Pastāv viedoklis, ka sadārdzinoties legālajam alkoholam, cilvēki vairāk pirks nelegālos dzērienus, kuru tirdzniecība pašlaik netiek apkarota pietiekami efektīvi. Vai tiešām tā?

Vai palielinoties akcizēto alkoholisko dzērienu cenai, uzreiz palielināsies arī nelegālā alkohola patēriņš? Uz šo jautājumu nemaz nav tik viegli atbildēt. Kāpēc? Spriediet paši. Latvijas iedzīvotājiem jau tagad ir pietiekami daudz iespēju iegādāties nelegālo alkoholu. Kā uzskata eksperti, tad stipro alkoholisko dzērienu segmentā nelegālais alkohols veido ap 20 - 30% patēriņa.(1) Jau tagad nelegālais alkohols ir daudz lētāks par legālo, tajā pašā laikā lielākā daļa cilvēku tomēr pērk oficiālu preci, oficiālos veikalos. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir ērtāk, drošāk, prestižāk. Pērkot nelegālu alkoholu, iespējams ieekonomēt vairākus desmitus santīmu vai pat dažus eiro, tomēr ekonomiskie ieguvumi neatsver potenciālos drošības riskus kādus rada nezināmas izcelsmes alkohola lietošana. Ieekonomējot divus eiro, pastāv iespēja iedzīvoties tādās kaitēs, kuru ārstēšana izmaksās tūkstošus eiro vai pat zaudēt dzīvību. Tad nu jājautā vai situācija radikāli mainīsies, ja oficiāli tirgotais alkohols paliks par 10 – 20% dārgāks? Domāju, ka nē. Ja sadārdzinājums būtu 100 – 200%, tad, protams, situācija būtu cita. Taču neliels un pakāpenisks cenu palielinājums alkohola tirdzniecību pagrīdē neiedzīs. Iespējams, ka nelegālā alkohola patēriņš nedaudz palielināsies, taču pieaugums nebūs liels, ja akcīzi celsim pakāpeniski un pārdomāti. Sākumā stiprajam alum un vēl dažām dzērienu kategorijām. Tad, izvērtējot situāciju, arī citos segmentos.

Lai motivētu parādniekus turpināt gūt legālus ienākumus, vienlaikus paredzot iespēju vērst piedziņu samērīgā apmērā no parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināmiem maksājumiem arī tad, ja tā nepārsniedz valstī noteikto minimālo mēnešalgu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā.

Ar grozījumiem plānots mainīt gan no darba ienākumiem veicamo ieturējumu aprēķināšanas modeli, gan ieturējuma apmēru.

Parādsaistības ir nozīmīgs ēnu ekonomiku ietekmējošs faktors. Kā liecina Tieslietu ministrijas rīcībā esošā informācija, aptuveni katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi rodas risks, ka šie cilvēki vēlēsies saņemt algu aploksnē.

Šobrīd līdz piedzenamā parāda dzēšanai ieturējumus izdara, saglabājot darba samaksu un tai pielīdzināmos maksājumus valstī noteiktās minimālās mēnešalgas vai tās puses apmērā (gadījumā, ja tiek veikta uzturlīdzekļu vai administratīvo sodu piedziņa, kā arī zaudējumu vai kompensāciju piedziņa sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu). Ieturējumu apmērs ir diferencēts, ņemot vērā parādsaistību veidu. Par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu parādniekam saglabā papildu naudas līdzekļus 15 procentu apmērā no minimālās mēnešalgas. Līdz ar to ir iespējami gadījumi, kad no parādniekam izmaksājamās darba algas ieturējuma veikšana nav iespējama.

Pēc kinoizplatītāju datiem, apmeklētākā filma Latvijā šonedēļ ir «Jelgava '94», kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Kopš 17. septembra, kad filma piedzīvoja pirmizrādi, to noskatījušies vairāk nekā 10 000 skatītāju. Īpašs ir filmas sasniegtais rekords Jelgavā.

Tur vien filmu noskatījušies vairāk nekā 3500 cilvēki, informēja filmas komunikācijas koordinatore Alise Podniece.

Viņa biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. «Par skatītāju lielo interesi, saprotams, patiess prieks, taču par budžeta atpelnīšanu šobrīd ir pāragri spriest,» viņa sacīja.

Filmas stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Krievijas oligarha Borisa Berezovska līķa sekcijas rezultāti liecina, ka viņš pakāries, pirmdien paziņoja Lielbritānijas policija. 67 gadus vecā Berezovska mirstīgās atliekas tika atrastas sestdien viņa mājās Askotā netālu no Londonas.Berezovskis nebija redzēts kopš piektdienas vakara.

Patologi nav atraduši nekādus pierādījumus, kas liecinātu par vardarbīgu cīņu.

Izmeklēšana turpinās, tostarp tiek veiktas arī toksikoloģiskās un histoloģiskās pārbaudes, bet to rezultāti būs zināmi tikai pēc vairākām nedēļām, informēja policija.

Vēl vairākas dienas turpināsies arī tiesu medicīniskā izmeklēšana Berezovska īpašumā.

Policija atkārtoti norādīja, ka nekas neliecina, ka Berezovska nāvē būtu bijusi iesaistīta vēl kāda persona.

Berezovska mirstīgo atlieku atrašanas brīdī mājā atradās tikai viņa miesassargs.

Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, taču, mediķiem ierodoties, Berezovskis jau bija miris.

AS Olainfarm piecdesmitgadē Dienas Bizness atskatās uz vienu no spraigākajām un kriminālākajām lappusēm uzņēmuma vēsturē – analizējam uzņēmuma reiderisma mēģinājumus un aplūkojam, kādas izmaiņas šis gadījums nesis uzņēmumam un kādas mācības no tā var gūt biznesa vide Latvijā.

Analizētie notikumi sāka risināties neilgi pēc Olainfarm ilggadējā īpašnieka Valērija Maligina nāves 2017.gadā, bet to atskaņas un rezultāti uzsāktu kriminālprocesu, tiesvedību un Olainfarm pārvaldības pārmaiņu formā turpinās vēl joprojām. Izmantojot juridiski slīpētas un nekaunīgas shēmas, vairāku personu grupa mēģināja pret Olainfarm īstenot milzīga apmēra reiderismu – ar viltīgu krāpniecisku darījumu ķēdes palīdzību nostumt malā no uzņēmuma kontroles tā patiesās īpašnieces, Valērija Maligina mantinieces, iegūt kontroli pār vairāk nekā simts miljonu eiro vērto uzņēmumu un gūt sev labumu uz uzņēmuma akciju pārdošanas rēķina.

Haoss pēc Valērija Maligina nāves

Par dalību savas sievas Ellas Ivanovas slepkavībā notiesātais uzņēmējs Igors Ivanovs Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) no Latvijas vēlas piedzīt 54 000 000 eiro, uzskatot, ka viņš ir notiesāts bez vainas, šodien notikušajā preses konferencē pastāstīja Ivanovs.

Viņš norādīja, ka minēto summu veido peļņa, ko viņš zaudēja, atrodoties ieslodzījumā. Ivanovs uzsvēra, ka lietā jau notikusi viena sēde, kuras laikā no Latvijas puses izprasīti operatīvie materiāli, kas noveda pie viņa notiesāšanas. Preses konferences laikā Ivanovs vairākkārtīgi atsaucās uz šiem materiāliem kā montētiem.

Tāpat Ivanovs uzsvēra, ka viņa sievas Ellas nāve esot bijusi saistīta ar uzņēmēju Genadiju Bondariku, kurš īsi pirms tam esot vēlējies iegādāties Ellai Ivanovai piederošos 15% «Arēnas Rīga» akciju, par tām piedāvājot piecus miljonus eiro.

Uzņēmējs arī norādīja, ka, atrodoties ieslodzījumā, pret viņu tika īstenoti pieci slepkavības mēģinājumi. Ivanovs uzsvēra, ka vienā no šīm lietām tika notiesāta Rīgas Centrālcietuma amatpersona Tatjana Smoļakova, un minēja, ka viņai par šo slepkavības mēģinājumu piedāvāti 200 000 eiro.

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Liela daudzuma Coca-Cola lietošana uzturā bijis būtisks faktors 30 gadus vecas sievietes nāvē Jaunzēlandē, atsaucoties uz izmeklētāja sniegto informāciju, ziņo BBC.

Nataša Harisa, kura nomira pirms trim gadiem pēc sirdsdarbības apstāšanās, izdzērusi līdz pat 10 litriem šī saldā dzēriena katru dienu. Tas divreiz pārsniedz rekomendēto drošo kofeīna daudzumu un vairāk nekā 11 reizes - ieteicamo cukura devu.

Coca-Cola ražotājs gan uzsvēris, ka nav pierādāms fakts, ka tieši šis produkts vainojams Harisas nāvē.

Valsts policijā (VP) saņemtie ekspertīžu rezultāti apstiprinājuši, ka pagājušā gada nogalē AS «Olainfarm» vadītājs un līdzīpašnieks Valērijs Maligins nav miris vardarbīgā nāvē, aģentūrai LETA apstiprināja VP preses pārstāve Elīna Sprudzāne.

Pievienota 2. rindkopa

Vīrietis esot miris «dabīgā nāvē», taču precīzu nāves cēloni policija atklāt nedrīkstot.

Kriminālprocess formāli vēl nav izbeigts, jo nepieciešams veikt pārējās izmeklēšanas darbības.

Jau drīz pēc Maligina nāves policija paziņoja, ka viņam ārējas vardarbīgas nāves pazīmes nav konstatētas.

Jau ziņots, ka Maligins mūžībā aizgāja decembra sākumā 52 gadu vecumā. Mirušais atrasts savā dzīvesvietā Jūrmalā.

Maligins kļuva par «Olainfarm» valdes priekšsēdētāju pēc uzņēmuma privatizācijas 1997.gadā. Viņa vadībā AS «Olainfarm» attīstījās par vienu no vērtīgākajiem uzņēmumiem Latvijā ar apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro un eksportu uz vairāk nekā 50 valstīm.

Ceturtdienas, 23. aprīļa, rītā savā mājā Jūrmalā atrasts miris miljonārs un biznesmenis Jānis Dāvis, portālam Diena.lv apstiprināja Valsts policijas (VP) pārstāvis Dairis Anučins.

Notikuma vietā strādājuši gan mediķi, gan policisti un, kā norādīja VP pārstāvis, secināts, ka vīrietis miris dabīgā nāvē. Policijas un tiesu medicīnas darbinieki notikuma vietā neatrada nekādas pazīmes, kas liecinātu par vardarbīgu nāvi vai pašnāvību.

«Pēc ekspertu atzinuma nāve iestājusies bioloģisku apstākļu rezultātā,» norādīja Anučins.

Uzņēmējam Jānim Dāvim agrāk piederējis Admirāļu klubs.

Lai uzlabotu pēdējā laikā pasliktinājušos satiksmes drošību, Valsts policija turpinās reidus, informatīvas kampaņas un citus pasākumus. Tāpat tiek apsvērta iespēja palielināt netrafarētu policijas automašīnu skaitu.

Pēdējo mēnešu statistika ir drūma - līdz šodienai tumšajos rudens mēnešos - oktobrī un novembrī - uz ceļiem bojā gājuši 37 cilvēki. Tas ir par 12 vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā. No šiem 37 vairāk nekā puse bija gājēji. Kopumā šogad dzīvību uz ceļiem zaudējuši 157 cilvēki. Par atstarotāju nelietošanu šogad liecina 7057 protokoli. Tāpat desmit mēnešos pieaudzis kopējais sastādīto administratīvo protokolu skaits - par pārkāpumiem ceļu satiksmē sastādīti 25 763 protokoli, kas ir par 12% salīdzinot ar pagājušo gadu.

Tāpat šogad pēc privātā komersanta fotoradaru aizvākšanas valstī pieaudzis vidējais ātrums. Iepriekš tas bija 90 kilometri stundā, bet šobrīd pieaugums ir par trīs līdz četriem kilometriem stundā.

ASV un Eiropas akciju cenas pirmdien kritās, investoriem reaģējot uz augošām bažām par otru Covid-19 vilni un arvien mazāku iespējamību, ka ASV Kongress varētu pieņemt jaunu ekonomikas stimulu paketi, pastiprinoties demokrātu un republikāņu domstarpībām pirms ASV prezidenta vēlēšanām.

Jēlnaftas cenas saruka, jo ir gaidāms mazāks pieprasījums, pieaugot naftas eksportam no Lībijas.

Banku sektoru satricināja starptautiska mediju izmeklēšana, kurā apgalvots, ka lielas "netīrās naudas" summas gadiem ilgi esot plūdušas caur dažām no pasaules lielākajām bankām.

Londonas biržas indekss saruka par 3,4% pēc Lielbritānijas veselības ministra Meta Henkoka brīdinājuma par jaunā koronavīrusa krīzes "virsotnes punktu", kas pamudināja prognozēta jaunus Covid-19 ierobežojumus.

"Bailes par vīrusu šodien ir atgriezušās, lai nomāktu investorus, jo pieaug bažas, ka patērētāju vadītā atveseļošanās palēnināsies, ja tiks atkal ieviestas karantīnas," atzīmēja "ThinkMarkets" analītiķis Favads Razakzada.

96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, ceturtdien paziņojusi Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Elizabete II mirusi 8.septembra pēcpusdienā Balmoralas muižā Skotijā, kur viņa pavadīja vasaru.

Jau vēstīts, ka pēc karalienes ārstu paustajām bažām par viņas veselību karalienes tuvākie ģimenes locekļi šodien devās uz Balmoralas muižu.

Bekingemas pils pavēstīja, ka karalis un viņa sieva šonakt paliks Balmoralas muižā un rīt atgriezīsies Londonā.

Balmoralas muižā pašreiz atrodas arī pārējie Elizabetes II bērni un princis Viljams. Princis Harijs ir ceļā uz Skotiju.

Gribu atvainoties Mārtiņa Bunkus radiniekiem, ja kāds ir aizskarts par viedokli, ko paudu iepriekšējā rakstā. Redziet, publiskas personas, kuru dzīve un nāve ietekmē visu sabiedrību, nav pasargātas no diskusijas, kura parasti pieklust, ja nomirst parasts cilvēks. Sabiedrība nevar klusēt, kad tiek aizskartas tās intereses. Ir brīži, kad svarīgāk būt atklātam, nekā sentiments, ko izjūtam visi.

Vai Mārtiņam Bunkum vajadzēja mirt? Nekādā gadījumā. Man ir ļoti žēl, ka tā noticis. Viņš bija ārkārtīgi talantīgs, ārkārtīgi izglītots jauns cilvēks, augstākās klases profesionālis, kam vajadzēja dzīvot un dzīvot. Kas ir vainīgs jaunā puiša nāvē bez tā, ka katrs cilvēks, protams, pats pieļauj kādas kļūdas? Bet tādēļ nav jānošauj.

Sistēma, kas ļāva tam notikt. Vieglā peļņa, ko var gūt maksātnespējas jomā, vilina daudzus jaunus un talantīgus puišus. Sapnis par labu dzīvi, luksusa auto, grezniem birojiem un skaistām meitenēm ir neizturami vilinošs. Bet vai jūs esat dzirdējuši par fantastiski bagātajiem maksātnespējas administratoriem Vācijā? Varbūt par maksātnespēju kā galveno «nacionālo nozari» Zviedrijā? Kā tas var būt, ka maksātnespējas procesos ir iespējama tāda virspeļņa? Kā tā var būt, ka ir likumi, kas atļauj šmaukt? Kā tā var būt, ka ir policija, KNAB un SAB, kas saņem iesniegumus un nereaģē? Maksātnespējas administrācija. Tiesas. Iekšlietu ministrs. Tieslietu ministrs. Finanšu ministre. Premjers. Valdība. Saeima. Opozīcija. Kur, pie joda, ir pat vienmēr tarkšķošā opozīcija šajās dienās? Kā tā var būt, ka visi zina, bet klusē?

Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatēto pārkāpumu skaits pakāpeniski samazinās, kas liecina, ka kopumā darba vide un darba tiesību ievērošana uzņēmumos lēnām, bet uzlabojas, kā rezultātā 2015. gadā ir zemākais smago un letālo nelaimes gadījumu skaits pēdējo piecu gadu periodā, informē VDI.

No otras puses, VDI 2015. gadā kopā reģistrējusi 74 nāves gadījumus darba vietā, no tiem 48 nelaimes gadījumi bijuši tā sauktās dabīgās nāves, kuru cēlonis ir vispārējā veselības pasliktināšanās un nav tieši saistīta ar darba vides faktoriem, taču cilvēka veselību darbs noteikti ietekmē. Šie rādītāji liek aizdomāties – vai Latvijai tas nav par daudz, uzsver VDI eksperti.

«Latvijā arī viens letāls nelaimes gadījums darbā ir par daudz,» preses konferencē uzsvēra Valsts darba inspekcijas direktors Renārs Lūsis. «Ja analizējam nelaimes gadījumu cēloņus, tad jāsecina, ka 3/4 no visiem smagajiem un letālajiem nelaimes gadījumiem varēja novērst ar organizatoriskiem pasākumiem un bez lielām finanšu investīcijām, jo nelaimes gadījums noticis vai nu paviršas attieksmes pret darbu, neuzmanības, nepietiekamas apmācības vai alkohola reibuma dēļ. Problēmas ar formālu pieeju un nepietiekošu darbinieku apmācību apstiprina arī statistika par nelaimes gadījumos cietušo stāžu - 2/3 gadījumu cietušie ir bijuši ar nelielu darba stāžu (līdz 3 gadiem). Diemžēl atbildības trūkums, kas vērojams Latvijā, cilvēkiem sēžoties pie stūres alkohola reibumā, ir konstatējams arī darba vidē, jo katrs desmitais smagā un letālā nelaimes gadījumā cietušais ir bijis alkohola reibumā. Te jārunā par būtiskiem trūkumiem uzņēmumu darba kultūrā un tā izpildes kontrolē. Viss sākas ar uzņēmumu vadības attieksmi un rādīto piemēru, ja darbinieki jūt, ka drošība ir uzņēmuma pamatvērtība par ko tiek runāts, aizrādīts un kontrolēts, mācīts un motivēts, tad arī var gaidīt, ka paši darbinieki šim jautājumam pievērš uzmanību. Savukārt, ja uz drošības rēķina tiek taupīts un to dara tikai priekš formāla ķeksīša, tad par kādu drošības kultūru var būt runa?» viņš vaicā

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Papildu ierobežojumi legālā alkohola tirdzniecībai Rīgā, visticamāk, radītu negatīvas sekas gan iedzīvotājiem, gan tirgotājiem, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rīgas pašvaldība saņēmusi iedzīvotāju sūdzības par mazo veikalu un kafejnīcu darbību mikrorajonos, tāpēc tiek domāts, kādus pasākumus varētu ieviest, lai ierobežotu un sakārtotu legālā alkohola tirdzniecību pilsētā. Tomēr, šo jautājumu apspriežot Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā, konkrēti risinājumi vai lēmumi netika pieņemti, tāpēc pagaidām jauni ierobežojumi netiks ieviesti. Komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais norāda, ka jautājums skar mazos veikaliņus tā saucamajos guļamrajonos, kuri kafejnīcu statusā alkoholu tirgo visu diennakti.

Dažādi ierosinājumi

Rīgas domes Labklājības un Izglītības, kultūras un sporta departamenti piedāvā alkohola tirdzniecību nodalīt atsevišķi. Veikalā tiek pirkti alkoholiskie dzērieni aizvērtā veidā, līdzņemšanai, bet kafejnīca ir telpa, kas aprīkota ar iespēju uzkavēties un uz vietas lietot pieejamo produkciju, neparedzot to līdzņemšanai. Tajā arī nav iespējas iegādāties preces, kuras var nopirkt parastos veikalos. Savukārt veikals–kafejnīca ir telpa, kas ir atdalīta un kurā ir alkohola tirdzniecības ierobežojumi – līdz plkst. 22. Ir piedāvāts daudzveidot licences, kā arī pieejamajos dokumentos piedāvāts noteikt alkohola tirdzniecības aizliegumu alkoholu veikalā tirgot no plkst. 19 līdz plkst. 10, aizliegt alkoholu veikalos tirgot svētdienās, kā arī vairākkārt palielināt licences maksu kafejnīcām, ja alkohols tiek tirgots nakts laikā. Arī Rīgas pašvaldības policija (RPP) atzīmē, ka nepieciešams definēt vietas statusu, uz kurām attiecas izņēmums. RPP ieskatā, būtu jābūt trim licenču veidiem – mazumtirdzniecībai veikalā promnešanai, mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā vai restorānā un mazumtirdzniecībai kafejnīcā, bārā, restorānā laikā no plkst. 22 līdz 8. Tai pašā laikā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Baiba Šmite-Roķe uzsver, ka ierobežojumi nerisinās problēmas, kas rodas alkohola lietošanas dēļ. Tieši otrādi – tie var palielināt nelegālā alkohola pārdošanas apjomus. Tas jau ir pierādījies. Proti, 2002. gadā Latvijā alkohola tirdzniecība pēc 22 tika aizliegta, bet alkohola patēriņš palielinājās. Savukārt 2009. gadā akcīzes nodoklis tika celts divas reizes, un patēriņš samazinājās. «Ierobežojot legālo patēriņu, alkohola patēriņš nemazinās, bet gan veicina nelegālā alkohola patēriņu,» uzsver B. Šmite-Roķe.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

«Neesmu eksperts. Kā glābēju mani izbrīnīja betona pārsegumu konstrukciju trauslums, tās varēja sadrupināt ar knaiblēm, domkratiem, āmuriem. Ar tām betona konstrukcijām, kas gadījušās treniņos, iet daudz grūtāk, bieži nosvīduši ņemamies ar pneimatiskajiem āmuriem, kas Maxima gadījumā nebija vajadzīgi,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze, jautāts, kāds ir viedoklis par ceturtdien notikušās lielveikala Maxima traģēdijas cēloņiem, stāstījis glābējs (ugunsdzēsējs) pulkvedis Vilis Students.

Maxima veikala posta vietā viņš strādājis no traģēdijas sākuma līdz nākamās dienas astoņiem vakarā. Šajās 26 stundās tā arī nav aizgājis gulēt.

«Tas, ka liela daļa cilvēku nereaģēja uz trauksmi pirms nelaimes, mani gan nepārsteidza. Kad viesnīcās veicam mācības, ārzemnieki, izdzirdot trauksmes signalizāciju, visi ir laukā, bet pie latviešu durvīm ir jābungājas. Savukārt pie veikala Maxima bija patīkami, ka daudzi nesavtīgi ļoti gribēja nākt mums palīgā gruvešus nest, ko gan, protams, neļāvām,» savos novērojumos dalījies glābējs.

Runājot par to, vai glābēji bija gatavi darbam, viņā apgalvo: «Pilnīgi.» «Neredzu nevienu iemeslu, lai kritiski vērtētu glābēju darbu. Ikdienā saskaramies ar līdzīgām lietām, tikai mērogi ir mazāki, bet principi, būtība no tā nemainās, vai zem drupām ir viens vai simt cilvēku. Tikai, jo vairāk cietušo, jo vairāk jādomā par resursiem un to koordinēšanu. Es, piemēram, esmu piedalījies glābšanas darbos Vaļņu ielā Rīgā, kad piektajā stāvā kopā ar celtniecības materiāliem ielūza un līdz lejai nobrauca strādnieki, cilvēku glābšanā vilciena sadursmē Rīgā. Jā, morāli smagāk bija savējos vilkt ārā no drupām… Bet mēs, glābēji, esam morāli gatavi nepatīkamiem skatiem. Tā ir ikdiena. Nedomāju, ka kādam no mums vajadzēs psihologa palīdzību. Tie, kas nevar turēt, jau pirmajā gadā dienestu atstāj. Tie, kas paliek, ir ar biezu ādu, gatavi redzēt mirušus, sakropļotus cilvēkus. Dažreiz kādam no mums traģēdijas vietā darba laikā izlaužas pa smaidam, taču tā nav ņirgāšanās, bet gan prieks par veiksmīgi izglābtu cilvēku, vai vienkārši maska, lai neuzsūktu negācijas sevī. »

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Pērn pasaules miljardieru kopējā bagātība ir augusi par 17% līdz 6 triljoniem ASV dolāru, liecina UBS Group un PricewaterhouseCoopers veiktais pētījums. Iepriekšējā gadā miljardieru bagātības apmērs saruka. Pētījumā analizēti dati par aptuveni 1550 miljardieriem.

Ķīna miljardieru skaita ziņā pirmo reizi vēsturē pārspējusi ASV, taču ASV miljardieri aizvien vēl ir bagātākie pasaulē – tiem kopā pieder bagātība 2,8 triljoni ASV dolāru vērtībā.

Āzijas ekonomikas izaugsme ir veicinājusi tendenci, ka reģionā viens miljardieris rodas katru otro dienu. Ja šāds temps turpināsies, Āzija nākamo četru gadu laikā apsteigs ASV kā vieta, kur koncentrējas lielākais bagātības apmērs.

Tas, cik ātri Āzijā augs miljardieru bagātība, būs daļēji atkarīgs no tā, cik strauji valsts investīcijas Ķīnā tiks aizvietotas ar citiem kapitāla avotiem, norāda UBS.

Patlaban trīs ceturtdaļas pasaules jauno miljardieru ir no Ķīnas un Indijas. Āzijas miljardieru skaits gada laikā pieaudzis par 117 līdz 637, un to bagātnieku bagātība, kuri to radījuši paši, nevis mantojuši, augusi straujāk. ASV miljardieru skaits palielinājies par 25 līdz 563.

ASV ķirurgi ir veiksmīgi pārstādījuši ģenētiski modificētas cūkas sirdi 57 gadus vecam vīrietim, kas ir pirmā šāda veida operācija un kādreiz varētu atrisināt ziedotu orgānu hroniskā trūkuma problēmu.

Mērilendas Universitātes Medicīnas skola pirmdien savā paziņojumā informēja, ka šī procedūra notikusi piektdien, un nosauca to par vēsturisku.

Lai gan pacienta prognoze ne tuvu nav droša, šī procedūra ir svarīgs pavērsiens dzīvnieku orgānu transplantācijā cilvēkiem.

Pacients Deivids Benets bija atzīts par nepiemērotu cilvēka orgānu pārstādīšanai. Šāds lēmums bieži tiek pieņemts, ja potenciālajam saņēmējam ir ļoti slikta veselība.

Pacients tagad atveseļojas, bet tiek uzmanīgi novērots, lai noskaidrotu, kā jaunais orgāns darbojas.

"Bija jāizvēlas starp nāvi un šo transplantāciju. Es gribu dzīvot. Es zinu, ka tas ir šāviens tumsā, bet tā ir mana pēdējā izvēle," dienu pirms operācijas sacīja Benets, kurš ir Mērilendas štata iedzīvotājs.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE aizvadītajā gadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 178,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,5 miljoniem eiro jeb 11,6% vairāk nekā 2013. gadā, informē kompānijas pārstāvji.

Pērn pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2014. gadā izmaksāja 88,4 miljonus eiro, kas ir par 10,6 miljoniem eiro jeb 13,6 % vairāk nekā 2013. gadā. BTA grupas peļņa 2014. gadā sasniegusi 5,7 miljonus eiro.

BTA bruto parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums 2014. gadā sasniegts gandrīz visos apdrošināšanas veidos. Summāri lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums pērn, salīdzinot ar 2013. gadu, sasniegts īpašuma apdrošināšanā, vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā un galvojumu apdrošināšanā.

Latvijas 2024. gada dzimstības katastrofa pārspēj Otrā pasaules kara laika vissliktākos rādītājus. Atbilstoši CSP datiem 1945. gadā Latvijā piedzima 26,2 tūkstoši bērnu, savukārt, saglabājoties šī gada pirmo septiņu mēnešu tendencei, var prognozēt, ka 2024. gadā Latvijā piedzims aptuveni 12,8 tūkstoši bērnu.

Kā liecina CSP apkopotā informācija, tad šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājās par 13,5%. Latvijā 2024. gada pirmajos septiņos mēnešos tika reģistrēti 7476 jaundzimušie, kas bija par 1165 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā.

Samazināšanās turpinājās arī augustā, kad Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits bija par 16,8% mazāks nekā 2023.gada augustā. Tā kā mirstība ievērojami pārsniedz dzimstību, tad Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties un samazināšanās apjoms var mazināties tikai uz starptautiskās migrācijas rēķina un tikai tad, ja starptautiskās migrācijas bilance ir pozitīva. Pēc jaundzimušo skaita ( arī dzimstības uz 1000 iedzīvotājiem) 2023. gads bija vissliktākais Latvijas vēsturē, kad gada laikā piedzima tikai 14,5 tūkstoši bērnu.

Grieķijas parlaments piektdien pēc visu nakti ilgušajām debatēm apstiprinājis trešo starptautisko Grieķijas tautsaimniecības glābšanas programmu.

400 lappušu garais dokuments tika apstiprināts ar 222 balsu vairākumu. 64 deputāti balsoja pret, bet 11 atturējās.

Premjerministrs Aleksis Ciprs iepriekš mudināja parlamentu apstiprināt vienošanos, «lai nodrošinātu valsts iespējas izdzīvot un turpināt cīņu».

40 Cipra vadītās kreiso radikāļu partijas Syriza deputāti, arī bijušais finanšu ministrs Janis Varufakis un citi partijas vadības pārstāvji, atteicās atbalstīt trīs gadu vienošanos. Šī apstākļa dēļ premjers iepriekš bija brīdinājis, ka var tikt izsludinātas ārkārtas vēlēšanas.

Grieķijas parlamentam bija glābšanas programmas jāapstiprina pirms piektdien gaidāmās eirozonas finanšu ministru sanāksmes, kurai būs jālemj par 85 miljardu eiro plāna akceptēšanu.