No ieņemamā amata piektdien atbrīvots Jūrmalas pilsētas mēra vietnieks Māris Dzenītis. Kā iemeslu savai atcelšanai M. Dzenītis nosauc nesaskaņas izstrādājot pilsētas attīstības plānu.

M. Dzenītis pastāstīja, ka Jūrmalas attīstības plāna turpmākajiem 12 gadiem sagatavošanas laikā radušās nesaskaņas. Sarunā ar Db.lv bijušais Jūrmalas mēra vietnieks M. Dzenītis norādīja, ka vēlējies Jūrmalā redzēt vairāk kūrortteritoriju, kā arī attīstītu pludmales infrastruktūru.

Tāpat M. Dzenītis sacīja, ka viņam neesot bijuši pieņemami atsevišķu kolēģu piedāvājumi, kā dēļ radušās nesaskaņas. M. Dzenītis arī uzsvēra, ka pilsētas attīstības plānam jābūt vērstam uz pilsētu, bet domē neesot vēlējušies redzēt izmaiņas.

Vaicāts par saviem nākotnes plāniem M. Dzenītis norādīja, ka esot «pašpietiekams cilvēks» un domājot darboties biznesā un, ka viņš joprojām paliekot Jūrmalas domes deputāts.

Arvien biežāk laiku pa laikam informatīvajā telpā tiek pieminēti podkāsti. “Klausies jaunāko podkāstu ceturtdien!”, “Zīmols X ir izveidojis podkāstu sēriju, kurā stāsta par …”, un vēl, un vēl. Bet kas tas podkāsts īsti ir? Ko tas nozīmē, kāpēc tie kļūst arvien populārāki, un kur ir pieejami podkāsti latviešu valodā? Uzzini raksta turpinājumā!

Kas ir podkāsti?

Podkāsts (no angļu “podcast”) ir viens no internetā pieejamiem audiopārraižu veidiem. To var klausīties pastaigas laikā, braucot sabiedriskajā transportā uz darbu vai pat darbā, darba laikā. Tas ir satura medijs, kas nepaņem pilnīgi visu klausītāja uzmanību, kā to dara video vai rakstiskie satura mediji (blogi).

Kādi ir podkāstu veidi?

Kā it visam, arī podkāstiem ir vairāki veidi jeb tipi:

1. intervijas tips;

2. solo tips;

3. multi-vadītāju tips.

Turpinājumā iepazīsties tuvāk ar katru no podkāstu veidiem!

1. Intervijas tips

Viens no visu laiku populārākajiem podkāstu veidiem ir intervijas tips, kura ietvaros viens vai divi vadītāji katrā raidījumā intervē citu viesi. Savu popularitāti šis tips ir izpelnījies ar to, ka nav nepieciešams veikt milzīgus sagatavošanās darbus un visu pārraides “svaru” nest uz vienas personas pleciem. Tā vietā sagatavošanās priekšdarbi ietver jautājumu sagatavošanu, ko uzdot šim intervējamajam cilvēkam. Pēc tam viss ir atkarīgs no vadītāja prasmēm veidot un vadīt sarunu.

«Visa šī lieta bija provokācija. To organizēja bijušais partijas (Jūrmala – mūsu mājas) biedrs Māris Dzenītis, » tā par pret sevi ierosināto lietu par kukuļdošanu un arestu intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas).

R.Munkevics uzskata, ka organizējis M.Dzenītis kopā ar savas avīzes galveno redaktoru Jāni Vilnīti. Viņi iedevuši diktofonu deputātei Ivetai Blauai, iemācīja ar to rīkoties un ierakstīja sarunas. «Viņi provocēja cilvēku, par kuru tiek uzskatīts, ka viņš devis kukuli Blauai. Droši vien, ka ierakstīja ne tikai sarunas ar viņu. Skaidrs, ka tas ir politiskās cīņas ierocis, viena no metodēm,» norāda bijušais mērs.

Viņš laikrakstam arī skaidro, ja I.Blaua domā, ka viņš kaut ko piedāvājis vai devis, tas neatbilst patiesībai. Ja tas attiecoties uz balsojumu par viņa amatu, tad tas esot mēģinājums visu to sašūt kopā un R.Munkevicu nolikt par galveno vainīgo. «Es neesmu bijis klāt, kad Pīrants ar kādu ir runājis vai kaut ko devis.»

Turpmāk par jautājumiem, kas skars drošību, Parex bankā atbildēs bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) veidotājs Uldis Dzenītis, DB apstiprināja bankas pārstāve Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Parex bankā U. Dzenītis vadīs Drošības direkciju, un viņa atbildības joma būs iekšējie drošības jautājumi, kā arī bankas ekonomisko interešu aizsardzība.

«Ņemot vērā Parex bankas darbības specifiku, kas ir saistīta ar ievērojamu naudas līdzekļu atgūšanu, un līdz ar to neapšaubāmi skars atsevišķas ekonomiskās intereses, sagaidāms, ka mūsu centieni atgūt valsts ieguldījumu izsauks nopietnu pretdarbību. Tādēļ ekonomiskās drošības jautājumi mums ir vitāli svarīgi,» uzsver Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kriss Gviljams.

Šā gada augustā U.Dzenītis pēkšņi atstāja daru SAB, kur bija strādājis no 1995. gada. Kā oficiālais iemesls 46 gadus vecā darbinieka pēkšņajai aiziešanai tiek minēta došanās izdienas pensijā. Savukārt biroja mājas lapā vēl augusta vidūļ esot bijis atrodams apraksts par U.Dzenīti kā priekšnieka vietnieku, lai gan, pēc raidījuma Nekā personīga rīcībā esošajām ziņām, šo amatu jau ieņemot cits darbinieks. U.Dzenītis plašāk savu aiziešanu nekomentēja.

Atkritumu un lūžņu vairumtirgotājas SIA Nemo Holdings valdē notikušas izmaiņas, tai pievienojoties Mārim Dzenītim, liecina Lursoft dati.

Tādējādi pašlaik uzņēmuma valdē darbojas divas amatpersonas – M. Dzenītis un Oksana Jurkeviča.

Jūrmalnieks M. Dzenītis iepriekš SIA Nemo Holdings valdes locekļa amatā darbojās laika posmā no 1997. gada līdz 2010. gada vasarai. M. Dzenītis ir pirmais atrakciju parka Nemo īpašnieks, Jūrmalas uzņēmēju biedrības prezidents, Latvijas kredītņēmēju apvienības dibinātājs, Jūrmalas Nevalstisko organizāciju apvienības prezidents. Tāpat viņam pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA KMM Metāls, SIA Nemo Mājas, SIA Nemo Route, SIA Askanio u.c.

M. Dzenītis ieņem arī amatus Jūrmalas pilsētas domē.

Dzīves ritmam kļūstot straujākam, mūsdienās cilvēku dzīvē ir daudz vairāk brīžu, kad nevar darīt neko citu kā vien klausīties mūziku vai audiogrāmatas.

Irānas lielākā audiogrāmatu uzņēmuma Navaar līdzdibinātājs Hamids Asadi (Hamid Asadi) radīja kompāniju laikā, kad sabiedrība grāmatas nelasīja. Divarpus gadu laikā uzņēmums izaudzis līdz 40 darbiniekiem un audiogrāmatas klausās 610 tūkstoši cilvēku, bet trīs gadu laikā uzņēmums vēlas sasniegt miljons lietotāju atzīmi. Vairāk par startup vidi Irānā, audiogrāmatām un to, vai tās aizstās papīra grāmatas, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Kāpēc audiogrāmatas tagad ir tik populāras?

Es teiktu, ka audiogrāmatas nav labs apzīmējums šim produktam. Jā, audiogrāmatas ir bāzētas uz grāmatām, bet filmu, kas bāzēta uz grāmatas sižetu, taču nesauc par grāmatfilmu. Tā ir filma. Audiogrāmata kā medijs ir runātā vārda produkts, ko lietot tādās dzīves situācijās, kad nevari darīt neko citu – varbūt vienīgi vēl klausīties mūziku.

Lietuvā Druskininkos tiks atklāts vērienīgs slēpošanas atpūtas komplekss Snoras Snow Arena, raksta Verslo Žinios.

Šīs iekštelpu slēpošanas nogāzes ir pirmais šāda veida ziemas izklaides komplekss Baltijas valstīs. Tiek lēsts, ka projekta izmaksas sasniedz aptuveni 106 miljonus litu (21,6 miljoni latu).

Slēpošanas kompleksā ietilpst iesācēju un galvenā trase, kas ir savienota ar āra slēpošanas trasi, kuru varēs izmantot brīdī, kad gaisa temperatūra būs zemāka par plus pieciem grādiem.

Kompleksā ir arī snovborda parks, slēpošanas skola, bērnu atrakciju parks, kafejnīcas, restorāni, no kuriem viens ir ierīkots 47 metru augstumā. Kā ziņots arēnas mājas lapā, slēpošanas cena darbdienās pieaugušajiem svārstīsies no 45 līdz 65 litiem (apmēram 9 – 13 latiem), brīvdienās no 55 līdz 75 litiem (11 līdz 15 latiem).

Par vienu no skaļākajiem Jūrmalas darījumiem, kurā iesaistīts domes deputāts Māris Dzenītis, kriminālprocesu uzsākusi VID Finanšu policija, vēsta žurnāls Dienas Bizness/Lietišķā Diena.

Kriminālprocess ierosināts pret Jūrmalas domes deputātu Māri Dzenīti un ar viņu saistītajiem uzņēmumiem SIA ATB 1, SIA Askanio un SIA Nemo. Process gan pagaidām ierosināts pēc Krimināllikuma 19. nodaļas, nevis kāda konkrēta šī likuma panta. Šajā nodaļā apkopoti «Noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā». Tas, kādus tieši iespējamos noziedzīgos nodarījumus ir veicis M. Dzenītis vai kāda cita persona, pagaidām nav zināms, tas tiks konkretizēts izmeklēšanas laikā, iegūstot papildu informāciju un pierādījumus, norāda VID.

M. Dzenīša un minēto trīs firmu vārds izskanējis saistībā ar 50 milj. eiro darījumu - nekustamā īpašuma iegādi vietā, kur paredzēts attīstīt projektu Kāpa. Kā zināms, VID Finanšu policija galvenokārt izmeklē noziegumus, kuru rezultātā nodarīts kaitējums valsts budžetā, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai izvairīšanās no nodokļu nomaksas gadījumā.

Jūrmalas dome nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC).

Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte Larisa Loskutova (SC), kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nulle kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.

Atbildot uz deputātu jautājumiem, Truksnis skaidroja, ka viņa galvenais darbības pamatprincips kā mēram būšot deputātu apvienošana kopīgā darbā. "Tie 15 deputāti, kas esam, esam vienādi, nav labāki un sliktāki, nav izredzēto un trešās šķiras deputātu, visiem deputātiem jāpiedalās darbā un lēmumu apspriešanā, lai nav kauns pašiem un jūrmalniekiem nav jākaunas par domes darbu," sacīja Truksnis.

«Mēs uzskatām, ka tas nav likumīgi un licences šobrīd iegādāties neplānojam, un, visticamāk, brauksim klusumā,» uz jautājumu, vai uzņēmums plāno iegādāties licences, lai taksometros varētu klausīties radio, norāda Baltic Taxi direktors Ingus Kļaviņš. Tikmēr Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka LaIPA piekoptā prakse ir absurda, situāciju raksturojot īsi: «Viņi ir sajukuši prātā.»

Viņš skaidro, ka tas nav tik daudz izmaksu jautājums, bet gan principa jautājums. Pēc viņa domām, valsī kaut kas galīgi nav kārtībā, ja sāk jau šādas lietas praktizēt, lai vienā vai otrā variantā iekasētu naudu no cilvēkiem.

Uz jautājumi, vai izveidojusies situācija pārrunāta arī nozarē, I. Kļaviņš norāda: «No publiski pieejamās informācijas zināms, ka līdzīgā pozīcijā ir arī Rīgas Taksometru parks, savukārt viena vai divas kompānijas ir pakļāvušās spiedienam un nolēmušas šīs licences pirkt. Es domāju, ka Baltic Taxi ieturēs vairāk tādu kā principiālu nostāju, jo tā jau var aiziet līdz bezgalībai. Piemēram, ja arhitekts uzceļ māju, kāpēc viņš nevarētu saņemt naudu visu turpmāko dzīvi, no tiem, kas uz viņa māju paskatīsies? Kāpēc arhitekts ir sliktāks par mūziķi?»

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Noslēdzoties pašvaldību vēlēšanām Latvijā, parasti ir vērojams viens un tas pats process — katrā no tām uzvarētāji apsēžas pie viena galda, izrunā visu, kas uz sirds, sadala amatus un ietekmes sfēras, lai pēc tam četrus gadus vairāk vai mazāk veiksmīgi varētu strādāt.

Protams, ir gadījumi, kad vienā otrā pašvaldībā aptuveni sasaukuma vidū intereses mainās, bet tad ātri vien notiek koalīcijas pārgrupēšanās, jauna mēra iecelšana, un darbs var atkal turpināties. Izņēmums ir Jūrmala… Šai kūrortpilsētai ar vadību nav veicies faktiski jau kopš Latvijas valsts atjaunošanas, bet pagājušajā gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās jūrmalnieki ir kļūdījušies tik fundamentāli kā vēl nekad.

Vispirms, pat nenostrādājot vienu gadu, Jūrmalas deputāti saprata, ka esošais mērs Raimonds Munkevics nav gana labs (tas lielā mērā sakrita ar brīdi, kad KNAB nolēma viņam uzlikt rokudzelžus un aizvest līdz cietumam), un viņu nomainīja pret pašreizējo priekšsēdētāju Romualdu Ražuku. Šķiet, problēma atrisināta, sāpošais zobs izrauts un nu var normāli strādāt tālāk. Bet kas to deva — trīs mēnešus vēlāk daļa deputātu nonāca pie atklāsmes, ka Ražuka rokās ir pārāk daudz varas un tāpēc jāpalielina viņa vietnieku skaits.

Jūrmalas pilsētas dome šodien nolēmusi parakstīt trīspusējo līgumu par jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkošanu.

Sadarbības līguma termiņš būs viens gads.

Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis informēja, ka Jaunā viļņa rīkotāji no savas puses līgumu parakstījuši jau februāra sākumā.

Līguma projektā iestrādāts, ka līgums tiek slēgts tikai uz gadu, kā arī ir pievienoti divi punkti, kas skar VIP zonu, tai skaitā jautājumus par ēdināšanu, reklāmas izvietošanu un VIP biļešu tirdzniecību.

Jau ziņots, ka konkursa organizators un komponists Igors Krutojs februāra sākumā izplatīja paziņojumu, ka jauno izpildītāju konkurss Jaunais vilnis Jūrmalā vairs nenotiks, jo konkursa organizatoru sadarbība ar Jūrmalas domi ir sasniegusi kritisko robežu, kas tagad ļauj par pasākuma norises vietu izraudzīties kādu citu pasaules pilsētu, starp kurām ir arī Rīga.

Par kukuļošanu aizturētā Raimonda Munkevica iepriekšējās vadīšanas laikā Jūrmalas pašvaldība ļāvusi krietni nopelnīt tagadējā vicemēra Māra Dzenīša ģimenei, ziņo Dienas bizness.

2006. gada nogalē, tikai dažus mēnešus pēc R. Munkevica stāšanās mēra amatā Jūrmalas pašvaldība nolēma izmantot pirmpirkuma tiesības uz īpašumu Salaspils ielā (Priedainē), kas piederēja Irai un Jurijam Harlamoviem – SIA Nemo Holdings un vairāku citu kompāniju līdzīpašnieka M. Dzenīša mātei un brālim. Tobrīd M. Dzenītis bija R. Munkevica partijas biedrs, bet ne domes deputāts. Par tādu viņš kļuva pagājušās pašvaldību vēlēšanās, pēc kurām partiju Jūrmala – mūsu mājas pameta, neesot mierā ar R. Munkevica darbības stilu.

Pēc R. Munkevica aizturēšanas aizdomās par kukuļošanu un gāšanas no amata maijā, M. Dzenītis kļuva par Jūrmalas vicemēru ekonomikas un attīstības jautājumos. Viņš norobežojas no darījuma, norādot, ka tobrīd nav bijis pašvaldības amatpersona, turklāt tas nav tieši saistīts ar viņu, bet gan ar viņa radiniekiem un Jūrmala ir samērā neliela pašvaldība, lai neatrastu vēl kādu viņa radinieku vai paziņu.

Jūrmalas pašvaldība no nerezidentu investīcijām finansiālu labumu nemaz nejūt, atklāj Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis.

Viņš Dienai norāda, ka tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais labums, investē reti.

«Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli,» saka M.Dzenītis. Viņš skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.

Pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūtot. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūtot finansiālu guvumu arī no NĪN.

VSIA Paula Stradiņu Klīniskās universitātes slimnīca nomainījusi savu padomi – valdes priekšsēdētāja amatu ir pametis Arnolds Atis Veinbergs un viņa vietā kopš 20. jūlija stājies Modris Dzenītis, liecina Latvijas Vēstnesī publicētā informācija.

«Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas līdzšinējais valdes priekšsēdētājs A. A. Veinbergs personīgu iemeslu dēļ nolēmis vairs nekandidēt uz Stradiņa slimnīcas valdes locekļa amatu un darba līgumu ar Veselības ministriju nepagarināt,» jau gada sākumā vēstīja Latvijas Medicīnas portāls. Par savu lēmumu Veselības ministrijai A. A. Veinbergs paziņojis jau pērnā gada oktobrī. Viņš bija Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs kopš 2006. gada.

Stradiņu klīniskā slimnīca 2009. gadā apgrozījusi 57,272 miljonus latu un žurnāla TOP500 veidotajā sarakstā iekļuvusi Lielāko Latvijas uzņēmumu topa 42. vietā.

Ceļojums uz Betlēmi bija mans pirmais kopīgais ārvalstu piedzīvojums ar draudzeni. Kopš tā brīža par mūsu tradīciju kļuva – doties atvaļinājumā Ziemassvētku un Jaunā gada laikā, jo tad ir daudz brīvdienu, varu neuztraukties, ka prombūtnes laikā iekavēsies darbi.

Izraēla mums šķita saistoša tās vēstures, kultūras un reliģijas dēļ. Turklāt tieši Ziemassvētkos būt Betlēmē, Jēzus Kristus dzimšanas zemē šķita nozīmīgi, un, ticiet vai ne, mēs patiesi sajutām un saņēmām Ziemassvētku brīnumu. Kopumā Izraēlā bijām divas nedēļas, un, manuprāt, tas ir ļoti optimāls laiks, lai apceļotu Izraēlu un atsevišķas palestīniešu teritorijas. Attālumi nav lieli, un šādā laika periodā var apskatīt gana daudz.

Man šķiet, decembris ir ļoti piemērots laiks ceļojumam uz Izraēlu, jo var sajust mērenu vasaru ar aptuveni 20 grādu temperatūru un Ziemassvētkus, it īpaši Betlēmē, Jēzus Kristus dzimšanas vietā, kur šajos svētkos pulcējas dažādu valstu ticīgie, un tas ir kristīgās pasaules epicentrs. Lai gan Jeruzalemē mēdz snigt, tas nenotiek bieži un stihiski.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme budžetā nav un netiek plānoti līdzekļi, lai iegādātos radio klausīšanās atļaujas darbiniekiem, atzīst uzņēmuma pārstāvis Viktors Zaķis.

«Šobrīd sabiedriskā transporta vadītāja amata aprakstā ir rakstīts, ka darba laikā ir aizliegts skaļi klausīties mūziku, tāpēc šoferi radio klausās klusām un tas skan tikai kabīnē. Mums nav naudas, lai pirktu klausīšanās licences, tāpēc mēs negrasāmies tādas iegādāties un, visticamāk, radio klausīšanos nāksies aizliegt, vai arī šoferiem licences būs jāpērk pašiem,» atzina Zaķis.

Latvijas izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) speciālisti ceturtdien tikušies ar Rīgas satiksmes vadību un komunikācijas speciālistiem, lai pārliecinātu, ka izmaksas par radio klausīšanos nav tik augstas, kā izskan publiskajā telpā. «Domāju, ka izmaksas par mūzikas atskaņošanu ikvienam uzņēmumam ir jāparedz, līdzīgi kā izmaksas par degvielu, apdrošināšanu vai jebkuras citas izmaksas,» uzskata apvienības valdes priekšsēdētājs Kārlis Auzāns.

Latvijas Izpildītāju un producentu apvenība (LaIPA) paziņojusi, ka par radio ziņu klausīšanos autobusos šoferiem nav jāmaksā, bet par dziesmām gan.

«Atskaņojot mūziku darba vietā, tiek gūts komerciāls labums, un par to ir jāmaksā atlīdzība. Autobuss, ar kuru par samaksu tiek pārvadāti pasažieri, tādējādi pelnot naudu, ir darba vieta, un tādējādi šis transporta līdzeklis ne ar ko neatšķiras ne no vienas citas vietas, kur tiek gūts komerciāls labums,» situāciju skaidro LaIPA vadītājs Kārlis Auzāns.

Atbildot uz jautājumu, vai var uzskatīt, ka pasažieru pārvadātājs tiešām gūst komerciālu labumu, ja autobusa, trolejbusa vai tramvaja vadītājs savā kabīnē ir ieslēdzis radio un klausās mūziku, Auzāns atbild: «Jā! Tas, vai šāda mūzikas klausīšanās vadītājam palīdz vai traucē, ir jāizlemj katram konkrētajam darba devējam – uzņēmumam Rīgas satiksme vai kādam citam, kas veic komercpārvadājumus. Ja tiek atzīts, ka mūzikas klausīšanās palīdz, par to ir jāmaksā atlīdzība.»

“Jebkura biznesa vērtība un attīstības pamats ir cilvēki. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi ir motivēti pilnveidoties kopā ar uzņēmumu, kurā strādā, tad tiks sasniegti jebkuri mērķi,” uzskata Ričards Zakss, EHR mediju grupas līdzīpašnieks. Viens no uzņēmuma svarīgākajiem mērķiem bija izveidot labāko radio aplikāciju Latvijā – un tas ir izdevies!

Galvenais – būt mobiliem

EHR mediju grupā ietilpst trīs radiostacijas – EHR, EHR Superhits un EHR Russkie Hiti, un katru mēnesi tai izdodas saglabāt vienu no vadošajām komerc-radio grupu pozīcijām, sasniedzot vidēji līdz pat 504 tūkstošiem unikālo klausītāju nedēļā.

Kā stāsta R. Zakss, radio mērķauditorija ir mūsdienīgi mileniāļi, tādēļ nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajiem trendiem un tehnoloģijām. “Mūsu klausītāji ikdienā “dzīvo” savā viedtālrunī, tāpēc, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mums arī jābūt mobiliem.”

Lai saglabātu līdera pozīcijas arī turpmāk, kompānija savā attīstības plānā iekļāvusi trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, orientēšanās uz aktualitātēm, tādēļ EHR portāls sevi pozicionē kā Eiropas popkultūras jaunumu centru, ziņojot par aktuālāko mūzikā. Otrkārt, fokuss uz daudzveidību – klausītājiem jau ir pieejami 20 hitu kanāli. Visbeidzot – konkurētspējas saglabāšana. EHR izstrādājis funkcijām bagātāko mobilo aplikāciju, kas ieņem stabilu vietu mūzikas aplikāciju trijniekā Latvijā.

Lai izvairītos no nepieciešamības iegādāties licenci mūzikas atskaņošanai, viesu namiem un brīvdienu mājām jāizvairās katalogos reklamēt iespēju klausīties mūziku.

Ikvienam uzņēmumam, kas savā viesiem piedāvāto pakalpojumu paketē ir ietvēruši iespēju lietot TV, radio, mūzikas centrus u. tml., ir nepieciešama licence. Un tai ir jābūt gan atsevišķiem viesu numuriem, gan arī koplietošanas telpām, kas būtu 0,65 Ls/m, teikts asociācijas Lauku ceļotājs informatīvajā izdevumā. «Būtiski ir saprast, ka licences iegāde ir nepieciešama gadījumos, kad uzņēmējdarbība ir bizness, kurā mūzika tiek izmantota klientu labsajūtai, sabiedriskās vērtības celšanai, kā papildu serviss un ērtība, un ir pieejams plašākam sabiedrības lokam. Ja tas tā nav, privātos apstākļos, to skaitā - ģimenē, privātos svētkos, mācību procesā, valstiskos pasākumos var droši klausīties bez autoru tiesību ierobežojumiem, un par garāmgājēja dzirdēto skaņu nav jāmaksā. Asociācijas LC padoms – ja mūzikas atskaņošanas ierīču norāde Jūsu viesu mājas reklāmā jūsuprāt Jums nenes vairāk klientus – nereklamējiet tos savos reklāmas izdevumos, īpaši internetā,» norāda Lauku ceļotājs.

Darbību sācis pirmais nacionālais mūzikas straumēšanas serviss Streamus, kas sniedz iespēju datorā vai mobilajā telefonā klausīties mūziku. Streamus arī piedāvā plašu Latvijas mūziķu dziesmu katalogu, kā arī pasaules, tostarp NVS valstu mūzikas ierakstus.

Streamus tapis ar Tele2 līdzdalību un ar tā starpniecību mūziku iespējams klausīties datorā, apmeklējot interneta vietni streamus.lv vai lejupielādējot straumēšanas pakalpojuma aplikāciju viedtālrunī. Sākotnēji lietojumprogramma būs pieejama Android ierīcēm, bet drīzumā paredzēts arī iPhone atbalsts. Reģistrējoties ar savu numuru, Tele2 klienti pakalpojumu varēs mēnesi izmantot bez maksas, tāpat uzņēmuma klientiem tiks piedāvāti tarifu plāni, kuros integrēta Streamus lietošana.

Pakalpojuma izstrādātāji norāda, ka ir noslēgti līgumi ar pasaulē lielāko mūzikas izdevēju Universal Music Group un citām pasaules mēroga ierakstu kompānijām, tādējādi Streamus lietotājiem sniedzot iespēju klausīties vairākus miljonus dziesmu – gan, piemēram, agrīnos The Rolling Stones albumus, gan jaunākos Lady Gaga, Lana Del Ray, U2, Metallica u. c. mūziķu. Tāpat ir noslēgta sadarbība ar teju visiem Latvijas populārāko mūziķu izdevējiem.

Mūzikas straumēšanas serviss Spotify no otrdienas pieejams arī Latvijā. Pakalpojums piedāvā legālā veidā un bez maksas klausīties vairāk nekā 20 miljonus dziesmu, kuras nav jālejupielādē vai jāpērk.

Ar šī servisa starpniecību mūziku ir iespējams klausīties datorā, mobilajā tālrunī, planšetdatorā un mājas izklaides sistēmā. Tāpat Spotify lietotāji var aplūkot un klausīties arī citu lietotāju apkopotās dziesmu kolekcijas.

Spotify pazīstams kā lietotājiem bez maksas (ar laika ierobežojumu) pieejams mūzikas klausīšanās serviss, kas balstīts uz ienākumiem no reklāmas. Lai klausītos mūziku arī ar mobilajām ierīcēm, ir pieejams maksas Spotify Premium serviss.

Pakalpojums piedāvā trīs mūzikas klausīšanās veidos - Spotify Free, kas balstās uz reklāmām, Spotify Unlimited – abonēšanas maksa 3,49 eiro mēnesī un Spotify Premium – abonēšanas maksa 6,99 eiro mēnesī.

Jūrmalas pilsētas domes ārkārtas sēdē, kas notiks piektdien pēcpusdienā, tiks likvidēta domes valde un izveidota atsevišķa kapitāldaļu pārvaldīšanas nodaļa, kas būs vicemēra Māra Dzenīša pārraudzībā.

Uz domes valdes pastāvēšanas nelikumību norādīja Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrija.

Ārkārtas sēdē tiks lemts par vēl viena mēra vietnieka ievēlēšanu, šim amatam virzot Larisu Loskutovu (SC), kura bija mēra vietniece arī R.Munkevica laikā, ziņo portāls diena.lv.

Kā vēstīts, Jūrmalas dome ceturtdien nolēma par domes priekšsēdētāju iecelt bijušo pilsētas izpilddirektoru Gati Truksni (LZS, KDS, LPP/LC). Par Trukšņa iecelšanu Jūrmalas mēra amatā nobalsoja astoņi deputāti, bet par otru mēra amata kandidātu Romualdu Ražuku (PS) - septiņi deputāti.

Trukšņa kandidatūru izvirzīja pilsētas domes deputāte L. Loskutova, kura pauda uzskatu, ka Truksnim piemītot pilsētas vadītāja un līdera īpašības. Savukārt opozīcija, kā savu kandidātu izvirzīja nule kā mēra amatu zaudējušo Romualdu Ražuku (PS), kurš norādīja, ka būtu jāturpina iesāktais darbs.