifi un kvalitāte visdažādākajā līmenī

Jānis Goldbergs,04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru pakalpojumiem kopš marta vairs nav tarifu «griestu». Taksisti atzīst, ka policija nereti šķir strīdus par pakalpojuma maksu taksometros, kuri ved klientus no lidostas Rīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju jau paguvuši kritizēt ne vien nesamērīgi dārgus braucienus piedzīvojušie klienti, bet arī ministri un Konkurences padome. Lidostas teritorijā uzrunātie taksisti DB uzsvēra, ka strādā godprātīgi un samaksu prasa atbilstoši, bet jukās vainojami politiķi un birokrāti.

Pirmā taksometru rinda sākas krietni pirms starptautiskās lidostas Rīga, un tajā stāv visdažādāko uzņēmumu taksisti. Vairumā gadījumu tie ir mazie uzņēmēji, dažkārt pats uzņēmuma īpašnieks ir arī taksometra vadītājs.

Otrajā rindā, kas parādās tikai lidostas Rīga teritorijā, stāv Baltic taxi un Red Cab taksometri. Uz durvīm rakstītie izcenojumi rindā neatšķiras, un tā sarūk mazliet ātrāk. Otrās rindas taksistiem nav laika runāt, jo jāuzņem klienti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - būs iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!  

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad...

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie "ATTA" centra Rīgā vairāk nekā 350 cilvēki gaida iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā sākusies jau pirms plkst.9

Pie vakcinācijas centra cilvēki sākuši pulcēties jau pēc plkst.7, bet pēc pāris minūtēm to skaits jau bija sasniedzis 12. Cilvēki turpināja nākt un aizņemt savu vietu rindā. Plkst.8.10 rindā esošo cilvēku skaits jau bija pieaudzis līdz 250 cilvēkiem.

Pirms lielā vakcinācijas centra darbības sākuma pie Zemgales Olimpiskā centra Jelgavā nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem gaidīja iespēju, lai varētu saņemt savu poti pret Covid-19.

Ap plkst.10 Rīgā, pie "ATTA" centra, ārā rindā gaidīja apmēram 600 cilvēku, kuri grib saņemt poti pret Covid-19, novēroja aģentūra LETA.

Vakcinācijas projekta birojs savukārt informē, ka 380 iedzīvotāju jau ir iegājuši vakcinācijas centrā.

LETA jau ziņoja, ka rīta pusē rindā pēc Covid-19 vakcīna "ATTA" centrā var būt jāstāv līdz pat pusotrai stundai. Lielās cilvēku intereses dēļ vakcinācija pret Covid-19 "ATTA" centrā Rīgā sākās vēl pirms oficiālā darba laika sākuma plkst.9.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Iedzīvotāji, kuri atbilst kādai no jau atvērtajām prioritārajām grupām, tiks aicināti tiem paredzētā īpašā rindā, nekādi papildu apliecinājumi par atbilstību prioritārajai grupai netiks prasīti. Īpaša rinda konkrētajā vietā ļaus operatīvāk saņemt vakcīnu salīdzinājumā ar citiem vakcinēties gribētājiem.

Pēc biroja paustā, pārējie vakcinēties gribētāji tiks virzīti pa otru rindu. Vakcinācijai katrā no pilsētām būs iepriekš noteikts vakcīnu apjoms. Brīdī, kad vakcīnu apjoms būs izlietots, vakcinācijas centrs konkrētajā dienā beigs savu darbību.

Sestdien vakcinācijas punkti Rīgā darbosies "ATTA" centrā un Ķīpsalas hallē, Ķīpsalas ielā 8. Vienlaikus atvērti būs arī punkti Jelgavā Zemgales Olimpiskajā centrā, Jūrmalas sporta skolā, Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās Bērzaines ielā 2a un Liepājā - Olimpiskajā centrā Brīvības ielā 39. Strādās arī vakcinācijas punkts Daugavpils sporta kompleksā Parādes ielā 7 un Rēzeknē - Latgales vēstniecībā "Gors".

Svētdien, 18.aprīlī, atvērti būs centri Cēsīs bijušā "Super Netto" veikala telpās un Daugavpils Sporta kompleksā.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šajā nedēļas nogalē brīvo rindu princips paredz, ka vakcinēties ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnu var nākt ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Piektdien, sestdien un svētdien minētajās pilsētās lielajos vakcinācijas centros iedzīvotājiem būs iespēja vakcinēties arī ārpus ierastā prioritāro grupu principa, lai gan prioritāro grupu iedzīvotājus plānots īpaši virzīt uz atsevišķu rindu. "Šajās pilsētās esam aktīvi uzrunājuši prioritāro grupu iedzīvotājus, taču "AstraZeneca" vakcīnu atlikums ļauj nekavējoties vakcinēties arī citiem iedzīvotājiem," skaidro ministrs.

Tas, pēc viņa paustā, īsā laikā nodrošinātu vakcinācijas iestādēs jau iepriekš nogādāto vakcīnu izmantošanu un imunitātes veidošanu sabiedrībā. "Šobrīd esam nodrošinājuši, ka citas vakcinācijas iestādes ir saņēmušas pieprasītās vakcīnas no pēdējām piegādēm tādā apjomā, lai turpinātu prioritāro grupu iedzīvotāju vakcināciju," atzīmē ministrs.

Vakcinācija notiks bez iepriekšēja pieraksta un tiks vakcinēts jebkurš iedzīvotājs, kurš atbilstoši centru darbības dienai un laikam būs ieradies centrā līdz brīdim, kad vakcīnas ir pieejamas. Iedzīvotājiem jāņem līdzi tikai pase vai ID karte.

Katrā centrā plānots izmantot no 390 līdz 2500 vakcīnu devu, un vakcīnu apjoms atkarīgs no centra lieluma un vakcinācijas veicējam pieejamā vakcīnu apjoma. Iedzīvotāji aicināti uz vakcināciju nākt pakāpeniski, visas dienas garumā. Iedzīvotāji tiek īpaši lūgti ievērot divu metru distanci un lietot deguna un mutes aizsegus.

Lai nodrošinātu sekmīgu vakcinācijas procesu visas nākamās nedēļas garumā, iedzīvotāji tiek aicināti nākt un stāties dzīvajā rindā tikai tad, ja tuvākās nedēļas laikā nav jau ieplānots vakcinācijas laiks kādā citā vakcinācijas kabinetā.

Jautājumu gadījumā par centru darbību iedzīvotāji aicināti sazināties pa bezmaksas informatīvo vakcinācijas tālruni 8989.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) ir vērojama liela interese par Aivara Hermaņa režisētās izrādes Brodskis/Barišņikovs biļetēm, novēroja aģentūra LETA.

Kā informēja JRT pārstāve Daiga Bināne, internetā, kur bijusi pieejama puse no visām biļetēm, tās izpirktas 10 līdz 15 minūšu laikā. «Kāda no tām, iespējams, nopirkta vēlāk, ja cilvēkam nebija iespējams pabeigt maksājumu,» stāstīja Bināne.

JRT foajē no rīta bija vērojama rinda, kurā stāvēja aptuveni simts cilvēku. Rindas galā stāvošie uz JRT kasi bija atnākuši, jo biļetes internetā vairs nav bijušas pieejamas. Citus iedvesmojuši vairāki jaunieši, kuri pie teātra durvīm pavadījuši nakti teltī, lai būtu pārliecināti, ka viņi iegūs biļetes uz izrādi.

«Cilvēki mūsdienās biežāk stāv rindā pēc jaunā iPhone. Tam jāmainās,» ilgo stāvēšanu rindā motivēja jaunieši. Viņi piebilda, ka tie cilvēki, kas tagad stāv rindā, iespējams, biļetes nedabūs, bet pašiem tās viņiem jau bija rokā. JRT pārstāve norādīja, ka kasē biļetes vēl ir. Viņasprāt, tās varētu pietikt visiem rindā stāvošajiem interesentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot mājokļu īres cenām, ne viens vien dzīvokļa meklētājs uzdod jautājumu - varbūt tomēr pirkt?

Pēdējos gados īres tirgus bija viens no aktīvākajiem. Pieprasījums ir palielinājies, savukārt piedāvājums sarūk, īpaši tas attiecas uz kvalitatīviem īpašumiem labās vietās, izriet no tirgus speciālistu aptaujas.

Tas ir veicinājis īres cenu palielinājumu, kas varētu turpināties arī šogad. Līdz ar to daudzi vietējie iedzīvotāji, kas meklē sev mājvietu, sāk apsvērt mājokļa iegādi, tomēr ir daži «bet».

Pagājušajā gadā īres cenas ir palielinājušās, taču nevarētu teikt, ka kāpums ir bijis ļoti straujš, saka Kitija Studente, Ober Haus Real Estate Vecrīgas biroja vadītāja. Piemēram, pagājušajā gadā laba divistabu dzīvokļa īre Rīgas centrā izmaksājusi 400-450 eiro mēnesī, bet šobrīd par dzīvokli tiekot prasīti 500 līdz 600 eiro atkarībā no atrašanās vietas un dzīvokļa stāvokļa. Arī mikrorajonos nereti par dzīvokli, par ko pirms gada prasīti varbūt tikai 100 lati, tagad var prasīt uz pusi vai pat divreiz vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdienas rītā trīs Latvijas robežkontroles punktos, gaidot iebraukšanu Krievijā vai Baltkrievijā, rindā kopumā stāv vairāk nekā 1500 kravas auto, liecina Valsts robežsardzes apkopotā informācija.

Vislielākā rinda ir uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Pāternieku robežpunktā savu kārtu gaida 600 kravas auto. Tik liels rindā esošu kravas auto skaits novērojams jau kopš 1.decembra vakara. Vakar no rīta rinda bija nedaudz lielāka - pie robežas savu kārtu gaidīja 660 kravas mašīnas.

Tikmēr Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv tikai nedaudz mazāk kravas automobiļu - to skaits diennakts laikā sasniedzis 590, kopskaitam pieaugot par 160 vienībām. Robežsardzes apkopotajā informācijā redzams, ka kopš 2.decembra pēcpusdienas rindā gaidošo kravas auto skaits pieaudzis ik pa desmit vienībām.

Savukārt Grebņevas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas gaida 390 kravas auto, kas ir par 50 kravas auto vairāk nekā vakar no rīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Meklē īpašumus Rīgas centrā, ko pārveidot par īres namiem

Žanete Hāka,03.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc labu Rīgas centra dzīvokļu iegādes un īres sekmē investoru interesi par namīpašumiem un nepabeigtiem jaunajiem dzīvokļu projektiem, liecina Latio jaunākais mājokļu tirgus pārskats.

«Tā kā pēdējo divu, trīs gadu laikā ir palielinājies pieprasījums pēc kvalitatīvu dzīvokļu iegādes Rīgas centrā, kā arī vērojams stabils pieprasījums pēc šādu dzīvokļu īres, attīstītāji un investori arvien nopietnāk interesējas par nepabeigtām daudzdzīvokļu mājām un rekonstruējamiem namīpašumiem. Ja iepriekš pēc šādu projektu pabeigšanas vai rekonstrukcijas dzīvokļus tajos lielākoties piedāvāja pārdošanā, tad tuvākajā laikā Rīgas centrā tiks izveidoti vairāki īres nami, kuros visus dzīvokļus būs iespējams īrēt,» skaidro Latio tirdzniecības vadītājs Aldis Riekstiņš.

Rīgas centrā dzīvokļus īrēt vēlas gan ārzemnieki, gan arī vietējie iedzīvotāji, un īrnieku pieprasītākie ir kvalitatīvi, labiekārtoti, mēbelēti vienas, divu un trīs istabu dzīvokļi platībā līdz 80 kvadrātmetriem par īres maksu līdz 450–600 eiro mēnesī bez komunālajiem maksājumiem, liecina pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai enerģijas krīze ir īstais brīdis, lai iegādātos mājokli?

Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs,20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis pamatīgas šūpoles, ko raksturo būvniecības materiālu cenu kāpums un darbaspēka trūkums pandēmijas laikā, kā arī enerģijas krīze pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Jautājums par mājokļa pirkšanu vai īrēšanu aktuāls bijis vienmēr, taču ko darīt tiem, kas pēdējos gados krājuši sava mājokļa iegādei un attapušies vienā no svārstīgākajiem tirgus posmiem pēdējā desmitgadē?

Energoresursu krīzes mantojumā dzīvokļu piedāvājumu lamatas

Spītējot pamatīgiem satricinājumiem, nekustamo īpašumu tirgus šogad Latvijā joprojām ir ļoti aktīvs – neskatoties uz izaicinošo ģeopolitisko situāciju un būtisko cenu kāpumu jaunajos projektos, pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bankā Citadele bijis par trešdaļu lielāks nekā pērn. Pēc Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā mājokļu cenas skrējušas debesīs, šobrīd tirgum nonākot situācijā, ka jauno projektu cenas Rīgas mikrorajonos sasniegušas summas, kuras bijām raduši redzēt mājokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojams īres maksas indeksa lēnais pieauguma temps Latvijā

Ksenija Ijevleva, Latio tirgus analītiķe,24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu cenas un īres maksas indeksu līknes 2021.gadā. 4. ceturksnī gandrīz vienādojušās kā Lietuvā, tā Igaunijā, bet tajā pat laikā Latvijā šo divu rādītāju starpība ir tik liela, kā nekad iepriekš.

Īres maksas pieaugums Latvijā ir lēnāks nekā kaimiņvalstīm - pēc Eurostat oficiāliem datiem tas sasniedza tikai 38%, bet Igaunijā 175% u Lietuvā 125%. Mājokļu cenas augšanas temps 2021.gadā pret 2010.gadu Latvijā un Lietuvā bija gandrīz vienā līmenī - 114% un 108%, savukārt Igaunijā mājokļu cenas 11 gadu laikā pieauga par 156%.

lēnu īres maksas līkni Latvijā ietekmē vismaz trīs faktoru grupas.

1. Datu ieguves īpatnības.

Kad rodas jautājums par datiem, vispirms jāaplūko metodoloģija.

Eurostat īres maksas indekss tiek noteikts pēc nekustamo īpašumu sfēras uzņēmumu norādītajām ikmēneša īres cenām nemēbelētiem, labas un ļoti labas kvalitātes īpašumiem. Speciālistiem ir jānorāda īres maksas pēdējo 10 gadu laikā būvētiem vai renovētiem īpašumiem, kas atrodas labos rajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Labāk palikt ES, bet ne par katru cenu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore,23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

Lai gan Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons ir panācis vienošanos, kas ļauj šai valstij palikt ES, ja vien 23. jūnija referendumā briti nelems savādāk, pilnīgi droši to vēl prognozēt nevar.

Apmaiņā pret šo vienošanos briti ir saņēmuši tiesības ierobežot sociālos pabalstus viesstrādniekiem no citām ES dalībvalstīm. Tomēr ES pretinieku balsis Lielbritānijā joprojām ir gana skaļas, ieskaitot Londonas mēru Borisu Džonsonu.

Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir valsts ar ilgstošām demokrātijas tradīcijām un arī tās ekonomikas pienesums Eiropas līmenī nav nebūtisks, Lielbritānijas izstāšanās, protams, kaut kādā mērā vājinātu ES. Tomēr briti būtu lielāki zaudētāji. Neskatoties uz to, ka briti joprojām kavējas savas paputējušās impērijas sapņos, par lielvaru Lielbritāniju var dēvēt vairs tikai no militāro spēku viedokļa, ekonomiski tā labākajā gadījumā atbilst vidusmēra spēlētājam. Ķīna un Indija ar savām ekonomikām jau ir apdzinušas kādreizējo koloniālo lielvaru, pārskatāmā laikā tai, visticamāk, garām aiztrauksies arī Brazīlija un Indonēzija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

Breksits ir katastrofa, no kuras labumu negūs nedz Lielbritānija, nedz Eiropas Savienība (ES), trešdien Eiropas Parlamenta deputātiem sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.

«Es uzskatu, ka Breksita lietā nebūs uzvarētāju. Tā ir situācija, kurā zaudē visi - gan briti, gan ES dalībvalstis,» EP plenārsēdē Strasbūrā sacīja Junkers.

Breksits ir sakāve, par kuru atbildība jāuzņemas abām pusēm, viņš piebilda.

«Kā sacīja pati [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja, briti nekad nav jutušies ērti ES, un 40 gadu laikā viņiem nav dota iespēja justies ērtāk, un tāpēc vainojami ir daudzi,» sacīja EK prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane,07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dzīvokļu rinda Rīgā kopš 2009.gada sarukusi uz pusi

Dienas Bizness,15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes (RD) Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka dzīvokļu rinda kopš 2009. gada sarukusi uz pusi, informē Rīgas dome.

2009.gada 1. janvārī pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājama risināšanai gaidīja 9691 ģimene, bet šā gada 1. janvārī dzīvokļu rindā bija reģistrētas 4584 ģimenes.

Dati liecina, ka 2010. gada 1. janvārī dzīvokļu rindā bija 7991 ģimene, 2011. gadā – 7745, 2012. gadā – 6879, 2013. gadā – 6272, 2014. gadā – 5486 ģimenes.

Lielākā daļa jeb 2401ģimene patlaban ir reģistrēta dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmā kārtām, 1416 personas (ģimenes) gaida rindā uz sociālo dzīvokli, 569 denacionalizētās mājās dzīvojošas ģimenes cer saņemt dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu un 198 ģimenes reģistrētas dzīvojamās telpas izīrēšanai vispārējā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēki vēlēšanu iecirkņos rindā gaida pat stundu

Db.lv/LETA,02.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.Saeimas vēlēšanu iecirknī Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā trešdienas, 1.oktobra, vakarā bija izveidojusies apmēram 120 cilvēku rinda. Šie cilvēki vēlējās nodot glabāšanā savu vēlēšanu balsi, novēroja aģentūra LETA.

Par pilsoņu aktivitāti pārsteigumu pauž gan balsotāji, gan vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja Daina Gulbiņa. Lai nodotu savu balsi glabāšanā, vēlētājiem rindā nākas stāvēt 45 minūtes līdz vienai stundai. Aptaujātie vēlētāji pauda, ka viņiem rindā jāstāv apmēram stunda vai nedaudz ilgāk.

Gulbiņa norādīja, ka atšķirībā no ierastās balsošanas balss nodošana glabāšanā aizņem ilgāku laiku. Viņa pauda savu subjektīvo viedokli, ka vēlētāju aktivitāti ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija un situācija valstī. Gulbiņa pieļāva, ka, ņemot vērā šo pieredzi, nākamajās Saeimas vēlēšanās varētu palielināt darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA «Bonava» labprāt Latvijā būvētu īres mājas, ja izdotos atrast tādu partneri, kas no «Bonava» pirktu uzbūvētos dzīvokļus, lai tos tālāk izīrētu, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Bonava» reģiona prezidents Baltijā un Sanktpēterburgā Maikls Bjorklunds.

«Mums pat obligāti būtu jāstartē īres tirgū, ja vēlamies sasniegt savus mērķus, piedāvājot jaunus mājokļus pēc iespējas lielākam klientu skaitam. Turklāt tas būtu jādara arī tāpēc, ka nākotnē tirgus kļūs sarežģītāks un mums jābūt iespējai piedāvāt cita veida objektus,» skaidroja Bjorklunds.

Tomēr patlaban «Bonava» nav plānu būt par uzbūvēto ēku īpašnieku un apsaimniekotāju, tāpēc attīstītājam ir jāatrod kāds, kas ar to nodarbojas, kāds, kas veic uzbūvētās ēkas izīrēšanu.

Bjorklunds norādīja, ka tā ir normāla biznesa forma ļoti daudzos tirgos, piemēram, Somijā aptuveni 50% dzīvokļu tiek būvēti dažādiem pensiju fondiem, investīciju fondiem, kuri tos iegādājas un pēc tam nodarbojas ar īres biznesu. Vācijā, kur ir ļoti liels kopējais dzīvokļu tirgus - ap 400 000 dzīvokļu gadā -, aptuveni 30% no «Bonava» uzbūvētajiem dzīvokļiem tiek pārdoti uzņēmumiem, kuri tos pēc tam izīrē. Tāpat tas notiek arī Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

YIT celtniecība nākamgad plāno investēt 16 miljonus eiro jauno projektu attīstībā

LETA,04.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un būvfirma SIA YIT celtniecība 2015.gadā zemesgabalu iegādē un jauno projektu būvniecībā plāno investēt 16 miljonus eiro, sacīja YIT celtniecības valdes priekšsēdētājs Andris Božē.

«Aptuveni desmit miljoni eiro tiek investēti katru gadu. Investējam gan zemesgabalos, gan būvniecībā. Šogad kopumā ir investēti 12 miljoni eiro, bet 2015.gadā plānots investēt 16 miljonus eiro. Zemesgabalu iegādei līdz pat 2018.gadam paredzēts katru gadu investēt divus līdz trīs miljonus eiro,» skiaidroja Božē.

Patlaban YIT celtniecība turpina projekta Biķerziedi attīstību Biķernieku ielā, kur tiek būvēta nākamā 65 dzīvokļu māja, un to paredzēts nodot ekspluatācijā 2015.gada vasarā. Tāpat jau ir pabeigts 65 dzīvokļu projekts Midtown Hospitāļu ielā 39, par šo projektu ir liela interese arī no vietējo pircēju puses. Božē sacīja, ka tas ir nedaudz dārgāks projekts, tas nav tik dārgs kā centrā, bet dārgāks nekā guļamrajonos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā un Jūrmalā piektdien ap plkst.13 slēgtas rindas uz masu vakcinēšanas centriem, aģentūra LETA uzzināja Vakcinācijas projekta birojā.

Birojs aicina cilvēkus vairs neierasties uz šiem centriem.

Sestdien, 17.aprīlī centri atsāks darbu plkst.9.

Jau ziņots, ka šodien trīs Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā un Jūrmalā - ir iespēja vakcinēties ikvienam Latvijas iedzīvotājam, aģentūru LETA informēja Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Agnese Strazda.

Rīgā darbosies vakcinācijas punkts "ATTA" centrā Krasta ielā 60, Jelgavā - Zemgales Olimpiskajā centrā Kronvalda ielā 24 un Jūrmalā - Jūrmalas sporta skolā Nometņu ielā 2b.

Vakcinācija minētajās pilsētās notiks no plkst.9 līdz plkst.17.

Vakcinācija tiks veikta ar ražotāja "AstraZeneca" vakcīnām, un iedzīvotāji poti varēs saņemt, ierodoties minēto pilsētu liela mēroga vakcinācijas centros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Dzīvokļi Tallinā ieinteresējuši Somijas investorus

Gunta Kursiša,25.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investori no Somijas vēl aizvien par pievilcīgām uzskata jaunu dzīvokļu cenas Tallinā, daži no Somijas investoriem Tallinas jaunceltnēs iegādājušies pat desmit dzīvokļus vienlaikus, citējot laikrakstu Aripaev, vēsta BBN.

Nekustamo īpašumu kompānijas 1Partner Kinnisvara pārstāvis Kristians Aiters (Christian Ayter), kas konsultē klientus no Somijas, norādīja, ka viens no iemesliem, kādēļ Somijas investori vēl aizvien ir ieinteresēti iegādāties dzīvokļus Tallinā, ir tāds, ka Igaunijas galvaspilsētā dzīvokļu īres maksa ir augstāka nekā Helsinkos, turklāt īpašuma vērtība palielinās.

Kāds Somijas investīciju fonds Tallinā ir iegādājies četrus dzīvokļus, un patlaban vēlas iegādāties vēl 16. Vidēji iegādājamo dzīvokļa cena ir ap 130 tūkstošiem eiro, stāsta 1Partner Kinnisvara konsultants.

«Pārsvarā kompānija raugās pēc divistabu dzīvokļiem dārgos centra rajonos,» stāsta konsultants. Viņš atklāj, ka kāds cits privāts investors jau iegādājies piecus dzīvokļus un vēlas pirkt vēl 15.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā

Lelde Petrāne,20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būs aktīvs vēl pāris gadus, pēc kuriem var iestāties kritums, liecina Kantar TNS dažādu iedzīvotāju pētījumu par vajadzībām nekustamo īpašumu tirgū dati.

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar TNS, šā gada septembrī aptaujājot vairāk nekā 2000 Latvijas iedzīvotājus, to skaitā aptuveni 800 rīdziniekus, ir secinājusi, ka tuvāko pāris gadu laikā dzīvokļu Rīgā pirkšanas tirgus varētu būt augošs – daudz vairāk ir to iedzīvotāju, kas plāno pirkt dzīvokļus, nekā to, kas jau ir nopirkuši pēdējo pāris gadu laikā. Pētījuma dati liecina, ka kopš 2016.gada Rīgā dzīvokļus ir pirkuši aptuveni 30 tūkstoši ģimeņu, savukārt laikā līdz 2020.gadam dzīvokļus Rīgā plāno pirkt apmēram 50 tūkstoši ģimeņu.

Tomēr Kantar TNS eksperti secina, ka pēc 2020.gada varētu mazināties pieprasījums pēc dzīvokļiem Rīgā, jo samazināsies potenciālo pircēju skaits – nekustamo īpašumu darījumu tirgū ienāks nu jau šajā gadsimtā dzimušo jauniešu mazskaitlīgākā (salīdzinot ar esošo) paaudze, kā arī vairāk iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 40 gadiem pārcelsies uz Pierīgu vai reģioniem, nekā no reģioniem ienāks Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru