Īstenojot nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību reformu, projekta vadīšana no atbildīgās institūcijas ir ļoti zemā līmenī un sākta no otra gala, uzskata "Arco Real Estate" valdes loceklis un vērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Laukalējs.

Pēc viņa domām, par plānotajām izmaiņām ir jārunā kompleksi, jaunās kadastrālās vērtības sasaistot ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļu likmēs.

"Kopumā ir labi, ka mēs cenšamies kadastrālās vērtības pietuvināt tirgus vērtībai, ko, starp citu, pirms vairākiem gadiem rosināja Latvijas Īpašumu vērtētāju asociācija, bet nedrīkst pieļaut situāciju, ka vismazāko tirgus izmaiņu gadījumā kadastrālās vērtības pārsniedz nekustamo īpašumu tirgus vērtību," uzsver eksperts.

Lai gūtu priekšstatu par plānotajām izmaiņām, uzņēmumā "Arco Real Estate", kura vērtētāji ikdienā veic dažādu nekustamo īpašumu vērtēšanu, apkopota informācija par mēneša laikā analizētiem īpašumiem, kā rezultātā atklājās šāda aina. Kopumā sērijveida dzīvokļu segmentā projektētās kadastrālās vērtības lielākoties nepārsniedz šī brīža tirgus vērtību, taču ir konstatēti izņēmumi ar 119. sērijas ēkām – tur, piemēram, neremontētu dzīvokļu projektētās kadastrālās vērtības pārsniedz tirgus vērtību. Tas, iespējams, saistīts ar ēku būvniecības gadu, jo tās būvētas salīdzinoši nesen, proti, padomju laiku pēdējos gados.

Par lieliem, labiekārtotiem dzīvokļiem Rīgas centrā to īpašnieki maksā šo īpašumu tirgus vērtībai neatbilstošu nekustamā īpašuma nodokli – secina nekustamo īpašumu vērtētāji, salīdzinot šo īpašumu kadastrālās vērtības ar notikušo darījumu summām, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Nekustamo īpašumu vērtētājs, uzņēmuma Ober-Haus vērtēšanas serviss valdes loceklis Andris Šalgūns stāstījis, ka, piemēram, Ausekļa ielā pilnīgi atjaunotā namā moderni labiekārtotam 137 kvadrātmetru dzīvoklim šā gada sākumā kadastrālā vērtība noteikta 23 930 latu apmērā. Taču dzīvoklis pārdots par 220 000 eiro (aptuveni 160 000 latu). Kadastrālā vērtība atšķiras no tirgus vērtības gandrīz septiņas reizes.

Pulkveža Brieža ielā tāpat atjaunotā namā labiekārtotam 80,3 kvadrātmetru dzīvoklim šā gada sākumā kadastrālā vērtība noteikta 25 596 latu apmērā. Taču dzīvoklis pārdots par 210 000 eiro (aptuveni 150 000 latu). Kadastrālā vērtība atšķiras no tirgus vērtības aptuveni sešas reizes.

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Grozījumi Imigrācijas likumā ceļ gaismā faktu, ka īpašumu kadastrālā vērtība joprojām mēdz būtiski atšķirties no tirgus vērtības, pirmdien norāda laikraksts Dienas bizness.

Līdz šim «svaigākie» šā likuma grozījumi nav būtiski ietekmējuši tirgu, bet nākotnē aptaujātie tirgus dalībnieki saskata zināmu risku.

Pašreizējās izmaiņas (likums ir papildināts ar jaunu prasību) paredz, ka Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādāto nekustamo īpašumu kopējai kadastrālajai vērtībai to iegādes brīdī ir jābūt ne mazākai par 30 tūkst. latu, bet citur Latvijā tai ir jābūt ne mazākai par 10 tūkst. latu.

Tas varētu radīt zināmu darījumu «aizķeršanos», uzskata aptaujātie, jo ne visiem pieprasītajiem īpašumiem kadastrālā vērtība atbilst šīm prasībām. Baltic Sotheby’s International Realty valdes priekšsēdētājs Vestards Rozenbergs teic, ka neesot problēmu ar īpašumiem Jūrmalā, jaunajiem projektiem Rīgas centrā. Taču ir īpašumi renovētās mājās, kur tirgus vērtība atbilst uzturēšanās atļauju saņemšanas kritērijiem, bet kadastrālā vērtība ir zemāka par minimāli noteikto.

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs proporcionāla piederošajam labumam.

Tādu pozīciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē rādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sanita Šķiltere. Viņa atgādināja, ka vērtēšanas koncepcija paredzēja noteikt kadastrālo vērtību vidējā līmeņa atbilstību 85% un tāda esot sērijveida dzīvokļiem.

Savukārt tirgū visdārgāk vērtētajiem īpašumiem ir milzīgas atšķirības. Kā piemērus viņa rādīja vairākus namus, kas atrodas ļoti tuvu viens otram, bet katram no tiem ir ļoti liela atšķirība. Piemēram, 1m2 vidējā vērtība -- zemākais -- 227 eiro/m2, pāri ielai esošās Ekonomikas ministrijas ēkas vērtība - 588 eiro/m2, tai līdzās esošai ēkai -- 3.82 eiro/m2, bet dārgākais 992 eiro/m2 (šo un citus piemērus skatiet galerijā).

Jūrmalas vadība no nākamā gada iecerējusi visiem Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem nekaustamā īpašuma nodokli samazināt par 70%. Tas attieksies uz visiem – arī daudzajiem miljonāriem, kas apmetušies Jūrmalā, vēsta raidīijums Nekā Personīga.

Atbildot uz jautājumu, vai sanāks tā, ka Liepiņu ģimene, kurai vīrs strādā, bet sieva ir bezdarbniece, saņems tādu pašu atlaidi, piemēram, kā Kirovs Lipmans, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norāda: «Ja mēs noteiktu šo te nosacītā Kirova Lipmana ieņēmumu slieksni un visiem, kam ir tāds vai virs, tiem nebūs nekādas atlaides un tiem, kam ir zem, tiem būs – tad visi nāktu pie mums ar iesniegumiem, ko nav iespējams apstrādāt. Mums būtu jāpieņem vesela armija cilvēku.»

Pēc Zemes grāmatas datiem septiņu vērtīgāko Jūrmalas privātmāju kadastrālās vērtības kopā veido turpat 6 miljonus latu (5 874 679 Ls). Ja šobrīd no šiem īpašumiem Jūrmala nodokļos iekasē aptuveni 88 tūkstošus latu gadā, tad pēc atlaižu ieviešanas summa būs 26 tūkstoši.

Nākamgad lauksaimniekus atkal gaida nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums (NĪN) , ko izraisīs vērā ņemams zemes kadastrālo vērtību kāpums

Saskaņā ar noteikumiem par kadastrālo vērtību bāzi 2014.gadam, kas pagājušajā nedēļā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, tieši lauksaimniecības zemes kadastrālā vērtība pieaugs visstraujāk – vidēji tās kadastrālā vērtība kāps par 12, 7 %, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini. Proti, lauku īpašumu grupā ietilpstošo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība šogad ir 1,429 miljardi Ls, tas ir, tikai nedaudz augstāka nekā sabiedriskās un komercapbūves zemes kopējā kadastrālā vērtība, kas ir 1,410 miljardi Ls. Turpretī nākamgad lauku īpašumu grupā ietilpstošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība pieaugs līdz 1,610 miljardiem Ls jeb teju par 13 %, kamēr sabiedriskās un komercapbūves zemes kadastrālā vērtība varētu pieaugt līdz 1,464 miljardiem Ls jeb par 3, 8 %, aplēsis VZD.

Valdībai līdz šā gada 1. maijam ir jāsagatavo piedāvājums nekustamā īpašuma nodokļa liktenim attiecībā uz iespējamo vienīgā vai primārā mājokļa neaplikšanu ar to.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums, izskatot kolektīvo iesniegumu par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atcelšanu vienīgajam īpašumam, kas kalpo par dzīvesvietu tās īpašniekam.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi projektu par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vai samazinājumu primārajam mājoklim un to nodevusi sabiedriskajai apspriešanai. Tā ieviešanas gadījumā jautājums ir par prognozētajiem pašvaldību ieņēmumiem no šī nodokļa 2022. gadā.

Jāatgādina, ka jau iepriekš ir bijuši vairāki mēģinājumi "atbrīvot" vienīgo mitekli no NĪN maksāšanas, taču neviens no tiem nav beidzies ar uzvaru. Proti, 2019. gadā parlamentā bija pašlaik opozīcijā esošās ZZS deputātu iesniegtais grozījumu projekts Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kurš paredzēja no šī nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu atbrīvot mitekli, kurā cilvēks ir deklarēts un dzīvo, un tam piekrītošo zemi pilsētās un ciemos līdz 1,5 ha, bet viensētās līdz 2 ha ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 000 eiro. Taču attiecīgie grozījumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu un nenonāca pat līdz izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Lai arī Rīgas lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) sarakstā pēdējā gada laikā notikušas vairākas izmaiņas, paši lielākie īpašnieki savas pozīcijas ir noturējuši.

Rīgas lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašnieku sarakstāstarp fiziskām personām joprojām pirmajā vietā ir Daina Raituma. Viņai šo pozīciju nodrošināja mantojums Airu ielā 1. Kopumā D. Raitumai Rīgā pieder 343,9 tūkstošu m2 liela zemes platība, kuras kadastrālā vērtība ir teju 480 tūkstoši latu, vēsta Latvijas Avīze.

Otrajā vietā atrodas nekustamo īpašumu uzņēmējs Jānis Bazevičs, kurš Rīgā kontrolē 321,8 tūkstošus m2 lielu zemes platību, kuras kopējā kadastrālā vērtība ir 2,86 miljoni latu.

Trešā vieta pieder iepriekš lielākajam Rīgas zemes īpašniekam Arvīdam Reinholdam. Patlaban viņam Rīgā pieder 303,6 tūkstošu m2 liela zemes platība 4,6 miljonu latu vērtībā. A. Reinholdam pieder ievērojamas platības Biķernieku, Matīsa, Kaivas, Hipokrata un S. Eizenšteina ielā. Viņa īpašumu platība iepriekš samazinājās, bet pēdējā gada laikā izmaiņu nav bijis.

Saeima 30.maijā galīgajā lasījumā pieņēma tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) virzītos grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz nekustamajiem īpašumiem uz laiku aprēķināt divas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo.

Kā informēja Tieslietu ministrijā (TM), izmaiņas neparedz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu pieaugumu, jo fiskālā kadastrālā vērtība paliks līdzšinējā apmērā, balstoties uz 2012.gada tirgus datiem. Tā tiks izmantota nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, nodevu aprēķiniem un nomas maksas noteikšanai.

Likumā noteikts, ka Valsts zemes dienests no 2025.gada 1.janvāra uz laiku Kadastra informācijas sistēmā katram kadastra objektam aprēķinās un reģistrēs divas spēkā esošas kadastrālās vērtības - fiskālo un universālo. Šāda sistēma darbotos, līdz būs stājusies spēkā valdībā līdz 2027.gada 15.jūnijam apstiprināmā jaunu kadastrālo vērtību bāze, kuru kadastrālās vērtības aprēķinam piemērotu no, visdrīzāk, 2029.gada.

Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk kā astoņiem miljoniem eiro.

Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.

Dienu pēc šī lēmuma pieņemšanas Fiskālās disciplīnas padome valdības lēmumu par 8,129 miljonu eiro piešķiršanu minētās zemes atpirkšanai novērtēja kā neatbilstošu fiskālās politikas prioritātēm. Patiešām dīvaini, ka bezkompromisa tiesiskuma karognesējs, kurš minēto MK sēdi vadīja un kura paraksts ir zem MK rīkojuma Nr. 578 “Par nekustamo īpašumu Sergeja Eizenšteina ielā, Rīgā, pirkšanu Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta īstenošanai”, ne vien neiebilda pret darījumu, bet pat kautrīgi pievēra acis uz paša ministrijas iestāžu prognozēm, ka no 2025. gada minētā īpašuma projektētā kadastrālā vērtība no 830 396 eiro saruks līdz 339 328 eiro!

Valsts zemes dienesta (VZD) paustais viedoklis, ka kadastrālā vērtība Jūrmalā neatšķiras no citām lielākajām Latvijas pilsētām, ir maldinošs, uzskata Jūrmalas domes Nekustamā īpašuma nodokļa politikas sabiedriskās darba grupas pārstāvis Jānis Vilnītis.

«VZD spēlējas ar faktiem,» sašutumu pauž darba grupa. VZD uzskata, ka, salīdzinot ar pārējām Latvijas lielākajām pilsētām vai Pierīgas un piejūras novadiem, augstas kadastrālās vērtības ir tikai aptuveni trešdaļā Jūrmalas pilsētas teritorijas. Savukārt kadastrālās vērtības, kas tuvojoties 100 latiem kvadrātmetrā, ir tikai pašā ekskluzīvākajā Jūrmalas teritorijā, kas aizņemot mazāk par četriem procentiem no pilsētas teritorijas. Kopumā Jūrmalas īpašumu vērtības līdzvērtīgas Rīgas īpašumu vērtībām, uzsvēra VZD.

Savukārt. kā stāsta darba grupas dalībnieki, kadastrālā vērtība Jūrmalā atšķiroties ne vien salīdzinājumā ar citām pilsētām, bet arī vienas pašas Jūrmalas robežās. Zemei ar lietošanas mērķi "individuālā apbūve" kadastrālā vērtība svārstoties no četriem līdz 100 latiem par kvadrātmetru.

Pirms pāris gadiem, pateicoties jaunajai kadastrālo vērtību bāzei, bija zemes īpašnieki, kuru īpašumu kadastrālā vērtība pat divdesmitkāršojās. Pērn virzība bijusi pretējā virzienā. Kā rāda ikgadējā informācija par Latvijas lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta (VZD) atlasītajiem datiem, virknei Latvijas vērtīgāko zemesgabalu kadastrālā vērtība pagājušā gada laikā krietni samazinājusies.

Tā šodien vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Kā laikrakstam skaidro VZD, kadastrālās vērtības bāzi tagad aprēķina katru gadu un katra nākamā gada kadastrālās vērtības bāzes aprēķina projekts tiek izstrādāts līdz iepriekšējā gada jūnija vidum, tādējādi šā gada 1. janvāra kadastrālo vērtību bāzes aprēķinam atbilstošie Ministru kabineta noteikumi tika apstiprināti pagājušā gada 15. jūnijā un aprēķinā tika ņemta vērā 14. aprīlī reģistrētā informācija par kadastra objektus raksturojošiem datiem.

iens no būtiskajiem kadastrālās vērtības bāzes vērtību ietekmējošiem faktoriem ir nekustamo īpašumu darījumu skaits un īpašuma tirgus cena. Līdz ar to gadījumos, kad nekustamā īpašuma tirgus informācija par pēdējā gada periodu valstī uzrāda cenu krituma tendenci, tad, nosakot bāzes vērtības, tiek pieņemts, ka īpašuma tirgus cenu krituma tendence saglabāsies arī nākamajā gadā. Tas acīmredzami ir atspoguļojies arī jaunākajos datos par vērtīgākās zemes īpašniekiem, ņemot vērā tiem piederošo platību kadastrālo vērtību.

Lielas neskaidrības pēdējā laikā ir radušās saistībā ar nekustamā īpašum kadastrālās vērtības noteikšanu, atbilstoši kurai arī tiek aprēķināts nekustamā īpašuma nodoklis. Uzreiz jāteic, ka kadastrālā vērtība tiek noteikta masveidā, proti, ikvienam īpašumam aprēķins uz katra gada 1. janvāri tiek veikts automatizēti – visiem nekustamajiem īpašumiem vienlaicīgi.

Vērtību veidojošos faktorus var iedalīt divās daļās. Pirmā daļa – dati, kas ir reģistrēti kadastra informācijas sistēmā. Otra – mainīgā daļa, kas tiek apstiprināta katru gadu ar Ministru kabineta noteikumiem. Tā ir nekustamā īpašuma bāzes vērtība jeb standartvērtība zemes hektāram vai būves kvadrātmetram. Tiek ņemts vērā vērtību zonējums – visa Latvija ir sadalīta tūkstošiem zonās, un katrā no zonām, atbilstoši tam, kur atrodas nekustamais īpašums, un kāds ir tā izmantošanas veids, tiek noteikta bāzes vērtība. Tieši šī zona, tās vērtība ir mainīgais lielums, kas tiek apstiprināts ar valdības noteikumiem katru gadu līdz 15. jūnijam, attiecinot to uz nākošo gadu. Īpašuma kadastrālā vērtība nevar būt aprēķināta nepareizi, jo sistēma to aprēķina pareizi, atbilstoši tam, kādi dati ir ievadīti kadastra informācijas sistēmā. Tieši kadastrā ir reģistrēti nekustamo īpašumu raksturojošie lielumi.

Par Latvijā iegādātu īpašumu ārzemnieki arī turpmāk varēs iegūt īpašo termiņuzturēšanās atļauju, jo Saeima atstāja spēkā šo iepriekš pieņemto Imigrācijas likuma normu.

Atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ārzemnieks varēs iegūt, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās, kuru kopējā nekustamā īpašuma vērtība ir ne mazāka par 100 000 Ls, viens vai vairāki nekustamie īpašumi ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām un nekustamo īpašumu kopējā vērtība ir ne mazāka par 50 000 Ls.

Turklāt vienlaikus jāpastāv šādiem nosacījumiem: viņam nav un nekad nav bijuši nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu parādi, kopējās nekustamo īpašumu vērtības samaksa veikta bezskaidras naudas norēķinu veidā, nekustamais īpašums iegādāts no Latvijas Republikā reģistrētas juridiskās personas vai fiziskās personas, kura ir Latvijas pilsonis, Latvijas nepilsonis, Savienības pilsonis vai ārzemnieks, kurš Latvijas Republikā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju, iegādāto Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 30 000 Ls vai ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām esošo nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī ir ne mazāka par 10 000 Ls. Ja kadastrālā vērtība ir mazāka par šajā apakšpunktā norādīto, nekustamo īpašumu kopējā vērtība nedrīkst būt mazāka par sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto nekustamo īpašumu tirgus vērtību.

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo izmaksu kāpumu; tas būs trieciens arī namīpašniekiem un biznesam, tā akcentē nekustamā īpašuma kompāniju vadītāji, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

Šā gada jūlijā publiskajai apspriešanai ir nodots Tieslietu ministrijas un Valsts zemes dienesta izstrādātais nekustamā īpašuma jauno kadastrālo vērtību projekts, kurš paredz pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, attiecīgi tas nozīmē lielāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksājumu. Jaunajām vērtībām jāstājas spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei 

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un...

Projekts tā apstiprināšanas gadījumā nozīmē pamatīgas nodokļa sistēmas izmaiņas, kuras skars ne tikai biznesu, tās izjutīs ēku, dzīvokļu īpašnieki, īrnieki. Ir jārēķinās ar būtisku mājokļu izmaksu kopējo kāpumu ar visām no tā izrietošajām sekām, akcentē LANĪDA un SIA "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns, jautājot – vai politiķu mērķis ir padarīt mājokli dārgāku?

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bezdarba rādītāji nav iepriecinoši, turklāt pastāv drauds, ka situācija varētu pasliktināties, daudzām mājsaimniecībām, tostarp jaunām ģimenēm ar bērniem varētu rasties sarežģījumi apkalpot visus ar mājokli saistītos maksājumus. "Manuprāt, vispirms politiķiem būtu jādiskutē un jāievieš mājokļu attīstības politika. Kamēr tādas nav, nav īstais brīdis sadārdzināt mājokli," pauž E. Šīns.

Kadastrālās vērtības jau sen ir viens no politiķu jājamzirdziņiem, uzsver Viktors Savins, nekustamā īpašuma fonda "EfTEN Capital" vadītājs Latvijā. Šobrīd valsts ar vienu roku grib paņemt vairāk naudas no nekustamā īpašuma īpašniekiem, tai pašā laikā gan sabiedriskās, gan valstiskas organizācijas sūdzas, ka nenotiek mājokļu attīstība, dzīvojamais fonds strauji noveco. Turklāt Latvija atpaliek ne tikai mājokļu, bet arī komercobjektu attīstībā no kaimiņvalstīm.

"Tikko bija ziņa, ka no valsts budžeta ievērojama summa ir paredzēti ekonomiskas mājas būvniecības projekta izstrādei. Tā ir nesaimnieciska rīcība. Valstij nav jāprojektē lēti mājokļi, tas ir jādara attīstītājiem, bet valstij ar nodokļiem tas ir jāveicina. Laikā, kad vajag atbalstu, sevišķi zinot, ka arī pēc diviem gadiem būs manāmas ārkārtas situācijas sekas, ir vērojami pilnīgi pretēji procesi," viņš saka.

Jaunu daudzdzīvokļu ēku būvniecībai būs pieejami divi tipveida projekti 

Valdība piešķīrusi 426 084 eiro Ekonomikas ministrijai (EM) divu paaugstinātas energoefektivitātes...

SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne uzsver: "NĪN ir jābūt sasaistē ar patieso īpašuma tirgus vērtību, taču, redzot prognozētās kadastrālās vērtības, var apgalvot, ka tās ir divreiz, bet dažos gadījumos pat trīs reizes augstākas. Šim nodoklim tāpat kā visiem citiem nodokļiem ir jābūt samaksājamam un attiecīgo nozari sekmējošam faktoram. Diemžēl šajā gadījumā NĪN nespēs samaksāt ne liela daļa iedzīvotāju, ne uzņēmēju."

Viņa skaidro: jau iepriekš NĪN kā izdevumu pozīcija Rīgā īres namiem un biroju ēkām palielinājās, tā īpatsvars pieauga neproporcionāli pret īres/nomas ieņēmumiem. "Esošā NĪN politika nestimulē un neatbalsta nekustamā īpašuma nozari, tā ir iemesls, kāpēc Rīgā ir arī tik daudz pārdošanā izliktu nerenovētu namu, jo pēc šī nodokļa nomaksas īpašnieki nav spējīgi veikt nepieciešamos uzkrājumus ēku atjaunošanai, bieži pat segt visus ar īpašuma ekspluatāciju saistītos izdevumus. Rīgā ir īpašumi, kuru nekustamā īpašuma nodokļa izdevumi veido pat 60% no kopējiem gada nomas/īres ieņēmumiem."

"Šādam solim brīdis ir ļoti nepiemērots. Šajā nebūt ne spožajā ekonomiskajā situācijā ēku īpašniekiem ir grūti ne tikai piesaistīt jaunus īrniekus, nomniekus, bet arī noturēt esošos," atgādina E. Šīns. Arī viņš zina gadījumus, kad atsevišķu objektu īpašniekiem būs nepieciešami trīs četri mēneši, lai ar esošajiem ieņēmumiem no īres/nomas maksas segtu plānoto NĪN maksājumu. "Būtu zolīdi, ja valsts par būtiskām izmaiņām brīdinātu savlaicīgi. Tad daudziem būtu bijusi iespēja ieguldīt citur, nevis nekustamajā īpašumā," viņš piebilst.

Pieeja "pietuvināt kadastrālo vērtību tirgus vērtībai" nav dzīvotspējīga, uzskata V. Savins, proti, strauji pieaugot kadastrālai vērtībai, daudzkārt straujāk krīt tirgus vērtība īpašumam. Komercīpašumu rentabilitāte Baltijas galvaspilsētās svārstās no 5-7%. Vienkārši aprēķināt, ka 1,5% nodoklis ir 25-35% no visas naudas plūsmas. Ekstrēmākos gadījumos nodoklis paredzams līdz pat 50-60% no visas naudas plūsmas, viņš saka. Tikmēr, piemēram, Igaunijā, īpašuma nodoklis tiek rēķināts tikai no zemes. "Tā ir korekta pieeja, jo paredz īpašuma nodokli maksāt attiecīgi no konkrētā rajona zemes vērtības – jo dārgāks rajons, jo lielāks nodoklis. Šāda pieeja papildus motivē arī attīstīt īpašumus. Savukārt Latvijā – jo labāks un sakārtotāks īpašums, jo mazāka naudas plūsma, jo lielāka daļa jāsamaksā īpašuma nodoklī. Piemēram, slavenajam Rīgas graustam Marijas ielā 5 kadastrālā vērtība prognozēta aptuveni 10 reizes mazāka nekā līdzīgam, bet sakārtotam īpašumam 300 metrus tālāk. Starp citu, arī šobrīd ir apmēram tāda pati starpība," pauž V. Savins. Uzskatāmam salīdzinājumam viņš vēl piemin "Radisson BLU" ēku Tallinas centrā, kur īpašuma kadastrālā vērtība, no kuras tiek rēķināts nodoklis, ir 1,9 miljoni eiro, turklāt tā ir visdārgākā teritorija visā Igaunijā. Turpretim Rīgā aptuveni 10 reizes mazāk vērtai ēkai Blaumaņa ielā kadastra vērtība paredzēta 12 miljoni eiro (tagad – aptuveni 4 miljoni eiro). Vienkāršojot Latvijā īpašumu nodoklis lēšams līdz pat 100 reizēm lielāks nekā tas ir kaimiņvalstīs. Šāda pieeja var iedragāt jau tā vājo Latvijas tēlu ārvalstu investīciju piesaistei.

Kadastrālās un tirgus vērtības līknes var salīdzināt ar piedāvājuma, pieprasījuma līknēm – ja viena strauji iet uz augšu, otra – uz leju. "Vienam no mūsu īpašumiem, par kuru esam tiesās "plēsušies" tieši par kadastrālajām vērtībām, šobrīd prognozētā kadastrālā vērtība ir 12 miljoni eiro. Ja raugāmies no naudas plūsmas, ko rada šis objekts, nodokļa nomaksai novirzīsim 50-75% no visiem nomas ieņēmumiem pēc jaunās prognozētās vērtības. To jau var pielīdzināt īpašumu nacionalizācijai. Un līdzīgu gadījumu ir daudz!" stāsta V. Savins.

Viņš arī rosina šādi paraudzīties privātmāju un dzīvokļu virzienā. Piemēram, jaunajā dzīvokļu projektā Čiekurkrastos Ādažu novadā kadastrālās vērtības pieaugums ir aptuveni 500%. Tirgus vērtības kritums šī iemesla dēļ varētu būt pat 30-40%.

Ja mājokļu tirgus vērtība būtiski krīt, bankas var pieprasīt papildus nodrošinājumu kredītiem, atmaksāt kredītu vai pacelt likmes. Paredzams, ka daudzas mājsaimniecības nespēs dot papildus nodrošinājumu vai atmaksāt kredītus pirms termiņa.

Ir risks nonākt līdzīgā situācijā, kāda bija lielajā dižķibelē, kas aizsākās 2008. gadā. Nekustamo īpašumu vērtību straujš kritums, banku procentu maksājumu pieaugums, papildus nodokļu maksājumi, mājsaimniecību bankroti un no tā visas izrietošās sekas, pieļauj V. Savins. "Jaunā nodokļa idejas aizstāvji skandina – pašvaldības dos atlaides, būs arī citi atbalsta mehānismi, taču visas šīs metodes ir ļoti apšaubāmas un ar augstu korupcijas risku. Iespējams, tas arī ir galvenais iemesls virzīt šādu likumprojektu.

Pat, ja mēs pieņemam, ka būs visdāsnākās atlaides, tomēr 500% pieaugums ir milzīgs," akcentē "EfTEN Capital" vadītājs.

Lasi Arī:

Sola nepieļaut jauno kadastrālo vērtību stāšanos spēkā, kamēr nebūs pārskatītas NĪN likmes 

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sola nepieļaut Tieslietu ministrijas (TM) un Valsts...

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus vērtība desmit gadu laikā augusi vairāk nekā trīs reizes, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju sapulcē sacīja Valsts zemes dienestā (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa.

Viņa norādīja, ka 2005.gadā hektārs lauksaimniecībā izmantojamās zemes maksāja apmēram 700 eiro, bet desmit gadu laikā tā cena pieaugusi, 2016.gadā sasniedzot 2300-2400 eiro par hektāru. Tas ir saistīts ar tirgus aktivitāti, jo pēdējos gados ir bijis daudz darījumu ar lauksaimniecības zemi, tādēļ cenas kāpušas.

Vienlaikus Zvidriņa norādīja, ka ne visām lauksaimniecībā izmantojamām zemēm cenas pieaug. Piemēram, Latgalē zemes kvalitāte un tirgus vērtība nav tik augsta kā Kurzemē.

Zvidriņa arī sacīja, ka 2012.gada un 2013.gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgum bija tendence strauji pieaugt, kas atspoguļojas zemes kadastrālajās vērtībās. Patlaban zemes kadastrālā vērtība ir 72% no tirgus vērtības. Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu līdz 2018.gadam zemes kadastrālajai vērtībai bija jāsasniedz 85% no tirgus vērtības, taču Tieslietu ministrijas (TM) priekšlikums paredz līdz 2020.gadam "iesaldēt" kadastrālās vērtības un no 2018.gada noteikt, ka nekustamā īpašuma kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu.

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) aicina "iesaldēt" šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja LANĪDA.

Turklāt turpmāk kadastrālās vērtības jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts, uzsvēra LANĪDA pārstāvji. Nekustamā īpašuma eksperti arī rosina sākt jaunas kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādi un veikt jaunus kadastrālās vērtības bāzes aprēķinus.

Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests (VZD) sabiedrības līdzdalībai nodevuši Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025.gadam" atbilstoši kuram ir aprēķinātas projektētās kadastrālās vērtības, tās ir publicētas portālā "kadastrs.lv".

Tās ir sacēlušas pamatīgu sašutuma vētru, jo īpaši nekustamā īpašuma nodokļa kontekstā, atgādināja asociācija. LANĪDA jau vērsa uzmanību uz to, ka prognozētās vērtības paredz būtisku pieaugumu daudzos nekustamā īpašuma tirgus sektoros, un projekta akceptēšanas gadījumā ir jārēķinās ar ievērojamu mājokļu izmaksu kopējo kāpumu.

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Valsts zemes dienests (VZD) apkopojis informāciju par kopējo kadastrālo vērtību ēkām, kas atrodas Latvijas pašvaldību teritorijās, bet vēl nebija reģstrētas Kadastra informācijas sistēmā. Aprēķini izdarīti balstoties uz pašvaldību iesniegtajām deklarācijām. Šobrīd noskaidrots, ka kopējā vērtība par šādi deklarētajām ēkām veido 40,28 milj. Ls, norāda VZD.

Vislielākā deklarēto ēku kadastrālā vērtība, līdz ar to potenciāli lielākais papildinājums budžetā par nekustamā īpašuma nodokli būs Stopiņu un Ādažu novadam, kur deklarēto ēku kadastrālā vērtība veido attiecīgi 4,3 milj. Ls un 4,2 milj. Ls. Savukārt 13 Latvijas pašvaldībām reģistrēto ēku kadastrālā vērtība ir vairāk nekā divi miljoni latu.

Kopumā iespēju deklarēt ēkas izmantojušas 69 Latvijas pašvaldības. No tām visaktīvākā pagājušajā gadā bija Daugavpils novada pašvaldība ar 1068 deklarācijām. Šogad līdz 20.februārim kopumā deklarētas 337 ēkas, un visvairāk deklarāciju reģistrējusi Jelgavas pašvaldība - 99 deklarācijas.

Objektīvākai nekustamā īpašuma vērtības noteikšanai kadastrālās vērtēšanas metodikā plānotas vairākas izmaiņas, kas neizbēgami ietekmēs arī nekustamā īpašuma nodokļa apmēru. Jautājums – cik lielā mērā – pašlaik vēl ir neatbildēts.

Tādu ainu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē ieskicēja Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa. Viņa atzina, ka būtībā jaunajām kadastrālajām vērtībām būtu jāstājas spēkā jau 2020. gadā, taču tas nebūs iespējams un tās varētu stāties spēkā no 2021. gada. Minēto iemeslu dēļ būs vajadzīgi grozījumi, jo pašlaik normatīvi paredz, ka 2017. gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību bāze piemērojama 2018. un 2019. gada kadastrālo vērtību aprēķiniem. VZD ģenerāldirektore uzsvēra, ka netiek izstrādāta jauna kadastrālās vērtēšanas metodika, bet gan tiek pilnveidota esošā un papildināta ar vērtēšanas kvalitāti uzlabojošiem jauninājumiem.

Tieslietu ministrijas (TM) piedāvātā kadastrālo vērtību maiņa neietekmēs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) aprēķināšanas kārtību 2021.gadā, pavēstīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā atgādināja, ka Ministru kabinets 2019.gada oktobrī uzdeva TM un FM izstrādāt priekšlikumu, lai jaunās kadastrālās vērtības un izmaiņas NĪN politikā varētu stāties spēkā no 2022.gada 1.janvāra.

"Ministru kabineta uzdevumi ir doti atbilstoši ministriju kompetencei un paredz to secīgu izpildi tikai pēc TM uzdevuma - jauno kadastrālo vērtību sagatavošanas - izpildes, FM paredzot pienākumu sākt NĪN politikas izstrādi un saskaņošanu, nodrošinot, ka Ministru kabinetā jauns NĪN regulējums tiktu iesniegts 12 mēnešu laikā no prognozēto kadastrālo vērtību publiskošanas dienas," norādīja FM.

Ministrijā norādīja, ka tādējādi Ministru kabinets jau ir paredzējis loģisku pāreju uz jaunajām kadastrālajām vērtībām un jauno NĪN politiku tikai no 2022.gada, ļaujot savlaicīgi un secīgi visiem nodokļu maksātājiem un nodokļa administrācijām iepazīties ar jaunajām kadastrālajām vērtībām un paredzamo nodokļa politiku.

TUA saņemšanas sliekšņus nekustamo īpašumu pircējiem nepazeminās, taču meklēs risinājumus, kā atvieglot šādu atļauju saņemšanu tiem, kas investēs uzņēmumos, nenodarot kaitējumu drošībai , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Minēto iemeslu dēļ Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija nolēmusi atlikt galīgo balsojumu par grozījumiem Imigrācijas likumā un to nosūtīšanu izskatīšanai parlamenta plenārsēdē. «Visi jautājumi un priekšlikumi ir izskatīti, taču komisija galīgo balsojumu pēc Saeimas Juridiskā biroja, Valsts kontroles, Iekšlietu ministrijas un PMLP lūguma atlika līdz augusta nogalei – septembra sākumam,» situāciju skaidro Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Viņš uzsver, ka komisija vienbalsīgi ir noraidījusi visus priekšlikumus, kas vērsti uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) sliekšņu pazemināšanu un liberalizēšānu nekustamo īpašumu pircējiem. DB jau 11.02.2015. rakstīja, ka vairāki Saeimas deputāti un uzņēmēju organizācijas rosināja atvieglot TUA saņemšanu par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Piemēram, Saeimas deputāts, bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis – proti, par Rīgā un Jūrmalā iegādātiem trijiem (pašlaik vienu) īpašumiem, kuru kopējā vērtība nav zemāka par 180 000 eiro (pašlaik 250 000 eiro) un kadastrālā vērtība nav zemāka par 58 000 eiro (pašlaik 80 000 eiro). Savukārt laukos TUA pieprasīšanas slieksni viņš piedāvā 90 000 eiro līmenī (pašlaik 250 000 eiro) par triju (pašlaik viena) īpašumu iegādi. Šie priekšlikumi ir līdzīgi tiem, kādus piedāvāja veikt nekustamo īpašumu attīstītāji. Savukārt Saeimas deputāts Vilnis Ķirsis bija rosinājis Rīgas plānošanas reģionā saglabāt 250 000 eiro slieksni, to ļaujot sasniegt ar triju, nevis viena īpašuma iegādi un kadastrālā vērtība nebūtu mazāka par 40 000 eiro. Savukārt pārējā Latvijā šis slieksnis nedrīkstētu būt zemāks par 125 000 eiro (pašlaik 250 000 eiro) par trijiem (pašlaik vienu) īpašumiem, un lai kadastrālā vērtība nebūtu mazāka par 40 000 eiro. «Ja TUA slieksnis netiek samazināts, tad diemžēl daudzas mājas būs tukšas, jo Latvijas iedzīvotāji tādos projektos dzīvokļus nepērk,» tā situāciju vērtē I. Boķis.

Opozīcijā esošo politisko spēku mēģinājumi panākt ar tā dēvētā mājokļa nodokli neapliekamo dzīvojamās platības minimumu nav guvuši pozīcijas atbalstu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien noraidīja gan Saskaņas centra deputāta Igora Pimenova priekšlikumu ar mājokļu nodokli neaplikt dzīvojamās mājas, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 75 tūkst. Ls, gan apvienības Par labu Latviju aicinājums ar nodokli neapliekamo minimumu noteikt 10 kvadrātmetru apmērā par katru konkrētā mājā vai dzīvoklī deklarēto personu.

Jāatgādina, ka no nākamā gada 1. janvāra ir plānots dubultot nekustamā īpašuma nodokli (NĪN), ar kuru tiek aplikti mājokļi.

Proti, par mājokļiem, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 40 000 Ls, tā būs 0, 2 %, par mājokļiem, kuru vērtība ir no 40 001 Ls līdz 75 000 Ls – 0, 4 %, bet par mājokļiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 75 000 Ls – 0, 6 % no kadastrālās vērtības.

Kadastrālā vērtība jaunajos projektos bieži vien ir zemāka nekā padomju laiku mājās; būvju kadastrālo vērtību nodzen zemē ar neatbilstošu lietošanas mērķi.

Tādas problēmas nekustamo īpašumu kadastrālajā vērtēšanā izkristalizējās Saeimas Nodokļu apakškomisijas sēdē. Tās priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis aicināja Valsts zemes dienestu (VZD) un Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) iesniegt iespējamos risinājumus šīs problēmas novēršanai. «Adekvātā kadastrālā vērtībā ir ieinteresēta pašvaldība, jo tā var no konkrētā īpašnieka iekasēt augstāku nekustamā īpašuma nodokli, tāpēc vajadzētu padomāt par iespējamo maksas pakalpojumu no VZD,» rosināja V. Dombrovskis. LPS padomniece Sanita Šķiltere šo ierosinājumu neatbalstīja un atgādināja, ka par šīm problēmām jau runāts iepriekš, turklāt LPS vienā brīdī bijis gatava izskatīt jautājumu par VZD funkciju pārņemšanu.