Valdība šodien nolēma ar nākamā gada 1.janvāri no amata atbrīvot Datu valsts inspekcijas (DVI) vadītāju Signi Plūmiņu saistībā ar amata pilnvaru beigšanos.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) skaidroja, ka līdz ar jauno direktīvu par personas datu aizsardzību DVI būs jāstrādā jauna laikmeta apstākļos un, lai direktīvu ieviestu, ir vajadzīgas arī kardinālas izmaiņas iestādes darbā.

Uz amatu tiks izsludināts publisks konkurss, un arī Plūmiņai būšot iespēja piedalīties konkursā un pierādīt, ka viņa var strādāt labāk par saviem konkurentiem. Rasnačs arī atzina, ka ar Plūmiņu viņam neesot izveidojusies cieša sadarbība.

Ministriem nebija iebildumu par līguma nepagarināšanu ar Plūmiņu.

Plūmiņa aģentūrai LETA norādīja, ka šodienas valdības lēmumu «pieņem kā faktu», tomēr viņai esot bijuši savi pretargumenti ministra argumentiem. Pašreizējā DVI vadītāja pauda, ka noteikti atbalsta sabiedrības informēšanas nepieciešamību, tomēr ir noteikts, ka par DVI darbu komunikāciju nodrošina tieši Tieslietu ministrija. Viņa piebilda, ka jau iepriekš DVI vērsās ministrijā ar rosinājumu nodrošināt iestādei personu komunikācijai ar medijiem.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Līdzšinējā Datu valsts inspekcijas vadītāja no nākamā gada varētu aizrotēt uz citu amatu

Tā intervijā DB norāda tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Viņš skaidro, ka turpmākos nepilnus divus gadus Datu valsts inspekcijai (DVI) būs milzīgs darba apjoms. Tas saistīts ar jaunās Eiropas Savienības (ES) regulas un direktīvas ieviešanu, bet ministram nav pārliecības, ka līdzšinējā DVI vadība tiks ar to galā. Lēmums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar DVI vadītāju Signi Plūmiņu pieņemts jau šā gada maijā, bet tas parakstīts un nosūtīts S. Plūmiņai 1. jūlijā. Līdz ar to esot ievēroti visi likumā noteiktie termiņi. Savukārt nemierā ar Dz. Rasnača lēmumu ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kas lūdza jautājuma skatīšanu valdībā atkal atlikt uz divām nedēļām.

Tirgotāju ziņkārībai par personas datiem dažādās lojalitātes karšu programmās seko līdzi Datu valsts inspekcija (DVI), kas šogad turpinās veikt pirmsreģistrācijas pārbaudes.

DB jau rakstīja, ka iepriekš Saeimas Juridiskās komisijas sēdē komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) pauda sašutumu par to, ka tirgotāji dažādu lojalitātes karšu iegūšanai no iedzīvotājiem prasa ļoti detalizētu informāciju. «Kāda gan tirgotājam atšķirība, kāds ir mans ģimenes stāvoklis,» klāstīja I. Čepāne, aicinot arī DVI pievērst lielāku uzmanību šim jautājumam.

Tirgotājiem papildus Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajām personas datu apstrādes prasībām ir jāievēro arī citos normatīvajos aktos noteiktās prasības, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteiktās prasības. Turklāt katrs tirgotājs ir atbildīgs par personas datu apstrādi, tādējādi jābūt tiesiskajam pamatam, prasot jebkādus datus, DB uzsver DVI.

Datu valsts inspekcija (DVI) pērn saņēmusi 362 iedzīvotāju sūdzības par iespējamajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem (2012.gadā – 296), informē DVI.

Palielinājies citu ES dalībvalstu iedzīvotāju sūdzību skaits par personas datu apstrādi, ko veic Latvijā komercdarbību veicošs pārzinis, tādēļ ar katru gadu palielinās to izskatīto lietu skaits, kad nepieciešama sadarbība ar citām ES datu aizsardzības uzraudzības institūcijām pārbaužu lietu ietvaros.

2013.gadā veiktas 677 pārbaudes (2012.gadā tika veiktas 496 pārbaudes).

Pārbaudot sūdzībās ietverto informāciju un veicot pārbaudes, personas datu apstrādes pārkāpumi tika konstatēti un administratīvie sodi tika piemēroti 36 gadījumos – 22 naudas sodi (kopumā par 20,9 tūkstošiem latu 2012.gadā un 18,9 tūkstoši latu pērn) un 14 brīdinājumi. Lielākais piemērotais sods bija 3000 lati, kas piemērots trim dažādiem pārziņiem (atbildīgajiem par personas datu apstrādi) par konstatētajiem Fizisko personu datu aizsardzības likuma pārkāpumiem.

Starptautiskais informācijas tehnoloģiju un interneta pakalpojumu koncerns Google varētu jau maijā sākt fotografēt Latvijas pilsētu ielas, lai attēlus izmantotu savu globālo karšu un satelītattēlu krājumu īpaša ielas līmeņa skatījuma funkcijām, informē Datu valsts inspekcijas (DVI) direktores vietniece Aiga Balode.

Biznesa portālam Nozare.lv A. Balode teica, ka pēc saņemtā Google lūguma tam izsniegt datu apstrādes apliecību jeb atļauju fotografēt vairāku pilsētu ielas visā to garumā DVI lūgusi kompāniju precizēt dažus jautājumus un iesniegt precizējumu līdz 12.aprīlim.

«Ja Google iesniegs savas atbildes, tās izskatīsim pāris dienu laikā un, ja viss būs kārtībā, izsniegsim apliecību. Tā kā viens no šādas apliecības noteikumiem būs iedzīvotāju iepriekšēja brīdināšana par fotografēšanu noteiktās vietās un laikos, tas prasīs zināmu laiku un fotografēšana varētu sākties aprīļa beigās vai maija sākumā,» Balode teica.

Kopš Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā pārkāpumi personas datu aizsardzībā konstatēti 127 gadījumos.

Ne vienmēr pārkāpuma fakta konstatēšana saistās ar sodu, jo regula paredz, ka uzraudzības iestādēm ir pieejami vairāki korektīvie līdzekļi, lai panāktu pārziņu rīcības atbilstību regulai, un sods ir tikai viens no līdzekļiem. «Līdz šim naudas sods piemērots 12 gadījumos un tā intervāls ir no 1400 līdz 7000 eiro,» saka Lāsma Dilba, Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora vietniece.

Regula pieņemta 2016. gada aprīlī un ir spēkā jau kopš 2016. gada maija. Tās tiešas piemērošanas termiņš bija noteikts 2018. gada 25. maijs, lai būtu iespējams pārkārtot procesus atbilstoši tās prasībām. Pirmo pusotru gadu pēc regulas tiešas piemērošanas sākšanas DVI strādāja pie informēšanas un preventīvās darbības, īstenojot principu «konsultē vispirms». L. Dilba norāda, ka tiesiskais regulējums ir jauns, iespējams, ne vienmēr pietiekami skaidrs, tāpēc vispirms iestāde brīdināja par iespējamajiem pārkāpumiem un aicināja novērst, ja tādi bija pieļauti. Apzinoties iespējamās grūtības, DVI strādāja saudzīgā režīmā. Tomēr pakāpeniski notiek pāreja uz vairāk kontrolējošu un uzraugošu režīmu, jo sagatavošanās laiks bija diezgan garš.

Valdība 8.septembrī lems par Datu valsts inspekcijas (DVI) vadītājas Signes Plūmiņas atbrīvošanu no amata, liecina valdības darba kārtība.

Pamatojumā tiek norādīts, ka Plūmiņa neesot nodrošinājusi pietiekamu iekšējo kontroli pār normatīvo aktu aktualizāciju, līdz ar to pastāv normatīvo aktu nepareizs piemērošanas risks un risks, ka plānošanas dokumenti netiek pietiekami koordinēti, nenodrošinot plānoto darbību pēctecību.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), izvērtējot Plūmiņas darbību, konstatējis, ka Valsts kontrole 2012.gada vēstulē norādīja, ka Plūmiņa, pieņemot lēmumu par savu komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, nav ievērojusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktās prasības.

Datu valsts inspekcijas ilggadējā vadītāja Signe Plūmiņa īsti nezina, kāpēc tieslietu ministrs pieņēmis lēmumu par viņas atbrīvošanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta sēdē, kas notiks otrdien, 8. septembrī, viens no izskatāmajiem jautājumiem ir par Datu valsts inspekcijas (DVI) direktores Signes Plūmiņas atbrīvošanu no amata, liecina Ministru kabineta sēdes darba kārtība. Jāmin, ka S. Plūmiņa šajā amatā atrodas kopš 2001. gada 2. janvāra. Tieslietu ministrijas sagatavotajā rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka DVI vadītāja pieļāvusi būtiskus pārkāpumus un nepilnības, kas ir pietiekams pamats, lai viņai nepagarinātu termiņu inspekcijas direktores amatā. Savukārt pašā rīkojumā norādīts, ka S. Plūmiņa no DVI direktores amata tiks atbrīvota ar 2016. gada 1. janvāri sakarā ar amata pilnvaru termiņa beigšanos.

Tiesībsargs Juris Jansons vēstulē vērsies pie Ministru prezidenta, norādot uz nepietiekamo sabiedrības informēšanu par Vispārīgās datu aizsardzības regulas praktiskajiem aspektiem dažādās jomās, kā arī Datu valsts inspekcijas (DVI) neatkarības garantijām, informē Tiesībsarga birojā.

«Man šķiet absurdi, ka neilgi pirms regulas stāšanās spēkā uz otro lasījumu Saeimā tiek izskatīts likumprojekts Personas datu apstrādes likums. Parlaments sasteigtā kārtībā diskutē par konceptuāliem cilvēktiesību aspektiem, piemēram, DVI pilnvaru apjomu un datu aizsardzības speciālista pienākumiem un tiesībām. Ministru prezidents ir līdzatbildīgs par to, ka daudzu profesiju pārstāvji nevar laikus sagatavoties kvalitatīvas personu datu apstrādes nodrošināšanai, nezinot, kāds būs nacionālais datu aizsardzības regulējums, jo valsts pozitīvais pienākums ir informēt sabiedrību par regulas nosacījumiem un pielāgot nacionālo regulējumu regulas prasībām,» norāda J.Jansons.

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Augot apkures cenām, pieaug arī iedzīvotāju īres parādi. Šīs problēmas nomocīts, namu apsaimniekotājs Latio Namsaimnieks klientiem izsūtījis rēķinus, kuru otrā pusē atzīmēti dzīvokļi, kuriem izveidojies parāds vairāk nekā 100 latu apmērā.

Apsaimniekotājs norāda, ka tādā veidā cenšas pildīt likuma prasības un informēt iedzīvotājus par notiekošo namā. Tomēr Datu valsts inspekcija uzsver, ka šādu informāciju var izpaust tikai dzīvokļu īpašniekiem un tikai tad, ja īpašnieki to pieprasa.

Kā Db.lv pastāstīja Latio namsaimnieks valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs, informējot par parādniekiem, iedzīvotājiem ļauts uzzināt, kāda situācija ir radusies namā un tiem pēc tam nav nepatīkams pārsteigums, kad, piemēram, Latvijas Gāze par iekrātajiem parādiem izlemj atslēgt ēkai savus pakalpojumus.

Viņš arī atzina, ka saistībā ar parādu maksāšanu nekas nav mainījies un uzņēmums savu peļņu iegulda parādnieku rēķinu nomaksāšanā. Jautāts vai šādā situācijā dzīvokļu īpašnieki, kuru telpas nokļuvušas sarakstā, neizlems vērsties pret uzņēmumu ar tiesvedību, A. Gontarevs norādīja, ka tās ir viņu tiesības. Viņš pastāstīja, ka ir grūti izlavierēt starp visiem likumiem un likumdošana nav koordinēta.

Piecu gadu laikā nav atrasts veids, kā pagarināt sertifikātus personas datu aizsardzības speciālistiem, viņi zaudēs darbu vai būs spiesti atkārtoti apmeklēt kursus .

Šādā paradoksālā situācijā šobrīd ir nonācis pirmais personas datu aizsardzības speciālists, kuram beidzies 2008. gadā iegūtā sertifikāta piecu gadu termiņš un kurš nav tiesīgs turpināt darbu šajā jomā. «Diemžēl šāds liktenis nedraud tikai vienam vien speciālistam, jo šogad sertificētā personas datu aizsardzības speciālista apliecības termiņš beigsies vēl sešiem, kuri ir sava veida ķīlnieki Datu valsts inspekcijas (DVI) un Tieslietu ministrijas (TM) neizdarībai,» situāciju skarbi vērtē Latvijas Sertificēto personas datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča.

Lai gan pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš stājās spēkā likuma norma par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās, Latvijas mājražotāji, kas tirgo pašgatavotos alkoholiskos dzērienus, negrasās izpildīt šos, viņuprāt, absurdos noteikumus. Tā vietā viņi prasīs zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) rast citu risinājumu.

Kā pastāstīja asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, lauku tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji tikušies diskusijā, kuras secinājumi nosūtīti Dūklavam. Tuvākajās nedēļās Ziemele dosies pie ministra, un pēc sarunas tūrisma nozares pārstāvji vienosies, kā rīkoties tālāk.

Ziemele stāsta, ka likuma norma, kas stājās spēkā 1.janvārī, uzliek pamatīgas papildu izmaksas, ko mājražotāji nevar atļauties. Videonovērošanas kameru izvietošana ir tikai viena no tām. Videonovērošana saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI). Saistībā ar to jāmaksā par dažādiem papildpakalpojumiem.

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) ir iepazinies ar Konkurences padomes (KP) ziņojumu par konkurenci OCTA nozarē.

«Divu gadu laikā kopš KP veica OCTA tirgus izpēti, esam sadarbojušies, sniedzot visu informāciju un skaidrojot tirgus specifiku. Ar vislielāko atbildību attiecamies pret KP sniegtajām rekomendācijām, vienlaikus norādot, ka jebkura darbība OCTA tirgus pilnveidošanā, veicama atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām un domājot mūsdienīgi,» informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Par OCTA informācijas sistēmu. Sistēma ir uzbūvēta atbilstoši normatīvajam regulējumam un datu apmaiņa notiek saskaņā ar Ministru Kabineta noteikumiem. Nav nekāda pamata uzskatīt, ka OCTA informācijas sistēmā dati tiek apstrādāti neatbilstošā apmērā vai neatbilstošiem mērķiem. Tomēr, ja KP saskata nepieciešamību samazināt apstrādājamo datu apjomu, tad, pēc rūpīgas to izvērtēšanas, un veicot atbilstošus grozījumus normatīvajos aktos, LTAB veiks izmaiņas sistēmā.

Datu valsts inspekcija (DVI) administratīvi sodījusi SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) ar 1400 eiro naudas sodu par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.

DEAC, izmantojot savas datubāzes informāciju, nosūtīja pie Rīgas 1.ģimnāzijas 10. klases skolēna Alekseja Popova uz mājām savu advokātu saistībā ar pārmetumiem par viņa radīto programmas paplašinājums Skaistā klase, kas ļāva apiet elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas portāla e-klase reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu.

DVI sodu piemērojusi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēto pārkāpumu - par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu. Šāds lēmums pieņemts, veicot pārbaudi par DEAC rīcības atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, izmantojot izglītības portāla e-klase pieejamos personas datus.

Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība saņēmusi 1400 eiro sodu par to, ka nav nodrošinājusi personas datu aizsardzību, ievietojot uz papīra lapas izdrukātu rēķinu dzīvokļu īpašnieku pastkastītē, informē laikraksts Neatkarīgā.

«Mēs rēķinus liekam pastkastītēs – kā visur Latvijā. Bet man ir sastādīts administratīvais protokols, ka personas datus tādā veidā var nodot trešajām personām,» sacījusi kooperatīva pārstāve. Tiesa, šī dzīvokļu kooperatīva biedriem uz rēķina ir uzdrukāts arī viņu personas kods. Tomēr, kā izriet no Datu valsts inspekcijas (DVI) atbildes, par personas datiem uzskatāms ne tikai personas kods, bet arī «jebkāda informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisko personu, tādējādi ne tikai vārds, uzvārds un adrese ir personas dati, bet arī visa informācija, kas tiek ietverta rēķinā, jo šī informācija attiecas uz rēķina adresātu – fizisku personu».

Izmaksu sadaļa mulsinoša, no kā var secināt, ka bez Iedzīvotāju reģistra citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās

No 2017. gada Latvijā varēs veikt personas koda nomaiņu, kurš satur informāciju par cilvēka vecumu, tomēr ir diezgan daudz neskaidrību par pašu procesu un izmaksām. To paredz valdības akceptētie grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā. Paredzēts, ka jaunā personas koda pirmie cipari būs 32, bet pārējie automātiski ģenerēti no 0 līdz 9. Jautājums par personas koda atbilstību fizisko personu datu aizsardzības kanoniem aktivizējās 2007. gadā saistībā ar Tiesībsarga biroja pārbaudi. Par grozījumiem gala vārds būs jāsaka Saeimai.

Pozitīvi ir vērtējams, ka likumprojekts paredz papildināt likuma pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kurā noteikts, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods ar dzimšanas datiem, sākot ar 2017. gadu, vienu reizi brīvprātīgi varēs lūgt piešķirt jaunu personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas, tādējādi varēs izvairīties no precedentiem, kad cilvēks kodu vēlētos mainīt nepārtraukti, lai gadu vietā slēptu pavisam ko citu. Interesanti, ka likumprojekta anotācijā nav iekļauts Tieslietu ministrijas padotības iestādes Datu valsts inspekcija (DVI) viedoklis, jo tieši šīs iestādes viens no primārajiem mērķiem ir personas datu uzraudzība un aizsardzība. Būtu vērtīgi noskaidrot, vai DVI atbalsta personas koda maiņu. Tāpat nebūtu slikti, ja pirms izmaiņām tiktu veikta aptauja (piemēram, internetā, nevis pusmiljona eiro apmērā), lai būtu aplēses, cik iedzīvotāji ir neapmierināti ar esošo personas kodu un cik iedzīvotāju apsvērtu koda maiņu, lai prognozētu gaidāmo aktivitāti. Mulsina likumprojekta anotācijas sadaļa par izmaksām, jo saskaņā ar to, līdzekļi izmaiņām ir nepieciešami tikai Iedzīvotāju reģistram un e-pakalpojuma «Iepriekšējā un piešķirtā jaunā personas koda salīdzināšana» izveidei, varētu domāt, ka citās informācijas sistēmās personas kodi neparādās, nemaz nerunājot par privāto sektoru, īpaši būtiski tas varētu būt finanšu jomā, kuru klientu lokā ir arī cilvēki, kuri nemaz nebēdātos, ka uz kādu brīdi pazustu no bankas redzesloka. Lai apzinātu reālās izmaksas tikai valsts pārvaldē, būtu jānoskaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) viedoklis, jo ministrijas pārziņā ir valsts IT saimniecības jautājumi. VARAM komentāru anotācijā neizdevās atrast.

Datu Valsts inspekcija (DVI) ir noteikusi pagaidu liegumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātās Elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) darbībai.

EDS lietotājiem, aizpildot gada ienākumu deklarāciju, ir iespējams iegūt ziņas par pilnīgi svešām personām, ja EDS lietotājs zina tās personas kodu. Anketā norādot datus par ģimenes locekļiem un ierakstot to personas kodus, sistēma pati piedāvā aizpildīt informācijas lauciņus. Zinot citas personas kodu, ir iespējams uzzināt tās vārdu, uzvārdu un dzīvesvietas adresi, kā arī citus svarīgus datus.

Kā norādīja DVI pašlaik anketu aizpildīšana ir apturēta, tomēr pati EDS darbojas.

Pagaidu aizliegums būs spēkā līdz VID nodrošinās, ka EDS lietotājiem vairs nav pieejami trešo personu dati. Kad tas notiks, pagaidām nav zināms.

Kad runa ir par kāda pasākuma organizēšanu, likuma izstrādāšanu vai ieviešanu, noteiktu lietu nodrošināšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, parasti tiek lietots jēdziens «atbildīgās institūcijas».

Ar to varētu saprast, ka attiecībā uz katru pasākumu, likumu utt., ir sava institūcija, kas atbild, lai viss tiktu izdarīts, kā pienākas. Tā vismaz vajadzētu būt. Izrādās, ka šāds pieņēmums ir visai naivs. Vismaz Latvijā.

Ilgi gaidīts pasākums mūsu valstī ir pagājušajā nedēļā sākusies tautas skaitīšana. Ir svarīgi saprast, cik iedzīvotāju, pilsoņu ir valstī, it īpaši jau ņemot vērā, ka līdzšinējie novērojumi ir visai skaudri - Eiropa lēnām, bet pamatīgi izmirst. Šādi tautas skaitīšanas dati ļauj optimālāk veidot nodokļu politiku, piesaistīt un izvietot investīcijas, kā arī saprast, kur un kāda infrastruktūra ir jāattīsta. Taču ne mazāk svarīgi ir tas, lai tautas skaitīšana tiktu arī pienācīgi noorganizēta. Un te jau sākas problēmas… Jāatzīst, ka sākotnēji šīs skaitīšanas organizatoriem bija radusies laba ideja - dot iespēju iedzīvotājiem «saskaitīties» pašiem, negaidot, kamēr kāds atnāk uz mājām ar anketu rokās, bet vajadzīgos datus pašiem aizpildot internetā. Ātri un vienkārši - galu galā dzīvojam 21. gs, un dažādas informācijas tehnoloģijas principā ir neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Tomēr ar labu ideju vien, kā zināms, nepietiek - vēl vajag arī profesionālu izpildījumu. Redz, šīs elektroniskās pašsaskaitīšanās sistēmas veidotāji tiem cilvēkiem, kas ir ar mieru to izmantot, aizmirsuši nodrošināt personas datu aizsardzību. Tas jau ir totāls absurds! Faktiski sanāk, ka cilvēki, kas nolēmuši labprātīgi piedalīties tautas skaitīšanā, neapgrūtinot skaitītāju darbu, var kļūt par dažādu kriminālo elementu upuriem, jo zināmu laiku viņu dati ir bijuši pieejami burtiski ikvienam.

Savu personas datu izmantošanas jomā iedzīvotāji visvairāk uzticas bankām (41%), veselības aprūpes iestādēm (39%), tiesībsargājošām institūcijām (36%) un vietējām pašvaldībām (33%), liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG pētījums par patērētāju attieksmi pret privātumu un personīgo datu izmantošanu.

Krietni mazāk cilvēki uzticas sociālajiem medijiem (13%), mazumtirdzniecības uzņēmumiem (14%), spēļu industrijai (14%) un lielveikaliem (17%). Kopumā cilvēki daudz labprātāk dalās ar informāciju par dzimumu, izglītību un etnisko izcelsmi, savukārt informāciju par ienākumiem, ārstniecību vai dzīvesvietu sniedz daudz nelabprātāk. Iedzīvotāji daudz brīvāk sniedz savu personīgo informāciju, ja tas viņiem šķiet izdevīgi – ir iespējams pretī saņemt noderīgu vai lētāku pakalpojumu vai preci, tomēr arī šajā jomā cilvēki kļūst zinošāki un piesardzīgāki un ne vienmēr piekrīt savu personas datu apmaiņai pret kādu «labumu» vai pēc savu personas datu nodošanas izsaka iebildumus.

Latvijas uzņēmumos šobrīd trūkst izpratnes par Vispārīgās datu aizsardzības regulas (GDPR) saistošajiem noteikumiem un sekām, kas var iestāties tās neievērošanas gadījumā, liecina pētījumu centrs SKDS, datu aizsardzības biroja Protectum un Datu valsts inspekcijas pētījums.

Pētījumā, kas tika noslēgts 2019. gada janvārī, aptaujājot 750 dažāda lieluma uzņēmumu vadītājus, ir atklājies, ka 56,3% Latvijas uzņēmumu nav pilnvērtīgi ieviesuši GDPR prasības, kas nosaka juridisko un privātpersonu datu uzglabāšanas, nodošanas un arhivēšanas principus.

Kā norāda datu aizsardzības biroja Protectum valdes priekšsēdētājs Zigmunds Vīķis, tad šobrīd uzņēmēji paši sevi pakļauj riskam saņemt ievērojamus sodus, ieviešot nekorektas datu apstrādes procedūras.

Lielākajam riskam ir pakļauti vidēji vai mazi uzņēmumi, kuros datu apstrādei tiek pievērsta virspusēja uzmanība un procedūras netiek ieviestas pēc būtības, un pienācīgi izvērtējot biznesa riskus

Gadu pēc Vispārīgās datu aizsardzības regulas stāšanās spēkā daļa uzņēmumu joprojām pilnībā neizprot tās prasības

Tūkstošiem uzņēmēju prātus 2018. gada pavasarī nodarbinājušās Eiropas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības vairumā uzņēmumu ir iedzīvinātas, taču tas nenozīmē, ka to joprojām visi līdz galam izprot. Uzņēmēju aptaujas un tiesībsargājošo institūciju pirmā gada statistika liecina, ka nozīmīgai daļai komersantu joprojām nav īsti skaidrs, kā tieši VDAR ietekmē viņu ikdienas darbu.

Regulas prasību ieviešana sagādājusi grūtības ne vien Latvijas, bet visas Eiropas Savienības (ES) uzņēmējiem. Saskaņā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) datiem, uzraudzības iestādes ES nepilna gada laikā saņēmušas gandrīz 144,4 tūkst. sūdzību, kurās dominēja iedzīvotāju neapmierinātība ar telemārketinga kompāniju zvaniem, uzņēmumu nosūtītiem piedāvājumiem e-pastā cilvēkiem, kuri nebija vēlējušies saņemt reklāmu, kā arī neatbilstošas videonovērošanas veikšanu. Lielākie grēkotāji bijuši Nīderlandes, Vācijas un Lielbritānijas uzņēmumi. Pavisam pirmajos deviņos VDAR pastāvēšanas mēnešos piemērots naudas sods par 91 regulas pārkāpumu.

Nule kā Saeima ir apstiprinājusi Kredītbiroja likumu, kas nosaka ietvaru, kādā šie biroji varēs darboties. Likums stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra. Kredītbiroja ideja ir vienkārša - jebkurš uzņēmējs, kurš vēlēsies, saskaņā ar likuma prasībām un iegūstot Datu valsts inspekcijas (DVI) licenci, varēs dibināt savu uzņēmumu - kredītbiroju, tajā izveidos tehnisko platformu, kurā apvienos dažādus reģistrus, kas saistīti ar iedzīvotāju maksājumiem, piemēram, bankas, komunālo pakalpojumu sniedzēju, ātro kredītu devēju, veikalu, kas piedāvā iegādāties preces līzingā, kā arī tādus valsts reģistrus kā Ceļu satiksmes drošības direkcija, zemesgrāmata, Valsts ieņēmumu dienests un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, otrdien raksta laikraksts Diena.

Faktiski kredītbirojos vienuviet tiks apkopota iedzīvotāju maksājumu vēsture, kas parāda, cik godprātīgi cilvēki pilda savas maksājumu saistības, vai ir kādi parādi un cik tie ir lieli. Kredītbiroji savu peļņu gūs no tā, ka reģistru apkopoto informāciju par konkrētā iedzīvotāja maksātspēju par naudu pārdos kredītiestādēm personas kredītspējas vērtēšanai.

Jāuzsver, ka cilvēka dati kredītiestādēm tiks nodoti tikai ar viņa piekrišanu. No kredītbiroju sistēmas ieguvēji būs godprātīgie maksātāji, jo, kā Dienai uzsver Swedbank Privātpersonu finanšu institūta vecākā eksperte Evija Kropa, bankām būs iespēja izstrādāt individuālus piedāvājumus. Tas nozīmē - jo labāka cilvēka maksājumu vēsture - neviena kavējuma -, jo izdevīgāki kredīta nosacījumi (zemākas procentu likmes, mazāka pirmā iemaksa un tamlīdzīgi). Līdz šim bankām nebija iespēju izveidot šādus individualizētus piedāvājumus, jo nebija vienkopus pieejama apkopota reģistru informācija. E. Kropa arī uzsver, ka bankas vērtēs visu klienta kredītvēsturi kontekstā. Proti, pāris dienu nokavēts telefona rēķina samaksas termiņš tiks uztverts citādi nekā pāris mēnešu kavēts ātrais kredīts. E. Kropa atgādina, ka kredītvēstures veidošana sākas līdz ar pirmo uz personas vārda izrakstīto rēķinu.

Noslēgusies pieteikšanās atklātam konkursam uz Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora amatu - saņemti pieteikumi no 18 pretendentiem, informē Valsts kanceleja.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 28. novembrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Pretendenti, kas tiks izvirzīti uz otro kārtu, klātienē tiksies ar konkursa komisiju un skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, attīstību un fizisko personu datu aizsardzības pasākumu pilnveidošanu Latvijā.

Uz konkursa trešo jeb fināla kārtu izvirzītie pretendenti, tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: komandas un pārmaiņu vadīšanu, lēmumu pieņemšanu, stratēģisko redzējumu un rezultātu sasniegšanu.