Haktīvistu grupējums Anonymous nav atstājis bez ievērības spēļu izstrādātāja Zynga pēdējās nedēļas aktivitātes, kad FarmVille radītājs atlaida piecus procentus savu darbinieku. Anonymous sola publicēt Zynga konfidenciālus dokumentus, kā arī nopludināt Zynga radītās spēles, raksta TechCrunch.

Anonymous savā YouTube ievietotājā video, kas pašlaik no medija izdzēsts, jo tajā «aprakstītas kaitīgas aktivitātes», pauž, ka Zynga darbinieku atlaišana ir apvainojums ASV nācijai. «[Zynga – red.] bankas kontā ir miljardiem dolāru, tādēļ šādas aktivitātes mēs uzskatām par apvainojumu nācijai, un tādu uzņēmumu kā Zynga uzvedībai jādara gals,» tika pausts video. Haktīvistu grupējums uzskata, ka Zynga darbības dara kaitējumu ASV spēļu tirgum, jo darbavietas no ASV tiks pārceltas uz «finansiāli izdevīgākām valstīm».

Starptautiskais hakeru grupējums "Anonymous" pirmdien tviterī paziņoja, ka ir uzlauzis Krievijas komercbankas PSKB datubāzi un grasās nopludināt tiešsaistē konfidenciālus datus 800 gigabaitu apjomā.

Bankas PSKB (Peterburgskij Sociaļnij Kommerčeskij Bank) klienti ir Krievijas oligarhi.

Jau ziņots, ka "Anonymous" hakeri pirms tam uzlauza citu Krievijas Federācijas datubāzi un publiskoja datus par 120 tūkstošiem Krievijas karavīru, kas nosūtīti karot uz Ukrainu.

"Anonymous" arī uzlauza Krievijas Centrālās bankas vietni un publiskoja tās informāciju 28 gigabaitu apjomā. Vēlāk šī grupējuma hakeri nopludināja 15 gigabaitus ar datiem, kurus bija nozaguši Krievijas pareizticīgo baznīcas labdarības atzaram.

"Anonymous" arī nopludināja uzņēmuma "Nestle" datu bāzi, jo šis uzņēmums turpināja darboties Krievijā, neraugoties uz tās karu pret Ukrainu.

Failu dalīšanās vietne The Pirate Bay cietusi DDoS (Distributed Denial of Service) uzbrukumā, un tādējādi The Pirate Bay nebija pieejama vairāk nekā diennakti. Aizsardzības sistēmu pārstāvji izteikuši minējumus, ka uzbrukumu nelegālajai failu dalīšanās vietnei varētu būt veikušas arī ierakstu kompānijas, citi autortiesību īpašnieki vai no pirātisma apkarošanas centieniem nogurušās valdības, vēsta BBC.

The Pirate Bay apstiprināja, ka tā cietusi no hakeru uzbrukumiem arī savā Faceboook profilā. Failu dalīšanās vietnes pārstāvji norādījuši, ka viņiem nav zināms, kas veicis uzbrukumu, tomēr The Pirate Bay «ir aizdomas» par to, kas varētu būt ļaundari.

The Pirate Bay, kas ir nelegāla failu dalīšanās vietne, sniedz iespēju tā lietotājiem ielādēt dziesmas, filmas un citu saturu bez maksas, tādējādi kaitinot ienākumus zaudējušo autortiesību turētājus.

DDoS aizsardzības sistēmas nodrošinātāja Corero Network Security (CNS) pārstāvji pauda, ka ir maz ticams, ka uzbrukumu varētu būt organizējis hakeru grupējums Anonymous. Andrē Stevarts (Andre Stewart) no CNS norādīja, ka varētu būt gaidāmi arī turpmāki uzbrukumi. Viņš norādīja, ka nozīmīgi ir tas, ka cilvēki domā, ka uzbrukumus The Pirate Bay veica hakeru grupējums Anonymous, lai arī, kā norādīja A. Stevarts, The Pirate Bay ir tāda veida vietne, ko hakeru grupējums Anonymous parasti aizstāv.

Kā jau solīja hakeru grupējuma Anonymous maskā ģērbusies persona YouTube ievietotā video, kas bija adresēts Zviedrijas valdībai, piektdienas pēcpusdienā tika apturēta vairāku valdības aģentūru mājas lapu darbība, vēsta thelocal.de.

Piektdienas pēcpusdienā nedarbojās Riksbank mājas lapa, Zviedrijas Institūta interneta vietne, drošības servisa Sapo lapa, policijas mājas lapa un daudzas citas, tādējādi apliecinot, ka sociālajā tīklā ievietotajā video, kurā Anonymous maskā ģērbusies persona solīja Zviedrijas valdībai paralizēt tās aģentūru interneta vietņu darbību, paustie draudi vismaz daļēji piepildījušies.

Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Zviedrijas valdības aģentūru mājas lapām tika uzbrukts vairākkārt, tāpat tika publicēti vairāki video, kuros tika izteikti draudi valdībai. «Zviedrijas valdība, jūs zināt mūsu iespējas un ko mēs gribam. Izvēle ir jūsu rokās,» tika norādīts paziņojumā. «Piektdienas uzbrukums būs vislielākais, ko jebkad haktīvisti ir paveikuši, tomēr mēs neatklāsim, ko tieši mēs plānojam darīt,» YouTube ievietotā video pauž persona, kuras seju sedz haktīvistu grupējuma Anonymous maska.

Zviedrijas policija, meklējot pierādījumus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, veikusi kratīšanu interneta hostinga kompānijas PRQ telpās, tādējādi pārtraucot vairāku failu apmaiņas vietņu darbību.

PRQ pakalpojumus kādreiz izmantoja Wikileaks un pazīstamā failu apmaiņas vietne Pirate Bay. Zviedrijas policija savu kratīšanu mērķi neizpauž, tomēr PRQ īpašnieks Maikls Viborgs (Mikael Viborg) medijam Nyheter24 pastāstījis, ka likumsargi, visticamāk, meklējot intelektuālo tiesību pārkāpumu pierādījumus. Pēc policijas veiktās kratīšanas pārtraukta tīmekļa vietņu darbība, kas izmantoja minētās kompānijas pakalpojumus. PRQ uzturēja dažādas «šaubīgas» un skandalozas interneta lapas, tostarp, arī failu apmaiņas vietnes, vēsta tehnoloģiju ziņu portāls TorrentFreak.

Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā haktīvisti uz laiku apturēja vairāku Zviedrijas valdības aģentūru mājas lapu darbību, Zviedrijas tieslietu ministre Beatrise Aska (Beatrice Ask) paziņoja, ka par uzbrukumiem datorsistēmām valstī vajadzētu noteikt bargākus soda mērus, vēsta thelocal.se.

Zviedrijas valdības aģentūru mājas lapām veiktie hakeru uzbrukumi notika pēc tam, kad par «savu ierašanos» Zviedrijā YouTube ievietotā video paziņoja haktīvistu grupējuma Anonymous maskā ģērbusies persona.

Pašlaik maksimālais soda mērs, kas Zviedrijā var tikt piešķirts par «datorurķēšanu», ir divi gadi cietumā. Liela daļa no aptuveni trim tūkstošiem lietu, kas pēdējā gada laikā ierosinātas par kibernoziegumiem, bija saistītas ar piekļuvi svešai personīgajai informācijai – nereti uzbrukumus veica jaunieši, «uzlaužot» citu lietotāju Facebook profilus.

NATO militāro mācību Steadfast Jazz 2013 laikā notikušās kiberuzbrukumu kampaņas #OpIndependence organizēšana tiek saistīta ar hakeru grupu, kas sevi dēvē par Anonymous Ukraine. Par Anonymous var uzdoties jebkurš un īstos vainīgos noskaidrot būs iespējams tikai pēc sekmīgas tehnisko datu analīzes, ziņo Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļas vecākā referente Sandra Brāle.

Datoru drošības incidentu reaģēšanas vienība (Cert.lv) militāro mācību laikā ir fiksējusi uzbrukumus no aptuveni desmit valstu IP adresēm. Daļa no uzbrukumiem veikta no jau iepriekš kompromitētiem serveriem. Cert.lv, veicot aktīvu informācijas apmaiņu ar ārvalstu kolēģiem, esot spējusi laicīgi veikt preventīvas darbības un fiksētos uzbrukumus apturēt.

Cert.lv ir zināms, ka daļa uzbrukumu esot bijusi vērsta pret valsts iestāžu tīmekļa vietnēm, bet citi - pret ar valsts pārvaldi nesaistītiem resursiem. Izanalizējot iegūtos datus, ir secināts, ka ļaundari par savu mērķi lielākoties izvēlējušies visvieglāk ievainojamās vietnes, kas izmanto satura vadības sistēmas ar publiski zināmām ievainojamībām.

Neseno Kaspersky programmatūras aizliegumu Lietuvas valdības iestādēs, kas notika līdztekus šādam aizliegumam ASV, kompānija skaidro ar politiķu apjukumu jaunajā kiberdraudu situācijā, kad neko nedarīt nevar, un vienkāršākais ir atrast grēkāzi.

Šī saruna ar Kaspersky Lab ģenerālmenedžeri Ziemeļvalstīs un Baltijā Leifu Jensenu (Leif Jensen) notika kompānijas rīkotajā seminārā klientiem Rīgā.

Sāksim ar skandalozo. Kā jūs ir ietekmējis kompānijas produktu aizliegums ASV valdībā?

Tas mūs ietekmēja galvenokārt no PR un tēla puses. Amerika ir no Eiropas ļoti atšķirīga mentalitāte un politiskā sistēma. Piemēram, Teksasā ir likums, kas nosaka, kad lietum līt ir pretlikumīgi. Tas ir tik atšķirīgi no Eiropas, ka dažkārt mēs nemaz nevaram saprast, kas īsti tur notiek.

Tiešām?

Jā, varat pārbaudīt Google. Kalifornijā ir aizliegts no automašīnas medīt zivis, ja vien tas nav valis.

Kiberuzbrukumu jomā tiek novērotas jaunas tendences un viena no tām – kiberuzbrucēji aktīvi izmanto pasaulē aktuālo ažiotāžu ap mākslīgo intelektu, liecina starptautiskās IT drošības kompānijas “ESET” 2023. gada otrā pusgada “Draudu apskats”.

“ESET” ir identificējis kampaņas, kuru mērķauditorija ir “ChatGPT” rīku lietotāji, un bloķējis jau vairāk nekā 650 000 mēģinājumus piekļūt ļaunprātīgām interneta vietnēm, kuru nosaukumi satur “chatgpt” vai līdzīgu nosaukumu.

Kā atzīmē uzņēmums, ļaunprātīgās interneta vietnes ietver lietotnes, kas nedroši pārvalda unikālos kodus, ko izmanto, lai mākslīgā intelekta programmas autentificētu un autorizētu lietotāju, izstrādātāju vai programmu. Tāpat vietnes satur ļaunprātīgus “Google Chrome” pārlūka paplašinājumus, kas paredzēti “ChatGPT”.

“Mākslīgais intelekts ir vēl viens piemērs tam, cik ātri kibernoziedznieki savā labā sāk izmantot globālas aktualitātes un cilvēku pastiprināto interesi vai satraukumu. Līdzīgi tas bija arī ar Covid-19 un karu Ukrainā. Cilvēku interese par mākslīgo intelektu un tā lietotāju skaits šogad turpinās strauji pieaugt, tāpēc varam sagaidīt, ka kiberuzbrucēji dažādos veidos pastiprināti izmantos mākslīgo intelektu, lai cilvēkus uzķertu uz āķa. Ikvienam jāatceras, ka internetam nav robežu, tāpēc arī iedzīvotājiem Latvijā ir jābūt piesardzīgiem gan lietojot mākslīgā intelekta risinājumus un sargājot savus unikālos kodus, gan pievēršot uzmanībU jebkam, kas satur informāciju par mākslīgo intelektu un aicina uz kādu rīcību, piemēram, atvērt saites, e-pasta pielikumus, izmantot īpaši izdevīgus reklāmas piedāvājumus,” stāsta “ESET” pārstāvniecības Latvijā, drošības uzņēmuma “NOD Baltic” kiberdrošības tehnoloģiju inženieris Egils Rupenheits.

Kopīgā izmeklēšanā Kaspersky Lab, Eiropols un Interpols ir atklājuši nepieredzētu kibernoziedzīgu operāciju, kuras ietvaros uzbrucēji ir nozaguši miljardu ASV dolāru. Kiberzagšana ir turpinājusies divus gadus un skārusi aptuveni 100 finanšu iestāžu visā pasaulē. Eksperti uzskata, ka šajā skandalozajā incidentā ir vainojams starptautisks Krievijas, Ukrainas, vairāku Eiropas valstu, kā arī Ķīnas kibernoziedznieku grupējums, vēsta Kaspersky Lab.

Noziedzīgais grupējums, kas ir ieguvis nosaukumu Carbanak, izmantoja mērķuzbrukumiem raksturīgus paņēmienus, taču atšķirībā no daudziem citiem incidentiem šī laupīšana iezīmē jaunu posmu: tagad kibernoziedznieki var zagt naudu tieši no bankām, nevis lietotājiem.

Bandas Carbanak kibernoziedznieku darbība ir skārusi aptuveni 100 banku, maksājumu sistēmu un citu finanšu iestāžu gandrīz 30 valstīs, tostarp ASV, Krievijā, Vācijā, Ķīnā, Ukrainā, Kanādā, Honkongā, Taivānā, Rumānijā, Francijā, Spānijā, Norvēģijā, Indijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā, Pakistānā, Nepālā, Marokā, Islandē, Īrijā, Čehijā, Šveicē, Brazīlijā, Bulgārijā un Austrālijā.

Pēc drošības programmatūras "ESET" statistikas sistēmas "LiveGrid Virus Radar Trends" datiem, pēc ārkārtējās situācijas beigām pieci vīrusi masveidā izplatās, apdraudot iedzīvotājus un uzņēmumus visā Latvijā.

1.vieta: ielaušanās uzņēmumu failu sistēmās ar "SMB.Attack.Generic"

Latvijā šobrīd izplatītākā krāpšanas metode ir vīruss "SMB.Attack.Generic". Saīsinājums SMB nozīmē attālināta failu sistēma "Windows" vidē, kuru izmanto uzņēmumi un kura atļauj, piemēram, failu koplietošanu, centralizētu datu pārvaldību, drukāšanu tīklā.

Uzbrūkot SMB, kibernoziedznieku mērkis ir iekļūt uzņēmumu tīklā un to lietotāju ierīcēs. Uzņēmumiem un lietotājiem jāpievērš uzmanība sistēmas atjauninājumiem, kurus "Microsoft" regulāri izlaiž, un tos jālejupielādē ierīcēs, lai pasargātu sevi no kiberuzbrukumiem.

2. Interneta pārlūka darbības pārņemšana ar "JS/Mindspark"

Sociālais tīkls Facebook un spēļu izstrādātājs Zynga pārtrauks savu ciešo sadarbību, un tādējādi Zynga vairs nebūs piekļuves sociālā tīkla lietotājiem, vēsta BBC.

Zynga ir izstrādājis populāro spēli Farmville, kas lielākoties tiek spēlēta sociālajā tīklā Facebook. Farmville «ziedu laikos» ik mēnesi caur Facebook spēlei izdevās piesaistīt 82 miljonus cilvēku. Turpmāk Zynga būs pašai sava spēļu platforma, bet spēlētāji vairs nevarēs dalīties ar saviem sasniegumiem spēlē sociālajā tīklā Facebook.

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā nākamā gada 31. martā Zynga vairs nebūs tiesīgs izmantot Facebook savas mājas lapas Zynga.com virzīšanai.

Aptuveni 80% no kopējiem Zynga ienākumiem nāk tieši no Facebook lietotājiem.

Kijevas iedzīvotājiem, kas gatavi doties nakts patruļās, ceturtdienas vakarā izdalīti šaujamieroči pilsētas aizsardzībai, paziņojis prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvis Konstitucionālajā tiesā Fjodors Venislavskis.

Ņemot vērā Krievijas radītos draudus, ieroči brīvprātīgajiem izsniegti vienkāršotā kārtībā - uzrādot pasi un reģistrējot viņus attiecīgā datu bāzē.

Kā, atsaucoties uz iekšlietu ministru Denisu Monastirski, norādījis Venislavskis, dažu stundu laikā brīvprātīgajiem izsniegti aptuveni 10 000 automāti."Mums ir pilsētas teritoriālā aizsardzība, kas ietilpst Bruņoto spēku sastāvā, (..) un ir otra komponente - brīvprātīgā teritoriju aizsardzība," viņš skaidrojis, piebilstot, ka runa ir par pašorganizējušos cilvēku kopumu ar skaidru struktūru, kas pakļauts Teritoriālās aizsardzības spēku vadībai.

"Tagad viņi ir apbruņoti un jau patrulē Kijevas ielās, un tas ir vēl viens spēcīgs faktors jebkādu draudu atvairīšanā," uzsvēris Venislavskis.

Interneta lietotājiem Indijā atkaļ ļauta pieeja video un citu failu dalīšanās vietnei The Pirate Bay, valsts Augstākajai tiesai mainot iepriekš pieņemtos noteikumus par autortiesību aizsardzību internetā, vēsta BBC.

Iepriekšējie noteikumi paredzēja, ka Indijas interneta pakalpojumu sniedzējiem jābloķē pieeja visām tiešsaistes vietnēm, kurās iespējama failu dalīšanās, lai nelegāli nebūtu ieejama «neviena filma».

Jaunie noteikumi nosaka, ka bloķētām jābūt tikai tām interneta adresēm (URL), kurās atrodams pirātisks saturs, bet ne pilnīgi visai mājas lapai.

Šā gada marta beigās Indijas dienvidaustrumu pilsētā Čennai bāzētā pret pirātismu vērstā kompānija Copyrightlabs panāca tiesas rīkojumu, kurš noteica - Indijas interneta pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina, ka to klientiem liegta pieeja vietnēm, kurās nelegāli tiek izplatītas noteiktu Bolivudas filmu kopijas. Šis tiesas lēmums izraisīja hakeru grupējuma Anonymous uzbrukumu vilni daudzām Indijas interneta lapām, ieskaitot valdības departamentu un Indijas Augstākās tiesas tiešsaistes vietnes. Pēcāk interneta hakeru grupa organizēja virkni protestu pret «interneta cenzūru» Indijā.

Kiberuzbrukumu skaits pasaulē audzis par 75% pēdējo piecu gadu laikā, tostarp Latvijā īpašs izaicinājums ir politiski motivēti uzbrukumi, informē konsultāciju kompānijas "EY" pārstāvji, atsaucoties uz veikto pētījumu par kiberdrošības risku novēršanu ""EY" 2023 Global Cybersecurity Leadership Insights".

Pētījumā secināts, ka tikai katrs piektais uzņēmumu kiberdrošības eksperts uzskata, ka viņa organizācijas gatavība un rīcība, lai novērstu datu apdraudējumu, ir efektīva. Savukārt 76% uzņēmumu un institūciju ir vajadzīgs vismaz pusgads, lai identificētu un novērstu datu drošības pārkāpumus. Vienlaikus Latvijas institūcijām jābūt gatavām papildu riskiem, kas rodas no politiski motivētiem uzbrukumiem.

"EY Latvija" Tehnoloģiju un Kiberpārvaldības konsultāciju prakses direktore Rudīte Spriņģe informē, ka pēdējos gados ir būtiski augusi uzņēmumu un institūciju tehnoloģiju ekspozīcija, jeb tas digitālās darbības plašums, kur dažādi kibernoziedznieki un politiski motivēti hakeri īsteno mēģinājumus piekļūt organizāciju un personu datiem. Latvijā tieši ģeopolitiskā dimensija ir tas, kas veido būtisku kiberdrošības risku apmēru, jo politisku mērķu vadīti kibernoziedznieki saprot, ka ar datu apstrādes pārrāvumiem ir iespējams būtiski iedragāt sabiedrības ikdienas dzīvi un drošības sajūtu.

Izanalizējot 2015. gada pirmajā ceturksnī atklātos kiberdraudus, Kaspersky Lab eksperti konstatējuši krasu finansiālo uzbrukumu skaita pieaugumu - salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni lietotāju skaits, kuri ir saskārušies ar mēģinājumiem nozagt naudu no banku tiešsaistes kontiem, šā gada pirmajos trijos mēnešos ir pieaudzis par 64%.

Kopumā laikposmā no janvāra līdz martam Kaspersky Lab risinājumi ir bloķējuši vairāk nekā piecus miljonus mēģinājumu inficēt lietotāju datorus ar ļaunprogrammatūrām, kas ir paredzētas kontu iztukšošanai tiešsaistes banku sistēmās.

Pēdējā laikā uzbrucēji īpaši aktīvi cenšas ar visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā ļaunprogrammatūrā ieviest konfidenciālās informācijas pārtveršanas funkcijas piekļuvei banku kontiem un maksājumu sistēmām. Īpaši spilgti šī tendence ir izpaudusies mobilo ierīču draudu vidū.

Tiek modificēts arvien vairāk īsziņu un spiegošanas Trojas zirgu, tos apgādājot ar instrumentiem, kas ir piemēroti uzbrukumiem lietotāju banku kontiem. Piemēram, uzbrucēju vidū populārais īsziņu Trojas zirgs Opfake, kas pirms diviem gadiem zaga naudu tikai no mobilo tālruņu kontiem, tagad prot uzbrukt aptuveni 30 banku un finansiālajām lietojumprogrammām. Turklāt daži īsziņu Trojas zirgi sāk uzvesties kā izspiedējprogrammas. Iespējams, lielā mērā tieši tāpēc pirmajā ceturksnī ir ievērojami krities «tīro» banku Trojas zirgu skaits — to īpatsvars salīdzinājumā ar iepriekšējo atbilstošo periodu ir samazinājies vairāk nekā četras reizes un veido tikai 1,1%. Vienlaikus īsziņu Trojas zirgu īpatsvars vien ir sasniedzis 21%.

Kibernoziedznieki turpina uzbrukumus uzņēmumiem, kas uzkrāj savu klientu privātos datus – melnajā tirgū parādījušies iepazīšanās portāla BeautifulPeople.com 1,1 miljona lietotāju dati, informē IT risinājumu izplatītājs Baltimax.

Iepazīšanās portāls BeautifulPeople.com, kurā var iekļūt tikai tad, ja saņemts citu tās dalībnieku apstiprinājums, ka esi pietiekoši pievilcīgs, pastāv no 2002.gada, taču šādās nopietnās nepatikšanās esot iekļuvis pirmo reizi. Pagājušā gada decembrī gan tika konstatēta ielaušanās portāla serverī, taču BeautifulPeople.com pārstāvji toreiz apgalvoja, ka tas ir bijis vien testa serveris un lietotāju dati ir drošībā.

Diemžēl šā gada aprīļa beigās noskaidrojās, ka BeautifulPeople.com lietotāju kontu dati ir nopludināti un tiek pārdoti melnajā tirgū. Starp tirgotajiem datiem ir lietotāju vārdi, adreses, viņu norādītie ienākumi, seksuālā orientācija, ģimenes stāvoklis, tālruņu numuri, e-pasta adreses un pat privātās sarakstes ziņojumi.

PayPal lietotājiem uzbrūk pikšķerētāji (angl. phishing), kas e-pastā paziņo par it kā apturētu lietotāja kontu un aicina atjaunot datus. Tas viss ved uz krāpnieku sagatavotām lamatām, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji.

Sekojot e-pastā norādītajai saitei, lietotājs nokļūst nevis oficiālajā PayPal vietnē, bet krāpnieku izveidotā lapā. Lai gan neīstajā lapā tiek izmantots PayPal logotips un pievienots pieraksts par ražotāja autortiesībām, krāpniekus nodod vietnes adrese, kurai nav nekā kopīga ar PayPal nosaukumu, kā arī drošus sakarus nodrošinošā HTTPS neesamība.

«Lietotāji, kas saņēmuši negaidītu e-pastu, šajā gadījumā – ka viņu PayPal konts ir bloķēts vai ierobežots, vēlas pēc iespējas ātrāk novērst šīs neērtības un nepamana tādas nozīmīgas detaļas kā vietnes adresi. Taču nedrīkst akli uzticēties e-pastā vai ļaunatūras vietnē ievietotam uzticama uzņēmuma logotipam, jo to var izmantot gan oficiālie pārstāvji, gan arī kibernoziedznieki,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Vai Jūsu uzņēmumā ir bijusi sensitīvas informācijas noplūde no korporatīvajiem e-pastiem? Ja tas nav noticis tagad, tas nozīmē, ka var notikt jau tuvākajā laikā. Nekļūstiet par statiskas daļu, uzziniet vairāk šajā rakstā.

Dati ir mūsdienu zelts, tāpēc to aizsardzība ir īpaši svarīga. Šobrīd gandrīz ikkatrs cilvēks kaut reiz ir saskāries ar krāpniecību saistītām ziņām. Uzlauzti e-pasti, nopludināti uzņēmuma dati interneta vidē, pikšķerēšana, kibernoziegumi – mūsdienu IT realitāte, kurā ir jābūt informētam par riskiem un rīkiem, kā nepieļaut šādas situācijas, turklāt uzņēmumam ir svarīgi aizsargāt savu darbinieku un klientu datus. Kam pievērst papildus uzmanību, lai pasargātu savu e-pastu:

1. Drošības risinājumi izlaiž aptuveni 30% ļaunprātīgu e-pastu

Platformas nodrošinātie drošības risinājumi palaiž garām lielu daļu ļaunprātīgu e-pastu. Viens no iemesliem ir tas, ka šie risinājumi ir redzami uzbrucējiem. Kibernoziedznieki var identificēt izmantoto drošības risinājumu un pārbaudīt savas kampaņas, lai uzzinātu risinājuma vājās vietas un tādējādi apietu tā politiku.

Ikvienam Latvijā reģistrētam mazajam uzņēmumam ir iespēja līdz 6. janvārim pieteikties bezmaksas kiberdrošības un pikšķerēšanas apmācībām. Sociālo akciju apmācību platformā www.cloudstudy.lv līdz pat nākamā gada janvāra beigām īstenos viena no lielākajām Latvijas IT uzņēmumu grupām “Corporate Solutions”.

Lai arī Latvijas lielā un vidējā biznesa pārstāvji savus darbiniekus šajās jomās izglīto arvien aktīvāk, tomēr šo prasmju testi un lielais Latvijā reģistrēto dažāda veida krāpniecības apjoms digitālā vidē liecina par būtisku zināšanu trūkumu visu nozaru uzņēmumos un visu speciālistu līmeņos. Uz pikšķerēšanas e-pastiem uzķeras no 20 līdz pat 70% darbinieku! Aicinām ikvienu mazā biznesa uzņēmumu izmantot šīs bezmaksas apmācības, jo mazo uzņēmumu rīcība nav tādu IT risinājumu, IT speciālistu un arī finanšu resursu, lai sava biznesa kiberdrošību nodrošinātu augstas drošības pakāpes līmenī.

IT uzņēmumu grupas “Corporate Solutions” vadītājs Aigars Ceruss: “Uzņēmumam var būt vislabākās antivīrusu programmas, vislabākie ugunsmūri, bet pietiek ar vienu darbinieka kļūdu, un datori “nobrūk”, bizness uz laiku apstājas. Mūsu pieredze ar e-apmācību platformas CloudStudy klientiem parāda, ka elementārus pikšķerēšanas e-pastus atver vidēji 20% darbinieku, bet ir uzņēmumi un iestādes, kur “iekrīt” līdz pat 75% darbinieku. Tas ir katastrofāli! Satraucoši ir tas, ka zināšanu trūkst visu līmeņu un visu jomu darbiniekiem gan Rīgā, gan reģionos. Tas ir mīts, ka IT speciālisti, grāmatveži, iekšējie auditori vai juristi uzķeras reti! Uzķeršanās rādītāji krītas tikai tad, ja šādas apmācības ir veiktas un pēc tam laiku pa laikam darbinieki saņem “pikšķerēšanas testus”. Ņemot vērā mūsu pieredzi, strādājot ar lielajiem un vidējā biznesa uzņēmumiem, un nesen izskanējušo banku sektora statistiku par izkrāptajiem līdzekļiem, nolēmām, ka palīdzēsim tieši mazā biznesa pārstāvjiem, kas šobrīd ir visvairāk neaizsargāti. Tāpēc īstenojam sociālo akciju mazā biznesa uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām “Kibernoziedznieki sitīs sāpīgi Tavam biznesam! Mācies, lai neuzķertos!” un nodrošināsim bezmaksas apmācības e-apmācību platformā CloudStudy visiem, kas tur pieteikties līdz decembra beigām. Digitālajā laikmetā darbinieku prasmes kiberdrošības jomā ir elementāra ikdienas nepieciešamība.”