Tūkstošiem Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas easyJet pasažieru nācies samierināties ar lidojumu kavēšanos un pamatīgām rindām lidostās, kad visā Eiropā pārtrauca strādāt lidsabiedrības datorsistēma.

Lidsabiedrības galvenajā bāzē – Londonas Getvikas lidostā - atcelti 14 lidojumi, bet pārējie kavējušies vidēji divas stundas. Izveidojušās lielas rindas pie aviokompānijas reģistrācijas galdiņiem, jo tehnisku problēmu dēļ reģistrēties lidojumam nav bijis iespējams internetā.

easyJet atzinusi, ka problēmas tās datorsistēmas piemeklējušas visā Eiropā un tāpēc reģistrācija lidojumiem notikusi manuāli, kas prasījis daudz ilgāku laiku. Pretēji Eiropas regulām, pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti, netika piedāvātas viesnīcas, bet gan norādīts izmēģināt veiksmi, kad datorsistēmas atsāks darbu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Lidojumus no Sanktpēterburgas EasyJet varētu uzsākt 2013. gada vasarā, vēsta PBK Daily. Turpmākajos lidsabiedrības plānos ietilpst arī lidojumu nodrošināšana no vēl trijām Krievijas pilsētām uz Londonu, Edinburgu un Mančestru. Kā norādīja Sanktpēterburgas lidostas Pulkovo pārstāvji, EasyJet vispirms nepieciešams iegūt atļauju lidojumu nodrošināšanai minētajos maršrutos.

Zemo cenu lidsabiedrībai nepieciešams uzvarēt Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes izsludinātajā konkursā par lidojumu nodrošināšanu maršrutā Maskava – Londona. Uz lidojumiem pretendē arī kompānija Virgin Atlantic un British Airways.

Britu zemo cenu lidsabiedrības easyJet dibinātājs Stelis Hadži-Joannu veidos zemo cenu lielveikalu ķēdi, lai šajā jomā konkurētu ar tādiem mazumtirdzniecības tīkliem kā Aldi un Lidl.

Veikalu ķēde, kas nodēvēta par easyFoodstore, darbību vispirms uzsāks Lielbritānijā un galvenokārt nodarbosies ar lētu, konservētu un pusfabrikātu pārtikas produktu tirdzniecību. «Man ir sajūta, ka pārtikas tirdzniecības tirgū ir vieta vēl vienam zemo cenu spēlētājam,» sacījis Stelis Hadži-Joannu.

easyJet dibinātājs sarunā ar Bloomberg skaidroja, ka veikals būs paredzēts galvenokārt mazturīgajiem, un uz to viņu pamudinājuši novērojumi citās valstīs, kā arī pieredze, vadot labdarības organizāciju Kiprā.

Pašlaik par paredzēto tirdzniecības uzņēmuma turpmāku attīstību sīkāk pagaidām neesot izlemts, atzina easyJet dibinātājs, vien norādot, ka lielveikalu ķēde nākamajos gados varētu izplesties, izmantojot situāciju mazumtirdzniecības īpašumu tirgū, kas Lielbritānijā piedzīvojis lejupslīdi. Līdz gada beigām paredzēts atvērt vienu veikalu Austrumlondonā.

Aviosabiedrība SmartLynx Airlines Eiropas zemo cenu aviokompānijai easyJet iznomās sešas lidmašīnas, informē SmartLynx Airlines pārstāvji.

Šā gada novembrī SmartLynx Airlines parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu ar easyJet Airline Company Ltd., kas paredz, ka SmartLynx iznomās easyJet sešas Airbus A320 tipa lidmašīnas. Četras no tām reģistrētas Latvijā, bet divas Igaunijā.

Lidmašīnas lidos no Tēgeles lidostas Vācijā uz dažādiem galamērķiem Eiropā.

Šis līgums ir turpinājums abu aviosabiedrību sadarbībai, kas sākta šī gada sākumā, kad SmartLynx izīrēja easyJet trīs lidmašīnas Airbus A320.

2016.gadā lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu segmentā "SmartLynx Airlines" koncerns bāzēja lidmašīnas Beļģijā, Čehijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Turcijā un Vjetnamā, savukārt pasažieru čartera pārvadājumu segmentā koncerns apkalpoja klientus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Francijā un Kosovā.

Lielbritānijā bāzētā lēto cenu aviokompānija easyJet bijusi spiesta lūgt četriem pasažieriem izkāpt no lidmašīnas, kas plānojusi doties no Liverpūles uz Ženēvu, jo tās svara ierobežojums pārsniegts par 300 kilogramiem, vēsta thelocal.se.

Iemesls bijis «ārkārtīgi lielais pasažieru - vīriešu īpatsvars» Airbus A319 lidmašīnā, informējusi easyJet.

Lidmašīnā atradušies 135 vīrieši un tikai 19 sievietes.

Pasažieri bijuši spiesti ziedot naudu, jo aviokompānija tiem brīvprātīgajiem, kas piekristu pamest lidmašīnu, piedāvājusi vien 100 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram. Galu galā savākts pietiekami daudz naudas, lai tiem četriem vīriešiem, kuri piekrituši pamest lidmašīnu, piedāvātu 200 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība EasyJet pirmdien brīdināja, ka 23.jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) rezultāti nākamo sešu mēnešu laikā negatīvi ietekmēs kompānijas darbību.

Lielbritānijas aviokompānija paziņoja, ka balsojums, kurā vēlētāji atbalstīja valsts aiziešanu no ES, vasarā ekonomikā un patērētāju vidū radīs neskaidrību.

Šīs neskaidrības ietekmē varētu samazināties EasyJet ienākumi, rēķinot uz vienu pasažiera vietu, kas ir nozīmīgs lidsabiedrību darbības efektivitātes rādītājs, vismaz sešus mēnešus līdz 30.septembrim varētu samazināties par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, teikts kompānijas izplatītajā paziņojumā.

EasyJet norādīja, ka aprīlī-jūnijā tās rezultātus ietekmē līdz šim saistībā ar Francijas gaisa satiksmes kontrolieru streiku, Londonas Getvikas lidostas pārslogojumu un sliktajiem laikapstākļiem atceltais 1061 reiss.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair varētu uzsākt lidojumus arī uz Krieviju, atzinis lidsabiedrības vadītājs Maikls Olīrijs, kurš esot aizvadījis «izpētes» sarunas ar kaimiņvalsts lidostu pārstāvjiem.

«Mēs esam aizvadījuši sarunas ar vairākām lidostām, tās patlaban bija vērstas uz situācijas apzināšanu,» kompānijas pausto citē Irish Independent. Aizvadītajā nedēļā Krievijas varasiestādes pavēstīja, ka apsver zemo cenu aviokompāniju ļaut veikt pasažieru pārvadāšanu valsts iekšzemes maršrutos. Tāpat Krievija apsver iespēju veidot arī savas iekšzemes zemo cenu aviokompānijas.

Patlaban uz Krieviju lido tādas zemo cenu kompānijas kā Air Berlin, Spānijas Vueling, Turcijas Pegasus Airlines u. c.

Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Zemo cenu aviokompānija Easyjet gada peļņu pirms nodokļu nomaksas ir audzējusi par 51%, un lielā mērā finanšu rādītāju uzlabojumus skaidro ar numurēto sēdvietu sistēmas ieviešanu, vēsta BBC.

Uzņēmuma vadītāja Kerolaina Makkola (Carolyn McCall) atzina, ka lielu lomu Easyjet peļņas kāpumā spēlējis jaunievedums – iespēja pasažieriem izvēlēties sēdvietu lidmašīnā. Viņa norādīja, ka iekāpšanas process ir kļuvis patīkamāks un mierīgāks.

Tāpat peļņas kāpumā ievērojama nozīme bijusi Flybe maršrutu pārņemšanā Londonas Getvikas lidostā, kā arī aviokompānijas izplešanās citviet Eiropā.

Pārskata gada, kas noslēdzās 30. septembrī, laikā Easyjet pārvadāja 60,8 miljonus pasažieru. Vidēji peļņa uz vienu pasažieru augusi par 46%, sasniedzot 7,03 Lielbritānijas mārciņas (5,91 latu).

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien prognozē, ka pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās septembrī, tās zaudējumi sasniegs 815-845 miljonus sterliņu mārciņu (891-924 miljonus eiro), kas būs pirmie gada zaudējumi aviokompānijas 25 gadus ilgušajā vēsturē.

Paredzētie zaudējumi tiek skaidroti ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Lidsabiedrība vēsta, ka pārvadāto pasažieru skaits biznesa gadā samazinājies uz pusi - līdz 48 miljoniem.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ "easyJet" marta izskaņā apturēja lidojumus ar visām tās flotē esošajām lidmašīnām.

Jūnija vidū aviokompānija darbību atjaunoja, taču ļoti ierobežotā apjomā.

Reaģējot uz pandēmijas izraisīto krīzi "easyJet" likvidēs līdz 4500 darbavietām jeb gandrīz trešdaļu no kopējā darbavietu skaita.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" otrdien paziņoja, ka piedzīvojusi kiberuzbrukumu, kurā ļaundari ieguvuši aptuveni deviņu miljonu klientu vārdus un ceļojumu informāciju.

Tāpat aviokompānija norāda, ka iegūta arī 2208 klientu kredītkaršu informācija.

"easyJet" gan neatklāja, kad šis uzbrukums noticis.

"Mūsu izmeklēšanā konstatēts, ka iegūtas aptuveni deviņu miljonu klientu e-pasta adreses un ceļojumu informācija. Mēs tuvākajās dienās sazināsimies ar ietekmētajiem klientiem," skaidro lidsabiedrība.

Tāpat "easyJet" vēsta, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ ir pieaugušas bažas par personas datu izmantošanu interneta krāpniecības shēmās.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien atklāja, ka noraidījusi pārņemšanas piedāvājumu un plāno pārdot jaunas akcijas, lai iegūtu atlabšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus.

"easyJet" norāda, ka izteiktais pārņemšanas piedāvājums par zemu novērtējis aviokompāniju un konkurents vairs neplāno izteikt jaunu piedāvājumu.

"Bloomberg" ziņo, ka piedāvājumu izteikusi Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air".

Vienlaikus "easyJet" pavēstīja, ka pārdos jaunas akcijas, lai iegūtu aptuveni 1,2 miljardus sterliņu mārciņu (1,4 miljardus eiro).

Tāpat aviokompānija saņēmusi jaunu aizdevumu 338 miljonu eiro apmērā.

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Norvēģijas zemo cenu lidsabiedrība Norwegian Air Shuttle, Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija easyJet un Kanādas aviokompānija Air Transat pieprasīs divu pilotu klātbūtni kabīnē jebkuros apstākļos, ceturtdien paziņojuši lidsabiedrību pārstāvji.

Aviokompānijas ar šādu paziņojumu nākušas klajā, noskaidrojoties, ka šonedēļ avarējušās aviokompānijas Germanwings pasažieru lidmašīnas otrais pilots Andreass Lubics tīšām viens pats ieslēdzies pilotu kabīnē un nogāzis lidmašīnu.

Visi 150 pasažieri un apkalpes locekļi katastrofā gāja bojā.

«Kad viens cilvēks pamet kabīni, tur tagad būs jāpaliek diviem cilvēkiem,» paziņoja Norwegian Air Shuttle pārstāvis.

Viņš norādīja, ka lidsabiedrība šādu noteikumu ieviešanu apsvērusi jau ilgu laiku, bet Germanwings lidmašīnas katastrofa ir paātrinājusi lēmuma pieņemšanu.

Pēc aptuveni gada Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības, taču joprojām nav skaidrības par to, kā gaidāmais Brexit ietekmēs avionozari un pasažierus.

Šobrīd joprojām ir spēkā ES regula 261/2004, kas aizsargā aviopasažierus pret atceltiem, aizkavētiem vai virspārdotiem lidojumiem, taču, līdz ar izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada martā visas tiesības vairs nebūs piemērojamas ES iedzīvotājiem, kuri ceļo no un uz Lielbritāniju. Līdzīgi kā ar citiem ES noteikumiem, arī šis regulējums vairs nebūs spēkā, kā rezultātā Eiropas un tostarp Latvijas pasažieriem nebūs iespēja saņemt kompensācijas par Lielbritānijas aviokompāniju radītajiem zaudējumiem.

Ir pagājis gads kopš publiskajā telpā parādījās pirmā informācija par sekām, ar kurām var nākties saskarties ES aviopasažieriem, stājoties spēkā Brexit. Lai arī ir izskanējušas neskaitāmas spekulācijas par ļaunāko iespējamo scenāriju pēc 2019. gada marta, aviokompānijas joprojām nav saņēmušas alternatīvu risinājumu konkrētajai situācijai. Jaunākie dati liecina, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo un strādā aptuveni 100 000 latviešu, tādēļ Brexit iznākums nopietni ietekmēs vēl lielāku skaitu cilvēku gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība «easyJet» piektdien paziņoja, ka iegādājusies Lielbritānijas lidostu pacelšanās un nolaišanās laika nišas, kas iepriekš piederējušas bankrotējušam Lielbritānijas tūrisma operatoram «Thomas Cook».

«easyJet» samaksājusi 36 miljonus sterliņu mārciņu (42 miljonus eiro) par 12 vasaras un astoņām ziemas laika nišām Londonas Getvikas lidostā, kā arī par septiņām laika nišām Bristoles lidostā.

Kā vēstīts, «Thomas Cook», kas bija viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, un kam pieder tāda paša nosaukuma aviokompānija, 23.septembrī paziņoja par bankrotu.

Savukārt «Thomas Cook» zīmolus par 11 miljoniem mārciņu novembra sākumā iegādājās tā lielākais akcionārs - Ķīnas daudznozaru konglomerāts «Fosun».

Norwegian Airlines lidojumus starp Londonu un ASV pārdos par, sākot no 1500 kronām (apmēram 181 eiro) katrā virzienā, vēsta thelocal.no.

Eksperti jau pauduši viedokli, ka šāda aviokompānijas rīcība varētu aizsākt cenu karu starp Skandināvijas kompāniju un tās starptautiskajiem konkurentiem.

Norwegian Airlines lidojumus starp Londonas Getvikas lidostu un Losandželosu sāks trešdien, no Getvikas uz Ņujorku - nākamajā dienā, bet uz Floridu - piektdien.

Norwegian Airlines ir trešā populārākā zemcenu aviosabiedrība, kuru pārspēj Ryanair un easyJet. Taču tā ir pirmā aviokompānija, kas piedāvās mazcenu transatlantiskos lidojumus. Gan Ryanair, gan easyJet ir jau sen devušas mājienus, ka varētu lidot uz ASV, bet tā arī tie nav rezultējušies reālos pakalpojumos.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair aizvadītajā gadā pārvadājusi rekordlielu skaitu pasažieru. Kopumā kompānijas pakalpojumus izmantojuši 79,6 miljoni pasažieru, kas ir pieaugums 4% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Pasažieru skaita ziņā Ryanair aizvadītajā gadā bija otra lielākā Eiropas aviokompānija, piekāpjoties vienīgi Vācijas Lufthansa, kas pērn pārvadājusi 95,95 miljonus pasažieru, liecina statistikas dati.

Trešo vietu ieņem Francijas aviokompānija Air France, kura pērn pārvadājusi 71,46 miljonus pasažieru. Pasažieru skaitu ievērojami (par 6,7 miljoniem) audzēt izdevies Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijai easyJet, kura kopumā 2012. gadā pārvadājusi 54,41 miljonu pasažieru. EasyJet pērn bijusi arī straujāka izaugsme nekā tās konkurentam Ryanair.

Piektajā vietā pēc pārvadāto pasažieru (5,56 miljoni) kopskaita iekļuvusi IAG (British Airways un Iberia), bet sestajā – Turkish Airlines (35,94 miljoni). Septītajā vietā iekļuvusi Vācijas Air Berlin (27,95 miljoni), astotajā – SAS (26,37 miljoni), devītajā Norwegian Air (16,39 miljoni), bet desmitajā - Swiss International Air Lines (15,61 miljons).