Žozē Manuels Barrozu, visticamāk, saglabās Eiropas Komisijas vadītāja posteni, par to vienojušies Eiropas Savienības līderi, ziņo Reuters.

Jau iepriekš ES līderi vienojušies, ka Eiropas Komisijas vadītāja amatam uz otru termiņu virzīs konservatīvās politikas pārstāvi Žozē Manuelu Barrozu, bet tagad par savu atbalstu šai kandidatūrai paziņojuši pavisam oficiāli.

Iespējams, ka šis atbalsts ļaus Barrozu saņemt arī Eiropas Parlamenta pozitīvu balsojumu, kas līdz šim pret šo kandidatūru bijis noskaņots kritiski.

Iepriekš Eiropas Komisija noraidīja iespēju, ka Barrozu varētu ieņemt šo amatu arī otrajā pilnvaru termiņa laikā. Tolaik par viņa kandidatūru nobalsoja 27 Eiropas Savienības valstis, bet tad savus spēkus Eiropas Parlamentā apvienoja sociālistu, liberāļu un zaļo partiju līderi un nobloķēja Barrozu kandidatūru Eiropas Komisijas vadītāja postenim.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins sarunā ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žozē Manuelu Barrozu draudējis, ka var ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā, vēsta Itālijas laikraksts La Repubblica.

Eiropas Savienības (ES) samitā, kurā viens no galvenajiem tematiem bija Ukrainas krīze un sankciju paplašināšana pret Krieviju, Barrozu teicis, ka «tikko runājis ar Putinu», vēsta laikraksts.

Kad Barrozu vaicājis Putinam par krievu karaspēku, kas šķērsojis robežu ar Ukrainu, Krievijas līderis ķēries pie draudiem. «Tā patiesībā nav problēma,» «cars» sacījis Barrozu. «Ja es gribēšu, es Kijevu ieņemšu divu nedēļu laikā.»

Šādi izsakoties, Putins gribējis pārliecināt EK prezidentu pret jaunu sankciju noteikšanu, skaidro laikraksts.

Laikraksta versiju par Putina un Barrozu sarunu apstiprinājusi arī augsta ranga ES amatpersona, apliecināja britu avīzes Financial Times Briseles biroja vadītājs Pīters Špīgels.

Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalsts Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu federācijas vīzijai nav viennozīmīgs. Deputāti aicinājuši vairāk uzmanības veltīt sociālajām problēmām, bet eiroskeptiskāki spēki to nosaukuši par slepenu plānu eirodiktatūras pastiprināšanai.

Kā informē EP Informācijas birojs, deputāti aicinājuši EK nākt klajā ar drosmīgākiem priekšlikumiem par nacionālo valstu federāciju. Parlamenta lielākās politiskās grupas aicinājušas nodrošināt spēcīgu ES budžetu, kas veicinātu ieguldījumus un izaugsmi, savukārt labējie politiskie spēki apgalvojuši, ka vajadzīgs «mazāk Eiropas».

Db.lv jau vēstīja, ka trešdien Ž. M. Barrozu, uzrunājot EP nāca klajā ar ierosinājumu Eiropā veidot nacionālu valstu federāciju. Uzruna aizsākusi četru stundu ilgas parlamenta plenārsesijas debates, kurās galvenā uzmanība tikusi veltīta ekonomiskās krīzes sekām un demokrātijas problēmām.

Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu redzējums par Eiropas Savienības (ES) nākotni ir loģisks un pamatots, taču par to vēl nepieciešamas diskusijas, uzskata Valsts prezidents Andris Bērziņš.

«EK priekšsēdētāja redzējums par ES nākotni un situācijas vērtējums ir loģisks un pamatots, jo, lai pastāvētu, ES ir jāmainās un jāvirzās uz ciešāku sadarbību. Protams, ir jāsaprot, cik liela varētu būt federālā vara un kā šis process notiks. Par to ir jāzina daudz vairāk un detalizētāk,» prezidenta viedokli pauda viņa preses sekretāre Līga Krapāne.

Kā ziņots, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP), komentējot trešdien Barrozu runā pausto, ka ES, lai tā pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, ir jāpārtop par «suverēnu valstu federāciju», norādīja: «Mēs redzam ES kā nacionālu valstu brīvprātīgu apvienību. Par jebkura veida izmaiņām ir jādiskutē gan mūsu valsts sabiedrībā, gan ES. Kamēr nav šādas detaļas, ir grūti diskutēt un baidīties no vārdiņa «federācija». No mana viedokļa, ir ļoti būtiski, lai mūsu nacionālās valsts iezīmes šādā federācijā vai valstu savienībā nekādā veidā netiktu skartas.»

Pagājušajā gadā sabiedrības uzmanības lokā arvien vairāk nonāca jautājumi, kas saistīti ar nākotnes pensiju kapitāla pārvaldīšanu. To veicināja gan jaunu tirgus dalībnieku ienākšana fondēto pensiju jomā, gan Latvijas Bankas rosinātās izmaiņas fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa regulējumā.

Rezultātā tika panākta valsts fondētās 2. līmeņa pensiju līdzekļu pārvaldīšanas izmaksu ierobežošana, pensiju sistēmas dalībniekiem nākotnē ietaupot vairākus desmitus miljonu eiro gadā.

Latvijas pensiju sistēma šķērsgriezumāLatvijā ir izveidotā moderna, trīs līmeņu pensiju uzkrāšanas sistēma. Pirmais līmenis būtībā ir pensija visierastākajā izpratnē – no katra nodokļa maksātāja sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek izmaksātas pensijas esošajiem pensionāriem. Vienlaikus šīs iemaksas tiek reģistrētas katram individuāli un pensionējoties šo iemaksu kopsumma būs aprēķinātās pensijas pamatā.

Otrais līmenis ir valsts fondēto pensiju daļa. Tā tiek uzkrāta katra personīgajā kontā no nomaksātajiem nodokļiem, tur novirzot daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksām. Šī nauda tiek izvietota finanšu tirgus instrumentos ar fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu (pensiju plānu) starpniecību. Tos pārvalda ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izsniedz licenci šī pakalpojuma sniegšanai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir skaidri definēts Valsts fondēto pensiju likumā – nepalielinot kopējo iemaksu apmēru vecuma pensijām, dot iespēju iegūt papildu pensijas kapitālu. Pensionējoties šī uzkrātā fondētā pensija tiek pievienota pirmā līmeņa uzkrātajam kapitālam, no kā tad arī rēķina vecuma pensiju, vai arī par šo naudu var iegādāties mūža pensijas apdrošināšanas polisi.

Eiropas Savienībai (ES) jākļūst par nacionālu valstu federāciju, lai tādējādi pārvarētu ekonomisko un politisko krīzi, sacījis Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu, vēsta Reuters.

«Es aicinu izveidot nacionālu valstu federāciju. Nevis superlielvalsti, bet demokrātisku federāciju, kas var atrisināt mūsu kopējās problēmas, daloties suverenitātē tādā veidā, lai katra valsts un tās pilsoņi varētu labāk kontrolēt savu likteni,» Strasbūrā uzrunājot Eiropas Parlamentu, sacīja EK prezidents.

Ž. M. Barrozu atzina, ka, lai izveidotu federāciju, nepieciešams jauns līgums starp nacionālām valstīm. «Dziļa un patiesa ekonomiskā un monetārā savienības veidošana var tikt uzsākta izmantojot patlaban esošos līgums, tomēr pabeigt to var tikai ar jaunu vienošanos,» sacīja EK prezidents.

Visticamāk, ka Ž. M. Barrozu ierosinājums atsevišķās ES valstīs izraisīs ievērojamu pretestību, pieļauj laikraksts Wall Street Journal. Iebildumi pret Eiropas federācijas veidošanu varētu būt Lielbritānijai, kuras iedzīvotāji vēlas panākt lielāku autonomiju no Briseles.

ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs atzinis, ka sācis domāt par iespēju palikt šajā amatā un līdz rudenim pieņems gala lēmumu, raksta Diena.

Lai arī vēl pirms dažām nedēļām stingri tika noraidīta iespēja, ka Eiropas Savienības komisāra amatam atkārtoti varētu tikt izvirzīts Andris Piebalgs, gan viņa paša, gan Eiropas Komisijas (EK) vadībai tuvu stāvošu personu izteikumi ļaujot noprast, ka situācija mainījusies.

Par labu viņa kandidatūrai varētu runāt arī tas, ka Žozē Manuels Barrozu, kurš vēlas otrreiz iegūt EK prezidenta amatu, nolēmis dalībvalstīm prasīt izvirzīt spēcīgus pārstāvjus ar nevainojamu reputāciju.

«Es esmu kļuvis daudz domīgāks par to, jo, protams, tas darbs ir interesants un var jau būt, ka es varu to darīt. Es neesmu tik stiprs [sakot nē], kāds es būtu bijis pirms nedēļas,» tā atzinis A. Piebalgs, jautāts, vai tā ir tiesa, ka viņš varētu mainīt savas domas un atkārtoti kandidēt uz eirokomisāra amatu. Pagājušajā nedēļā viņam arī bijusi telefonsaruna ar premjeru Valdi Dombrovski (JL), kurš apjautājies par viņa nākotnes nodomiem.

Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.

«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»

Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu aicinājis nepārmest Vācijas kanclerei Angelai Merkelei taupības politikas neveiksmes, norādot, ka krīzes skartajām valstīm jāpārtrauc meklēt vaininieki ārpusē.

«Pie tā, kas notiek Francijā un Portugālē nav vainojama ne Merkele, ne Vācija. Krīze un šo valstu problēmas nav Vācijas politikas vai Eiropas Savienības rezultāts. Tas ir pārlieku lielu tēriņu, konkurētspējas un bezatbildīgas uzvedības finanšu tirgos rezultāts,» EK prezidenta sacīto laikrakstam Welt am Sonntag citē Euobserver. Ž. Manuels Barrozu arī uzsvēra, ka A. Merkele ir viena no retajām, ja ne vienīgā, starp Eiropas līderiem, kura vislabāk saprot, kas kontinentā notiek patiesībā.

Eiropas Savienību nomocījusi dziļā Grieķijas finanšu krīze un augstais bezdarba līmenis, kas atsevišķās valstīs pārsniedzis 25%. Atklājies arī, ka Francijai būs nepieciešams papildus laiks, lai samazinātu budžeta deficītu. Valdot šādiem apstākļiem, aizvien biežāk izskan iebildumi pret izdevumu samazināšanas politiku, aicinot lielāku uzmanību pievērst jaunu darbavietu radīšanai.

Eiropas Savienībai (ES) jākļūst par federāciju... Beidzot šos vārdus skaļi ir pateicis Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu, tādējādi atzīdams acīm redzamu faktu - savienība, kurā ir 27 valstis, un katra no tām teju visās jomās realizē pati savu politiku, turklāt daļa no tām apņemas kaut ko vienu, bet izdara pavisam ko citu, ir visnotaļ neefektīva.

Tādēļ no sistēmas efektivitātes aspekta, protams, būtu loģiskāk, ja ES darbotos līdzīgi kā, piemēram, ASV, kur Baltajā namā tiek izlemti visi fundamentālie jautājumi, štatiem atstājot noteiktas pašnoteikšanās tiesības, ieskaitot likumdošanas procesu. Tomēr šeit uzreiz ir jāsaka kāds godmanisks «bet»...

Kāda tad ir pašreizējā situācija ES un tās dalībvalstīs? Pirmkārt, ekonomisko stāvokli bēdīgi slavenajā ES dienvidu daļā nu jau ir grūti salīdzināt gan ar ekonomiski spēcīgo Vāciju un Skandināvijas reģionu, gan pat ar Baltijas valstīm. Otrkārt, nereti pat vienas valsts ietvaros arvien biežāk izskan doma par iespējamu atdalīšanos. Šajā sakarā jāmin situācija saistībā ar Skotiju Lielbritānijā, Kataloniju Spānijā, Turīnas reģionu Itālijā, kā arī flāmu zemēm Beļģijā. Tiek piesaukti dažādi vēsturiskie aspekti, tautu pašnoteikšanās tiesības un tamlīdzīgas vērtības, taču pārsvarā gadījumu šādām aktivitātēm ir kāds ļoti būtisks pamatiemesls - turīgo reģionu nevēlēšanās «vilkt» visu pārējo valsti.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Ceturtdien, īsi pēc tam, kad Saeimas ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums par 11. Saeimas deputātu «sadalījumu» pa parlamenta komisijām, jauno komisiju sēdēs ievēlēta to vadība.

Par Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētaju ievēlēta Ilma Čapāne (Vienotība) , kura šo komisiju vadīja jau 10. Saeimā. Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre būs Inese Lībiņa-Engere no Zatlera reformu partijas (ZRP), bet sekretārs – Valērijs Agešins no Saskaņas centra (SC).

Arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas vadība uzticēta Vienotības pārstāvei, proti, Inai Druvietei. Komisijas priekšsēdētājas biedre būs Vineta Poriņa (Visu Latvijai!/TB/LNNK), bet sekretāre – Inga Vanaga no ZRP.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju turpinās vadīt Jānis Reirs (Vienotība), savukārt viņa biedrs būs ZRP deputāts Jānis Ozoliņš. Komisijas sekretāra pienākumi tiks uzticēti Imantam Parādniekam (Visu Latvijai!/TB/LNNK).

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu paziņojis par 26 jauno Eiropas komisāru portfeļu sadalījumu.

Pats Ž.M. Barrozu Eiropas Komisiju vadīs jau otro pilnvaru termiņu, taču tiem komisāriem, kas arī izvirzīti uz otro pilnvaru laiku, kā, piemēram, Andris Piebalgs no Latvijas, piešķirti citi komisāru portfeļi nekā iepriekš.

Db jau rakstīja, ka salīdzinoši prestižo enerģētikas portfeli no A. Piebalga turpmāk pārņems vācietis Ginters Etingers, bet Piebalgam tiks attīstības komisāra portfelis un turpmāk būs jārūpējas par sadarbību ar nabadzīgākajām pasaules valstīm. Andra Piebalga iepriekš iekārotais transporta komisāra portfelis ticis igauņu kolēģim Sīmam Kallasam, kas iepriekš pildīja revīzijas un krāpšanās apkarošanas komisāra pienākumus. Latvijā zināmais ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunja no Spānijas turpmāk pārzinās Eiropas konkurences lietas, bet viņa vietu ieņems soms Olli Rēns. Lietuvietis Aļģirts Šemetas no ungāra Laslo Kovāča pārņems nodokļu un muitas jautājums. Lauksaimniecība būs Rumānijas pārstāvja Daciana Čiolosa kompetencē, polis Janušs Ļevandovskis atbildēs par budžeta un finanšu jautājumiem, vides jomu pārraudzīs slovāks Janešs Potončiks, bet bijušais transporta komisārs itālis Antonio Tajani nomainīs vācieti Ginteru Ferhoigenu rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāra amatā. Jāpiebilst, ka oficiāli komisāra valstiskai piederībai nav nekādas nozīmes, pildot savus pienākumus Eiropas Komisijā, jo tiem jādarbojas visas Eiropas nevis savas valsts interesēs. Tomēr parasti valstu pārstāvji savā starpā sacenšas par ietekmīgākajiem portfeļiem un to iegūšanā demonstrē savas caursišanas spējas.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu noraidījis apgalvojumus, ka Eiropas Savienība (ES) ir vainojama pie bargajiem taupības pasākumiem, kas pārņēmuši gandrīz visu kontinentu.

Viesojoties Īrijā, kas pārņēmusi ES prezidētājvalsts pienākumus, EK prezidents uzsvēra, ka grūtību, ar kurām saskaras atsevišķas valstis, iemesls ir pārmērīgu parādu veidošana un neapzinīga fiskālā politika, kā arī dažādu finansiālo burbuļu veidošana, ko pieļāvuši attiecīgo valstu regulatori, vēsta AFP. «Ir radies mīts, ka ES piespiež ievērot sarežģītu politiku. Tā nav taisnība,» sacīja Žozē Manuels Barrozu.

«Es zinu, ka daudzi mūsu [Eiropas] sabiedrībās esošos finansiālos sarežģījumus skaidro ES līmenī, bet tas nav godīgi, jo tā nebija savienība, kas radīja attiecīgās problēmas,» sacījis EK prezidents.

Eiropas valstu budžeta izdevumu samazināšanas politika sasniegusi savas robežas, uzskata Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.

EK prezidents norādīja, ka, lai arī viņš ir pārliecināts par taupības politikas fundamentālu pareizību, tomēr tā jau ir sasniegusi savas robežas. «[Taupības politikai], lai būtu veiksmīgai, jābūt ne tikai pareizi izstrādātai, bet arī jānodrošina minimāla politiskā un sociālā ietekme,» sacīja Ž. Manuels Barrozu.

«Mums jāpiemēro risinājums katrai valstij atsevišķi, mēs nevaram tās mēģināt ietērpt vienāda izmēra drēbēs,» uzsvēra EK prezidents.

Ž. Manuels Barrozu izteikumi varētu liecināt par Briseles nosvēršanos Francijas, Itālijas un Spānijas pusē, minētajām valstīm dodot vairāk laika sabiedrībā nepopulāro reformu ieviešanai, ar kuru mērķi iecerēts samazināt budžetu deficītus, vēsta Euobserver.

Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka vienā no viņa sarunām ar Vladimiru Putinu Krievijas līderis esot piedraudējis «vajadzības gadījumā divu dienu laikā ieņemt Rīgu, Viļņu, Tallinu, Varšavu un Bukaresti».

Atsaucoties uz laikrakstu Süddeutsche Zeitung, vācu sabiedriskā raidorganizācija Deutsche Welle vēsta, ka par šiem Putina izteikumiem Porošenko 12.septembrī pastāstījis Eiropas Komisijas (EK) prezidentam Žozē Manuelam Barrozu.

Süddeutsche Zeitung rīcībā nonācis Porošenko un Barrozu sarunas protokols, kuru sagatavojis Eiropas Savienības (ES) ārlietu dienests.

Putins Porošenko arī izteicies par savām iespējām ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis, izmantojot divpusējos kontaktus.

Kā norādījis Ukrainas prezidents, šo ietekmi Putins varot izmantot, lai bloķētu Maskavai nevēlamus ES lēmumus.

Eirozonai jāturpina «veiksmīgo» reformu kurss un jāievēro fiskālā disciplīna, dienu pēc Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu izteikumiem, ka taupības režīms kontinentā sasniedzis savu limitu, pavēstījusi Vācijas finanšu ministrija.

«Patlaban mums pilnīgi noteikti ir jāsaglabā ieņemtais kurss, kas vienmēr paredzējis konsolidāciju un izaugsmes stiprināšanu ar reformām, kuras kalpo par pamatu veselīgai ekonomikas attīstībai,» Vācijas finanšu ministrijas paziņojumu citē AFP.

Vācijas ministrija norāda, ka trešajā gadā, kopš eirozonu piemeklēja parādu krīze, jau ir redzams, ka sasniegts ir daudz. Tomēr joprojām ir svarīgi darbi, kas jāpaveic. Berlīne skaidro, ka Eiropa piemēro reformas, lai kļūtu konkurētspējīgāka un samazinātu savus budžeta deficītus, kas, savukārt, palīdzēs atjaunot starptautisko investoru uzticību.

Vācija gan atzīst, ka reformas nav iespējams ieviest vienas nakts laikā, un ir nepieciešams veicināt dažādus bezdarba samazināšanas pasākumus. Tomēr katrai valstij jābūt apņēmības pilnai turpināt iesākto, «veiksmīgo» kursu.

Tradicionālais mūzikas un mākslas festivāls Bildes 2009, ko rīko Bilžu birojs, šogad sāksies agrāk nekā parasti – jau 28. septembrī mūzikas klubā Četri balti krekli un turpināsies 8. oktobrī Kongresu namā.

Kopumā festivāls šogad aicina uz astoņiem koncertiem, kuros piedalīsies aptuveni 150 grupas un muzikāli projekti, kā arī uz izstādi Ergorapido un lidojošie paklāji, kas veidota ar Elecrolux Latvia atbalstu.

Divos folkmūzikas koncertos 28. un 29. septembrī pēc ilgāka pārtraukuma būs dzirdams Igors Siliņš, jaunas dziesmas dziedās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis, uzstāsies arī Imants Daksis, Varis Vētra, Andris Mucenieks un citi mūziķi. Folkmūzikas koncertus vadīs Daiga Petkeviča, Normunds Jakušonoks un Varis Vētra.

No 8. līdz 10. oktobrim festivāls turpināsies Kongresu namā, kur notiks jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncerts, Bildēs sevi jau pieteikušo un ne tik jauno grupu koncerts, koncerts bērniem, bet festivāls izskanēs ar Bilžu veterānu koncertu.

Eiropas Parlaments tikko apstiprināja jauno Eiropas Savienības 27 komisāru Komisiju, ar kuras sastāvu trešdienas rītā deputātus oficiāli iepazīstināja nākamais Eiropas Komisijas prezidents Žans-Klods Junkers.

Deputāti nākamo komisāru komandu atbalstīja ar 423 balsīm par, 209 pret un 67 atturoties.

Jaunā Komisija oficiāli jāieceļ arī ES dalībvalstu un valdību vadītājiem, lai 1. novembrī tā varētu sākt pildīt sava piecu gadu pilnvaru termiņa pienākumus.

Iepriekšējo, Žozē Manuela Barrozu vadīto Eiropas Komisiju Eiropas Parlaments apstiprināja 2010. gada 9. februārī ar 488 balsīm par, 137 pret un 72 atturoties. Savukārt aizpērnā ES Komisija, ko arī vadīja Barrozu, 2004. gada novembrī guva 449 deputātu atbalstu, 149 balsojot pret un 82 atturoties.

Jaunajā EK apstiprināti

EK prezidents Žans Klods Junkers (Luksemburga),

Pirmais viceprezidents, pārvaldes un starpinstitūciju attiecību veicināšanas, likuma varas un pamattiesību komisārs Franss Timmermanss (Nīderlande);

Pēdējās nedēļās sabiedrībā plašu rezonansi izsauca INDEXO analīze par situāciju uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas (UDA) tirgū. Analīze atklāj, ka tirgū pieejamie produkti ir absurdi dārgi, klientiem ar garantiju rada zaudējumus vai arī tos nolemj minimālai peļņai.

Diemžēl nozares pārstāvju komentāri liecina, ka no pašiem apdrošinātājiem un ar tiem saistītajām komercbankām pārmaiņas nevaram gaidīt. Izskan izvairīšanās un maldi, bet uz centrālo jautājumu – vai tiešām jūsu klientiem jācieš zaudējumus? – atbildes nav dzirdamas.

Nepieciešams vien īsi pakavēties pie trim galvenajiem argumentiem, kurus pauduši nozares pārstāvji, lai saprastu situācijas nopietnību.

Konkurence risinot visu

9. maija LNT ziņu sižetā un citur Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins uzsvēra, ka komisiju līmeni uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas sakārto konkurence. Šis optimisms nav pamatots. Konkurence strādā efektīvi tirgos ar zemām barjerām ieejai un caurspīdīgām cenām. Cilvēks, kurš grib iegādāties mobilo tālruni, var apstaigāt piecus no simts veikaliem un viegli salīdzināt cenas, lai atrastu lētāko piedāvājumu. Tādēļ veikali ir spiesti sīvi konkurēt, un cenas dažādos veikalos ir diezgan līdzīgas.

Apkopoti pirmā pusgada dati par Saeimas komisiju un apakškomisiju sēžu apmeklējumu. Dati liecina, ka sēžu apmeklēšanā līderi nemainās.

Portāla Deputatiuzdelnas.lv apkopotie dati liecina, ka divi Saeimas deputāti – Kārlis Eņģelis no Reformu partijas un Dzintars Kudums no Nacionālās apvienības – līdz šim apmeklējuši visas komisiju sēdes.

Savukārt absolūts līderis komisiju sēžu kavēšanā ir Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Jānis Klaužs, kurš līdz šim 11. Saeimā apmeklējis vien 38% komisiju sēžu. Jau vēstīts, ka Līvānu novada uzņēmējs iepriekš intervijā norādīja, ka Saeimā ir nokļuvis «joka pēc». (links)

Arī piektdien notikušajās Saeimas patstāvīgo komisiju sēdēs topošā valdošā koalīcija spējusi nodrošināt pietiekami stingru disciplīnu, lai izpildītu vienošanās par komisijas vadītāju amatu sadalījumu.

Pie komisiju priekšsēdētāju amatiem piektdien tikuši divi Nacionālās apvienības Visu Latvijai!/TB/LNNK deputāti, kas abi vēl nesen bija žurnālisti. Bijusī Latvijas Avīzes žurnāliste Ināra Mūrniece vadīs Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, bet Ilmārs Latkovskis, kurš bija viens no LTV raidījuma Viss notiek vadītājiem, turpmāk vadīs Pilsonības likuma izpildes komisiju.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs būs «nacionāļu» ideoloģisko pretinieku – Saskaņas centra – pārstāvis Boriss Cilēvičs. Komisijas sekretāra pienākumus deputāti uzticējuši Dzintaram Ābiķim no Vienotības.

Pensiju 2. līmenis tiek veidots no mūsu darba algas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Pašlaik tie ir 6% katru mēnesi no bruto algas sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Tā tas ir rakstīts un publicēts publiskajā telpā. Tomēr, ikmēneša 6% no mūsu sociālās apdrošināšanas iemaksām nemaz nenonāk līdz izvēlētajam ieguldījumu plānam. Līdz ieguldījumu plānam nonāk mazāka summa.

2016.gadā tie ir 5,80%, jo 0,20% paņem VSAA priekš iestādes funkcionēšanas uzturēšanas, definējot kā Administratīvās Izmaksas.

Kā nākamās komisijas maksas jāmin maksājumi līdzekļu pārvaldītājiem. Kopējā līdzekļu pārvaldītāju komisijā ir iekļautas izmaksas par turētājbankas pakalpojumiem, tirdzniecības izmaksas un pārvaldīšanas izmaksas.

Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv dažādas iespējas, kur izvietot no mums saņemtās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās, piemēram, var ieguldīt banku depozītos, obligācijās, akcijās vai citos fondos. Banku depozītu gadījumā pensiju pārvaldniekam nav jāpiepūlas veikt ieguldījumus. Obligāciju gadījumā, salīdzinoši ar citiem finanšu instrumentiem, arī ieguldīšana ir salīdzinoši vieglāka, tātad mazāks darbs jāpatērē. Var teikt, ka obligāciju izvēle ir graudu izlasīšana no pelavām – finansiāli drošu kompāniju izvēle. Obligācijas peļņa ir fiksēta, obligācija nevar pelnīt vairāk kā ir noteikts, peļņa un risks ir ierobežots. Citādāk ir ar ieguldīšanu akcijās. Tā kā peļņa teorētiski ir neierobežota, risks arī ir salīdzinoši augsts, un tā kā akciju atlase līdzekļu pārvaldītājiem ir sarežģītāks darbs, arī izmaksas ir augstākas. Turpinot graudu analoģiju var teikt, ka akcijas ir ne tikai graudu izlasīšana no pelavām, bet arī to iesēšana ar cerību, ka būs veiksmīga raža nākotnē. Tātad, ir lielāks darbs un lielāks risks. Kā citu sadaļu ir jāmin ieguldīšana fondos. Līdzekļu pārvaldītājiem pastāv iespēja ieguldīt dažādos fondos. Ieguldīšana fondos palīdz diversificēt (dažādot) ieguldījumus, tomēr tai pat laikā jāatzīmē, ka ieguldīšana fondos arī atvieglo līdzekļu pārvaldītāju darbu, jo, lielākoties, tiek ieguldīts plašā tirgū, lēmumu pieņemšana tiek deleģēta citiem un atbildība samazinās.