Ikdienu krīzes apstākļos finanšu tirgi aizvien vairāk pieņem par jauno normu, vēsta laikraksts Dienas bizness.
Investori savā attieksmē labprātāk liek uzsvaru uz eirozonas finanšu ministru panākto principiālo vienošanos par monetārās savienības jauno - pastāvīgo - glābšanas fondu jeb Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) nekā uz kārtējā «pēdējā brīža» risku pirms grieķu bankrota. Tirgi gan dabiski reaģēja uz «finminu» pirmdienas vakara atteikumu pieņemt panākto Grieķijas un privāto aizdevēju vienošanos par parāda daļas norakstīšanu, tomēr tas notika ļoti samērīgi. Nelāgā ziņa arī neapgrūtināja eirozonas valstu vērtspapīru tirgošanu, kur vakar atkal kritās pat problemātisko Spānijas obligāciju ienesīgums.
Klibā ārstēšana
Ministri ir panākuši principiālu vienošanos par ESM struktūru, principiem un daļēji arī par apjomu. Ir skaidrs, ka piedalīties pastāvīgajā fondā un attiecīgi dzīvot paļāvībā, ka grūtā dienā būs, kur dabūt naudu, varēs tikai tās valstis, kas būs pievienojušās arī starpvalstu fiskālās disciplīnas līgumam un iestrādājušas savās konstitūcijās noteikumu par budžeta disciplīnu. Šis princips ESM iekļauts pēc fiskāli bargās Vācijas prasības, apmaiņā saņemot piekrišanu fondu «palaist» jau 1. jūlijā - gadu agrāk, nekā sākotnēji bija plānots.
Vācija gan noliedz, ka būtu notikusi cita aizkulišu vienošanās - par ESM plānotās 500 miljardu eiro «ugunsspējas» palielināšanu, pretī prasot stingrāku fiskālo līgumu. Par to ziņoja allaž labi informētā The Financial Times, lai tūdaļ pat saņemtu vācu kancleres Angelas Merkeles runasvīra kategorisku noliegumu. Jebkurā gadījumā ESF apjoma skaitlis vēl nav akmenī iecirsts, un uz tā celšanu līdz 750 miljardiem vai pat triljonam eiro mudina gan Itālijas premjers Mario Monti, gan SVF vadītāja Kristīne Lagarda.
ESF sakarā nomierinātas arī skeptiskās Somijas bažas par fonda lielajām dalībvalstīm atvēlētajām ekskluzīvajām balstiesībām «avārijas» situācijās citādi paredzētās vienprātības vietā. Nosacījums, ka valstis, kas veido 85% pienesumu fondam, izņēmuma gadījumā var neņemt vērā pārējās, paliek spēkā, tomēr to lemt tiesības attiecas tikai uz fondā esošajiem līdzekļiem attiecīgajā brīdī. Tas Somiju apmierina.
