Tūkstošiem Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijas easyJet pasažieru nācies samierināties ar lidojumu kavēšanos un pamatīgām rindām lidostās, kad visā Eiropā pārtrauca strādāt lidsabiedrības datorsistēma.

Lidsabiedrības galvenajā bāzē – Londonas Getvikas lidostā - atcelti 14 lidojumi, bet pārējie kavējušies vidēji divas stundas. Izveidojušās lielas rindas pie aviokompānijas reģistrācijas galdiņiem, jo tehnisku problēmu dēļ reģistrēties lidojumam nav bijis iespējams internetā.

easyJet atzinusi, ka problēmas tās datorsistēmas piemeklējušas visā Eiropā un tāpēc reģistrācija lidojumiem notikusi manuāli, kas prasījis daudz ilgāku laiku. Pretēji Eiropas regulām, pasažieriem, kuru lidojumi tika atcelti, netika piedāvātas viesnīcas, bet gan norādīts izmēģināt veiksmi, kad datorsistēmas atsāks darbu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Lidojumus no Sanktpēterburgas EasyJet varētu uzsākt 2013. gada vasarā, vēsta PBK Daily. Turpmākajos lidsabiedrības plānos ietilpst arī lidojumu nodrošināšana no vēl trijām Krievijas pilsētām uz Londonu, Edinburgu un Mančestru. Kā norādīja Sanktpēterburgas lidostas Pulkovo pārstāvji, EasyJet vispirms nepieciešams iegūt atļauju lidojumu nodrošināšanai minētajos maršrutos.

Zemo cenu lidsabiedrībai nepieciešams uzvarēt Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes izsludinātajā konkursā par lidojumu nodrošināšanu maršrutā Maskava – Londona. Uz lidojumiem pretendē arī kompānija Virgin Atlantic un British Airways.

Britu zemo cenu lidsabiedrības easyJet dibinātājs Stelis Hadži-Joannu veidos zemo cenu lielveikalu ķēdi, lai šajā jomā konkurētu ar tādiem mazumtirdzniecības tīkliem kā Aldi un Lidl.

Veikalu ķēde, kas nodēvēta par easyFoodstore, darbību vispirms uzsāks Lielbritānijā un galvenokārt nodarbosies ar lētu, konservētu un pusfabrikātu pārtikas produktu tirdzniecību. «Man ir sajūta, ka pārtikas tirdzniecības tirgū ir vieta vēl vienam zemo cenu spēlētājam,» sacījis Stelis Hadži-Joannu.

easyJet dibinātājs sarunā ar Bloomberg skaidroja, ka veikals būs paredzēts galvenokārt mazturīgajiem, un uz to viņu pamudinājuši novērojumi citās valstīs, kā arī pieredze, vadot labdarības organizāciju Kiprā.

Pašlaik par paredzēto tirdzniecības uzņēmuma turpmāku attīstību sīkāk pagaidām neesot izlemts, atzina easyJet dibinātājs, vien norādot, ka lielveikalu ķēde nākamajos gados varētu izplesties, izmantojot situāciju mazumtirdzniecības īpašumu tirgū, kas Lielbritānijā piedzīvojis lejupslīdi. Līdz gada beigām paredzēts atvērt vienu veikalu Austrumlondonā.

Aviosabiedrība SmartLynx Airlines Eiropas zemo cenu aviokompānijai easyJet iznomās sešas lidmašīnas, informē SmartLynx Airlines pārstāvji.

Šā gada novembrī SmartLynx Airlines parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu ar easyJet Airline Company Ltd., kas paredz, ka SmartLynx iznomās easyJet sešas Airbus A320 tipa lidmašīnas. Četras no tām reģistrētas Latvijā, bet divas Igaunijā.

Lidmašīnas lidos no Tēgeles lidostas Vācijā uz dažādiem galamērķiem Eiropā.

Šis līgums ir turpinājums abu aviosabiedrību sadarbībai, kas sākta šī gada sākumā, kad SmartLynx izīrēja easyJet trīs lidmašīnas Airbus A320.

2016.gadā lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu segmentā "SmartLynx Airlines" koncerns bāzēja lidmašīnas Beļģijā, Čehijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Turcijā un Vjetnamā, savukārt pasažieru čartera pārvadājumu segmentā koncerns apkalpoja klientus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Francijā un Kosovā.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība EasyJet pirmdien brīdināja, ka 23.jūnijā notikušā referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) rezultāti nākamo sešu mēnešu laikā negatīvi ietekmēs kompānijas darbību.

Lielbritānijas aviokompānija paziņoja, ka balsojums, kurā vēlētāji atbalstīja valsts aiziešanu no ES, vasarā ekonomikā un patērētāju vidū radīs neskaidrību.

Šīs neskaidrības ietekmē varētu samazināties EasyJet ienākumi, rēķinot uz vienu pasažiera vietu, kas ir nozīmīgs lidsabiedrību darbības efektivitātes rādītājs, vismaz sešus mēnešus līdz 30.septembrim varētu samazināties par 5% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, teikts kompānijas izplatītajā paziņojumā.

EasyJet norādīja, ka aprīlī-jūnijā tās rezultātus ietekmē līdz šim saistībā ar Francijas gaisa satiksmes kontrolieru streiku, Londonas Getvikas lidostas pārslogojumu un sliktajiem laikapstākļiem atceltais 1061 reiss.

Lielbritānijā bāzētā lēto cenu aviokompānija easyJet bijusi spiesta lūgt četriem pasažieriem izkāpt no lidmašīnas, kas plānojusi doties no Liverpūles uz Ženēvu, jo tās svara ierobežojums pārsniegts par 300 kilogramiem, vēsta thelocal.se.

Iemesls bijis «ārkārtīgi lielais pasažieru - vīriešu īpatsvars» Airbus A319 lidmašīnā, informējusi easyJet.

Lidmašīnā atradušies 135 vīrieši un tikai 19 sievietes.

Pasažieri bijuši spiesti ziedot naudu, jo aviokompānija tiem brīvprātīgajiem, kas piekristu pamest lidmašīnu, piedāvājusi vien 100 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram. Galu galā savākts pietiekami daudz naudas, lai tiem četriem vīriešiem, kuri piekrituši pamest lidmašīnu, piedāvātu 200 Lielbritānijas sterliņu mārciņas katram.

Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair varētu uzsākt lidojumus arī uz Krieviju, atzinis lidsabiedrības vadītājs Maikls Olīrijs, kurš esot aizvadījis «izpētes» sarunas ar kaimiņvalsts lidostu pārstāvjiem.

«Mēs esam aizvadījuši sarunas ar vairākām lidostām, tās patlaban bija vērstas uz situācijas apzināšanu,» kompānijas pausto citē Irish Independent. Aizvadītajā nedēļā Krievijas varasiestādes pavēstīja, ka apsver zemo cenu aviokompāniju ļaut veikt pasažieru pārvadāšanu valsts iekšzemes maršrutos. Tāpat Krievija apsver iespēju veidot arī savas iekšzemes zemo cenu aviokompānijas.

Patlaban uz Krieviju lido tādas zemo cenu kompānijas kā Air Berlin, Spānijas Vueling, Turcijas Pegasus Airlines u. c.

Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas otra lielākā zemo cenu aviokompānija EasyJet plāno ieiet Krievijas tirgū. Lidsabiedrība jau lūgusi atļauju lidojumu uzsākšanai starp Londonu un Maskavu, kā arī aizvada sarunas ar Sanktpēterburgas lidostu Pulkovo par lidojumu uzsākšanu uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Latvijā ekonomikas izaugsmi tuvākajā nākotnē prognozē 25% uzņēmumu vadītāju, liecina konsultāciju kompānijas "PricewaterhouseCoopers" ("PwC") veiktais pētījums ""PwC" Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja 2025".

Kopumā Baltijas valstu uzņēmumu vadītāji ir cerīgi noskaņoti par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē, bet cerīgāks ir vadītāju skats uz attīstības iespējām trīs gadu perspektīvā nevis tuvākā gada laikā. Lielākos šķēršļus Baltijas uzņēmējiem rada izmaksu kāpums, pieprasījuma samazināšanās un regulējuma prasības.

Aptaujas, kurā piedalījās 333 uzņēmumu vadītāji Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, dati liecina, ka pieaug uzņēmumu vadītāju optimisms attiecībā uz globālo ekonomikas izaugsmi tuvākā gada laikā. Ja zemākajā punktā - 2023.gadā - 15% vadītāju Latvijā šajā jautājumā bija optimistiski, tad šogad tie ir 38%.

Līdzīgi ir Igaunijā, kur globālās ekonomikas uzlabošanos šobrīd saskata 49% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 14%, savukārt Lietuvā optimisma pieaugums bijis mērenāks - šogad par pieaugumu ir pārliecināti 27% vadītāju, kamēr 2023.gadā tie bija 24%.

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" otrdien paziņoja, ka piedzīvojusi kiberuzbrukumu, kurā ļaundari ieguvuši aptuveni deviņu miljonu klientu vārdus un ceļojumu informāciju.

Tāpat aviokompānija norāda, ka iegūta arī 2208 klientu kredītkaršu informācija.

"easyJet" gan neatklāja, kad šis uzbrukums noticis.

"Mūsu izmeklēšanā konstatēts, ka iegūtas aptuveni deviņu miljonu klientu e-pasta adreses un ceļojumu informācija. Mēs tuvākajās dienās sazināsimies ar ietekmētajiem klientiem," skaidro lidsabiedrība.

Tāpat "easyJet" vēsta, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ ir pieaugušas bažas par personas datu izmantošanu interneta krāpniecības shēmās.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien prognozē, ka pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās septembrī, tās zaudējumi sasniegs 815-845 miljonus sterliņu mārciņu (891-924 miljonus eiro), kas būs pirmie gada zaudējumi aviokompānijas 25 gadus ilgušajā vēsturē.

Paredzētie zaudējumi tiek skaidroti ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Lidsabiedrība vēsta, ka pārvadāto pasažieru skaits biznesa gadā samazinājies uz pusi - līdz 48 miljoniem.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ "easyJet" marta izskaņā apturēja lidojumus ar visām tās flotē esošajām lidmašīnām.

Jūnija vidū aviokompānija darbību atjaunoja, taču ļoti ierobežotā apjomā.

Reaģējot uz pandēmijas izraisīto krīzi "easyJet" likvidēs līdz 4500 darbavietām jeb gandrīz trešdaļu no kopējā darbavietu skaita.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien atklāja, ka noraidījusi pārņemšanas piedāvājumu un plāno pārdot jaunas akcijas, lai iegūtu atlabšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus.

"easyJet" norāda, ka izteiktais pārņemšanas piedāvājums par zemu novērtējis aviokompāniju un konkurents vairs neplāno izteikt jaunu piedāvājumu.

"Bloomberg" ziņo, ka piedāvājumu izteikusi Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air".

Vienlaikus "easyJet" pavēstīja, ka pārdos jaunas akcijas, lai iegūtu aptuveni 1,2 miljardus sterliņu mārciņu (1,4 miljardus eiro).

Tāpat aviokompānija saņēmusi jaunu aizdevumu 338 miljonu eiro apmērā.

Zemo cenu aviokompānija Easyjet gada peļņu pirms nodokļu nomaksas ir audzējusi par 51%, un lielā mērā finanšu rādītāju uzlabojumus skaidro ar numurēto sēdvietu sistēmas ieviešanu, vēsta BBC.

Uzņēmuma vadītāja Kerolaina Makkola (Carolyn McCall) atzina, ka lielu lomu Easyjet peļņas kāpumā spēlējis jaunievedums – iespēja pasažieriem izvēlēties sēdvietu lidmašīnā. Viņa norādīja, ka iekāpšanas process ir kļuvis patīkamāks un mierīgāks.

Tāpat peļņas kāpumā ievērojama nozīme bijusi Flybe maršrutu pārņemšanā Londonas Getvikas lidostā, kā arī aviokompānijas izplešanās citviet Eiropā.

Pārskata gada, kas noslēdzās 30. septembrī, laikā Easyjet pārvadāja 60,8 miljonus pasažieru. Vidēji peļņa uz vienu pasažieru augusi par 46%, sasniedzot 7,03 Lielbritānijas mārciņas (5,91 latu).

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut OÜ MM Grupp caur holdingkopāniju OÜ UP Invest iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA LETA. KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā netiks nodarīts kaitējums konkurencei.

OÜ MM Grupp ir bijusī ziņu aģentūras BNS īpašniece. 2015.gada 31.augustā SIA BNS-Latvija un SIA Mediju Monitorings tika pārdotas citam Igaunijas uzņēmumam, OÜ AMP Investeeringud, tāpēc apvienošanās dalībnieki vairs nav konkurenti ziņu aģentūru pakalpojumu tirgū.

Tāpat KP secināja, ka SIA LETA piederošais maksas interneta ziņu portāls nozare.lv nerada būtisku konkurences spiedienu uz OÜ MM Grupp piederošajiem bezmaksas interneta ziņu portāliem tvnet.lv, apollo.lv, financenet.lv, sejas.lv un spoki.lv.

Apvienošanās būtiski neietekmēs arī Latvijas ziņu portālu darbību kopumā, jo tie varēs turpināt iegādāties ziņas no konkurējošām ziņu aģentūrām SIA LETA un SIA Latvian News Service (iepriekšējais nosaukumus – SIA BNS-Latvija) un iepirkt ziņas no citu valstu ziņu aģentūrām, piemēram, Reuters un Agence-France-Presse. Tāpat portāliem pieejami arī citi avoti, kur iegūt faktu ziņas tālākai oriģinālrakstu sagatavošanai.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Norwegian Airlines lidojumus starp Londonu un ASV pārdos par, sākot no 1500 kronām (apmēram 181 eiro) katrā virzienā, vēsta thelocal.no.

Eksperti jau pauduši viedokli, ka šāda aviokompānijas rīcība varētu aizsākt cenu karu starp Skandināvijas kompāniju un tās starptautiskajiem konkurentiem.

Norwegian Airlines lidojumus starp Londonas Getvikas lidostu un Losandželosu sāks trešdien, no Getvikas uz Ņujorku - nākamajā dienā, bet uz Floridu - piektdien.

Norwegian Airlines ir trešā populārākā zemcenu aviosabiedrība, kuru pārspēj Ryanair un easyJet. Taču tā ir pirmā aviokompānija, kas piedāvās mazcenu transatlantiskos lidojumus. Gan Ryanair, gan easyJet ir jau sen devušas mājienus, ka varētu lidot uz ASV, bet tā arī tie nav rezultējušies reālos pakalpojumos.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair aizvadītajā gadā pārvadājusi rekordlielu skaitu pasažieru. Kopumā kompānijas pakalpojumus izmantojuši 79,6 miljoni pasažieru, kas ir pieaugums 4% apmērā, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Pasažieru skaita ziņā Ryanair aizvadītajā gadā bija otra lielākā Eiropas aviokompānija, piekāpjoties vienīgi Vācijas Lufthansa, kas pērn pārvadājusi 95,95 miljonus pasažieru, liecina statistikas dati.

Trešo vietu ieņem Francijas aviokompānija Air France, kura pērn pārvadājusi 71,46 miljonus pasažieru. Pasažieru skaitu ievērojami (par 6,7 miljoniem) audzēt izdevies Lielbritānijas zemo cenu aviokompānijai easyJet, kura kopumā 2012. gadā pārvadājusi 54,41 miljonu pasažieru. EasyJet pērn bijusi arī straujāka izaugsme nekā tās konkurentam Ryanair.

Piektajā vietā pēc pārvadāto pasažieru (5,56 miljoni) kopskaita iekļuvusi IAG (British Airways un Iberia), bet sestajā – Turkish Airlines (35,94 miljoni). Septītajā vietā iekļuvusi Vācijas Air Berlin (27,95 miljoni), astotajā – SAS (26,37 miljoni), devītajā Norwegian Air (16,39 miljoni), bet desmitajā - Swiss International Air Lines (15,61 miljons).

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija easyJet šā biznesa gada pirmajos sešos mēnešos, kas noslēdzās martā, strādāja ar 20 miljonu sterliņu mārciņu (25,3 miljonu eiro) tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar piecu miljonu mārciņu (6,3 miljonu eiro) peļņu attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts otrdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Zaudējumi galvenokārt tiek skaidroti ar teroristu uzbrukumiem Briselē.

Tāpat easyJet darbību negatīvi ietekmējis arī pārvadāto pasažieru kritums lidojumiem uz Parīzi un Ēģipti, ņemot vērā pērn nogalē tur notikušos teroristu uzbrukumus.

Aviokompānija prognozē, ka notikumi Beļģijas galvaspilsētā to turpinās negatīvi ietekmēt arī biznesa gada trešajā ceturksnī.

Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ Latvijas nacionālajai aviokompānijai airBaltic nācies atcelt lidojumus uz Nicu, informē lidsabiedrības pārstāvji. Tāpat nozares pārstāvji paredz, ka līdzīgi streiki drīzumā varētu notikt arī citās Eiropas lidostās.

Trešdien lidsabiedrība airBaltic atcēlusi reisu Rīga – Nica – Rīga (BT695 / BT696), kas tiek veikts līdz četrām reizēm nedēļā. Savukārt otrdien airBaltic Francijas aviosatiksmes dispečeru streika dēļ atcēla lidojumus uz Parīzi. Citas aviokompānijas, kas lido no starptautiskās lidostas Rīga, streiks Francijā nav ietekmējis, Db.lv stāstīja lidostas pārstāve Elīna Krastiņa.

Pasažieriem, kuru lidojumi tikuši reisā Rīga – Nica – Rīga, airBaltic nodrošina kuponus maltītēm un piedāvā lidot uz citiem galamērķiem, kas ir atceltā galamērķa tuvumā, pauda airBaltic pārstāvji. Tāpat «tiek darīts viss iespējamais», lai nodrošinātu pasažieriem viesnīcas, ja ielidot Nicā vai izlidot no tās nebūs iespējams aviosatiksmes dispečeru streika dēļ.

Londonas Lutonas lidostā bāzētā lidkompānija Easyjet līdz septembra beigām uzrādījusi rekordlielu peļņu – 317 miljonus britu mārciņu pirms nodokļu nomaksas. Tas ir 28% pieaugums gada griezumā pret iepriekšējo periodu, ziņo BBC. Tiek lēsts, ka peļņas uzrāviens noticis uz ceļotāju rēķina, kas atturējās no Londonas apmeklējuma olimpisko spēļu dēļ.

Pirms spēlēm daudzi analītiķi prognozēja pamatīgus sastrēgumus pilsētā, lidostās un citas neērtības, ko radīs pēkšņais sporta tūristu pieplūdums. Olimpiāde jūlija beigās un augusta sākumā tomēr tika noorganizēta pirmklasīgi par spīti arī tādām ķibelēm kā pēdējā brīdī lauztam un nomainītam līgumam par drošības pakalpojumu sniegšanu. Apsardzes kompānija G4S laikus nespēja nolīgt un apmācīt drošības pasākumiem nepieciešamos 10 400 darbiniekus, un robu aizlāpīt nācās Lielbritānijas bruņotajiem spēkiem.

Pilsētas labo organizatorisko panākumu uzmundrināti ceļotāji ir steiguši kompensēt savus aizkavētos atvaļinājumus un devuši savu tiesu Easyjet līdz septembra beigām apkalpotajiem 58 miljoniem pasažieru. Tas ir pieaugums par 7%.

Mančesteras universitātes pētnieku Dr. Demjenu O'Dohertiju, atsaucoties uz Toma Henksa varoni filmā Terminālis, dēvē par «Termināla vīru», jo viņš lidostā pavadījis ilgu laiku no savu pēdējo gadu dzīves. Pravietodams futūristisku nākotni un lēno ceļošanu, viņš atzīst, ka pats ir mūsdienu cilvēks – šizofrēnisks atkarīgais no reaktīvajiem ātrumiem. Rīgā viņš pērnā gada nogalē viesojās Latvijas Tūrisma forumā ar lekciju par lidostām.

Cik liela nozīme Mančesteras lidostai ir tuvējā apkārtnē un ekonomikā?

Tā ir lielākā lidosta ārpus Londonas, un tā pieder lielākajai lidostu kompānijai Apvienotajā Karalistē. Mančesteras pilsētā un piepilsētās ir divi miljoni iedzīvotāju. Pašā pilsētā droši vien kādi 700 līdz 800 tūkstoši – līdzīgi Rīgai. Lidostu apkalpo ap 20 tūkstošiem cilvēku – ne vien lidostā, bet arī celtniecībā un dažādos saistītos pakalpojumos.

Interesanti, ka šī lidosta ir tuvāk Stokportai, kas jau atrodas Češīrā, nekā Mančesterai. Caur Stokportu tek upe, un vēsturiski tā ir viena no nedaudzām vietām uz Mērsijas, kur varēja izkraut un iekraut preces. Interesanta vieta, kur stāvais klints krasts rada dabisku aizsargbarjeru. Tā ir ļoti līdzena un augsta vieta, un 1936. gadā Mančesteras pilsētas dome to izlietoja lidostas būvei. Tā nu tā atdodas uz dienvidiem no Mērsijas upes, kas ir Češīrā, un pēc izvietojuma tuvāk Stokpotai nekā pašai Mančesterai.

Lielbritānijas aviokompānija British Airways izlēmusi sekot zemo cenu aviokompāniju Ryanair un easyJet pēdās un sākusi pasažieriem, kas ceļo tikai ar rokas bagāžu, piedāvāt lidojumus par zemāku cenu pasažieriem.

Šāda veida lidojumi gan pagaidām būs pieejami kompānijas maršrutos no Getvikas lidostas uz Amsterdamu, Dubrovnikiem, Džērsiju, Tunisu un Turīnu, vēsta Sky News. Cenu atšķirība no parastiem lidojumiem veido, sākot no piecām līdz 15 britu mārciņām.

Tāpat kompānija ar piecām Airbus A319s lidmašīnām papildinājusi Getvikas lidostā izvietoto tuvo lidojumu floti. «Jaunais maksas veids ir saistīts ar vēlmi palielināt ceļotāju iespējas. Jau patlaban daudzi pasažieri ceļo tikai ar rokas bagāžu, kuru atļauts ņemt salonā. Tie, kuri arī turpmāk vēlēsies reģistrēt bagāžu, maksās to pašu cenu, ko arī patlaban,» klāstījuši aviokompānijas pārstāvji.