Uzņēmumu vadītāji astoņās Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstīs uzskata, ka viņu valstu valdībām būtu jāmeklē iespējas līdz 2018. gadam palielināt izdevumus izglītībai, zinātnei un inovācijām, liecina jaunākais KPMG uzņēmējdarbības vides pētījums Ekonomikas pulss 2014.
Pētījuma laikā, kas veikts astoņās CAE valstīs – Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā un Slovākijā –, uzņēmumu vadītāji pauda savu viedokli par to, kurās jomās attiecīgo valstu valdības būtu tiesīgas palielināt finansējumu laika posmā no 2015. līdz 2018. gadam.
Vidēji 44% respondentu šajās astoņās valstīs kā prioritārās jomas minēja izglītību, zinātni un inovācijas, kas nepārprotami apsteidz tādas jomas kā infrastruktūras attīstība (15%) un veselības aprūpes sistēma (14%). Tām seko demogrāfija (11%) un aizsardzība (8%), atbalsts valsts popularizēšanai ārzemēs, sociālā drošība un kultūra (mazāk par 5%).
KPMG Baltics SIA partnere Armine Movsisjana saka, ka, Centrālās un Austrumeiropas valstīm pakāpeniski zaudējot lētas produkcijas ražotāju priekšrocības, uzņēmēji apzinās uz zināšanām balstītās ekonomikas nozīmi un apņemas tērēt vairāk līdzekļu izglītībai un inovācijām šajās valstīs. Tas nozīmē ievērojamus izaicinājumus budžeta veidošanai, jo ar pētījumiem un attīstību saistīti izdevumi nedod tūlītēju efektu, kā arī prasa stingri sekot tam, lai šie līdzekļi tiek visefektīvāk izmantoti.
KPMG Baltics SIA vecākais menedžeris un ekonomikas zinātņu doktors Edgars Voļskis uzsver - lai zinātniskajā pētniecībā ieguldītā nauda nodrošinātu stabilu ekonomisko atdevi ilgtermiņā makro un mikro līmenī un lai Latvijas uzņēmēji ar pētniecības rezultātā radītajiem inovatīviem produktiem spētu ielauzties pasaules tirgos un gūt tur nozīmīgus panākumus, Latvijā ir nepieciešams realizēt būtiskus pasākumus zinātniskās pētniecības centralizācijā un vienotas valsts monitoringa platformas izveidē. Inovāciju loma katras valsts izaugsmē šobrīd tiek akcentēta visas Eiropas līmenī.
Tostarp arī Latvija, izpildot EK noteiktās prasības jaunas stratēģijas izveidē un realizējot reformas zinātniskās pētniecības pārvaldes jomā, no ES fondiem turpmāko septiņu gadu laikā zinātnes un inovāciju jomā var saņemt līdz pat 700 miljoniem eiro,” uzsver, norādot, ka tas arī ir noteikts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam, kurā viena no trīs izvirzītajām prioritātēm ir tautsaimniecības izaugsme, kur attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība ir norādītas kā viens no galvenajiem rīcības virzieniem tautsaimniecības izaugsmes mērķa sasniegšanai.
No astoņām CAE valstīm izglītība, zinātne un inovācijas vislielāko atbalstu guvušas Slovākijā (56%), Ungārijā (52%) un Čehijā (47%), bet vismazākais atbalsts tām bija vērojams Rumānijā (39%), Igaunijā (37%) un Polijā (36%). Tomēr katrā valstī tā bija prioritāte, tikai Rumānijā vienlīdz svarīgi bija izdevumi infrastruktūrai (35%). No parējām jomām veselība guva vislielāko atbalstu Ungārijā (28%) un iedzīvotāju skaita palielināšana – Latvijā (19%). Savukārt Igaunijā 17% aptaujāto izteicās par to, lai vairāk līdzekļu tērētu sociālajai drošībai, arī izdevumi aizsardzībai visbiežāk tika izvēlēti Igaunijā un Polijā (15%). Aptuveni 1/10 respondentu Polijā uzskata, ka ir svarīgi arī popularizēt valsti ārpus tās robežām.
Septembrī KPMG aptaujāja uzņēmumu vadītājus astoņas CAE valstīs, lai uzzinātu viņu viedokli par šo valstu ekonomiku, eiro, ārvalstu investīcijām, nodokļu vidi, kā arī uzņēmumu politiku atalgojuma un personāla rekrutēšanas jomā. Pirms tam pētījumu Ekonomikas pulss vairākus gadus veica Baltijas valstīs, bet šogad tas pirmo reizi aptvēra astoņas Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstis. Pētījuma ietvaros kopumā tika aptaujāti 471 uzņēmumu īpašnieks un vadītājs no astoņām valstīm.