Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Dažādas paaudzes ieguldījumus finanšu instrumentos uztver atšķirīgi – sākot no tā, kur ieguldīt naudu un beidzot ar riska apetīti un potenciālo ieguldījuma termiņu.

Vai ekonomiski aktīvāko paaudžu maiņa izmaina ieguldījumu vidi Latvijā, un kādas ir būtiskākās atšķirības dažādu paaudžu ieguldījumu pieejā?

Turīgie izvēlas obligācijas

Pēdējos gados Baltijas mājsaimniecību veiktie investīciju apjomi ir pieauguši gan iedzīvotāju skaita, gan iemaksāto apjomu ziņā. Vienlaikus statistika joprojām saka priekšā, ka Latvijas iedzīvotāji brīvos līdzekļus tomēr iegulda mazāk nekā Rietumeiropā. Diemžēl lielākā daļa ekonomiski aktīvo iedzīvotāju savus iekrājumus joprojām nogulda pieprasījuma kontos komercbankās.

Ņemot vērā aizvadītā gada straujo procentu likmju vides maiņu, termiņnoguldījumi un iekrājumu kontu produkti kļuva krietni pievilcīgāki, kā rezultātā arvien plašāka sabiedrības daļa izvēlējās izmantot šos zemā riska produktus, nevis ieguldījumus finanšu tirgos. Arī turīgie klienti sev pieejamos brīvos līdzekļus izvēlējās ieguldīt obligācijās, galvenokārt īstermiņa un vidējā termiņa augstas klases valsts obligācijās, kā arī krājobligācijās.

Portāls db.lv publicē informāciju par pasākumiem, uz kuriem nākamās nedēļas laikā doties pašiem, kopā ar saviem kolēģiem vai biznesa partneriem. Informāciju apkopojis Andrejs Šavrejs.

16.aprīlī plkst.15 Dailes teātra mazajā zālē teātris Ziloņa dziesma. Ziloņa dziesma ir kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona (dz. 1978) pirmā luga, kas pirmizrādi piedzīvojusi 2004.gadā ASV. 2014.gadā kanādiešu režisors Šarls Binamē tai radījis filmas versiju. Ar izrādi Ziloņa dziesma Dailes teātrī kā režisors atgriežas kādreizējais Dailes teātra aktieris Andrejs Žagars.

No sava darba kabineta slimnīcā ir pazudis ievērojams psihiatrs. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Rīgas mākslas telpā atklāta Dziesmu un deju svētku tautas lietišķās mākslas izstāde Dziesma top citādi.

Izstādē eksponēti lakati, segas, cimdi, pinumi, rotas, ādas izstrādājumi, keramika un citi amatnieku darbi. Izstādē aplūkojami kopskaitā gandrīz 2000 darbi, tajā skaitā 913 eksponāti no Rīgas tautas lietišķās mākslas studijām. Izstādē piedalās 900 Latvijas meistaru, no tiem 331 pārstāv Rīgu.

Izstādes organizatori norāda, ka tajā nosacīti materializējušās sirds dziesmas. «Tās ieskanas krāsu koloristikā un tekstūrās, proporciju kārtojumā. Ekspozīcijā tiek izdziedātas desmitiem tautasdziesmu. Tajās katrs tautas lietišķās mākslas žanrs «ieskanas» citādā krāsu un tehniku kārtojumā. Dziesmas «skan» ne tikai meistaru darbos, bet arī gaismas objektos, kas skatītājiem ļauj izjust, cik vienota latviešu tradīcijās, ir dzīve un dziesma,» stāsta izstādes veidotāji.

Eiropas atvērtais darba tirgus vairo ģimeņu intīmās dzīves dilemmas, lai gan tādas pastāv, arī nekur nebraucot. Psihoterapeits Arturs Šulcs šādiem pāriem iesaka kā senākus, tā modernākus literatūras un dzīves stāstus un kustības svaigā gaisā

Tiekamies, protams, svaigā gaisā – Bastejkalnā. Sākumā ir fotosesija, un es saku, ka mūsdienu kultūra ir ļoti vizuāla. «Simboliska,» papildina A. Šulcs. «Cilvēki ir sapratuši, ka ir vajadzīgi simboli, jo caur tiešu intelektuālu pieredzi ne viss ir saprotams. Intelektuāli cilvēks uztver tikai kādus 15% no informācijas, pārējo – jau kā tēlus, sajūtas un emocijas. Tehnoloģijas tā arī tiek lietotas – tēlu radīšanai.»

Mēs visi pelnām ar to, ka risinām citu problēmas. Kā jūs palīdzat cilvēkiem?

Es palīdzu cilvēkam citādi paskatīties uz viņa situāciju, nomainīt skata punktu. Viņš atnāk pie manis, likstas salauzts, un nes līdzi kaut kādu mantojumu. Tas ir līdzīgi kā pie īpašuma vērtētāja, kas var novērtēt, cik īsti maksā tavs nams, savukārt arhitekts var pateikt, ko no tā var uztaisīt. Man ir šķūnis, bet es gribu trīsstāvu māju. Vai tas ir iespējams? Varbūt ir.

Dienvidkorejā protestētāji saistībā ar Phenjanas kodolizmēģinājumu izgāzuši savas dusmas uz Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna attēlu, to plēšot un dedzinot, vēsta euronews.

Galvaspilsētā Seulā protestējuši apmēram 20 cilvēki, nosodot Ziemeļkorejas rīcību, kas notiek par spīti ANO rezolūcijām.

Viens no protestētājiem medijiem stāstījis: «Mēs nevaram pieļaut Ziemeļkorejas kodolieročus. Mēs esam šeit, lai mudinātu cilvēkus Dienvidkorejā sadarboties, lai ziemeļus padarītu pilnībā kodolbrīvus.»

Laika posmā no 2004. līdz 2022. gadam vēlme pēc bērniem, pati motivācija, griba pēc tiem ir sarukusi no vidēji trīs bērnu ģimenes ieceres uz vidēji divu bērnu ieceri, liecina Latvijas Universitātes speciālistu pētījums Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte.

Bērni daudz mazākam skaitam cilvēku Latvijā nozīmē dzīves jēgu un piepildījumu.

Pētījuma statistiskā bāze

Pētījuma autores norāda, ka pētījums veikts pēc līdzīgiem principiem 2004. un 2022. gadā, turklāt visā šajā laikā Latvijas dzimstības rādītāji ir vērtējami kā kritiski zemi, gluži tāpat kā tas ir visā Eiropā. «Tomēr, ja vērtē pēc summārā dzimstības koeficienta, kam normālai paaudžu nomaiņai būtu jābūt 2,1–2,2, tad 2004. gadā tas bija 1,29, bet 2021. gadā tas bija pieaudzis līdz 1,57,» secina pētījuma autores. Proti, arī izmiršanas bezdibenī ir dziļuma atšķirības.

Tāpat bāzes datiem pieder secinājums par mātes vidējā vecuma pieaugumu. Latvijā tāpat kā visā pasaulē mātes vidējais vecums, kad dzimst pirmais bērns, palielinās. 2000. gadā pirmais bērns vidēji pasaulē dzima 24 gadus vecai māmiņai. 2021. gadā vidējais pasaules rādītājs ir pieaudzis līdz 27,8 gadiem, bet Latvijā pirmā jaundzimušā mātes vidējais vecums 2021. gadā bija 30,2 gadi. Līdztekus pētījuma autores kā pozitīvu faktoru min aizvien lielāku jaundzimušo skaitu likumīgi noslēgtās laulībās. 2021. gadā 10 872 bērni jeb 62,4% no visiem jaundzimušajiem ienāca oficiāli reģistrētās ģimenēs. 2011. gadā laulībā dzimušo īpatsvars bija tikai 55,4%. Tiesa gan, bērnu bija krietni vairāk kopumā. Situācija patlaban nedaudz atgādina Eduarda Veidenbauma dzejoļa «Ej un dzenies tik pēc naudas» vārsmas, kas noslēdzas ar vārdiem: «Papriecāties tikumīgi, bērnus radīt likumīgi.»

«Rungaiņa kungs [Ģirts Rungainis, IBS Prudentia partneris] kā privātpersona var komunicēt sabiedrībā ar krasiem izteikumiem. Es apgalvoju, ka mana un viņa paaudze pensiju noteikti sagaidīs,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, komentējot Ģ. Rungaiņa izteikumus, ka viņa paaudzei pensijas «nespīd», sacījis Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis.

«Tā nebūs tauka sviesta kārta, bet maizei pietiks. Tuvākajos gados mums pietiks laika attīstīt normālu ražošanu un pakalpojumus un panākt nodokļu bāzi, no kuras maksāt puslīdz pieklājīgas pensijas,» viņš akcentējis.

Manai paaudzei, kas šobrīd samaksā pensijas pašreizējiem pensionāriem, pensijas nespīd, jo bērnu nav, iepriekš intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauda Ģ. Rungainis.

«Arī manā kontā ierakstītais cipars neko vēl nenozīmē – tā pirktspēja būs divreiz mazāka. Visiem mana vecuma cilvēkiem nevajadzētu orientēties uz to, ka 1.līmeņa pensija ir pensija. Jāorientējas uz to, ka tā būs tikai drošības tīkls, kas noķer tos, kas ir izkrituši cauri savai dzīvei, tas ir nabadzības pabalsts cilvēkiem, pēc kura jāpiesakās cilvēkiem, kas nav spējuši savas dzīves laikā uzkrāt pietiekami daudz naudas 2., 3.līmenī, nekustamajā īpašumā vai citādi. Tuvākajos 20 gados mēs pārslēgsimies, patīk vai nē,» sacīja Ģ.Rungainis.

Latvijas nodokļu režīms, salīdzinājumā ar citām Eiropas un pasaules valstīm, ir labvēlīgs ģimenes uzņēmumu pārmantojamībai jeb nodošanai nākamajām paaudzēm, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG starptautiskais ģimenes biznesu nodokļu monitoringa pētījums (KPMG`s Global Family Business Tax Monitor).

KPMG Baltics SIA korporatīvo finanšu projektu vadītājs Gints Sloka: «Ja uzņēmuma īpašnieku maiņa notiek mantojuma vai dāvinājuma nākamajai paaudzei rezultātā, Latvijas nodokļu režīms izskatās pievilcīgāks salīdzinājumā ar lielu daļu citu Eiropas un pasaules valstu. Šāda veida darījumi starp tuviem radiniekiem Latvijā netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas atvieglo uzņēmumu nodošanu nākamajām paaudzēm.»

Lai arī dažādās pasaules valstīs nodokļu režīmi ir ļoti atšķirīgi, kopumā ir novērojama tendence atbalstīt, kā arī veicināt izaugsmi un investīcijas vietējos ģimenes uzņēmumos. Ekonomiski attīstītākajās valstīs ģimenes uzņēmumiem kopumā ir novērojams lielāks nodokļu slogs (nodokļi, kas būtu jāmaksā bez nodokļu atvieglojumiem), tomēr tajās arī tiek piemērots plašāks atlaižu un atbalsta klāsts nekā attīstības valstīs.

Latvijas darba tirgū nākas dzirdēt par darbinieku diskrimināciju atalgojuma ziņā vecuma dēļ, intervijā aģentūrai LETA sacīja pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" valdes locekle un vecākā konsultante Anta Praņēviča.

"Dati liecina, ka atalgojumā tiešām ir diskriminācija. Jaunajai paaudzei maksā augstākas algas nekā pirmspensijas vecuma paaudzei," sacīja Praņēviča.

Viņa gan norādīja, ka iemesls, kādēļ ir redzamas atšķirības atalgojumā atkarībā no vecuma, nav tādēļ, ka vecākiem cilvēkiem speciāli maksātu zemākas algas, bet gan tādēļ, ka viņiem ir mazāk iespēju darba tirgū, tostarp ir grūtāk atrast jaunu darbu.

"Diskriminācija izpaužas tā, ka darba devējs pasaka: "mēs gribam jaunāku darbinieku", "viņš neiederēsies mūsu uzņēmuma kultūrā". Te nu uz āru nāk ļoti daudz aizspriedumu. Turklāt nav jāgaida pat pirmspensijas vecums, jau sasniedzot 40 gadus, iespējas darba tirgū kļūst daudz ierobežotākas. Te gan es uzreiz uzsvēršu, ka tas attiecas uz speciālistu, nevis vadītāju līmeni," norādīja Praņēviča.

Vairāk nekā 12 600 uzņēmumu, kur vienam dalībniekam, kas ir vecāks par 60 gadiem, pieder vairāk nekā 50% kapitāldaļu, nākamās piecgades laikā būs jādomā par biznesa mantinieku.

Šādu ainu rāda SIA Lursoft dati. Patlaban ir reģistrēti 205 033 nelikvidēti uzņēmumi, no kuriem 188 162 uzņēmumiem vairākuma dalībnieks (pieder vairāk nekā 50% daļu) ir fiziska persona, un 12 603 uzņēmumiem vairākuma dalībnieks ir vecumā no 60 līdz 65 gadiem. Šie dati liecina, ka paaudžu maiņa tuvāko gadu laikā varētu skart tikai nelielu daļu – 6 līdz 7% – Latvijas biznesa, kas nav uzskatāmas par ļoti lielām vai kritiskām pārmaiņām. Citāda aina paveras Polijā, kur pēc viena no šīs valsts vadošo ekspertu ģimenes biznesa jomā, KBA vadošā partnera Tomaša Budziaka datiem, šajā valstī tuvākajos gados briest fundamentālas pārmaiņas, jo 80. gadu beigās gaisā virmojošo pārmaiņu noskaņās 20- līdz 30-gadīgi cilvēki izveidoja savus uzņēmumus, bet tagad viņi ir 50 līdz 60 gadus veci un nākamo piecu gadu laikā plāno nodod savu biznesu jaunajai paaudzei.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Šī krīze vēl lielākā mērā saulītē izcēlusi pieaugošo nevienlīdzību dažādās pasaules sabiedrībās. Turklāt notiekošais var ievērojami palielināt ekonomisko plaisu starp paaudzēm. Galu galā vienmēr pienāk brīdis, kad tautsaimniecības stafetes kociņš nonāk jauno paaudžu rokās.

Ja šī paaudze draud būt nabaga un neapmierināta, tad tam var būt liela ietekme gan uz notikumiem ekonomikā, gan uz visu sociālo stabilitāti kā tādu. Tendenču pētnieki norāda, ka šī ir kārtējā krīze, kas vairāk ietekmē tā saucamās mileniāļu paaudzes ekonomiskās perspektīvas. Jānorāda, ka par mileniāļu (Millennials) jeb Y paaudzi parasti tiek saukti tie, kas piedzimuši laika posmā aptuveni no 1980. līdz 1990. gadu beigām.

Nu sanācis tā, ka medicīniski Covid-19 vīruss visbīstamākais ir visvecākā gadagājuma cilvēkiem. Tiesa gan, ekonomiski tie ir cietuši mazāk, ko nosaka tas, ka tie jau savu karjeru ir noslēguši, saņem pensijas vai dzīvo no saviem agrākajiem uzkrājumiem, ja tie, protams, vis pār ir. Tāpat mazāk sāpīgu ekonomisko šoku šī krīze sagādājusi tā saucamajai Baby Boomers paaudzei, par kuru Rietumu pasaulē tiek saukts pēckara demogrāfiskais sprādziens līdz aptuveni 1960. gadu vidum. Arī šie cilvēki jau lielā mērā var baudīt savas karjeras augļus. Tie ir arī izaudzinājuši bērnus, kas nozīmē, ka tiem secen iet dažādi aktuālie stresi, kas saistīti, piemēram, ar atvašu skološanu mājas apstākļos.

Nemaz ilgi nav jāgaida, vien pāris gadu, kad vienā darba vietā kopā strādās pat četras paaudzes – t.s. baby boomers, X, Y un Z paaudzes, līdz ar to būtiski pieaugs personāla vadības loma, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nākamajos 10–15 gados Latvijā būs vairāk tādu darbinieku, kuri aizies pensijā, nevis tādu, kuri ienāks darba tirgū. Latvijā pastāv vecuma diskriminācija, darbu atrast ir grūti ne tikai cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, bet arī jauniešiem.

Sakrīt vērtības

No amerikāņiem aizgūto paaudžu dalīšanas principu liek lietā arī personāla atlases speciālisti Latvijā. Tiek izdalītas četras – pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jeb baby boomers, dēvēta arī par puķu bērniem, pie kuras pieder no 1945. līdz 1962.gadam dzimušie, X paaudze, kas dzimusi no 1962. līdz 1980.gadam, Y paaudze, kuru mēdz dēvēt arī par Millenium paaudzi, pie kuras pieskaita no 1980. līdz 2000. gadam dzimušos un Z paaudze, kuras pārstāvji kopš 2000. gada joprojām nāk pasaulē – ar to saistās visvairāk minējumu. No 2015.gada dzimušie tiks dēvēti par Alfa paaudzi. Dažādo paaudžu pārstāvji ir atšķirīgi, viņus vada dažādas vērtības, uzvedības modeļi atšķiras, taču cilvēku piederību vienai vai otrai paaudzei nevar noteikt tikai pēc dzimšanas gadiem, jo kādas vienas paaudzes cilvēks atbilstoši savām vērtībām un uzvedībai var piederēt pavisam citai paaudzei, atzīst personālvadības asociācijas vadītāja Eva Selga. Tomēr kopējās dažādo paaudžu vērtības, motivācija un pat uzvedība lielā mērā sakrīt.

Latvijas arhitektu muzejā 3. februārī atklās izstādi Astoņas astotdaļas – šā projekta pamatā ir iecere radīt astoņas dažādas versijas par dāņu arhitektu biroja BIG projektēto dzīvojamo kompleksu 8HOUSE Kopenhāgenā

Astoņi arhitektūras biroji piedāvā projekta versiju astoņās pilsētām Baltijas jūras reģionā. Projekts Astoņas astotdaļas pirmo reizi tika rādīts Luiziānas Modernās mākslas muzejā Dānijā pagājušajā gadā kā daļa no izstādes Arhitektūras robežas II: mājokļi.

Komplekss 8HOUSE uzbūvēts 2009. gadā Kopenhāgenas priekšpilsētā, un tas ir kļuvis populārs Dānijas arhitektu, kritiķu un pašu pilsētnieku vidū.

Žurnāls Project Baltia sadarbībā ar kuratoru Bartu Goldhornu uzaicināja septiņus Baltijas jūras reģiona arhitektu birojus, lai tie katrs savā zemē izstrādātu šīs ēkas versiju saistībā ar pilsētas kontekstu. Galvenā projekta ideja ir pārbaudīt ēkas pielāgošanas iespējas atšķirīgiem apstākļiem, lai ļautu lielākam iedzīvotāju skaitam novērtēt augstos dzīves kvalitātes standartus, ko piedāvā šī dzīvojamā kompleksa struktūra. Projekta autori vaicā: «Cik tālu šodien Eiropā valdošā arhitektūras paradigma – kura pieprasa, lai katra ēka būtu unikāla un radīta īpašam kontekstam – var tikt uzskatīta par ilgtspējīgu?» Projekts turklāt sējot arī šaubas par kādreizējo masveida mājokļu celtniecības dzīvotspēju.

Būvniecības valsts kontroles birojs oficiāli pieņēmis ekspluatācijā jaunizbūvētā Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra Valkas pilsētas daļu.

Valgas pilsētas daļa pieņemta ekspluatācijā 2021. gada 3. februārī. Līdz ar to noslēgusies viena no INTERREG Igaunijas – Latvijas programmas 2014 – 2020 projekta "Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra attīstība" (Nr. Est-Lat 51) galvenajām aktivitātēm.

Valgas – Valkas Dvīņu pilsētas centra būvdarbu ietvaros tika izbūvēts jauns gājēju tilts ar šūpolēm pāri Varžupītei, centrālais laukums ar skatuvi / nojumi, informācijas punktu un bērnu rotaļu laukumu, gājēju takas gar Varžupīti, pie Ramsi ūdensdzirnavām ierīkots kultūras un sporta aktivitāšu centrs, kā arī Raiņa / Sõpruse ielu posmā no Latgales ielas Latvijā līdz Raja ielai Igaunijā pārveidota par gājēju ielu, tādējādi savienojot dvīņu pilsētas centrus.

Šopavasar uz Latvijas ceļiem atkal būs sastopamas Google Street View automašīnas. Sākot no 21. marta tās ceļos pa Latviju, turpmāko mēnešu laikā apmeklējot daudzas pilsētas un maršrutus visā valstī. No Rīgas līdz Krāslavai un no Liepājas līdz Alūksnei – šogad viedās automašīnas apceļos vairāk nekā 20 Latvijas pilsētas.

Mērķis kā vienmēr ir atjaunināt pilsētu, ceļu un automaģistrāļu attēlus Google Maps lietotnē.

Pateicoties Google Street View, lietotājiem jau ir iespēja apskatīt lielāko daļu Latvijas pilsētu, daudzus kultūras pieminekļus, kā arī dabas objektus. Apzinoties, ka infrastruktūra gan pilsētās, gan arī starp tām nepārtraukti attīstās un mainās, Google regulāri atjaunina pieejamos attēlus, lai pēc iespējas precīzāk atspoguļotu aktuālo situāciju. Jaunie attēli palīdzēs lietotājiem vēl labāk orientēties dažādos galamērķos, kā arī vērot 360 grādu panorāmas attēlus ar ielām un apskates vietām.

Papildus ielām un ceļiem Google iemūžina arī dažādas gājēju zonas un citas vietas, kas nav sasniedzamas ar automašīnu. Piemēram, ikvienam ir iespēja doties virtuālā pastaigā pa Vecrīgas ieliņām, ieraudzīt Eiropas platāko ūdenskritumu Ventas rumbu vai doties apskatīt Ventspils loču torni jeb “Balto bāciņu”, kas celta 1934. gadā.

Uzņēmumu vadītāji astoņās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs uzskata, ka viņu valstu valdībām būtu jāmeklē iespējas līdz 2018. gadam palielināt izdevumus izglītībai, zinātnei un inovācijām, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.

Pētījuma laikā, kas veikts astoņās CAE valstīs – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā –, uzņēmumu vadītāji pauda savu viedokli par to, kurās jomās attiecīgo valstu valdības būtu tiesīgas palielināt finansējumu laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam.

Vidēji 44% respondentu šajās astoņās valstīs kā prioritārās jomas minēja izglītību, zinātni un inovācijas, kas nepārprotami apsteidz tādas jomas kā infrastruktūras attīstība (15%) un veselības aprūpes sistēma (14%). Tām seko demogrāfija (11%) un aizsardzība (8%), atbalsts valsts popularizēšanai ārzemēs, sociālā drošība un kultūra (mazāk par 5%).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Ventspils Pārventas bibliotēka iekļuvusi starptautiskā arhitektūras konkursa Dedalo Minosse izstādē un katalogā. Pārventas bibliotēka ir pirmais darbs no Latvijas, kas saņēmis šādu atzinību.

Konkurence šajā prestižajā arhitektūras konkursā, kurā par laureātu kļūst gan pasūtītājs, gan arhitekts, kuru veiksmīgas sadarbības rezultātā ir uzbūvēta augstvērtīga ēka, tiešām ir ļoti nopietna, un visi iesniegtie darbi ir augsta līmeņa, uzsver Ventspils pilsētas galvenā arhitekte Daiga Dzedone. Darbi no Latvijas Dedalo Minosse balvas iegūšanai konkursam tika pieteikti otro reizi. Iepriekšējā reizē Latvijas darbs netika atzīmēts. Savukārt šogad novērtēta Pārventas bibliotēkas arhitektoniskā kvalitāte, kā arī pasūtītāja – Ventspils pilsētas pašvaldības – ieguldītais darbs.

Dedalo Minosse balvai 2009/2010 bija pieteikušies aptuveni 700 pretendenti no dažādām pasaules valstīm, pārstāvot visus 5 kontinentus. Fināla atlasei tika izvirzīti 340 darbi, no kuriem dažādu kategoriju balvas saņēma 24 darbi un Dedalo Minosse katalogā, kā arī izstādē iekļauti 79 darbi (ieskaitot prēmētos).

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Bagātniekiem pasaules apceļošana nav nekas jauns, taču tagad viņi varēs ceļot kopā ar savu mājokli, raksta Business Insider.

Bagātākajiem cilvēkiem turpmāk būs iespējams iegādāties dzīvokli uz 295,96 metrus garā kruīza kuģa Utopia, kas mēnešiem apceļos pasauli un apstāsies vietās, kur notiks lieli, starptautiski kultūras vai sporta pasākumi, piemēram, Olimpiskās spēles, Riodežaneiro karnevāls un citi.

Dzīvokļi uz kruīza kuģa maksā sākot no 4,4 miljoniem dolāru līdz 36 miljoniem dolāru un daudzi no lielākajiem dzīvokļiem jau ir nopirkti, pastāstījis Utopia projekta izveidotājs Deivids Robs.

«Mēs to dēvējam par lielāko privāto jahtu pasaulē,» viņš sacījis. «Kruīza kuģi tiek būvēti, lai tie kalpotu aptuveni 25-30 gadus. Mēs būvējam Utopia nākamajiem 100 gadiem,» piebildis viņš.

Uzņēmums Ingman Saldējums kopā ar Latvijas pašvaldībām uzsācis projektu, kura ietvaros tiek meklētas 12 labākās valsts dižvietas. Projekta interneta vietnē par dižvietām aicināts balsot ikviens.

Kopumā balsojumam par Latvijas dižvietām izvirzītas 80 īpašas vietas četrās kategorijās: māja, mežs, zeme un ūdens. Latvijas iedzīvotāju balsojums noteiks trīs dižvietas katrā kategorijā, pie kurām tiks uzstādītas īpašas atpazīšanas zīmes.

Latvijas Dižvietu Mājas karte ir turpinājums aizvadītā gada projektam, kad iedzīvotāji no visas Latvijas iesūtīja stāstus par vairāk nekā 500 vietām, kuras tika apkopotas īpašā Latvijas leģendārāko vietu kartē.

«Šogad aicinām ikvienu balsot par Latvijas dižākajām vietām, kuras glabā stāstus par Latviju. Ceram, ka šogad sociālais projekts gūs tikpat ielu atsaucību, un cilvēki ar interesi un aizrautību apceļos Latvijas novadus un to dižākās vietas, kas glabā dārgu mantojumu par Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi!» sacīja projekta idejas autors Normunds Labrencis.

Ceturtdien, 11.augustā, Latvijā ieradīsies Amerikas latviešu apvienības (ALA) Izglītības nozares rīkotā jauniešu ceļojuma Sveika, Latvija! XXXVI grupas dalībnieki, kuri līdz 24.augustam apceļos savu senču dzimteni un tiksies ar vienaudžiem Balvu novada Tilžas vidusskolā un Aizputes novada Māteru Jura Kazdangas pamatskolā.

Sveika, Latvija! ir divu nedēļu izglītojoša programma, ko organizē un atbalsta Amerikas latviešu apvienība. Programmas mērķis ir dot iespēju Amerikas latviešu izcelsmes bērniem, kas ir mācījušies par Latviju latviešu papildskolās un beiguši 8. klasi, savām acīm redzēt un iepazīt savu senču dzimto zemi.

«Ceļojums pa visiem četriem Latvijas novadiem ir kā dzīva ģeogrāfijas stunda. Ceļojuma programma ir ļoti intensīva. Maršrutā iekļauti muzeji un memoriālas vietas, kas saistās ar skolā iepazītajiem latviešu rakstniekiem un vēsturiskām personām, piemēram, Blaumani, Brigaderi, Baronu, Raini, Kalpaku u.c..,» skaidro Sveika, Latvija! programmas vadītāja Anita Juberte. Viņa paskaidro, ka jaunieši gidu pavadībā apmeklē gan pilis un baznīcas, gan novadu muzejus, vēro, kā top tautas māksla audēju, dzintara meistaru un keramiķu darbnīcās. Ceļojuma gaitā jauniešiem tiek dota iespēja arī iepazīties ar mūsdienu Latviju, tās sabiedrību un kultūru.

Ar lūgumu rast iespēju Rīgā atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam, lai varētu Rīgas brīvostā nogādāt rekordlielu graudu ražu, domē vērsusies Zemnieku saeima.

Lai to nodrošinātu, uzdots atcelt satiksmes ierobežojumus zemnieku kravas transportam. Dots rīkojumu nodrošināt zemnieku kravas transporta diennakts kustību maršrutā Akmens tilts – Rīgas brīvosta no 14. augusta līdz 1.septembrim.

Zemnieku saeima norāda, ka šogad Latvijas lauksaimnieki plāno eskportēt rekordlielu graudaugu un rapša ražu. Latvijā nav iespējama tik lielas ražas uzglabāšana, tāpēc nepieciešams pēc iespējas ātrāk to nogādāt uz transporta kuģiem Rīgas brīvostā.

Zemnieku saeima jau šā gada jūlijā beigās izplatīja paziņojumu, ka Latvijas laukos sākusies rapšu un graudaugu ražas novākšana, tāpēc jārēķinās ar to, ka uz ceļiem būs sastopami gan kombaini, kas pārbrauc no lauka uz lauku, gan ar novākto ražu pilnas kravas, kas tiek vestas uz kaltēm un noliktavām.