60% rīdzinieku ir apmierināti ar sava ģimenes ārsta pakalpojumiem, turklāt 21.9% ir pilnīgi apmierināti, liecina Rīgas domes izplatītā informācija. Runājot par neapmierinātību, visbiežāk minētie iemesli ir: "grūti pierakstīties uz vizīti (ilgi jāgaida)", "ārsts neiedziļinās pacienta veselības problēmās, nepietiekami uzklausa", "ārsta pakalpojumi nav kvalitatīvi (slikti ārstē)".
Atbilstoši tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas datiem 52.7 procenti rīdzinieku pēdējā pusgada laikā ir apmeklējuši savu ģimenes ārstu, turklāt 22.3 procenti to ir darījuši pēdējā mēneša laikā. Vēl 24.1 procents aptaujāto pie ģimenes ārsta grieuzšies pēdējā gada laikā, bet 14.9 procenti - pēdējo piecu gadu laikā. 3.9 procenti respondentu atzīst, ka to nav darījuši ilgāk par pieciem gadiem, bet 2.7 procenti to neesot darījuši nekad.
Aptaujas dati liecina, ka 60.0 procentu rīdzinieku ir apmierināti ar sava ģimenes ārsta pakalpojumiem, turklāt 21.9 procenti ir "pilnīgi apmierināti", bet 38.1 procents - "drīzāk apmierināts". Ar ģimenes ārsta pakalpojumiem nav apmierināts 26.1 procents rīdzinieku (17.2 procenti drīzāk neapmierināti, 8.9 procenti pilnībā neapmierināti). 3.7 procenti respondentu apgalvo, ka viņiem nav sava ģimenes ārsta, bet 10.2 procenti savu vērtējumu nav pauduši.
Interesanti, ka nedaudz vairāk apmierināti ar ģimenes ārstu pakalpojumiem ir tie, kas tos apmeklē biežāk: starp tiem, kas ģimenes ārstu ir apmeklējuši pēdējā mēneša laikā, apmierināto ir 69.7 procenti (neapmierināti 27.5 procenti), pēdējā pusgada laikā - apmierināti 63.4, neapmierināti 33.6 procenti, pēdējā gada laikā - apmierināti 64.7, neapmierināti 27.5 procenti, pēdējo piecu gadu laikā - apmierināti 55.3, neapmierināti 18.4 procenti, bet senāk - apmierināti 26.4, neapmierināts 10.1 procents.
Runājot par neapmierinātību, visbiežāk (53.6 procenti) minētais iemesls ir "grūti pierakstīties uz vizīti (ilgi jāgaida)", 36.5 procenti minējuši, ka "ārsts neiedziļinās pacienta veselības problēmās, nepietiekami uzklausa", bet 27.6 procenti -, ka "ārsta pakalpojumi nav kvalitatīvi (slikti ārstē)".
20.3 procenti izvēlējušies atbildi "ārsta attieksme nav pieņemama (aizvainojoša, pavirša, noraidoša)", 20.2 procenti - "ārsts nedod vajadzīgos norīkojumus pie speciālistiem, nesūta uz analīzēm", 15.8 procenti - "ārsts ne vienmēr izraksta piemērotākās zēles (izraksta lētākās, dārgākās, noteiktu ražotāju u.tml.), 8.7 procenti - "ārsts neizraksta zāles, kam paredzēti atvieglojumi, pat ja tas ir paredzēts". 3.8 procentiem aptaujāto ārsta prakse atrodoties tālu no dzīvesvietas, bet 5.1 procents neapmierināto respondentu minējis citu iemeslu.
Atbildot uz jautājumu par to, kur galvenokārt tiek iegūta informācija par valsts apmaksātajiem veselības pakalpojumiem, 28.3 procenti respondentu atzīst, ka galvenais informācijas avots ir ģimenes ārsts. 24.1 procents aptaujāto informāciju iegūst galvenokārt no draugiem, radiem un paziņām, 17.1 procents - no plašsaziņas līdzekļiem, bet 10.6 procenti informāciju smeļas galvenokārt īpašos bukletos un citos informatīvos materiālos. Vēl kā informācijas avoti ir minēti citi pacienti (6.8 procenti), ārsts, kas nav ģimenes ārsts (6.7 procenti), internets (6.1 procents) un Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) vai Pacientu tiesību biroja informatīvais tālrunis (2.2 procenti). Vairāk nekā trešdaļa (35.6 procenti) apgalvo, ka viņi nav ieguvuši vajadzīgo informāciju.