Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Sestdien, plānotas Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kurās tiks izskatīts Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kas jāiekļauj budžeta likumprojektu paketē, informē FM.

Šobrīd FM sadarbībā ar LPS gatavo MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu, kurā ir iekļauti arī jautājumi par nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

«Gatavojot vienošanās protokola projektu, mēs detalizēti izvērtējam ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtisku uzmanību veltījām tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, esmu jau iesniedzis priekšlikumu MK par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas atkārtoti izstrādāto pieteikumu 1,82 miljardu eiro piesaistei no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka, lai arī plāns līdz iesniegšanai Eiropas Komisijā vēl tiks pilnveidots, tomēr viņš pauda gandarījumu par izstrādāto plāna projektu.

Premjers uzsvēra, ka, pateicoties no ES Atveseļošanas fonda piesaistītajiem līdzekļiem, Latvija varēs īstenot "nevis Eiropas, bet mūsu pašu nodomus, kā audzēt ekonomiku nākotnē". "Šis nav politisks, bet gan visas valsts attīstības projekts," piebilda premjers.

No Atveseļošanās plāna gaida ieguvumus sešās jomās 

Šodien, 20. aprīlī, valdība skatīs informatīvo ziņojumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības...

Lai Latvija saņemtu ES Atveseļošanas fondā iezīmētos1,82 miljardus eiro, Latvijai ir jāizstrādā ekonomikas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns un tas jāsaskaņo ar EK, savukārt plānu apstiprina ES Padome.

Vēlamais termiņš oficiālai Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāna iesniegšanai EK ir šā gada 30.aprīlis. Paredzams, ka EK divu mēneša laikā izvērtēs plāna atbilstību regulas prasībām pēc plāna oficiālas iesniegšanas. Ja plāns atbildīs šīm prasībām, tad EK sagatavos padomes ieviešanas lēmumu, kas tiek iesniegts ES Padomei apstiprināšanai.

Iepriekš finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) atzina, ka pārstrādātajā ES Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā Latvija prasīs 1,82 miljardus eiro līdz šim plānoto 1,65 miljardu eiro vietā.

Viņš skaidroja, ka pārskatītajā plānā integrēti Eiropas Komisijas (EK) un sociālo partneru priekšlikumi - paredzēts lielāks atbalsts privātajam sektoram un stiprināti sociālās noturības elementi.

Tāpat pārstrādātajā plānā lielāka vērība pievērsta Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) paredzētajiem pasākumiem ar skaidrāku ietekmi uz klimata mērķu sasniegšanu, kā arī papildu uzsvars likts uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm.

Dālderis uzsvēra, ka pilnīgi visus sociālo partneru priekšlikumus plānā nebija iespējams iekļaut.

Vienlaikus Dālderis norādīja, ka, FM ieskatā, nav atbalstāmi EK mudinājumi celt jebkādus nodokļus.

Dālderis skaidroja, ka pārstrādātajā plānā par 40% - līdz 643,21 miljonam eiro palielināts tiešais atbalsts komersantiem, savukārt publiskais pasūtījums komersantiem samazināts līdz 1,154 miljardiem eiro.

Finanšu ministra padomnieks sacīja, ka pārstrādātā plāna tiešā ietekme uz Nacionālās industriālās politikas 2021.-2027.gada prioritātēm pieaugusi par 24% - līdz 1,164 miljardiem eiro. Netiešā ietekme pieaugusi par 1% - līdz 327,681 miljonam eiro.

Pārstrādātajā plāna projektā klimata sadaļā kopējais prasītais finansējums palielināts par 65,707 miljoniem eiro - līdz 676,207 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā par 20,652 miljoniem eiro - līdz 57,282 miljoniem eiro paredzēts palielināt prasīto finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, bet par 40 miljoniem eiro - līdz 120,586 miljoniem eiro plānots palielināt finansējumu uzņēmējdarbības energoefektivitātei finanšu instrumenta veidā.

Vienlaikus klimata sadaļā tiks prasīts 80 miljonu eiro finansējums elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai atjaunojamo energoresursu integrācijai un izmaksu mazināšanai, kas līdz šim plānā nebija paredzēts.

Pārstrādātajā plānā vairs nav paredzēts 40,293 miljonu eiro finansējums biometāna ražošanas un izmantošanas sistēmai, kā arī 21,978 miljonu eiro finansējums meža ekosistēmu noturības un vērtības celšanai.

Tāpat pārstrādātajā plānā klimata sadaļā par 12,674 miljoniem eiro - līdz 20,293 miljoniem eiro samazināts prasītais finansējums plūdu risku samazināšanas pasākumiem.

Pārstrādātā plāna digitālās transformācijas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 35,293 miljoniem eiro - līdz 365,293 miljoniem eiro.

Būtiskākais pieaugums - par 54 miljoniem eiro, sasniedzot 94,788 miljonus eiro, šajā sadaļā paredzēts digitālo prasmju attīstībai. Uzņēmumu digitalizācijai un inovācijām prasītais finansējums palielināts par 11,293 miljoniem eiro - līdz 125,143 miljoniem eiro.

Savukārt valsts pārvaldes digitālajai transformācijai prasītais finansējums pārstrādātajā plānā samazināts par 30 miljoniem eiro - līdz 128,862 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna nevienlīdzības mazināšanas sadaļā prasītais finansējums palielināts par 40 miljoniem eiro - līdz 370 miljoniem eiro.

Šajā sadaļā lielākais pieaugums - par 40 miljoniem eiro, sasniedzot 111,61 miljonu eiro, paredzēts sociālo pakalpojumu attīstībai.

Pašvaldību kapacitātes stiprināšanai nevienlīdzības mazināšanas sadaļā tiks prasīti 2,5 miljoni eiro, kas iepriekš plānā nebija paredzēti, savukārt reģionālajiem industriālajiem parkiem paredzētais finansējums samazināts par 2,5 miljoniem eiro - līdz 80 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna veselības sadaļā prasītais finansējums saglabāts nemainīgs - 181,5 miljoni eiro.

Savukārt ekonomikas transformācijas un produktivitātes sadaļā prasītas finansējums palielināts par 31 miljonu eiro - līdz 196 miljoniem eiro. Šie līdzekļi paredzēti inovāciju un privāto investīciju veicināšanai pētījumos un attīstībā, kur prasītais finansējums pieaudzis līdz 113,5 miljoniem eiro.

Pārstrādātā plāna likuma varas stiprināšanai prasītais finansējums palielināts par četriem miljoniem eiro - līdz 37 miljoniem eiro. Papildus prasītais finansējums paredzēts jauniem pasākumiem ēnu ekonomikas mazināšanai.

Jau vēstīts, ka no ES Atveseļošanas fonda Latvijai līdz 2026.gadam grantu veidā būs pieejams finansējums līdz diviem miljardiem eiro.

Februāra sākumā Latvija nosūtīja saskaņošanai EK pieteikumu par ES Atveseļošanas fondā pieejamo finansējuma garantēto daļu 1,65 miljardu eiro apmērā. Pēc Finanšu ministrijā sniegtās informācijas, Latvijai pastāv iespēja pieteikties ES finansējuma mainīgajai daļai, kas patlaban aplēsta aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Papildus tam Latvijai būs pieejami aizdevumi indikatīvi 2,5 miljardu eiro apmērā.

No EK puses par iesniegto plāna projektu izskanēja kritika, un Latvijas politiķi atzina, ka tas būs jāpārstrādā un jāpilnveido. Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka valdībā ar EK izdiskutētais Latvijas ekonomikas atveseļošanas plāns varētu nonākt aprīļa beigās.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Teju pēc nedēļas, 6. oktobrī, tiek paziņoti Nobela prēmijas laureāti medicīnā. Tas ir gana nopietns iemesls, lai analizētu, kas notiek ar Latvijas zinātni, īpaši medicīnas jomā. Visi Dienas aptaujātie eksperti uzsver, ka Latvijas zinātniekiem no intelektuālās kapacitātes viedokļa arī ir visas iespējas iegūt Nobela prēmiju. Daudz sliktāk ir ar finansējumu zinātnei un tās neattīstīto ekosistēmu, kas liedz mūsu gaišākajiem prātiem visā pilnībā realizēt savu potenciālu. Par perspektīvākajām un spēcīgākajām jomām - no zinātnisko sasniegumu viedokļa - eksperti uzskata biomedicīnu, onkoloģiju, kardioloģiju un arī infektoloģiju.

Lai celtu zinātnes prestižu un popularizētu tās sasniegumus un devumu pacientiem, 8. decembrī Latvijas Zinātņu akadēmijā sadarbībā ar pasaulē lielākās biotehnoloģiju kompānijas Roche Latvijas atzaru Roche Latvija un Zviedrijas vēstniecību iecerēts pasākums, kas būs veltīts 2014. gada Nobela prēmijas laureāta medicīnā darba iztirzājumam, akcentējot tā aktualitāti Latvijā un pasaulē.

Roche Latvija direktors ārsts Rauls Vēliņš stāsta, ka «Latvijā medicīnas zinātnei ir spēcīgas tradīcijas, par to liecina tādi vārdi kā Vilhelms Ostvalds, vienīgais Nobela prēmijas laureāts no Latvijas, fizikālās ķīmijas pamatlicējs, viņa skolnieks ķīmiķis Pauls Valdens un kādreizējais Latvijas Universitātes rektors ķīmiķis Jūlijs Auškāps. Latvijā arī šodien strādā pasaules līmeņa zinātnieki, piemēram, Organiskās sintēzes institūtā (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā. 2014. gadā Dr. Laila Meija nāca klajā ar unikālu pētījumu par rupjmaizes pretvēža iedarbību. Diemžēl tas plaši neizskanēja medijos, jo vairāk tiek atspoguļota zinātnes vēsture, nevis šodienas sasniegumi un zinātnieku iespējas gūt no tiem peļņu.» R. Vēliņš arī uzsver, ka Roche Latvija atbalsta jaunos zinātniekus 2007. gadā dibinātās Roche akadēmijas paspārnē akadēmiķa Aivara Lejnieka vadībā, kurš valdē pulcinājis vadošos Latvijas mediķus. Šo gadu laikā atbalstīts 31 zinātnes projekts.

Uzņēmējdarbības veicināšanai tieši pašvaldībās būs pieejams ES līdzfinansējums, savukārt investorus Latgalei piesaistīs ar speciālās ekonomiskās zonas labumiem, kā arī pārrobežu projektu programmu 253 milj. eiro apmērā

Tā intervijā DB saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Viņš nenoliedz, ka pašlaik vislielākā uzmanība pievērsta tieši pašvaldību jomai, tomēr tas nenozīmē, ka novārtā palikuši tādi svarīgi jautājumi kā derīgo izrakteņu ieguves koncepcija, Eiropas biotopu kartēšana un dabas resursu nodokļa izmaiņas.

Krietnu kritikas devu saņēmāt par pašvaldību reformas piedāvājumu. Kāpēc tāda vispār tika izstrādāta?

Pērn valdībā tika apstiprinātas valsts pārvaldes pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kurās ministrijai līdz 2015. gada nogalei bija jāiesniedz priekšlikumi par sadarbības teritoriju veidošanu. Šādu sadarbības teritoriju veidošana sākotnēji tika izstrādāta ap lielajām pilsētām, vēlāk ap 21 nacionālās attīstības centru. Tādējādi tapa piedāvājums par 29 sadarbības teritoriju izveidi, kur pašvaldības var darboties kopā bez apvienošanās. Savukārt otrs modelis paredz pašreizējo 119 pašvaldību vietā iedzīvināt 58 pašvaldību modeli. Piedāvātie risinājumi nav grābti no gaisa, bet izvirzīti, vērtējot vairākus kritērijus – izglītības, kultūras, veselības pieejamību, infrastruktūru. Ir vēl kāds būtisks faktors, proti, pēc 2021. gada pašvaldībām vairs nebūs «dāvanu» no ES. Struktūrfondu līdzekļi pašvaldību ielām, ceļiem, skolām būs pieejami tikai kā ilgtermiņa kredīts, nevis kā pašlaik – dāvana grantu veidolā. Pašvaldībām šādu ES kredītu saņemšanā būs jākonkurē ar citu valstu vietējām varām un šos aizņemtos līdzekļus jāspēj atmaksāt. Diemžēl ļoti daudzas no pašreizējām pašvaldībām šādas prasības izpildīt nevarēs. Tāpat nevar noliegt, ka padomju laiku ēra, kad viens kolhozs bija ar 2000 ha un 200 strādājošajiem, ir beigusies, jo tehnoloģiju progress ir gājis uz priekšu un pašlaik tos pašus 2000 ha apstrādā viena zemnieku saimniecība ar dažiem darbiniekiem. Notiek urbanizācijas process, kad cilvēki nevis dzīvo laukos un ik dienu brauc uz darbu 20 vai 50 km, bet labprāt izvēlas dzīvot pilsētā, kur ir darbs. Rezultātā pašvaldībās samazinās iedzīvotāju skaits, sarūk skolnieku skaits, kas velk līdzi arī pārmaiņas skolu tīklā un dzīvošanu uz pašvaldību izlīdzināšanas fonda rēķina. Tomēr piedāvājums nav kaut ko darīt steigā, bet par šiem jautājumiem diskutēt visos iespējamos līmeņos. Tieši tāpēc arī piedāvājam vienu no jaunajiem modeļiem ieviest tikai no 2021. gada, kurā notiktu nākamās (neskaitot 2017. gadā paredzētās) pašvaldību vēlēšanas. Jāņem vērā, ka perspektīvā tiek vērtētas iespējas par vairāku valsts funkciju nodošanu pašvaldībām.

Pašvaldību nodrošināto pakalpojumu saņemšana iedzīvotājiem ir regulārākā saskarsmes iespēja ar pašvaldības darbu, tāpēc Valsts kontrole ir veikusi divas apjomīgas revīzijas 20 Latvijas novadu pašvaldībās par maksas pakalpojumu sniegšanu un resursu izlietojumu pakalpojumu nodrošināšanai, informē VK.

Likumā ir noteikts, kādi pakalpojumi pašvaldībām ir jānodrošina iedzīvotājiem, piemēram, būvniecības uzraudzība, dzīvesvietas deklarēšana, ielu tirdzniecības atļauju izsniegšana, kā arī vairāki nozīmīgi maksas pakalpojumi: ēdināšana skolās bērniem, komunālie, sociālās aprūpes un citi pakalpojumi. Taču ir arī maksas pakalpojumi, kurus pašvaldības ir izvēlējušās sniegt, lai gan likumā tas nav prasīts, piemēram, teju visās pašvaldībās tiek nodrošināti ēdināšanas pakalpojumi izglītības iestāžu darbiniekiem un neregulārie pasažieru pārvadājumi, kā arī pašvaldības nereti veic kravu pārvadājumus un sniedz viesnīcu pakalpojumus.

Ārvalstu investoru uzņēmējdarbības vides uztveres indeksā zemāko vērtējumu saņēmis demogrāfijas jautājums. Vērtējums indeksā tiek sniegts skalā no viens līdz pieci, kur viens ir ļoti zemas konkurētspējas novērtējums, bet pieci - ļoti augstas konkurētspējas novērtējums.

Indeksā demogrāfija novērtēta ar diviem punktiem, veselības aprūpe un sociālās aizsardzības kvalitāte novērtēta ar 2,6 punktiem, izglītības kvalitāte ar 2,8 punktiem, darbaspēka kvalitāte saņēmusi trīs punktus, pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem - 3,1 punkts, pamata infrastruktūra - 3,2 punkti, uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitāte - 3,2 punkti, attieksme pret ārvalstu investoriem - 3,2 punkti, darbaspēka efektivitāte - 3,2 punkti.

Indekss FICIL Sentiment Index 2015 ir izstrādāts pirmo reizi. Indekss ir Latvijā strādājošo ārvalstu investoru novērtējums Latvijas ekonomikas konkurētspējas potenciālam. Indekss un pētījums Investīciju klimats Latvijā: ārvalstu investoru skatījums izstrādāts, balstoties uz kvalitatīvām intervijām ar lielākajiem ārvalstu investoriem Latvijā. Respondentiem lūdza identificēt trīs līdz piecas jomas, kas viņu satrauc Latvijas attīstībā, īpaši attiecībā uz investīciju vidi un ilgtermiņa tautsaimniecības attīstību. Tika jautāts arī, kurās jomās Latvijai ir sekmējies vislabāk un kurās būtu jāturpina darbs. Respondenti ir lielākie līdzšinējie ārvalstu investori valstī, tāpēc tika vaicāts, vai un pie kādiem nosacījumiem viņi turpinātu investēt. Pētījums Latvijā veikts pirmo reizi ciešā sadarbībā starp Ārvalstu investoru padomi Latvijā (ĀIPL), Rīgas Ekonomikas augstskolu un Rīgas Ekonomikas augstskolas docentu Arni Sauku.

Pasaules Banka (PB) ierosina Latvijā veidot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas vairāk vērsts uz izglītības iestāžu darba rezultātu.

Pasaules Bankas ziņojums ir noslēdzošais no trim ziņojumiem, ko tā izstrādājusi laika posmā no 2013.gada decembra līdz 2014.gada septembrim Apmaksājamo Konsultatīvo pakalpojumu par augstākās izglītības finansējumu ietvaros. Ziņojumā ņemti vērā kopīgi izstrādātie kritēriji, laba starptautiskā prakse un konsultācijās pārrunātais ar iesaistītajām pusēm.

Projekta pirmajā ziņojumā analizētas augstākās izglītības pašreizējās finansēšanas sistēmas Latvijā stiprās un vājās puses, salīdzinot ar pasaules labo praksi. Otrajā ziņojumā pētīts, kā pašreizējais finansēšanas modelis atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas definētajiem nozares politikas mērķiem. Šodien prezentētais trešais ziņojums iezīmē potenciālos risinājumus, balstoties uz iepriekšējos ziņojumos definēto situāciju.

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās.

Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

"Vīruss vēl nav pilnībā atkāpies, bet mums jāraugās uz priekšu. Šobrīd ir svarīgi atbalstīt mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, dodot iespēju īstenot nozīmīgus projektus, uzlabojot apkārtējo vidi un nodrošinot pēc iespējas plašākas nodarbinātības iespējas. Līdz šim apstiprinātajiem pasākumiem paredzēts finansējums 966,46 miljoni eiro no valsts budžeta līdzekļiem un 496 miljoni eiro no Eiropas Savienības (ES) fondu pārdalēm.

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumus pašvaldībām iesniegt projektu iesniegumus uzņēmējdarbībai nozīmīgas infrastruktūras attīstīšanai. Šim mērķim no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) kopumā paredzēti vairāk nekā 64 miljoni eiro.

Lai palielinātu privāto investīciju apjomu reģionos, pašvaldībām ir iespēja saņemt ERAF līdzfinansējumu ieguldījumiem komercdarbības attīstībai nozīmīgā infrastruktūrā, piemēram, elektroapgādes industriālo pieslēgumu ierīkošanā, ceļu satiksmes infrastruktūrā, komercdarbības mērķiem paredzētu ēku būvniecībā, ūdenssaimniecības, gāzes un siltumapgādes tīklu izbūvē, ņemot vērā pašvaldību attīstības programmās noteikto teritoriju ekonomisko specializāciju un komersantu vajadzības.

Plānots, ka, īstenojot projektus, labumu no ieguldījumiem infrastruktūrā gūs vairāk nekā 200 komersanti un tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darba vietas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā kā steidzamu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana.

Jauns normatīvais regulējums nepieciešams, lai, ņemot vērā pašvaldību - republikas pilsētu un novadu - sociālekonomiskās atšķirības, radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā.

Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai.

Tāpat K.Šadurskis norādīja, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. Tie ir demogrāfiskie rādītāji – iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma - mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu.

Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana.

Jauns normatīvais regulējums nepieciešams, lai, ņemot vērā pašvaldību - republikas pilsētu un novadu - sociālekonomiskās atšķirības, radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, norāda likuma projekta autori.

Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (no 2011.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 31.decembrim) apdrošinātāji un LTAB valstij un pašvaldībām kompensējušas OCTA atlīdzības 10,8 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Tikmēr šī gada pirmajā ceturksnī valstij un pašvaldībām atlīdzībās izmaksāti jau 0,69 miljoni eiro, kas veido 6,5% no kopējās apdrošināšanas atlīdzībās izmaksātās summas, stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Valdības vēlme arvien vairāk funkciju pārkrāmēt uz pašvaldību pleciem bez atbilstoša finansējuma piešķiršanas rada spriedzi; vietējā vara nereti viena pati nav spējīga atrisināt svarīgus uzdevumus

To intervijā laikrakstam DB stāsta Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Viņš atzīst, ka pašvaldību vidū ir vērojama liela atšķirība, gan vērtējot to budžeta apmērus, gan darba vietu skaitu un spējas piesaistīt Latvijas un, vēl jo vairāk, arī ārvalstu investorus.

Valdība aiz slēgtām durvīm gatavo 2016. gada valsts budžeta projektu, kurā naudas kārtējo reizi nepietiek, un ir jau vienošanās par nodokļu likmju paaugstināšanu, jaunu nodokļu ieviešanu, arī ministriju budžetu apcirpšanu. Kāda ir situācija pašvaldību makos?

Pašvaldības ir dažādas gan pēc iedzīvotāju skaita, atrašānās vietas, gan arī ekonomiskās jaudas. Tieši tāpēc arī dažādām pašvaldībām budžeta situācija ir atšķirīga, kaut arī visas pašvaldības vieno krīzes laikā centrālās valdības aizsāktā politika – visu to, ko nevar «panest un pacelt», valsts pārliek uz pašvaldību pleciem, bet ar šīm funkcijām nepietiekamu un neatbilstošu finansējumu vai atsevišķos gadījumos pat bez tā.