Krievijas miljardieris Aleksejs Mordašovs atkāpies no Vācijas tūrisma operatora TUI, kuras franšīzes turētāja Baltijā ir SIA "TT Baltics", padomes locekļa amata, jo Eiropas Savienība (ES) pret viņu noteikusi sankcijas saistībā ar Maskavas īstenoto uzbrukumu Ukrainai.

Mordašovs, kuram pieder Krievijas otrā lielākā tēraudrūpniecības uzņēmuma "Severstaļ" akciju kontrolpakete, ir nozīmīgs TUI akcionārs, jo viņa netieši kontrolētajam uzņēmumam "Unifirm Ltd." pieder 34% TUI akciju. Vienlaikus, pēc "Firmas.lv" datiem, Mordašovs ir vienīgais "TT Baltics" patiesais labuma guvējs.

Papildināta - Severstaļ aptur eksportu uz ES valstīm 

Krievijas tērauda kompānija "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz Eiropas...

"ES sankciju nolūks ir nepieļaut, lai Mordašovs atbrīvojas no savām TUI akcijām" vai gūst peļņu no investīcijām šajā uzņēmumā," norādīts TUI paziņojumā.

Mordašovs TUI akcionārs ir 15 gadus. Piederošo akciju daļu viņš palielināja pērn, kad TUI īstenoja rekapitalizāciju, lai censtos atgūties no koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes.

Tikmēr TUI mēģina distancēties no sankcijām, kas piemērotas Mordašovam.

"ES sankcijas attiecas uz Mordašovu kā personu, nevis uz "TUI AG", kurā viņš ir akcionārs. Tādējādi šīs sankcijas akcionāram neietekmē uzņēmumu, kurā viņam pieder akcijas," skaidro kompānija.

Jau ziņots, ka pirmdien, 28.februārī, līdz ar publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī stājās spēkā sankcijas Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem, kas noteiktas saistībā ar Krievijas agresiju pret Ukrainu. Starp šīm personām ir iekļauts arī Mordašovs.

Pirmdien publiskotajā paziņojumā Mordašovs apgalvoja, ka viņam neesot "pilnīgi nekādas saistības ar pašreizējās ģeopolitiskās spriedzes rašanos" un neesot saprotams, kāpēc ES viņam noteikusi sankcijas.

Vienlaikus, pēc "Kommersant" vēstītā, "Severstaļ" pilnībā pārtraukusi tērauda produkcijas eksportu uz ES valstīm. "Severstaļ" vadība šo informāciju komentēt atteikusies, taču norādījusi, ka uzņēmums aplūko dažādus variantus, lai pārorientētu Eiropas tirgum paredzēto produkciju uz citiem eksporta tirgiem, tostarp Āzijas, Ziemeļamerikas un Tuvo Austrumu valstīm.

Latvijā darbojas metālapstrādes un metālu vairumtirdzniecības uzņēmums "Severstal Distribution", kura 100% kapitāldaļu īpašniece ir "Severstaļ".

Atbilstoši informācijai uzņēmumu mājaslapā "Severstal Distribution" un arī "TT Baltics" ir konts bankā "Citadele".

Bankas "Citadele" valdes loceklis atbilstības jautājumos Uldis Upenieks iepriekš informēja, ka, sniedzot finanšu pakalpojumus, banka pilnībā ievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas normatīvos noteiktajā kārtībā.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka banka nevar komentēt konkrēta klienta attiecības ar banku.

"Nodrošinot atbalstu un finanšu pakalpojumus mūsu klientiem Baltijā, mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijas attīstībai Ukrainā, sankciju aktualitātēm un rīkojamies saskaņā ar atbildīgo iestāžu norādījumiem," piebilda Upenieks.

"Severstal Distribution" konsolidētais apgrozījums 2020.gadā bija 719,556 miljoni eiro, kas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt grupas peļņa pieauga par 45,5% un bija 29,1 miljons eiro. Savukārt pati "Severstal Distribution" 2020.gadā strādāja ar 719,556 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 17,9% un bija 28,811 miljoni eiro.

Vienlaikus "TT Baltics" 2020.gadā strādāja ar 8,101 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 4,6 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 5,8% un bija 2,204 miljoni eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pirms 2020.gada "TT Baltics" strauji attīstījās, bet 2020.gadā uzņēmuma darbību negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija. "TT Baltics" samazināts darbinieku skaits un citi izdevumi, kā arī saņemti maksājumu samaksas termiņu pagarinājumi. 2020.gadā uzņēmumā strādāja 20 darbinieku, kas ir par 10 darbiniekiem mazāk nekā gadu iepriekš.

"TT Baltics" darbību Baltijā sāka 2018.gada rudenī. Kompānija "TT Baltics" reģistrēta 2018.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 282 800 eiro. Uzņēmums pieder Krievijā reģistrētajai "KN-Holding", bet tās patiesais labuma guvējs ir Mordašovs.

Latvijā plāno ienākt pasaulē lielākā tūrisma un izklaides kompānija TUI, svētdien vēstīja LNT Ziņas.

Raidījums šai informācijai guvis apstiprinājumu kompānijas galvenajā birojā Vācijā. Plašāki komentāri gan tikšot sniegti vien pēc dažām nedēļām.

TUI darbības izvēršana Latvijā, pēc ekspertu teiktā, ir ļoti labas ziņas ceļotājiem, jo pavērtos iespējas par draudzīgākām cenām nokļūt tālos un eksotiskos galamērķos.

TUI grupai bez ceļojumu aģentūrām pieder arī sešas aviokompānijas ar apmēram 150 lidmašīnu floti, kā arī kruīza kuģu līnijas un vairāk nekā 300 viesnīcas un kūrorti visā pasaulē.

Tūrisma nozares eksperti atzīst, - ja TUI Latvijā darbosies kā pilnvērtīga tūrisma kompānija un savus čarterus veiks no lidostas Rīga, tas kardināli mainīšot konkurenci tūrisma biznesā.

Vācijas tūrisma operatora TUI zaudējumi aprīlī-jūnijā, kas ir uzņēmuma finanšu gada trešais ceturksnis, bijuši 1,5 miljardi eiro pretēji 49 miljonu eiro peļņai šajā pašā ceturksnī pērn, liecina kompānijas ceturtdien publiskotais pārskats.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ šajā ceturksnī TUI bijis spiests atcelt gandrīz visas rezervācijas.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli-jūniju, šogad šajos trīs mēnešos TUI ieņēmumi samazinājušies par 98,5% līdz 72 miljoniem eiro, un tas nozīmē, ka ieņēmumi nav seguši uzņēmuma darbības izdevumus.

Pēc pandēmijas dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu mazināšanas TUI pieņēmis 1,7 miljonus rezervāciju.

Jau vēstīts, ka trešdien TUI paziņoja, ka saņems no valsts vēl 1,05 miljardu eiro aizdevumu, kas kompānijai palīdzēs pārdzīvot kooronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi.

Šis būs jau otrais Vācijas valsts aizdevums TUI. Pirmais aizdevums 1,8 miljardu eiro apmērā tika apstiprināts aprīlī.

Šodien notiks Satiksmes ministrijas un Ārlietu ministrijas saskaņoti avioreisi, lai no Ēģiptes varētu atgriezties Latvijas valstspiederīgie, kuri devušies ceļojumā ar sankcijām pakļautā tūroperatora SIA "TT Baltics" organizēto lidojumu, informēja Satiksmes ministrijas pārstāvji.

"TT Baltics" ir TUI franšīzes turētājs Baltijā, un tas ir pakļauts sankciju ierobežojumiem un nevar nodrošināt klientu atgriešanos Latvijā.

Atbilstoši Eiropas Padomes regulai par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā no šā gada 28.februāra Latvijas gaisa telpu aizliegts izmantot visiem gaisa kuģiem, kas ir tiešā vai netiešā Krievijas pilsoņu kontrolē neatkarīgi no valsts, kurā gaisa kuģis ir reģistrēts.

Minētās sankcijas attiecas arī uz avio čarterreisiem, ko šā gada martā plānoja veikt tūroperators "TUI Baltic".

Pašlaik tiek plānoti četri avio reisi.

Šajās brīvdienās no Ēģiptes kūrortpilsētām Hurgadas un Šarmelšeihas Latvijā tiks nogādāti 349 valstspiederīgie, tostarp 65 bērni.

Ar tālu un eksotisku galamērķi sevi pieteicis tūroperators Itaka, kas atpūtniekus vedīs no Rīgas uz Madagaskaru, otrs jaunpienācējs TUI pagaidām ir bez īpašiem pārsteigumiem

2019. gada vasaras sezonā Itaka Latvija no Rīgas lidostas piedāvās sešus galamērķus – Turcijas pilsētas Izmiru un Bodrumu, Zakintas salu un Krētas rietumu daļas pilsētu Hanju Grieķijā, kā arī čarterreisus uz Albāniju un Madagaskaru (Nosy Be). Savukārt SIA TT Baltics, kas uz franšīzes līguma pamata izmanto TUI zīmolu, Baltijas tirgū ir ienākusi ar ceļojumiem uz trim valstīm – Spāniju, Kipru un Turciju.

Uzņēmuma Novatours vadītājs Leonīds Močeņovs ir atturīgs, vērtējot, kādu ietekmi uz atpūtas ceļojumu tirgu Latvijā atstās Itaka Latvija un TUI zīmola pārstāvju darbības uzsākšana. «Vēl ir pāragri spriest, jaunpienācējus varēsim vērtēt pēc kāda laika – pēc rezultātiem un padarītā darba,» viņš nosaka.

Ar zaudējumiem strādājošā Vācijas aviokompānija Air Berlin trešdien paziņoja, ka pārrunās iespējas pārvietot daļu no tās lidmašīnu flotes uz jaunu grupu, ko izveidos Vācijas tūrisma gigants TUI un Abū Dabī bāzētā lidsabiedrība Etihad Airways.

Air Berlin apspriedīs iespējas nodot 35 lidmašīnas, tostarp 14, kuras jau tiek nomātas no TUI struktūrvienības TUIfly, jaunai aviokompānijai, kuru izveidos TUI un Etihad Airways, norāda lidsabiedrība.

Šī plāna realizācija gan ir atkarīga no veiksmīgām pārrunām un regulatoru apstiprinājuma.

Atsevišķā paziņojumā Etihad Airways pavēstīja, ka jaunā aviosabiedrība apkalpos visaptverošu maršrutu tīklu no Vācijas, Austrijas un Šveices.

Air Berlin akcionārs Etihad Airways pēdējos gados palīdzējis ar regulārām investīcijām uzturēt Vācijas aviokompānijas darbību.

Air Berlin pirms mēneša paziņoja par restrukturizācijas plānu, kas paredz samazināt tās lidmašīnu skaitu un likvidēt 1200 darbavietas.

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā varēs izmantot studentu piesaistei pagājušā gada vasarā pieņemtos grozījumus Imigrācijas likumā attiecībā uz ārvalstu studentu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā. Beidzot ir ieviests jēdziens students, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kas ir uzņemts pilna laika studiju programmā augstskolā vai koledžā Latvijas Republikā.

Definēts arī jēdziens pētnieks, nosakot, ka tas ir ārzemnieks, kuram ir doktora grāds vai augstākā izglītība un atbilstoša kvalifikācija, kas ļauj piedalīties doktorantūras programmā, un kuru savā teritorijā uzņēmusi kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un izvēlējusies valsts vai privāta struktūra, kas nodarbojas ar pētniecību - sistemātisku radošu darbu, lai vairotu un radoši izmantotu zināšanas, tai skaitā zināšanas par cilvēku, kultūru un sabiedrību.

Papildus tam ir nodalīti jēdzieni darbinieks stažieris un stažieris, lai atšķirtu tos, kuri tiek piesaistīti augstākajās izglītības iestādēs. Stažieris ir definēts kā ārzemnieks, kuram ir augstākā izglītība vai kurš trešajā valstī iegūst augstāko izglītību un kura mērķis ir ieceļot Latvijas Republikā, lai atbilstošā profesionālā vidē gūtu zināšanas, praktiskas iemaņas un pieredzi.

Latvijā reģistrētā lidsabiedrība "SmartLynx Airlines" ("SmartLynx") šogad plāno gaisa floti palielināt līdz 60 lidaparātiem, informē "SmartLynx" pārstāvji.

Šobrīd SmartLynx Airlines operē ar 33 lidmašīnām, aprīlī tiks piegādātas vēl piecas, bet pārējās 22 – pakāpeniski līdz vasaras sezonas beigām.

Uzņēmuma floti veido Airbus A320 (25), A330-300 (6) un A321 (4) modeļu gaisa kuģi. Vēl divas ir Airbus A321F gaisa kravas lidmašīnas, bet jau aprīlī floti papildinās arī pirmā Boeing 737 MAX 8 lidmašīna.

“Prognozējam, ka flotes lieluma ziņā šogad apsteigsim pāris lielos pasaules aviācijas vārdus, taču konkrētāk par to varēsim runāt tad, kad būsim saņēmuši visus lidaparātus. Galvenokārt tieši Covid-19 krīzes sākumā gūtā pieredze palīdzēja mums turpināt attīstīt ilgtspējīgu kompānijas izaugsmi, lai savu 30. dzimšanas dienu sagaidītu ar rekordaugstu lidmašīnu skaitu. Līdz ar flotes paplašināšanos pieaug arī mūsu darbinieku skaits – šobrīd Rīgas birojā esam jau 300, un līdz gada beigām plānojam aizpildīt vēl aptuveni 40 vakances. Ceram sagaidīt nākamo dzimšanas dienu jau kā lielākais Latvijas darba devējs aviācijā,” saka SmartLynx Airlines vadītājs Žigimants Surints (Žygimantas Surintas).

Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 2023.gada 30.jūnijam pārtraukt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, turklāt piedāvātais regulējums ietekmēs darba devēju iespējas turpināt darba attiecības ar viesstrādniekiem no abām kaimiņvalstīm.

Patlaban grozījumi ir nosūtīti saskaņošanai ar Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības un Tieslietu ministrijām. Saskaņošanas termiņš ir nākamās nedēļas sākums. Pēc tam grozījumi būs jāskata valdībai un Saeimai.

Patlaban Imigrācijas likuma pārejas noteikumi paredz ierobežojumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem saņemt pirmreizējās termiņuzturēšanās atļaujas.

Grozījumi paredz izslēgt normu, kas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem, kuri pieņēmuši citas valsts pilsonību, nenoteica prasību pierādīt valsts valodas zināšanas un regulārus iztikas līdzekļus. Ja Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kļūstot par citas valsts pilsoni, vēlēsies turpināt uzturēties Latvijā, viņš varēs pieprasīt Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusu pierādot atbilstošas valsts valodas zināšanas un regulārus un pietiekamus finanšu līdzekļus.

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Eiropas biržu indeksi pirmdien kritās pēc nelabvēlīgu datu publicēšanas par eirozonas ekonomiku, tomēr dažu tūrisma kompāniju akciju cenas pieauga pēc Lielbritānijas tūrisma operatora «Thomas Cook» paziņojuma par bankrotu.

ASV biržu indeksi mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad prezidents Donalds Tramps noliedza iespēju noslēgt daļēju tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi saruka par apmēram 1% pēc tam, kad privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss «Purchasing Managers» Index» (PMI) eirozonā šā gada septembrī negaidīti samazinājās līdz 50,4 punktiem salīdzinājumā ar 51,9 punktiem augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2013.gada jūnija.

Pašreizējais PMI indekss liecina par to, ka eirozonas ekonomika trešajā ceturksnī varētu pieaugt vien par 0,1%.

«CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Madens sacīja, ka «vilšanos izraisoši ziņojumi par ražošanu un pakalpojumiem no Francijas, papildus ziņojumiem no Vācijas, ir nomākuši Eiropas akciju tirgus».

Ar franču kruīza kompānijas “Ponant” kruīzu kuģa “Le Bellot” vizīti Rīgā oficiāli atklāta šī gada kruīza sezona, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Pirmais sezonas kuģis ir ekspedīciju klases, būvēts 2020.gadā, tam ir 7 klāji, vairāki restorāni un bāri, atpūtas telpas, peldbaseins, spa zona, fitnesa zāle. Kuģis aprīkots ar 92 kajītēm 184 pasažieriem (maksimālā ietilpība 264 personas), kuģi apkalpo 112 apkalpes locekļi. Ponant jaunākie kuģi būvēti kā polārās kruīza jahtas (garums - 131 metri) ar mazu iegrimi (4,5 metri), un ir īpaši izstrādāti, lai nodrošinātu ekskluzīvu privātu jahtu tipa polāro ceļojumu pieredzi. “Le Bellot” Rīgu apmeklē 10 dienu ilga tematiska “muzikālā” kruīza ietvaros. Maršruts iekļauj 9 Baltijas jūras ostas, tostarp, mūsu kaimiņus Klaipēdu un Tallinu.”

2024.gada kruīza sezonā Rīgas ostā šobrīd pieteikti 67 kuģu ienācieni, kas ir par 5 vizītēm vairāk nekā pērn. 9 kuģu vizītes plānotas uz 2 dienām ar nakšņošanu Rīgā, 13 kuģi apmeklēs Rīgas ostu pirmo reizi. Sezona ilgs no aprīļa līdz decembrim, kad Rīgas ostā pieteikti 5 kruīzu kuģu ienācieni, kas ir uz pusi vairāk nekā 2023.gada noslēgumā.

Pirmdien Eiropas akciju tirgus indeksi saruka, jo investoru vidū turpinājās negatīvs noskaņojums saistībā ar krīzi Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 samazinājās par 0,45%. Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 0,33%, Francijas CAC 40 - par 0,42%, bet Vācijas DAX 30 – par 0,9%.

Investoru noskaņojumu pasliktināja arī vairāku kompāniju rezultāti, kas sagādāja vilšanos. Tā, piemēram, Vācijas Commerzbank akcijas cena saruka par 1,8% pēc tam, kad finanšu tirgus uzraugs konstatējis augstus operacionālus riskus bankas darbībā, bet Deutsche Post akcijas cena samazinājās par 1,8% pēc tam, kad JPMorgan Chase&Co samazināja Eiropas lielākās pasta kompānijas ieņēmumu un akcijas cenas prognozi.

Tāpat samazinājās arī vairāku Eiropas autoražotāju akcijas. Eiropas otrā lielākā autoražotāja Peugeot Citroen akcijas cena saruka par 2,4%, bet trešā lielākā – Renault – par 1,4%.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Aviokompānija "SmartLynx Airlines" pērn uzlabojusi sniegumu visos galvenajos darbības aspektos, kopējo apkalpoto reisu skaitu palielinot par 2%, bet pārvadāto pasažieru skaitu palielinot par 20% jeb līdz 3,6 miljoniem cilvēku.

2019. gadā "SmartLynx Airlines" savas operācijas veica ar 24 gaisa kuģiem. Kompānijas floti veido 16 "Airbus A320" un 8 "Airbus A321" lidmašīnas.

Pērn ievērojami palielinājies kompānijas nolidoto stundu skaits – līdz 63 800 stundām. 2018. gadā nolidoti 54 tūkstoši stundu. Uzlabojies arī OTP rādītājs par 5%. Šis lielums aviācijas pasažieru pārvadājumos nosaka attiecību starp kavētajiem un laikā izpildītajiem lidojumiem. "SmartLynx Airlines" apgrozījums ir pieaudzis no 172 miljoniem eiro 2018. gadā līdz 215 miljoniem eiro pērn jeb par 25%.

""SmartLynx Airlines" 2019. gads bija nozīmīgs. Esam veiksmīgi īstenojuši vairākus attīstības projektus un nostiprinājuši savu pozīciju tirgū. Tas apliecina, ka mūsu izvēlētā stratēģija darbojas efektīvi un sasniedz plānoto rezultātu. 2020. gadā kompānija turpinās iesākto, īstenojot jaunus projektus un apgūstot jaunus tirgus," apgalvo "SmartLynx Airlines" izpilddirektors Žigimants Surints.

Ņemot vērā, ka pret tūrisma operatora SIA "TT Baltics" (plašāk pazīstams kā TUI koncerna pārstāvis Baltijā) patiesā labuma guvēju ir vērstas Eiropas Savienības sankcijas, pašlaik ir atcelti ceļojumi līdz šī gada maija beigām, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

Saskaņā ar PTAC rīcībā esošo informāciju ceļojumi tiek atcelti pakāpeniski, patlaban atcelti ceļojumi līdz 2022.gada maija beigām. Tūrisma operatora pienākums ir ceļotājus iepriekš par atceltajiem ceļojumiem informēt atbilstoši PTAC rīcībā esošajai informācijai šobrīd tūrisma operators to nodrošina.

Visi SIA "TT Baltics" organizētajos ceļojumos esošie ceļotāji (ceļotāji no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas) ir jau nogādāti atpakaļ savās mītnes valstīs.

Ņemot vērā piemērotās sankcijas, SIA "TT Baltics" ir apturējis arī jaunu pakalpojumu piedāvāšanu un tirdzniecību. Attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem konkrētajā situācijā līdz tālāku risinājumu rašanai, pamatojoties uz nepārvaramas varas apstākļiem, patērētājiem ir tiesības neveikt tālākus maksājumus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem (tajā skaitā - arī maksājumus tūrisma aģentūrām).

Līdz ar lielāko jēlnaftas eksportētājvalstu lēmumu nemainīt savus melnā zelta ieguves apjomus noticis krass pasaulē vissvarīgākās energoizejvielas cenas kritums. Pašlaik var prognozēt, ka lielākie zaudētāji no minētā naftas cenu krituma būs dažādas energokompānijas. Būs arī ieguvēji, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiek lēsts, ka, samazinoties degvielas cenai, uzlabosies patērētāju oma un, protams, arī to tēriņi, kas var nākt par labu dažādiem mazumtirgotājiem. Tāpat degvielas cenu samazināšanās nozīmē, ka zemākas izmaksas sagaida dažādus transporta uzņēmumus, piemēram, aviokompānijas. Viss tas var nākt par labu šo sektoru kompāniju akciju cenām. «Naftas cenu samazināšanos, kam sekos degvielas cenu kritums un mazāki transporta izdevumi, vajadzētu uztvert kā nodokļu samazināšanu patērētājiem,» The Wall Street Journal norāda, piemēram, Commonwealth Bank of Australia analītiķi.

Vairāki analītiķi kā pirmos rindā izceļ tieši lidsabiedrību vērtspapīrus. Tiek izceltas easyJet, International Consolidated Airlines Group (šai kompānijai pieder British Airways) un Air France-KLM akcijas. Pozitīvs vārds atlicināts arī par tūrisma kompāniju akcijām, piemēram, TUI Travel vērtspapīriem. Atsevišķi eksperti norāda, ka investoriem, kuri gatavi uzņemties lielāku risku, uzmanību vajadzētu pievērst Turcijas akcijām vai fondiem (arī Turcijas lirai). Turcijas imports ir atbildīgs aptuveni par 90% no valsts energovajadzībām. Pastāv viedoklis, ka zemākas energoresursu cenas par labu varētu nākt arī Japānas akcijām, jo arī šai valstij lielu daļu no savām energovajadzībām nākas importēt.

Lietuvas čārterreisu aviokompānija Small Planet Airlines meklē pircēju savam finanšu grūtībās nonākušajam meitasuzņēmumam Vācijā, ziņo aģentūra Reuters.

Small Planet Airlines meitasuzņēmums Vācijā, kura nosaukums arī ir Small Planet Airlines, šonedēļ iesniedza Vācijas tiesā maksātnespējas pieteikumu un veiks restrukturizāciju. Aviokompānija turpina darboties un veic ieplānotos reisus.

«Notiek sarunas ar potenciālajiem investoriem, un šajos jaunajos apstākļos tās ir kļuvušas intensīvākas,» Reuters citē tiesas ieceltā Small Planet Airlines Vācijas meitasuzņēmuma administratora Joahima Foigta-Zalusa teikto.

Administrators norādīja, ka līdz šim iespējamos pircējus atbaidījuši aviokompānijas lielie parādi. To summu lidsabiedrība neatklāj.

«Tagad jautājums ir par to, vai mēs spējam samazināt šīs saistības maksātnespējas procesa gaitā, lai jaunais investors atkal var pacelties gaisā ar Small Planet,» aģentūrai Reuters teicis Foigts-Zaluss.

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Rīgas Pasažieru ostā otrdien, 19.jūnijā pirmo reizi piestājis kuģu kompānijai Cunard piederošais leģendārais luksusa kruīza kuģis Queen Elizabeth, kuru savulaik iesvētījusi Apvienotās Karalistes karaliene Elizabete II.

Kruīza kuģis uz Rīgu atvedis 2503 tūristu. Okeānu milzis uzbūvēts 2010. gadā Itālijā un ir Panamax tipa kruīza kuģis (Vista Class).

Queen Elizabeth kuģis ir 249 metrus garš, uz tā ir 12 klāji un 1043 kajītes, restorāni, divstāvīga bibliotēka, golfa laukums, teātris, deju zāles un pat morgs. Uz kuģa strādā 900 darbinieki.

2018.gada kruīzu sezonā Rīgas ostā pirmo reizi ienāk tādi kuģi kā Azamara Journey, MSC Orcherstra, Queen Elizabeth, Silver Spirit un TUI Discovery.

Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Inga Šabovica Db.lv norāda, ka kruīzu ceļojumi šobrīd ir viens no visstraujāk augošajiem tūrisma segmentiem pasaulē, ko atpūtai ik gadu izmanto ap 23 miljoniem pasažieru. Tirgus tendences liecina, ka līdz 2030. gadam kruīza pasažieru skaits varētu pieaugt vēl par trešdaļu, atklājot aizvien jaunus tūrisma maršrutus un tirgus nišas.

Ir paaugstinājusies popularitāte dažādiem tematiskajiem ceļojumiem – kulinārijas ceļojumiem, sevis izzināšanas ceļojumiem, dažādu sporta aktivitāšu ceļojumiem, raksturīgākās tendences tūrisma nozarē komentē tūrisma aģentūras Kolumbs pārstāve Līga Jansone.

Galamērķu izvēle ļauj secināt, ka cilvēki izvēlas ceļot ne tikai, lai vienkārši atpūstos, bet lai sevi pašizglītotu kādā sev tīkamā nozarē.

Tāpat populāri kļūst biznesa ceļojumus apvienot ar atpūtas braucieniem - Bleisure travel. Pastiprinās tendence, ka cilvēki paņemt klāt pāris dienas komandējuma noteiktajam laikam, lai izbaudītu tās vietas šarmu arī kā tūristi.Tāpat arvien vairāk uzņēmumu izlemj komandas saliedēšanās pasākumos doties uz ārvalstīm, tādējādi apvienojot patīkamo un lietderīgo. Darbinieki šādus ceļojumus ļoti novērtē, jo tie ir ne tikai izglītojoši un uz saliedētību vērsti, bet arī izklaidējoši.

Vaicāta par šo gadu tūrisma nozarē, L.Jansone teic, ka tas bijis pozitīvs gan klientu pieprasījuma ziņā, gan apgrozījuma ziņā. Novērots, ka cilvēki ceļo vairāk nekā iepriekš.

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Latvijā bāzētā aviokompānija “SmartLynx Airlines” 2023. gadā turpināja stabilu izaugsmi, koncernam sasniedzot neto apgrozījumu 496,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 42% vairāk nekā gadu iepriekš, pārskata periodu noslēdzot ar 118 miljonus eiro EBITDA.

Koncerna neto peļņa palielinājās 2,5 reizes, sasniedzot 22,7 miljonus eiro.

“SmartLynx Airlines” izpilddirektors Edvins Demeņus: “Aizvadītais gads aviokompānijai bija jaudīgs, taču vienlaikus arī ļoti izaicinošs. Mēs ievērojami palielinājām savu floti un apkalpi, reizē apgūstot jaunus tirgus un uzsākot sadarbības ar jauniem klientiem. Mums vēl ir daudz darāmā, taču esam uz pareizā ceļa, lai turpinātu stiprināt savas pozīcijas un spējas globālā mērogā. Vēlos īpaši izcelt, ka pagājušā gada sasniegumi ir visas “SmartLynx” komandas – gan apkalpes, gan biroja darbinieku – ieguldītā darba rezultāts.”

Pārskata periodā SmartLynx mātes uzņēmums SIA “SmartLynx Airlines” strādāja ar neto apgrozījumu 339 miljonu eiro apmērā, kas ir par 104 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā. Uzņēmuma neto peļņa saglabājās 11 miljonu eiro apmērā.

Vācu investors Hanss Rūdolfs Vērls ir gatavs par 500 miljoniem eiro iegādāties grūtībās nonākušo Vācijas otro lielāko aviokompāniju Air Berlin.

«Mēs smagi strādājām, lai varētu izteikt šādu piedāvājumu, saņemot palīdzību ne tikai no ekspertiem, bet arī (..) no Air Berlin darbiniekiem, pasažieriem un biznesa partneriem,» sociālajā tīklā Facebook paziņoja Vērls, kurš 2003.gadā par simbolisku summu - vienu eiro- iegādājās no aviokompānijas British Airways uzņēmumu Deutsche BA, ko pēc tam pārdeva Air Berlin.

Vērlam piederošais uzņēmums Intro svētdien piedāvāja nekavējoties samaksāt par Air Berlin 50 miljonus eiro un pēc tam vēl 450 miljonu eiro, atkarībā no tā, kā aviokompānijai klāsies.

Vērls sacīja, ka Intro vēlas iegādāties Air Berlin kā vienotu veselumu, nevis iepirkt daļas, un aicināja arī citus potenciālos pircējus, tostarp Lufthansa, Condor un TUI pievienoties viņa centieniem.