" Tirdzniecība palielinājusies par 1.9 procentiem līdz 3,293 miljoniem eiro

" Pamattirdzniecība palielinājusies par 4.3 procentiem

" Koriģētā pamatražošanas peļņa (EBIT) līdz 6.4 procentiem un 345 miljoniem eiro

" Nepārtraukta dinamiska paplašināšanās attīstības rajonos

"Mēs esam turpinājuši savu labo sākumu kārtējā budžeta gadā ar tālākiem panākumiem otrajā ceturksnī. Visas mūsu komercdarbības nozares uzrādīja dabiskā pieauguma apsteidzošu attīstību mūsu tirgos. Mēs arī spējām izmantot pastāvīgo dinamismu, kas dominē attīstības rajonos, lai tālāk paplašinātu mūsu tirgus pozīcijas," teica Ulrihs Lehners, Henkel KGaA Valdes Priekšsēdētājs. "Pateicoties veiksmīgajai attīstībai pirmajā pusgadā, mēs paredzam gūt pieaugumu pamattirdzniecībā no 4 līdz 5 procentiem pilnam 2007. budžeta gadam. Mēs arī turpinām sagaidīt pieaugumu pamatražošanas peļņā - kura pielāgota pēc ārvalstu valūtas - vairāk nekā pamattirdzniecības pieaugumu."

Turpinot budžeta deficīta politiku Latvijas ekonomika nākotnē varētu ilgstoši stagnēt. Tā intervijā Db apgalvo Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā No valdības puses ir izskanējuši daudz dažādi priekšlikumi attiecībā uz to, kas būtu jādara, lai atrisinātu esošo Pastāv recesijas draudi vairāku gadu garumā ekonomisko krīzes situāciju – jāiesaldē algas, jāatlaiž darbinieki, jāceļ nodokļi... Kā jūsu skatījumā šobrīd vajadzētu rīkoties valdībai?

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Tikai ceturtā daļa Latvijas augstskolu bakalaura pēdējo kursu un maģistra studiju studentu jūtas profesionāli sagatavoti darba tirgum. Studenti arī norāda, ka tikai pirmo reizi nonākot darba vidē, apzinās, cik vērtas ir to augstskolā iegūtās zināšanas, liecina aptaujas dati.

Nordea veiktajā aptaujā noskaidrots, ka tikai ceturtā daļa studentu (25%) jūtas pietiekami zinoši un profesionāli sagatavoti darba tirgum, kamēr 38% aptaujāto nav viedokļa par savu sagatavotību darba tirgum. Neziņa lielākoties pastāv bakalaura programmās studējošo vidū (41%), ko var skaidrot ar reālas darba pieredzes vai iepriekšējas prakses trūkumu. Tāpat arī studenti, kas izmantojuši prakses iespēju, jūtas ievērojami nepārliecinātāki par savu gatavību darba tirgum, proti, 43% aptaujāto, kas praktizējušies uzņēmumā sevis izvēlētajā nozarē, atzīst, ka nejūtas pietiekami zinoši un sagatavoti darba tirgum. Līdzīgās domās ir 26% aptaujāto studentu, kas prakses iespējas nav izmantojuši, kamēr – 48% šīs grupas pārstāvju nespēj novērtēt savu atbilstību darba tirgum.

Noplūde Rīgas ostā, Kundziņsalā, kur aizvadītajā naktī notikusi ķīmiskas vielas noplūde, vairs nenotiek, un arī tvaiki, kas bija izplūduši, ir savākti, atsaucoties uz kravas īpašnieka SIA Olaines ķīmiskā rūpnīca Biolars speciālistu teikto, vēstīja Latvijas Radio.

Rīgas ostā notikušās avārijas bīstamība ir novērsta un evakuētie iedzīvotāji var atgriezties savās dzīvesvietās.

Valsts ugunsdzēsība sun glābšanas dienesta vadītājs Ainārs Pencis informēja, ka kopā bija 5 vagoni ar bīstamo vielu. Sprādziena gadījumā viela izplatītos elipses formā un tās izplatība būtu pāri Daugavai.

Patlaban viela ir atdzesēta līdz 110 grādiem un turpinās dzesēšanas darbi. Sprādziens būtu noticis pie 130 grādiem pēc Celsija. Šobrīd bojātais vagons tiek dzesēts, vielas noplūde ir novērsta. Pēc atdzesēšanas to pārsūknēs uz jaunu vagonu.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers norādīja, ka šis gadījums nenozīmē, ka ostas darbība būtu jāaptur vai jāsamazina. Gluži otrādi, viņš saskata perspektīvu ostas attīstībā Kundziņsalā, vienīgi pastāv jautājums, vai iedzīvotāji būtu gatavi tur dzīvot vai piekristu pārcelties. Osta būtu gatava piedāvāt alternatīvas, piebilda Šlesers.

Igaunijas nacionālās drošības aģentūra KAPO atklājusi personas, kas saistībā ar to, ka Igaunija «nerūpējas par savas valsts cilvēkiem», haktīvistu grupējuma Anonymous vārdā izteica draudus valsts valdībai, vēsta BBN.

Db.lv jau vēstīja, ka pagājušās nedēļas sākumā internetā tika izplatīts video, kurā slavenā haktīvistu grupējuma Anonymous maskā ģērbusies persona paziņoja, ka Igaunijas valdība var gatavoties Anonymous uzbrukumiem, kā iemeslu minot to, ka tajā pašā laikā, kad Igaunijas iedzīvotāji saņem mazākas algas un pensijas nekā grieķi, Baltijas valsts valdība apņēmusies palīdzēt parādos grimstošajai Dienvideiropas valstij finansiāli. Šie draudi internetā tika izplatīti neilgu laiku pēc tam, kad vizuāli līdzīgā video tika draudēts apturēt vairāku Zviedrijas valdības aģentūras interneta vietņu darbību, jo Zviedrija ierobežo brīvību internetā. Šie draudi vismaz daļēji ir piepildījušies.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomikas neapšaubāmi pārdzīvo krasu kritumu, taču bažas, ka reģions virzās uz sabrukumu, nav pamatotas.

Šādu viedokli laikrakstam The Financial Times paudis Erste Group makroekonomikas pētījumu centra vadītājs Rainers Zingers (Rainer Singer).

Viņš apgalvo, ka reģiona ekonomikas izaugsmes virzītājspēks bija augsts darba ražīgums, kas balstījās uz ārvalstu investīcijām, nevis bezatbildīgu parādu krāšanu, kuri, kā uztraucas daudzi analītiķi, netiks atmaksāti vai refinansēti.

Zingers atzīst, ka reģiona parādi ir palielinājušies, taču domā, ka Centrālā un Austrumeiropa ir spējīga tos atmaksāt. «Kopumā reģiona parādu līmenis, neņemot vērā banku sektoru, ir zems un veido un 35% no IKP Rumānijā līdz 104% Latvijā. Tajā pašā laikā eirozonas parādi sasniedz 136% no IKP, bet Lielbritānijā — 288%. Ārējā parāda līmenis arī ir dažāds — no 40 % n IKP Čehijā līdz 127% Unngārijā,» raksta eksperts.

Daugavas posmā no Jēkabpils līdz Zeļķiem izsludināts sarkanais plūdu brīdinājums.

Kā informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, šodien ledus masas intensīvi blīvējas Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, tāpēc ūdenslīmenis turpinās paaugstināties Daugavas posmā Jēkabpils - Zeļķi.

Ūdenslīmenim paaugstinoties, šajā posmā gaidāma plašu teritoriju applūšana.

Kā iepriekš skaidroja Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna, plūdu draudi tuvāko dienu laikā saglabāsies. Viņš norādīja, ka šogad lielākās problēmas plūdu dēļ varētu rasties iedzīvotājiem pie Daugavas, Pļaviņu - Jēkabpils posmā.

Savukārt augstāk, Augšdaugavas novadā, plūdu draudu līmenis nav tik augsts.

Kompānija Apple pēdējā laikā saskaras ar pieaugošiem draudiem iPhone biznesā, jo arvien vairāk internetā tiek piedāvātas nesankcionētas programmatūras telefonam.Palielinās draudi emApple/em emiPhone/em biznesam

The Wall Street Journal ziņo, ka drīzumā tiks atvērts serviss ar nosaukumu Cydia Store, kas piedāvās iPhone lietotājiem programmatūras, kuras nav pieejamas izmantojot kompānijas oficiālos veikalus. Lietotājiem pirms jaunā produkta lietošanas būs lejupjāielādē īpaša programmatūru, kas mainītu iPhones programmatūru.

iPhone lietotājiem modificēt tālruņus, lai tie varētu lejupielādēt nesankcionētas programmatūras, grasās piedāvāt arī citi uzņēmumu.

Apple veikalā telefona īpašnieks var lejupielādēt programmatūras vai nu bez maksas vai arī par 99 centiem. Pagājušajā gadā pārdošanas apjoms Apple programatūrām sasniedza 150 miljonus USD un prognozes liecina, ka šogad pārdošanas apjomi varētu palielināties līdz 800 miljoniem.

Sabiedrība par atklātību – Delna 2007.gada 18. un 19.oktobrī, cenšoties iesniegt pieteikumu par piketa rīkošanu pie Saeimas nākamās nedēļas otrdienā, trešdienā un ceturtdienā, esot saskārusies ar likumpārkāpumiem piketa pieteikšanas procesā un ar draudiem no Rīgas Domes amatpersonu puses par piketa aizliegšanu un Delnas pārstāves aizturēšanu piketa laikā.

Tomēr iespējamie piketi šobrīd esot likumīgi pieteikti.

"Šāda Rīgas Domes rīcība ir pretrunā Satversmes 100. un 103.pantam. Rīgas Domes amatpersonu izteiktie draudi ir neiedomājami demokrātiskā un tiesiskā valstī un, iespējams, ir vērtējami kā Krimināllikuma 317. un 318.panta pārkāpumi, un šie draudi rada pamatotas bažas Delnas pārstāvjos par iespējamo Rīgas Domes pretdarbību Delnas vēlmei īstenot pulcēšanās brīvību, rīkojot KNAB atbalsta akcijas nākamnedēļ. Tas ir pilnīgi pretēji Delnas mērķim sadarboties ar pašvaldību sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Atbilstoši Latvijas tiesu praksei un, jo īpaši, Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksei, Delnai izteiktie draudi un aizskarošās piezīmes ir rupja iejaukšanās pulcēšanās brīvībā, jo tikai iesniedzējs var izlemt kad un ar kādu mērķi organizēt kādu pasākumu, un izpilddirektoram ir aizliegts, balstoties uz savu personisko viedokli par šī pasākuma lietderību vai atbilstību situācijai, lemt jautājumu par piketa pieteikuma pieņemšanu vai nepieņemšanu. Tiesu praksē ir nostiprinājies princips, ka pasākuma atļaušana vai neatļaušana (pieņemšana vai nepieņemšana) nedrīkst būt saistīta ar pasākuma mērķi. Taču šajā gadījumā, lai pieteikums vispār tiktu pieņemts, Aigai Grišānei bija jāpārliecina izpilddirektors, ka piketā norādītie mērķi ir svarīgi un sasniedzami ar piketu pie Saeimas," teikts Delnas paziņojumā medijiem.

ASV pirmdien kāds zvanītājs izteicis viltus draudus pret vismaz četriem transatlantiskajiem avioreisiem, ziņo mediji.

Lai pavadītu vienu no lidmašīnām, gaisā pacēlās ASV iznīcinātāji.

Visas lidmašīnas nolaidās veiksmīgi un pārmeklēšanā nekādi spridzekļi tajās netika atrasti, atsaucoties uz Federālo izmeklēšanas biroju (FIB), ziņoja mediji.

«Papildu piesardzības dēļ iznīcinātāji pavadīja [aviokompānijas] Air France reisu numur 22 uz Džona Kenedija lidostu,» teikts FIB paziņojumā, piebilstot, ka lidmašīnā, kas ielidoja no Parīzes, nekādi incidenti nav notikuši un pārmeklēšanā nekas netika atrasts.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pirmdien paziņoja, ka miera sarunām ar Ukrainu vajadzētu turpināties, un brīdināja, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi.

Lavrovs arī kritizēja Ukrainas pieeju miera sarunām ar Krieviju.

"Labai gribai ir robežas. Bet, ja tā nav abpusēja, tas nepalīdz sarunu procesam. Bet mēs turpinām piedalīties sarunās ar komandu, kuru deleģējis [Ukrainas prezidents Volodimirs] Zelenskis, un šie kontakti turpināsies," sacīja Lavrovs.

Lavrovs arī apgalvoja, ka Zelenskis tikai "izliekas", ka piedalās sarunās.

"Viņš ir labs aktieris," sacīja Lavrovs, atgādinot Zelenska bijušo nodarbošanos. "Ja jūs uzmanīgi paskatīsieties un uzmanīgi izlasīsiet viņa teikto, jūs atradīsiet tūkstoš pretrunu," viņš piebilda.

Krievijas ārlietu ministrs arī sacīja, ka pašreizējā saspīlējuma apstākļos Trešā pasaules kara draudi ir "reāli".

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Pārkarsušie akciju tirgi draud nolaist tvaiku

Neraugoties uz to, ka ziņas par stāvokli Rietumvalstu ekonomikās ir nosacīti labas, kas investīciju mikroklimatu saglabā vairāk pozitīvu nekā negatīvu ,par spīti dažādiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, līdzšinējais akciju cenu pieaugums rada bažas par tirgus burbuļa veidošanos. Tādējādi, lai arī, piemēram, ekonomiskā pretstāve ar Krieviju Rietumvalstu tautsaimniecībām nekādu būtisku kaitējumu nodarīt nevar, Krievijas faktors var kļūt par ieganstu tam, lai šobrīd pārkarsušajos finanšu tirgos sāktos korekcija, un gadījumā, ja laika gaitā akciju pircēju aktivitāte nepalielināsies, šis faktors var kļūt par ieganstu jau pamatīgākam kritumam pasaules akciju biržās. Jau patlaban ir jūtams, ka iepriekš dinamiskā Volstrīta šobrīd uzrāda saguruma pazīmes. Kopš gada sākuma ASV 500 lielāko kompāniju indeksa Standard & Poor’s 500 vērtība ir pieaugusi par 4,7%. Salīdzinājumam – pagājušogad šajā pašā laika posmā šī biržas indikatora vērtība bija pakāpusies – par 18,5%, savukārt vēl gadu iepriekš par 11,8%. Vājāka tirgus dinamika var būt indikators tam, ka akciju tirgum vairs īsti nepietiek spēka turpināt strauju kāpumu, pat neraugoties uz to, ka jaunu pozīciju veidošanai tiek ieķīlāti esošie akciju portfeļi, tādējādi iegūstot naudu jauniem akciju pirkumiem. Patiesībā šim faktam jau tuvākajā nākotnē var būt daudz lielāka nozīme nekā dažādām ar ekonomiku vai ģeopolitiku saistītajām ziņām, jo pat tad, ja ekonomiskais fons saglabāsies labs, var izveidoties situācija, ka, neredzot tālāku izaugsmi tirgus dalībnieku vidū pieaugs nervozitāte, kas bailēs par saviem ieguldījumiem var likt slēgt esošās pozīcijas, un šai parādībai uzņemot stihisku raksturu, tirgū var sākties vispārēja panika.

Saprotot tirgu, klientu un tā vajadzības, var atrast iespējamo risinājumu, kas vislabāk atbilst šīm vajadzībām, tā no savas pieredzes secinājis konsultāciju kompānijas Blackstar Consulting vadītājs Ganons Halls (Gannon Hall), kurš agrāk bijis produkta vadītājs tādās kompānijās kā Shopify, Google Maps, Ticketfly u.c.

Šobrīd viņš konsultē jaunuzņēmumus dažādās valstīs, tostarp arī Latvijas kompāniju Printify. Viņš novērojis, ka bieži vien uzņēmumi sāk ar produktu, ko pielāgo tirgum, bet šāda pieeja prasa krietni vairāk laika un līdzekļu, kā rezultātā kompānija zaudē konkurētspēju tirgū. Vairāk par tirgum atbilstošiem produktiem un to, kāpēc mūsdienās ir daudz sliktu produktu un pakalpojumu, G. Halls stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Arvien biežāk runā par produkta atbilstību tirgum. Kā jūs raksturotu tirgum atbilstošu produktu?

To var aprakstīt kā situāciju, kad uzņēmuma piedāvājums ir sasniedzis spēcīgu pieprasījumu. Tiesa – to ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Produkta atbilstība tirgum pamatā nozīmē to, ka jaunuzņēmums sasniedz panākumus, un tas ir ļoti sarežģīti. Ja skatāmies uz skaitļiem, cik daudz riska kapitāla fondi iegulda jaunuzņēmumos, tad tikai par ļoti nedaudziem var teikt, ka ir bijis veiksmīgs rezultāts.

Starptautiskā finanšu pakalpojumu uzņēmuma "Gerlionti grupas" IT risinājumi top Latvijā. Neskatoties uz valstī izsludināto ārkārtas situāciju, sociālajos tīklos un portālā www.cv.lv tiek aicināti darbinieki!

Grupai jau ir uzņēmumi Polijā un Singapūrā. Uzņēmumu grupa pieder Latvijas uzņēmējiem, kas jau sešus gadus veiksmīgi darbojas starptautiskajā finanšu pakalpojumu sfērā. Par grupas darbību "Dienas Bizness" iztaujāja Ēriku Matrosovu, atbildīgo par komunikāciju ar medijiem Baltijā.

Kas ir "Gerlionti grupa"?

"Gerlionti grupa" pieder diviem latviešu uzņēmējiem, bet savu aktīvo darbību ir sākusi Polijā un Singapūrā. Polijas uzņēmums, kas ir viens no grupas sastāvdaļām, pastāv kopš 2014. gada un ir saņēmis maksājumu iestādes licenci Polijas un Singapūras tirgos. Polijā uzņēmums pamatā sniedz finanšu konsjerža pakalpojumus.

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Šodien notiekošajā Eiropas Centrālās bankas sēdē, Eiropas vadošie monetārās politikas noteicēji lēma eiro bāzes likmi atstāt nemainīgu un turpināt tirgus atbalsta pasākumus. Zemāk neliels ieskats ECB prezidenta Žana Kloda Trišē pēcsēdes komentāros.

Grieķija

ECB valde atbalsta Grieķijas valdības pieņemtos vidēja termiņa mērķus. Tagad mēs gaidīsim un esam pārliecināti, ka Grieķijas valdība pieņems visus vajadzīgos lēmumu, lai sasniegtu mērķi (sakārtot valsts finanses). Šajā sakarā lēmumi, kas tika pieņemti šonedēļ par naftas produktu taksāciju, algu iesaldēšanu publiskajā sektorā un pensiju reforma ir soļi pareizajā virzienā.

Eiro ieviešana Igaunijā

Mums ir kritēriji, kuri ir jāizpilda un būs jāizpilda ne tikai uz pārbaudes brīdi (tad kad ieviesīs eiro), bet arī, tā, lai tie būtu noturīgi ilgtermiņā. Tas ECB valdei ir pilnīgi nepieciešams un vienmēr ir bijis nepieciešams, proti, ka iestāšanās kritēriji tiek izpildīti un ir noturīgi ilgtermiņā.

Haktīvistu grupējums Anonymous nav atstājis bez ievērības spēļu izstrādātāja Zynga pēdējās nedēļas aktivitātes, kad FarmVille radītājs atlaida piecus procentus savu darbinieku. Anonymous sola publicēt Zynga konfidenciālus dokumentus, kā arī nopludināt Zynga radītās spēles, raksta TechCrunch.

Anonymous savā YouTube ievietotājā video, kas pašlaik no medija izdzēsts, jo tajā «aprakstītas kaitīgas aktivitātes», pauž, ka Zynga darbinieku atlaišana ir apvainojums ASV nācijai. «[Zynga – red.] bankas kontā ir miljardiem dolāru, tādēļ šādas aktivitātes mēs uzskatām par apvainojumu nācijai, un tādu uzņēmumu kā Zynga uzvedībai jādara gals,» tika pausts video. Haktīvistu grupējums uzskata, ka Zynga darbības dara kaitējumu ASV spēļu tirgum, jo darbavietas no ASV tiks pārceltas uz «finansiāli izdevīgākām valstīm».

Mūsdienu formu, kas praktiski visā pasaulē uzveikusi kapitālismu, ar pārliecību var nosaukt par finanšu kapitālismu. Tas, pirmkārt, attiecas uz to lomu, kuru šodienas pasaules uzbūvē spēlē pasaules finanses un tās radītais globālais finanšu tirgus.

Šodien, kā vēl nekad, pasaule dzīvo ar devīzi nauda atrisina visu (nu vai gandrīz visu). Gan ekonomikas, gan zinātnes, gan tehnikas progresu, kā arī visus citus cilvēces dzīves svarīgos aspektus uz priekšu virza nauda. Ja nepieciešams realizēt uzrāvienu kādā no cilvēces darbības frontēm, vai tās būtu augstās tehnoloģijas vai kino šedevru radīšana, tur tiek novirzīti finanšu resursi. Visas atlikušās panākumu radīšanas komponentes pēc tam rodas kā ar burvju nūjiņas mājienu.

Pie tam, naudai vispār nerūp cilvēces progress un vēl jo vairāk - tā nenodarbojas ar labdarību. Nauda vienkārši pārvietojas tur, kur tā vislabākajā veidā var radīt jaunu naudu.