Aviosabiedrība SmartLynx Airlines Eiropas zemo cenu aviokompānijai easyJet iznomās sešas lidmašīnas, informē SmartLynx Airlines pārstāvji.

Šā gada novembrī SmartLynx Airlines parakstīja ilgtermiņa nomas līgumu ar easyJet Airline Company Ltd., kas paredz, ka SmartLynx iznomās easyJet sešas Airbus A320 tipa lidmašīnas. Četras no tām reģistrētas Latvijā, bet divas Igaunijā.

Lidmašīnas lidos no Tēgeles lidostas Vācijā uz dažādiem galamērķiem Eiropā.

Šis līgums ir turpinājums abu aviosabiedrību sadarbībai, kas sākta šī gada sākumā, kad SmartLynx izīrēja easyJet trīs lidmašīnas Airbus A320.

2016.gadā lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumu segmentā "SmartLynx Airlines" koncerns bāzēja lidmašīnas Beļģijā, Čehijā, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Turcijā un Vjetnamā, savukārt pasažieru čartera pārvadājumu segmentā koncerns apkalpoja klientus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Francijā un Kosovā.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" otrdien paziņoja, ka piedzīvojusi kiberuzbrukumu, kurā ļaundari ieguvuši aptuveni deviņu miljonu klientu vārdus un ceļojumu informāciju.

Tāpat aviokompānija norāda, ka iegūta arī 2208 klientu kredītkaršu informācija.

"easyJet" gan neatklāja, kad šis uzbrukums noticis.

"Mūsu izmeklēšanā konstatēts, ka iegūtas aptuveni deviņu miljonu klientu e-pasta adreses un ceļojumu informācija. Mēs tuvākajās dienās sazināsimies ar ietekmētajiem klientiem," skaidro lidsabiedrība.

Tāpat "easyJet" vēsta, ka koronavīrusa pandēmijas dēļ ir pieaugušas bažas par personas datu izmantošanu interneta krāpniecības shēmās.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien prognozē, ka pagājušajā biznesa gadā, kas noslēdzās septembrī, tās zaudējumi sasniegs 815-845 miljonus sterliņu mārciņu (891-924 miljonus eiro), kas būs pirmie gada zaudējumi aviokompānijas 25 gadus ilgušajā vēsturē.

Paredzētie zaudējumi tiek skaidroti ar koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz aviācijas nozari.

Lidsabiedrība vēsta, ka pārvadāto pasažieru skaits biznesa gadā samazinājies uz pusi - līdz 48 miljoniem.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ "easyJet" marta izskaņā apturēja lidojumus ar visām tās flotē esošajām lidmašīnām.

Jūnija vidū aviokompānija darbību atjaunoja, taču ļoti ierobežotā apjomā.

Reaģējot uz pandēmijas izraisīto krīzi "easyJet" likvidēs līdz 4500 darbavietām jeb gandrīz trešdaļu no kopējā darbavietu skaita.

Grūtībās nonākušā Vācijas otra lielākā lidsabiedrība Air Berlin pirmdien apstiprināja, ka veic pārrunas ar Vācijas lielāko aviokompāniju Lufthansa un Lielbritānijas EasyJet, lai pārdotu daļas no sava biznesa.

Pārrunas ar Lufthansa un EasyJet tagad turpināsies līdz 12.oktobrim, pēc padomes sanāksmes norādīja Air Berlin.

Tehniskā informācija attiecībā uz lidsabiedrības likvidēšanu tiks izstrādāta tuvāko nedēļu laikā un jebkura gala vienošanās būs jāapstiprina Eiropas regulatoriem.

EasyJet ir izrādījusi interesi tikai saistībā ar pasažieru aviokompānijas daļu iegādi, bet Lufthansa izteiktais piedāvājums aptver struktūrvienību LGW un Austrijas lidsabiedrību Niki, kā arī daļas no Air Berlin.

Jau ziņots, ka Air Berlin augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" ceturtdien atklāja, ka noraidījusi pārņemšanas piedāvājumu un plāno pārdot jaunas akcijas, lai iegūtu atlabšanai nepieciešamos finanšu līdzekļus.

"easyJet" norāda, ka izteiktais pārņemšanas piedāvājums par zemu novērtējis aviokompāniju un konkurents vairs neplāno izteikt jaunu piedāvājumu.

"Bloomberg" ziņo, ka piedāvājumu izteikusi Ungārijas zemo cenu lidsabiedrība "Wizz Air".

Vienlaikus "easyJet" pavēstīja, ka pārdos jaunas akcijas, lai iegūtu aptuveni 1,2 miljardus sterliņu mārciņu (1,4 miljardus eiro).

Tāpat aviokompānija saņēmusi jaunu aizdevumu 338 miljonu eiro apmērā.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība "easyJet" trešdien palielināja peļņas prognozi šim biznesa gadam, pateicoties pieprasījuma kāpumam.

Aviokompānija prognozē, ka pirmsnodokļu peļņa biznesa gadā, kas noslēgsies septembrī, pārsniegs 126 miljonus sterliņu mārciņu (142,5 miljoni eiro), kas tika prognozēti iepriekš.

Turklāt "easyJet" prognozē, ka šis biznesa gads tiks noslēgts ar peļņu pēc iepriekšējos trīs gados ciestajiem zaudējumiem.

Vienlaikus lidsabiedrība vēstī, ka pirmsnodokļu zaudējumi biznesa gada pirmajā ceturksnī līdz 2022.gada decembrim samazinājušies līdz 133 miljoniem mārciņu, salīdzinot ar 213 miljoniem mārciņu attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Pārvadāto pasažieru skaits šajā periodā palielinājies par 47% un sasniedzis 17,5 miljonus.

Grūtības piemeklējusī Itālijas nacionālā lidsabiedrība «Alitalia» pirmdien paziņoja, ka kopumā saņēmusi septiņus pārņemšanas piedāvājumus, tostarp no Vācijas nacionālās aviokompānijas «Lufthansa» un Lielbritānijas «easyJet».

Pirmdien noslēdzās termiņš, kad ieinteresētās puses varēja izteikt piedāvājumus «Alitalia».

«Lufthansa» un «easyJet» norāda, ka uzņēmumi vēlas iegādāties vien daļas no «Alitalia», tādējādi šie piedāvājumi varētu sagādāt vilšanos Itālijas valdībā, kas vēlas «Alitalia» pārdot vienā komplektā, lai izvairītos no masveidīgām darbvietu likvidēšanām.

«Alitalia» vēsta, ka īpaši aviokompānijas komisāri tagad sāks izvērtēt saņemtos piedāvājumus.

Kā ziņots, «Alitalia» akcionāri maijā vienbalsīgi nobalsoja par ārkārtas administratīvās procedūras īstenošanu, kas ir solis tuvāk aviokompānijas likvidācijai, turpinoties pūliņiem atrast pircēju.

Itālijas valdība maijā pavēstīja, ka tā piešķirs «Alitalia» pagaidu aizdevumu, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu aptuveni sešus mēnešus.

Pēc aptuveni gada Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības, taču joprojām nav skaidrības par to, kā gaidāmais Brexit ietekmēs avionozari un pasažierus.

Šobrīd joprojām ir spēkā ES regula 261/2004, kas aizsargā aviopasažierus pret atceltiem, aizkavētiem vai virspārdotiem lidojumiem, taču, līdz ar izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada martā visas tiesības vairs nebūs piemērojamas ES iedzīvotājiem, kuri ceļo no un uz Lielbritāniju. Līdzīgi kā ar citiem ES noteikumiem, arī šis regulējums vairs nebūs spēkā, kā rezultātā Eiropas un tostarp Latvijas pasažieriem nebūs iespēja saņemt kompensācijas par Lielbritānijas aviokompāniju radītajiem zaudējumiem.

Ir pagājis gads kopš publiskajā telpā parādījās pirmā informācija par sekām, ar kurām var nākties saskarties ES aviopasažieriem, stājoties spēkā Brexit. Lai arī ir izskanējušas neskaitāmas spekulācijas par ļaunāko iespējamo scenāriju pēc 2019. gada marta, aviokompānijas joprojām nav saņēmušas alternatīvu risinājumu konkrētajai situācijai. Jaunākie dati liecina, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo un strādā aptuveni 100 000 latviešu, tādēļ Brexit iznākums nopietni ietekmēs vēl lielāku skaitu cilvēku gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Aviokompānijas «International Airlines Group» (IAG), «Ryanair», «easyJet» un «Wizz Air» ir iesniegušas Eiropas Komisijai sūdzības par Franciju, jo tās gaisa satiksmes vadības dispečeru streiki ierobežo brīvas pārvietošanās pamatprincipu Eiropas Savienībā.

Lidsabiedrības neapšauba tiesības streikot, taču uzskata, ka Francija pārkāpj ES tiesību aktus, streiku laikā neļaujot veikt lidojumus pāri valstij. Pārlidojumu pasažieriem tiek liegta pamatbrīvība ceļot starp dalībvalstīm, kurās nestreiko.

Pagājušajā mēnesī Francijas Senāts apstiprināja, ka Francija ir atbildīga par 33% lidojumu kavējumu Eiropā. Turklāt Senāts norāda, ka tiesības streikot ir jāsabalansē ar pienākumu nodrošināt sabiedrisko pakalpojumu.

«Tiesības streikot ir jāsabalansē ar pārvietošanās brīvību. Francijas gaisa satiksmes vadības dispečeru streiku laikā cieš ne tikai pasažieri, kas lido uz Franciju un no tās. Pasažieri maršrutos, kas ved pāri Francijai, jo īpaši plašajai gaisa telpai, kas aptver Marseļu un Vidusjūru, arī tiek pakļauti kavējumiem un masveida pārtraukumiem. Tas skar visas lidsabiedrības, bet jo īpaši tam ir būtiska negatīva ietekme uz Spānijas tūrismu un ekonomiku,» sacīja Vilijs Volšs, IAG vadītājs.

Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība «easyJet» piektdien paziņoja, ka iegādājusies Lielbritānijas lidostu pacelšanās un nolaišanās laika nišas, kas iepriekš piederējušas bankrotējušam Lielbritānijas tūrisma operatoram «Thomas Cook».

«easyJet» samaksājusi 36 miljonus sterliņu mārciņu (42 miljonus eiro) par 12 vasaras un astoņām ziemas laika nišām Londonas Getvikas lidostā, kā arī par septiņām laika nišām Bristoles lidostā.

Kā vēstīts, «Thomas Cook», kas bija viens no lielākajiem un vecākajiem tūrisma operatoriem pasaulē, un kam pieder tāda paša nosaukuma aviokompānija, 23.septembrī paziņoja par bankrotu.

Savukārt «Thomas Cook» zīmolus par 11 miljoniem mārciņu novembra sākumā iegādājās tā lielākais akcionārs - Ķīnas daudznozaru konglomerāts «Fosun».

Lielbritānijas zemo cenu aviokompānija easyJet šā biznesa gada pirmajos sešos mēnešos, kas noslēdzās martā, strādāja ar 20 miljonu sterliņu mārciņu (25,3 miljonu eiro) tīrajiem zaudējumiem, salīdzinot ar piecu miljonu mārciņu (6,3 miljonu eiro) peļņu attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts otrdien publiskotajā lidsabiedrības paziņojumā.

Zaudējumi galvenokārt tiek skaidroti ar teroristu uzbrukumiem Briselē.

Tāpat easyJet darbību negatīvi ietekmējis arī pārvadāto pasažieru kritums lidojumiem uz Parīzi un Ēģipti, ņemot vērā pērn nogalē tur notikušos teroristu uzbrukumus.

Aviokompānija prognozē, ka notikumi Beļģijas galvaspilsētā to turpinās negatīvi ietekmēt arī biznesa gada trešajā ceturksnī.

Grūtībās nonākušajai Vācijas otrajai lielākajai lidsabiedrībai «Air Berlin» jāpārtrauc visu lidojumu veikšana līdz oktobra beigām, pirmdien paziņoja aviokompānija.

«Cik mēs zinām, tad lidojumu veikšana vairs nebūs iespējama, vēlākais, pēc 28.oktobra, ņemot vērā maksātnespējas noteikumus,» darbiniekiem nosūtītā vēstulē norāda lidsabiedrības vadītājs Tomass Vinkelmans.

«Air Berlin» augusta sākumā tiesā iesniedza maksātnespējas pieteikumu, jo tās lielākais akcionārs - Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība «Etihad Airways» - vairs nenodrošina finansiālu atbalstu.

Aviokompānija spējusi turpināt darbību, pateicoties ārkārtas aizdevumam no Vācijas valdības.

Savukārt «Air Berlin» struktūrvienības «Niki» un LGW pašas nav bankrotējušas un spēs turpināt lidojumus arī pēc oktobra beigām.

Tikmēr «Air Berlin» pārrunas par aviokompānijas daļu pārdošanu šobrīd turpina ar Vācijas lielāko aviokompāniju «Lufthansa» un Lielbritānijas «EasyJet».

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir profesionāla komanda, efektīva resursu pārvaldība un pareizi izstrādāta stratēģija, domā Krištofs Hegedjušs, CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Lai uzņēmums ilgtermiņā sasniegtu nospraustos mērķus, vadītājam jāspēj paredzēt nākotnē potenciāli sagaidāmās problēmas, jāizvērtē iespējamie riski un attiecīgi jārīkojas, spriež K.Hegedjušs, piebilstot, ka visa pamatu pamatā ir plānošana. Pasaule nemitīgi mainās, tāpēc tai līdzi jāmainās arī uzņēmējiem - tas, kas tiek uzskatīts par labu šodien, iespējams, tāds vairs nebūs rīt, tāpēc sniegto pakalpojumu kvalitāte nepārtraukti jāuzlabo, atzīmē CityBee Latvija reģionālais vadītājs.

Seko ģimenes piemēram

Lai gan esmu dzimis Latvijā, uzaugu un mācījos Ungārijā, stāsta K.Hegedjušs, kurš šajā valstī guva arī savu pirmo darba pieredzi. “Vēl būdams skolnieks, vasaras brīvlaikos iesaistījos ģimenes biznesā un pavadīju latviešu tūristus Ungārijā, bet, kad sāku studijas Londonā, kā maiņas vecākais strādāju kādā glaunā interneta kafejnīcā. Mana ģimene bija cieši saistīta ar aviāciju, tāpēc likumsakarīgi, ka arī es, pēc vidusskolas beigšanas, nolēmu sevi profesionāli attīstīt tieši šajā jomā. Tā kā Ungārijā apgūt aviācijas menedžmentu nebija iespējams, devos uz Londonu, un neslēpšu - šī valsts man ļoti iepatikās. Biju apmierināts gan ar vidi, gan ar studijām, kas studentiem sniedza iespēju ne tikai iepazīties ar nozares specifiku, bet apgūt arī vispārējās vadības teoriju un aviācijas praktiskās lietas, par ko ļoti priecājos,” norāda K.Hegedjušs, kurš drīz pēc tam aviācijas nozarē sāka arī strādāt.

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās, vājiem Ķīnas ekonomikas datiem ietekmējot akciju tirgus Eiropā un Āzijā.

Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar aprīli-jūniju pērn palielinājies par 6,3%, tādējādi reģistrēta lēnāka izaugsme nekā bija prognozējuši ekonomisti, pirmdien ziņoja valsts statistikas birojs.

Ķīnas mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā arī bija mazāks par prognozēto, savukārt jauniešu bezdarbs jūnijā sasniedza 21,3%, kas ir jauns rekords.

"Ķīnas ekonomikas atkopšanās [pēc Covid-19 pandēmijas] norit arvien sliktāk," sacīja "Moody's Analytics" analītiķis Hatijs Mērfijs Krūzs.

Ķīnas ekonomikas dati veicināja arī naftas cenu krišanos.

Akciju cenas Volstrītā pieauga, investoriem gaidot jaunus uzņēmumu ziņojumus par to peļņu. Starp uzņēmumiem, kas šonedēļ ziņos par savu peļņu, ir "Bank of America", "Tesla", "Netflix" un "EasyJet".

Lietuva gada laikā cer atrast starptautisku lidsabiedrību, kas varētu veikt biznesa reisus starp Viļņu un Londonu, trešdien preses konferencē paziņojis triju Lietuvas lidostu operatorkompānijas Lietuvos oro uostai ģenerāldirektors Ģedimins Almants.

Pēc viņa teiktā, konkurss par šāda pakalpojuma sniegšanu varētu tikt izsludināts šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā.

«Izraudzīts stingrs formāts - Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas paredz skaidru birokrātisko procesu, kurš jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Tas jau uzsākts, lai mēs varētu nodrošināt šos reisus, nepārkāpjot noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu,» norādījis Almants. «Saskaņojam ar EK, ar lidsabiedrībām, ar lidostām. Izraudzīta arī lidosta - tā būs Londonas Sitijas lidosta.»

Vienlaikus viņš pieļāvis iespēju, ka konkurss netiks izsludināts, ja interesi par šādiem reisiem neizrādīs neviena lidsabiedrība.

Lietuvos oro uostai jau labu laiku cenšas piesaistīt kādu tradicionālo aviokompāniju, kura varētu pārvadāt biznesa klientus starp Viļņu un Londonas Sitijas, Hītrovas vai Getvikas lidostām pietiekami ērtā laikā un piemērotās lidmašīnās.

Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair» nepakļausies pilotu un stjuartu rīkoto streiku spiedienam, trešdien paziņoja lidsabiedrības vadītājs Maikls O’Līrijs.

«Mēs neesam easyJet, mēs nepakļausimies katru reizi, kad mums tiek draudēts ar streiku,» preses konferencē Londonā norādīja O’Līrijs.

«Mēs nevēlamies streikus, taču mēs esam gatavi tos paciest, ja tas nozīmē aizstāvēt mūsu izmaksas un spēju piedāvāt lētākas lidojumus cenas,» skaidroja O’Līrijs.

Jau ziņots, ka «Ryanair» piloti un stjuarti Vācijā trešdien rīko 24 stundu streiku, ietekmējot tūkstošiem pasažieru ceļojumu plānus un liekot lidsabiedrībai atcelt reisus.

«Ryanair» norāda, ka streika dēļ atcēlusi 150 no trešdien paredzētajiem 400 reisiem uz un no Vācijas.

Šo streiku, kas sākās plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika), organizē pilotu arodbiedrība «Vereinigung Cockpit» un daudznozaru arodbiedrība «Ver.di».

Lielbritānijas nacionālā aviokompānija «British Airways» nākamā gada marta beigās pārtrauks pērn sāktos reisus maršrutā Tallina - Londona, ziņo Igaunija sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Tallinas lidostas komercdirektors Ēro Pergmē sacījis, ka lidsabiedrība nolēmusi slēgt maršrutu ekonomisku apsvērumu dēļ.

«British Airways» sāka lidot no Londonas Hītrovas lidostas uz Tallinu 2017.gada pavasarī.

No Tallinas uz Londonu lido arī Latvijas nacionālā aviokompānija «airBaltic» un Lielbritānijas zemo cenu lidsabiedrība «easyJet» - tās veic reisus uz Getvikas lidostu, Īrijas zemo cenu aviokompānija «Ryanair», kas lido uz Stanstedas lidostu, kā arī Ungārijas zemo cenu aviokompānija «Wizz Air», kas veic reisus uz Lūtonas lidostu.

Lidsabiedrība vienīgā veic regulāros lidojumus starp trim galvaspilsētām, izvēršas Baltijas tirgū un negrasās automātiski maksāt neapmierinātajiem pasažieriem.

To sarunā ar Db.lv norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kāda šobrīd ir situācija aviācijā – pasaulē, Eiropā, Baltijā?

Globālā situācija mūs īpaši neietekmē, ja neskaita degvielas cenas, bet tās šobrīd ir vairāk vai mazāk normālas. Eiropā zemo cenu kompānijas ir ļoti palielinājušas kapacitāti. Nav skaidrs, kas notiks ar kompānijām Brexit dēļ. Taču, manuprāt, nekas būtisks. Eiropā krīzes vēl nav. Visi saka, ka tā tuvojas, bet mēs to vēl neredzam. Redzam, ka turpina samazināties biļešu cenas. Tas nozīmē, ka cilvēki lido vēl vairāk.

(Nozares) konsolidācija nenotiek tik ātri, kā tiek uzskatīts, jo kaut kā jau ikviens pamanās tikt galā. Ir tādas mazas kompānijas kā igauņu Nordica, kas pārtrauks lidojumus, bet Norwegian arvien lido. Alitalia aizvien lido. Eiropā turpina lidot ļoti daudzas kompānijas. Zemo cenu kompānijas Ryanair, Wizz Air, easyJet – spēcīgie (spēlētāji) ‒ joprojām nosaka toni, bet arī Brittish Airways uzrāda augstu peļņu. Eiropā aviācija ir labā stāvoklī.

Aviokompānija "SmartLynx Airlines" pērn uzlabojusi sniegumu visos galvenajos darbības aspektos, kopējo apkalpoto reisu skaitu palielinot par 2%, bet pārvadāto pasažieru skaitu palielinot par 20% jeb līdz 3,6 miljoniem cilvēku.

2019. gadā "SmartLynx Airlines" savas operācijas veica ar 24 gaisa kuģiem. Kompānijas floti veido 16 "Airbus A320" un 8 "Airbus A321" lidmašīnas.

Pērn ievērojami palielinājies kompānijas nolidoto stundu skaits – līdz 63 800 stundām. 2018. gadā nolidoti 54 tūkstoši stundu. Uzlabojies arī OTP rādītājs par 5%. Šis lielums aviācijas pasažieru pārvadājumos nosaka attiecību starp kavētajiem un laikā izpildītajiem lidojumiem. "SmartLynx Airlines" apgrozījums ir pieaudzis no 172 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 215 miljoniem eiro pērn jeb par 25%.

""SmartLynx Airlines" 2019. gads bija nozīmīgs. Esam veiksmīgi īstenojuši vairākus attīstības projektus un nostiprinājuši savu pozīciju tirgū. Tas apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija darbojas efektīvi un sasniedz plānoto rezultātu. 2020. gadā kompānija turpinās iesākto, īstenojot jaunus projektus un apgūstot jaunus tirgus," apgalvo "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Žigimants Surints.

Otrdien, reaģējot uz ziņām par sprādzieniem Briselē, Eiropas akciju tirgus indeksi piedzīvo kritumu.

Visstraujākais samazinājums vērojams aviokompāniju un viesnīcu akciju cenām.

Tā, EasyJet Plc, Air France-KLM Group un Ryanair Holdings akcijas cenas samazinājās par vismaz 4,1%, bet Accor un Intercontinental Hotels Group akciju cenas saruka par vismaz 3%.

Rezultātā Eiropas akciju tirgus indeksa Stoxx Europe 600 vērtība samazinājās par 0,8%, bet indekss Vstoxx Index, kas mēra gaidāmo eirozonas kompāniju akciju cenu svārstīgumu, palēcās par 4,9%.

Saruka arī ASV akciju indeksa Standard&Poor’s 500 nākotnes kontrakta vērtība – par 0,28%, bet Dow Jones Industrial Average – par 0,18%.

«Akciju cenu reakcija atspoguļo investoru piesardzīgo attieksmi pēc uzbrukumiem,» norāda Notz, Stucki & Cie eksperts Pjērs Mutons. «Kaut arī tas varētu likt dažiem investoriem pamest Eiropu, bažījoties par augošo ģeopolitisko risku, neuzskatu, ka ilgtermiņā tas veicinās akciju cenu kritumu, un tā ir tikai sākotnējā reakcija,» viņš paredz piebilstot, ka lielāku ietekmi varēs vērot tikai atsevišķos sektoros, piemēram, ceļojumu un tūrisma pakalpojumiem.

Baiļu uzplūdi par koronavīrusa straujāku izplatīšanos ārpus Āzijas papildu trieciens ir dažādiem ar tūrisma nozari saistītajiem uzņēmumiem. Notiekošā rezultātā daudzi sevišķi strauji atbrīvojas no aviokompāniju un kruīza uzņēmumu vērtspapīriem.

Kuģu kruīza nozares līderu - "Carnival", "Norwegian Cruise Line Holdings" un "Royal Caribbean Cruises" - akciju cena šīs nedēļas sākumā vien saruka gandrīz par 10%. Piemēram, tā paša "Carnival" akcijas vērtība Ņujorkas biržā kopš saviem decembra augstākajiem punktiem ir samazinājusies jau gandrīz par 30%.

Strauji zemāk planē arī aviokompāniju akciju vērtība. Piemēram, "Ryanair" akcija šo pirmdien saruka par 13,5%, "Air France" – par 8,7% un "Deutsche Lufthansa" – par 8,8%. Strauji cenu kritumi bija vērojami arī "American Airlines Group", "EasyJet", "Delta Air Lines" u.c. līdzīgām akcijām. Tiek ziņots, ka pasaulē viesnīcas jau izjūt ķīniešu tūristu skaita samazināšanos. Sagaidāms, ka notiekošajam būs ietekme uz dažādām citām nozarēm.

Aviokompānijas "British Airways", "easyJet" un "Ryanair" piektdien paziņoja, ka sākušas tiesvedību pret Lielbritānijas valdību saistībā ar tās šonedēļ ieviesto 14 dienu koronavīrusa karantīnu.

Lidsabiedrības norāda, ka šāds lēmums radīs postošu ietekmi uz Lielbritānijas tūrismu un plašāku ekonomiku, kā arī tā ietekmē tiks likvidēti tūkstošiem darbavietu.

airBaltic atsāks lidojumus straujāk nekā plānots 

Pēc visu nepieciešamo atļauju saņemšanas Latvijas lidsabiedrība "airBaltic" no 15. jūnija līdz...

"Netika veiktas konsultācijas un nodrošināti zinātniski pierādījumi tik bargam lēmumam," skaidro aviokompānijas.

Lielbritānija pirmdien ieviesa jaunu divu nedēļu karantīnas prasību vairumam cilvēku, kuri ierodas no ārvalstīm, lai censtos ierobežot koronavīrusa izplatību.

Lielbritānijas iedzīvotājiem un ārvalstu viesiem jāievēro 14 dienu pašizolācijas prasība, vai pretējā gadījumā viņiem draud 1000 sterliņu mārciņu (1125 eiro) soda nauda vai apsūdzība.

Taču kritiķi pauduši nesaprati, kāpēc Lielbritānija, kuru smagi skārusi koronavīrusa izplatība un kas pakāpeniski sāk atcelt ierobežojošos pasākumus, rada papildu problēmas viesnīcām un lidsabiedrībām, samazinot ceļošanas iespējas no valstīm, kurās samazinās ar koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits.

Aviokompānijas vēlas, lai valdība atjauno 10.martā ieviesto prasību, kas paredz karantīnu piemērot tikai pasažieriem no augsta riska valstīm.

Neraugoties uz daudzajām traģēdijām, gaisa satiksme joprojām ir viens no drošākajiem transporta veidiem. Saskaņā ar Austrālijas patērētāju aviācijas datiem, pērn pasaules aviokompānijas 34 miljonos lidojumu pārvadājušas 3,6 miljardus pasažieru, atsaucoties uz AirlineRatings.com vēsta Business Insider.

Izvērtējot 407 aviopārvadātājus visā pasaulē, AirlineRatings.com apkopojis 20 drošākās aviosabiedrības, kas vērtētas gan pēc reputācijas, gan avāriju un mirstības datiem u.c. parametriem.

Zemo cenu pārvadātāji, piemēram, JetBlue, Virgin America, EasyJet netika vērtēti, jo tika uzskatīti par atsevišķu rangu.