Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Nila Ušakova (S) atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi. Piemēram, sagatavojot pārskatu par Rīgas pilsētas pašvaldības 2017.gada budžeta izpildi, attiecībā uz «Rīgas satiksmes» finanšu datiem esot nepareizi iegrāmatoti 18,43 miljoni eiro. Rezultātā līdzekļi neesot izlietoti saskaņā ar pašvaldības konsolidētajā kopbudžetā paredzēto mērķi.

TIEŠRAIDE: Nila Ušakova preses brīfings

Saistībā ar šo gadījumu Ušakovs esot pārkāpis vairākas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma, likuma «Par grāmatvedību», Likuma par budžetu un finanšu vadību, kā arī likuma «Par pašvaldību budžetiem» normas.

Austrijas pilsētiņas Fukingas (Fu*king) iedzīvotāji šonedēļ lems par to, vai ciemam būtu jāmaina nosaukums, vēsta orange.co.uk.

Pilsētiņas iedzīvotājus ir nokaitinājuši huligāni, kas vietējiem Fukingas iedzīvotājiem zvana, jautājot angļu valodā Is that Fu*king? Savukārt pilsētiņas mērs Francs Meindls (Franz Meindl) stāstīja, ka pilsētiņas ceļa zīmes tiek regulāri zagtas. Fukingas ceļa zīmju tīkotājus neattur arī tas, ka tagad zīmes ir papildus nostiprinātas ar tērauda konstrukciju.

Pilsētiņas iedzīvotāju mieru traucē arī kaili cilvēki, kas manīti blakus ceļa zīmēm, kā arī vietējie uzņēmēji, kas sākuši pārdot F***ing pastkartes, F***ing Ziemassvētku atklātnītes un F***ing alu.

Pēdējo reizi pilsētiņas iedzīvotāji par tās nosaukuma maiņu balsoja 1996. gadā, kad tika pieņemts lēmums saglabāt Fukingas vārdu, neņemot vērā tūristu skaita pieaugumu, kas vēlējušies iemūžināt sevi, pozējot pie pilsētiņas ceļa zīmes. Alternatīvi tiek piedāvāts rakstīt pilsētiņas vārdu Fugging. Vēsturnieki atklājuši, ka 16. gadsimtā pilsētiņas vārds ticis rakstīts ar burtu «g».

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Viens no telšu pilsētiņas protestētājiem pieprasa Rīgā uzcelt Disnejlendu un aizliegt uz ielām un klubos strādāt prostitūtām.

Par to liecina Aigara Trenmara iesniegums premjeram Valdim Dombrovskim (JL) ar vairākām prasībām, kas līdz ar citu telšu pilsētiņas iemītnieku iesniegumiem publiskots valdības mājas lapā, nodrošinot iespēju sekot protestētāju korespondencei ar valdību.

Telšu pilsētiņas iemītnieks A. Tenmars pieprasa uztaisīt Rīgā Disnejlendu, kas veicinātu tūrisma nozares uzplaukumu, slēgt visas spēļu zāles, kas rada problēmas ģimenēm, gan valsts tautsaimniecībai kopumā, kā arī saražot latus, lai paaugstinātu pensijas un bezdarbnieku pabalstus.

Rīgas mēra Nila Ušakova (S) atstādināšana no amata bija pamatota, jo satiksmes joma viņam nerūpēja, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Ušakovs tika pelnīti atstādināts,» viņš pauda.

Linkaits norādīja, ka, viņaprāt, Ušakovam satiksmes joma nav rūpējusi un viņam nav bijusi izpratne par Rīgas satiksmes infrastruktūras jautājumiem un problēmām šajā jomā. Satiksmes ministrijai par Rīgas infrastruktūru bija lielāka ieinteresētība nekā pašai Rīgas domei.

Satiksmes ministrs arī piebilda, ka bija grūti sarunāt tikšanos ar Rīgas mēru.

Kā ziņots, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) izdevis rīkojumu par Ušakova atstādināšanu no Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, liecina informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Pūces rīkojumā uzskaitīti vairāki Ušakova kā Rīgas mēra un kā pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» kapitāla daļu turētāja pārstāvja izdarīti pārkāpumi.

SIA RDN, investējot 12 miljonus eiro, ir izveidojusi unikālu – inovatīvu presētu koka bloku ražotni, kādas nav ne tikai Baltijā, bet pat visā Ziemeļeiropā.

Izveidotā ražotne ir unikāla ne tikai ar to, ka tādas otras nav ne tikai šajā reģionā, bet arī ar to, ka tā mazkvaliatīvo – dedzināmo koksni pārstrādā industrālajos koksnes izstrādājumos, ko izmantos koka palešu ražotāji. Līdz šim visas ražotnes, kuras izmantoja dedzināmo koksni, būtībā ražoja vai nu vieglāk transportējamās kokskaidu granulas, vai arī izmantoja siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Lielais investīciju projekts Latvijā un visā Baltijā ir neražota produkta – presētu koka bloku ražotnes izveide, tam piesaistīts arī ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas atbalsts 1,4 milj. Ls apmērā. Madonas apkaimē tas ir ielākais investīciju projekts pēdējos divdesmit gados.

AS "Latvenergo" 17.oktobrī atklāja Telšu (Telšiai, Lietuva) vēja parka būvniecības sākumu Lietuvā, ieliekot simbolisku kapsulu tā pamatos.

Paredzams, ka parkā atjaunīgo enerģiju Baltijas valstu tirgum sāks ražot jau 2026. gadā, ienākumiem nonākot Latvijas budžetā. Šis notikums apliecina Latvenergo stratēģisko apņēmību arī turpmāk būt vadošajam atjaunīgās enerģijas komersantam Baltijas valstīs, izmantojot trīs resursus – ūdeni, sauli un vēju.

Gada sākumā AS "Latvenergo" iegādājās "Utilitas Wind" vēja parka projektu "Telšiai", kam šodien tiek iemūrēta simboliska kapsula. Paredzams, ka jau 2026. gada pirmajā ceturksnī tajā uzsāks vēja enerģijas ražošanu ar 124 megavatu (MW) jaudu.

Projekta ietvaros tiks uzstādītas 20 mūsdienīgas "Vestas" 6,2 MW vēja turbīnas, kas nodrošinās elektroenerģiju, ekvivalentu vairāk nekā 125 000 mājsaimniecību ikgadējam patēriņam. Vienlaikus Latvenergo koncerna stratēģiskais mērķis ir attīstīt jaunas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas 2,3 GW apmērā visā Baltijā, līdz 2024. gada beigām papildinot atjaunīgās enerģijas portfeli par 130 MW, bet līdz 2026. gada beigām – vēl par 600 MW, kas ir vairāk nekā Rīgas un Ķeguma HES jauda kopā. Tādēļ Telšu projekts ir nozīmīgs solis ceļā uz Latvijas enerģētikas ilgtspējīgu attīstību un atjaunīgās enerģijas kapacitātes palielināšanu.

No Rīgas domes priekšsēdētāja amata atstādinātais Nils Ušakovs (S) gatavojas pārsūdzēt šo lēmumu un ir pārliecināts, ka visi pārmetumi tiesā būs apgāžami.

Ušakovs sociālajos tīklos izplatītā paziņojumā pauž nostāju, ka Pūces lēmums ir politisks. «Rīgas domes vēlēšanās 2017 gadā esošais ministrs Pūce saņēma ap 5000 rīdzinieku balsu. Es saņēmu 105 000. 10 gadu laikā uzvarēt mani godīgā, atklātā un demokrātiskā cīņā viņiem ne reizi neizdevās. Taču tagad ir citi laiki - «tiesiskuma bez robežām» laiki,» ironizējis Ušakovs.

«Saskaņas» politiķa skatījumā, Pūces lēmums esot «absolūti prettiesisks». «Viņa saraksts ar pārkāpumiem ir mēģinājums atrasts nebūtiskus procedūras pārkāpumus. Tajā skaitā arī pārmetums par to, ka atbilde ministram tika nosūtīta pa parasto pastu, nevis elektroniski. Tas viss, protams, tiks apstrīdēts tiesā,» uzsvēris Ušakovs.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

No telšu pilsētiņas iemītnieku un viņu atbalstītāju pārbagātības, kas saimniekoja šajā ziemā, vairs nav atlicis gandrīz nekā. Vēl redzamas malkas pagales, kurināmie katli, slotas un lāpstas, taču teltis ir pamestas, plakāti novākti un bijušais telšu pilsētiņas līderis Gints Gaiķēns, kurš tagad ticis pie darba Rīgas ostā, atzīst, ka jāliek punkts, vēsta laikraksts Diena.

Viņš vairs neredzot jēgas telšu pilsētiņas pastāvēšanai. «Pēdējo reizi tur biju pirms nedēļas un konstatēju, ka cilvēki, iestājoties siltajam laikam, telšu pilsētiņu pamet. Acīmredzot mums jāmeklē citas protesta formas,» atzīst G. Gaiķēns.

Trešdien telšu pilsētiņā Diena sastapa vairs tikai trīs cilvēkus - pensionāru Jāni Stelpu, 56 gadus veco bezdarbnieku Genādiju Golubevu un kādu kundzi gados - Jūliju, kuri draudzīgi apsprieda jaunākos notikumus. Visi arī atzina, ka pulcējas te tikai dienā, bet nakšņo mājās.

Kā pēdējais «mohikānis», kurš nakšņo pilsētā un sargā visu mantas, esot kāds teoloģijas students, Sporta muzeja darbinieks Jānis Briedis, kurš pilsētiņā mīt jau četrus mēnešus. Viņu Diena nesastapa, taču G. Gaiķēns norāda, ka arī ar šo pēdējo iemītnieku panākta vienošanās par pilsētiņas novākšanu. Konkrēts datums gan nav zināms, un viņam tas arī vairs nerūp.

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

SIA Baltic Block, īstenojot investīciju projektu, plāno par 35–40% palielināt ražošanas apjomus un atvērt jaunus eksporta tirgus.

Baltijā vienīgā ražotne, kas mazkvalitatīvo dedzināmo koksni pārstrādā industriālajos koksnes izstrādājumos, ko izmanto koka palešu ražotāji, ir sekmīgi īstenojusi savas attīstības pirmo fāzi, šobrīd ir sākta jau otrā un sagatavota arī trešā, atzīst SIA Baltic Block īpašnieku pārstāvis Andris Dombrovskis. Uzņēmuma stratēģiskās attīstības plānā iezīmētās otrās un trešās kārtas īstenošanai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas ap 5,5 milj. eiro.

Izmanto Eiropas atbalstu

«Esam sekmīgi startējuši ES struktūrfondu «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» programmas 3. kārtā un noslēguši līgumu ar LIAA par 1,5 milj. eiro vērta investīciju projekta realizāciju, kas paredz ieviest ražošanā divu veidu nestandarta kompozītblokus. Projektu jau esam sākuši īstenot un jauna koka bloku ražošanas līnija tiks uzstādīta pusgada laikā,» ieceres skaidro A. Dombrovskis. Uzņēmuma infrastruktūra bez papildu ieguldījumiem ļauj uzstādīt vēl divas kompozītbloku ražošanas līnijas. «Pašlaik uzņēmumam ir trīs līnijas, kurās tiek ražota produkcija, kuras noieta tirgus ir Viduseiropas valstis – lielākais vairums nonāk Vācijā. Taču Skandināvijā ir specifiskas paletes un tām ir vajadzīgi cita izmēra koka bloki, ko varēsim ražot, uzstādot jauno līniju,» noieta tirgus ģeogrāfijas izmaiņas rāda A. Dombrovskis. 1,5 milj. eiro projekta realizāciju stiprina ES struktūrfondu atbalsts – 0,675 milj. eiro.

«Aizeju ar padarīta darba sajūtu,» raksturojot aizvadītos piecus gadus premjera amatā, Rīta Panorāmā pauda Valdis Dombrovskis, līdz šim ilglaicīgākais Latvijas Ministru prezidents, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas.

Šodien paredzama pēdējā valdības sēde, kurā V. Dombrovskis piedalīsies kā premjers. Tādējādi V. Dombrovskis valdības vadītāja krēslā būs pavadījis kopumā 1777 dienas.

Trīs valdību laikā viņam esot izdevies sasniegt izvirzītos mērķus – pārvarēt finanšu un ekonomisko krīzi, ierobežot budžeta deficītu, attīstīt Latvijas konkurētspēju un izaugsmi, tā uzskata demisionējošais premjers. Viņš arī minēja, ka iepriekšējās valdības sasniegums ir arī Nacionālā attīstības plāna 2014. - 2020. gadam izstrāde, kā arī eiro ieviešana.

Pašlaik vēl nav skaidrs, vai V. Dombrovskis kandidēs arī nākamajās Saeimas vēlšanās. Šo lēmumu demisionējošais premjers pieņems janvāra beigās vai februāra sākumā. Gadījumā, ka viņš atgrieztos Saeimas deputāta krēslā, V. Dombrovskis labprāt darbotos budžeta komisijā, pauda ministru prezidents.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

«Var just, ka Latvijas iedzīvotāji pēc krīzes ir kļuvuši turīgāki,» spriež kempinga un brīvdienu mājas «Ūši» saimniece Dženeta Marinska. «Ūši» Kolkā darbojas jau 18 gadus.

«90. gados atguvu īpašumā zemi, bet māja vienmēr ir piederējusi ģimenei. Īpašumā ir vairāki hektāri zemes, kas atrodas blakus jūrai,» stāsta Dž. Marinska.

Viesu uzņemšanu «Ūšos» viņa uzsākusi ap 2000. gadu. Sākotnēji viesu māju vasaras laikā apmeklēja vien daži klienti. «Tad tūrisms vēl bija bērnu autiņos. Sākām ar telšu laukumu,» atceras Dž. Marinska.

Sākotnēji «Ūšus» vairāk apmeklējuši vietējie tūristi, jo Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā. «No 2003. gada, kad bija pirmsiestāšanās periods un vairs nevajadzēja vīzas, ļoti varēja sajust klientu skaita pieaugumu, tūristi vēlās kā vilnis,» stāsta Dž. Marinska.

Šobrīd galvenie viesi ir vācieši un lietuvieši, kuri ierasti «Ūšus» apmeklē karstās nedēļas nogalēs vasarā. Brauc arī no tālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales. Uz «Ūšiem» visbiežāk dodas cilvēki, kas vēlas laiku pavadīt pie jūras.

Tātad jūs rīkojat ballīti un vēlaties to rīkot ārā. Loģiski, jums ir nepieciešams patvērums, lai pasargātu viesus no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, taču ja neesat pārliecināts par pieejamām iespējām un jūs mēģināt saprast kāda veida svinību telts nepieciešama, lasiet tālāk.

Teltis var tikt izmantotas dažādu iemeslu dēļ. Tās iespējams izmantot ballītēm, pasākumiem, izstādēm, tirdziņos, uzglabāšanai - saraksts ir garš. Daži no populārākajiem telšu veidiem ir šādi:

Nojumes (Visizturīgākās nojumes tirgū ir izgatavotas no vinila, polietilēna un poliuretāna. Šie materiāli nodrošina jums aizsardzību pret visdažādākajiem negaidītiem laikapstākļiem. Lai gan ar terminu "nojume" parasti apzīmē auduma/metāla jumtu vai griestus, ir nojumes ar sānu sienām, kas aizsargā pret vējiem un kukaiņiem. Izvelkamie nojumes jumti, un jo īpaši ar grīdas pamatni, var pat pasargāt jūs no rāpuļiem un nodrošināt lielāku privātumu)

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi līdz 30 miljonu eiro lielu aizdevumu Latvijas Universitātei (LU), lai turpinātu universitātes jaunās studiju pilsētiņas (Akadēmiskā centra) attīstību, īpaši koncentrējoties uz mūsdienīgu, jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju telpu celtniecību, informē EIB un LU pārstāvji.

Atzīmēts, ka šī ir pirmā reize Baltijas valstīs, kad EIB tiešā veidā piešķir aizdevumu augstākās izglītības iestādei. Aizdevums garantēts ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) atbalstu un tā ir nozīmīga Investīciju plāna Eiropai jeb tā sauktā «Junkera plāna» daļa.

Norādīts, ka mūsdienīga, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotu pētniecības un studiju centra celtniecība sekmēs universitātes pilsētiņas modernizāciju, apvienojot lielu daļu universitātes aktivitāšu vienā teritorijā un uzlabojot kā universitātes administrācijas, tā pasniedzēju un studentu darba efektivitāti. Šīs investīcijas nolūks ir radīt optimālus apstākļus studijām un pētniecībai. Pateicoties tai, radīsies iespēja palielināt studējošo skaitu, mazināt to studentu daudzumu, kas pārtrauc studijas un uzlabot absolventu sasniegtos rezultātus.

Latvijā līdz 2021. gadam notiks vērienīga administratīvi teritoriālā reforma - divu gadu laikā krasi tiks samazināts pašvaldību skaits.

Jau šodien Ministru kabinets plāno izskatīt likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanas likums. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi likumprojekta sākotnējo anotāciju. Tajā secināts, ka no 119 Latvijas pašvaldībām jau 2018. gadā pēc iedzīvotāju skaita 41 pašvaldība neatbilda novadu kritērijiem, bet 52 novados nebija kritērijiem atbilstoša attīstības centra.

2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem

Sarunā ar Dienas Biznesu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par) konkrētu «īsināmo» pašvaldību skaitu nemin, taču uzsver, ka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanas notiks jaunajās administratīvajās teritorijās un Latvijā būs pašvaldības, kuras spēj būt ekonomiski patstāvīgas un izpildīt savas funkcijas no pašu ienākumiem. Šobrīd Latvijā ir nedaudz vairāk par desmit pašvaldībām, kuras nesaņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Iespējams, ka Latvijā nākotnes pašvaldību skaits aprobežosies ar šādu skaitu. Administratīvi teritoriālā reforma būs viena no galvenajām tēmām VARAM dienas kārtībā tuvākā gada laikā, tāpat kā klimata pārmaiņu politikas jautājumi un Rīgas pašvaldībā notiekošais.

No nākamā mēneša Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis pārņems arī Eiropas Savienības (ES) finanšu pakalpojumu komisāra pienākumus, jo pēc britu referenduma par izstāšanos no ES par atkāpšanos no amata paziņojis līdzšinējais komisārs Džonatans Hils no Lielbritānijas.

Lai kādas būtu turpmākās Lielbritānijas attiecības ar ES, Dombrovskis būs viens no nozīmīgākajiem noteikumu pieņēmējiem attiecībā uz Londonas finanšu centru Sitiju, uzsver britu laikraksts Financial Times.

Pamatojums tam ir tāds, ka ES amatpersonu un Sitijas pārstāvju ieskatā daudzi ES noteikumi Lielbritānijā paliks spēkā arī pēc jaunās bloka un Lielbritānijas vienošanās noslēgšanas. Tikmēr Lielbritānijas bankām jāņem vērā visi jaunie ES noteikumi, ja tās cer veikt darbību bloka teritorijā.

Ja vien Lielbritānija nav gatava nodedzināt visus likumdošanas tiltus uz vienoto tirgu, Dombrovskis un viņa komisija, domājams, joprojām būs galvenie likumdevēji Sitijai, uzsvēra juridiskās kompānijas "Clifford Chance" finanšu noteikumu jurists Saimons Glīsons.

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Ja krīzes laikus Latvijas valdības vadībā pavadījušais Valdis Dombrovskis (V) nekļūtu par Eiropas Komisijas (EK) vadītāju, komisāra posteni nākamajā EK sasaukumā viņš noteikti iegūtu labu, pauž Eiropas Parlamenta (EP) deputāts un arī nākamā sasaukuma deputāta kandidāts Krišjānis Kariņš.

Galvenais, ko Dombrovskis pats izlems, - turpināt savu politisko karjeru Latvijā vai Eiropā, norāda Kariņš.

«Zinot, ka Dombrovskis ir ieguvis ārkārtīgi lielu respektu ES, es teiktu - tā dzelzs ir karsta un vajag kalt, kamēr dzelzs ir karsta,» uzsver Kariņš. Ja Dombrovskis tiks virzīts ieņemt kādu amatu ES vadībā, patlaban viņam ir izredzes. Pēc pieciem gadiem pasaule atkal būs mainījusies un būs jaunas zvaigznes. Patlaban Dombrovskis ir jaunā zvaigzne.

Protams, lai kāds kļūtu par EK vadītāju, viņam ir jābūt izvirzītam no savas EP politiskās grupas. Otrkārt, tai partijai ir jāuzvar EP vēlēšanās, jo par EK vadītāja kandidatūru ir jānobalso EP. Premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) uz jautājumu, ko viņa redz kā nākamo Latvijas eirokomisāru, nešaubīgi nosauca Dombrovska vārdu.

«Ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» atbildot uz TV3 raidījuma Nekā personīga jautājumu, vai ar aizdevējiem ir apspriests nodokļu samazināšanas scenārijs, sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Intervijā V. Dombrovskis pauda cerību, ka protesta akcijas nākamnedēļ būs mierīgas.

«Protams, 2010.gada budžets ir ļoti nepopulārs budžets un tas bija zināms jau īstenībā pirms gada un vairāk, ka gan 2009.gada grozījumi, gan 2010.gada budžets būs ļoti nepopulārs, bet, ja mēs gribam iziet ārā no šīs ekonomiskās krīzes, diemžēl mums tam ir jāiziet cauri,» sacīja premjers.

V. Dombrovskis atzina, ka ar aizdevējiem apspriedis arī nodokļu samazināšanu. Aizdevēji Latvijai to darīt neļauj.

Atbildot uz jautājumu: «Jūs jebkādā veidā esat apspriedis ar starptautiskajiem aizdevējiem tādu revolucionāru scenāriju, ka nodokļus samazina, lai piesaistītu vairāk investīciju šeit?», Ministru prezidents sacīja: «Jā, protams, mēs šo scenāriju esam apsprieduši un arī mēģinājuši atbalstīt, tai skaitā, arī sociālajiem partneriem ir bijušas tikšanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur arī šī ideja ir izskanējusi, bet diemžēl šādas idejas atsaucību pie starptautiskajiem aizdevējiem negūst.»«Šajās sarunās pie daudziem jautājumiem mums nākas atgriezties dažādos kontekstos un arī pie šī jautājuma mēs esam vairākkārt atgriezušies, bet – kā es teicu – tur ir pilnīgi skaidra nostāja, ka šādu pieeju starptautiskie aizdevēji neatbalsta,» vņš akcentēja.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis Ģenerālprokuratūrai apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), viņa toreizējo vietnieku Andri Ameriku (GKR) un vēl vairākas personas lietā par aptuveni desmit miljonu eiro zaudējumu radīšanu Rīgas pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai.

Trešdien KNAB nodeva Ģenerālprokuratūrai kriminālprocesu, kurā ieguva pietiekamus pierādījumus, ka četras bijušās Rīgas domes un tās kapitālsabiedrības amatpersonas, kā arī viena fiziska persona, mantkārīgu mērķu vadītas, radīja minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrībai ienākumus, kuru daļa bija atmaksājama kā regulārs kukulis skaidrā naudā divām bijušajām Rīgas domes augstākajām amatpersonām, aģentūru LETA informēja KNAB.

Noziedzīgo nodarījumu rezultātā pašvaldībai un tās kapitālsabiedrībai radīts vairāk nekā 10 miljonu eiro mantiskais zaudējums.

KNAB izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izmantojot savu kā pašvaldības vadošo amatpersonu dienesta stāvokli, pieprasīja no fiziskas personas - minibusu pasažieru pārvadājumu pilnsabiedrības pastarpinātā īpašnieka - kukuli lielā apmērā.

Lai gan aizejošās valdības vadītājs Māris Kučinskis (ZZS) uzskata, ka Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam (S) būtu jāatkāpjas no amata, tomēr viņš nesteigsies Ministru kabineta darba kārtībā iekļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kamēr to nebūs kārtīgi izvērtējuši juristi.

Šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Kučinskis sacīja, ka vēl nav iepazinies ar visiem VARAM sagatavotā likumprojekta atzinumiem un guvis pārliecību, ka normatīvā akta projekts ir tiesisks un likumīgs. «Mēs šeit nerunājam par ministru vai amatpersonu, kurai ir politiska atbildība. Mēs runājam par sabiedrības ievēlētu pašvaldību. Tādā veidā - ar politiskiem lēmumiem, ar kongresa lēmumiem - vismaz vēl kādi četri, pieci, seši būtu atbrīvojami. Varbūt, ka mana valdība ir pēdējā, kura ievēro tiesiskumu, bet mēs to ievērosim,» norādīja Kučinskis.

Viņš apliecināja, ka VARAM sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu neiekļaus Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, iekams nebūs saņēmis nepārprotamus juristu atzinumus, ka šis likumprojekts ir tiesisks.