Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Neskatoties uz to, ka koncertzāles Rīga telpās gaisa temperatūra ir zemāka, nekā tai vajadzētu būt, visi plānotie pasākumi koncertzālē norit pēc plāna, taču skatītāji aicināti apģērbties siltāk, informēja producents Juris Millers.

Jau ziņots, ka Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) nav pieslēgusi apkures sistēmai koncertzāles Rīga telpas. Apkure nav pieslēgta, jo koncertzāle Rīgas ir parādā par piegādāto siltumenerģiju.

Millers uzskata, ka LZA ar paziņojumu par apkures nepieslēgšanu koncertzāles Rīga parādu dēļ turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga, traucēt tās darbību un ņirgājas par Latvijas sabiedrību.

«LZA, neskatoties uz pirmo zaudējumu tiesā, joprojām turpina izplatīt nepatiesu informāciju, cenšoties apmelot koncertzāli Rīga. Pirms dažām dienām LZA cieta pirmo sakāvi tiesas procesā, kurā SIA Rīgas koncertzāle cēla prasību pret LZA par neapmaksātajiem rēķiniem. Lai arī LZA uzskatīja, ka tai ir tiesības rēķinus neapmaksāt, tiesa lēma citādi un LZA būs pienākums savas finansiālās saistības pret SIA Rīgas koncertzāle nokārtot,» klāstīja Millers.

Rīgas pilsētas būvvaldē 2014.gadā akceptētas apliecinājuma kartes koncertzāles Rīga renovācijai un pērn 3.septembrī būvvaldē sagatavots atzinums, kurā norādīts, ka būvdarbi koncertzālē veikti atbilstoši saskaņotajām apliecinājuma kartēm, aģentūrai LETA pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Pērn februārī būvvaldē akceptēta apliecinājuma karte zāles un skatuves vienkāršotai renovācijai koncertzālē Rīga, bet pērn maijā akceptēta apliecinājuma karte lielās konferenču zāles un tās palīgtelpu grupas vienkāršotai renovācijai. Šie darbi veikti atbilstoši apliecinājuma kartēm.

Šā gada 19.augustā Rīgas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors vizuāli apsekoja koncertzāles telpas - pagrabstāvu, skatuvi un zāli - un konstatēja, ka tajās ir veikta inženiertīklu pārbūve - no pagrabtelpām uz zāli pirms ilgāka laika ierīkoti elektrības kabeļi. Tomēr šajā faktā netiek konstatēts pārkāpums, jo Ministru kabineta noteikumi Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi neparedzot pienākumu iesniegt būvvaldei akceptēšanai būvniecības ieceres dokumentāciju iekšējo elektroenerģijas inženiertīklu būvniecības gadījumā. Ministru kabineta noteikumos Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība noteikts, ka iekšējo elektronisko sakaru tīklu ierīkošanai vai nojaukšanai ir nepieciešams darba zīmējums, taču arī tas atbilstoši šo noteikumu 18.1.apakšpunktam nav iesniedzams būvvaldē akceptēšanai.

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

#Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai, informē pašvaldībā.

Konkursa rezultātā plānots saņemt vienotu apbūves ieceri lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām.

Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.

Šī gada decembrī, piesaistot Valsts Kases aizdevumu, SIA “Rīgas nami” plāno realizēt vienu no vērienīgākajiem projektiem savā pastāvēšanas vēsturē, uzsākot “Rīgas Kongresu nams” pārbūves pirmo kārtu.

Tās ietvaros iecerēts paplašināt Lielās zāles skatītāju vietu skaitu, uzlabot zāles tehnoloģisko aprīkojumu, skatuvi un akustiku, kā arī parūpēties par skatītāju labsajūtu, atjaunojot vestibilu un citas koplietošanas telpas. Mainīsies arī ēkas līdzšinējais nosaukums – turpmāk to dēvēs par Kronvalda koncertzāli.

Kopējās ēkas atjaunošanas pirmās kārtas izmaksas sasniegs 14,5 miljonus eiro. Lielāko daļu no finansējuma SIA “Rīgas nami” aizdevuma veidā plāno piesaistīt no Valsts kases. “Rīgas nami” pašu ieguldījums šajā projektā būs gandrīz miljons eiro.

Lielākās izmaksas plānotas inženierkomunikāciju nomaiņai (3,4 milj. EUR), skatuves tehnoloģijām (2,8 milj. EUR), kā arī interjerā (1,00 milj. EUR).

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Strīdā, kas savērpies starp Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) un SIA Rīgas koncertzāle, kuru vada producents Juris Millers, visticamāk, gaidāmas pat vairākas tiesvedības, vēsta laikraksts Diena.

LZA apšauba Millera apgalvojumus, ka koncertzāles telpu rekonstrukcijā ieguldīts pusmiljons eiro, joprojām ir arī krasi atšķirīgas versijas, kurš kuram ir parādā. Savukārt Millers uzskata, ka LZA faktiski nodarbojas ar reiderismu un grib atņemt zāli, kas ir daudz labākā stāvoklī nekā tad, kad LZA un SIA Rīgas koncertzāle noslēdza telpu nomas līgumu uz desmit gadiem.

LZA ir paziņojusi, ka lauž telpu nomas līgumu, bet Millers Dienai apliecināja, ka koncertzāle darbu turpinās arī pēc 15. septembra, kad telpām, pēc LZA domām, būtu jābūt atbrīvotām. Lietā iejaukta arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuras valsts sekretāra pienākumu izpildītājs, Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons tikās ar Milleru un pēc tam paziņoja, ka plāno uzklausīt arī LZA viedokli koncertzāles jautājumā, «kā arī ministrija atkārtoti aicinās abas puses tikties, lai rastu konstruktīvu risinājumu». Šis paziņojums LZA vadībā izraisīja neizpratni.

Koncertzāles Rīga nomnieks un koncertzāles valdes loceklis Juris Millers vērsies policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamu noziedzīgu nodarījumu pret viņu pēc Krimināllikuma 157.panta par neslavas celšanu.

Kā sacīja Millers, runa ir par divām valsts amatpersonām - Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidentu Ojāru Spārīti, kā arī LZA valdes priekšsēdētāju Valdi Kamparu. «Viņi ar savu parakstu parakstītā oficiālā vēstulē min vairākus patiesībai neatbilstošus faktus, vainojot mani valsts īpašuma izzagšanā, kas ir sevišķi smags noziegums,» pauda Millers.

Otrs iemesls, kāpēc Millers vērsies policijā, ir koncertzālei Rīga izteiktie apvainojumi 246 radiatoru zādzībā. Viņš sacīja, ka LZA nav nekādu pierādījumu, ka šādi radiatori vispār koncertzāles telpās būtu bijuši. Millers aicina aplūkot viņa Youtube.com kanālu, kur video redzams, ka nekādu radiatoru telpās nav bijis jau sākumā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde no janvāra plāno koncertzālei Rīga atslēgt elektroenerģijas padevi, taču koncertzāles vadītājs Juris Millers cer, ka LZA šos draudus neīstenos, bet, ja elektrība tomēr tiks atslēgta, tad plānoto pasākumu norisi viņš apņēmies nodrošināt, izmantojot ģeneratorus.

Millers aģentūrai LETA pauda, ka LZA un tās valde ņirgājas ne tikai par skatītājiem un māksliniekiem, bet arī par Civillikumu, turpinot to kļūdaini izmantot kā piesegu savām prettiesiskajām darbībām.

«Pēc zaudējuma pirmajā tiesvedībā un kriminālprocesa ierosināšanas pret LZA tās centieni ar prettiesiskām metodēm pārņemt koncertzāles Rīga telpas nav mazinājušies, tieši otrādi - LZA ir izteikusi jaunus rakstveida draudus 1.janvārī atslēgt elektroenerģijas padevi, uzskatot, ka telpu nomas līgums ar koncertzāli un tajā minētie pienākumi, tostarp par komunālo pakalpojumu nodrošināšanu, tai vairs nav saistošs un piesaucot Civillikuma 2171.pantu,» akcentēja koncertzāles Rīga vadītājs.

Jūrmalas pilsētas dome izsludinājusi arhitektūras metu konkursu Dzintaru koncertzāles teritorijas un vasaras zāles atjaunošanai.

Konkursā tiek sagaidīta vienota apbūves iecere koncertzāles lielās zāles pārbūvei, paplašināšanai un apkārtējās teritorijas labiekārtošanai.

Konkursantu uzdevums ir piedāvāt risinājumus lielās zāles ietilpības palielināšanai, vīziju koncertzāles priekšlaukumam un ieejai, SIA Dzintaru koncertzāle administrācijas ēkai, kā arī veikt kompleksu teritorijas analīzi un pielāgošanu publikas un mūziķu ērtībām. Pārbūvējot koncertzāli, nozīmīgi ir rast risinājumus arī koncertzāles izmantošanas laika paildzināšanai pirms un pēc vasaras sezonas.Piedāvājumu iesniegšanas termiņš metu konkursam ir 2019. gada 5. jūlijs. 2019. gada 25 aprīlī plkst. 13 visi interesenti tiek aicināti uz objekta apskati un tikšanos ar pašvaldības un Dzintaru koncertzāles pārstāvjiem.

Jūrmalas domei piederošajā SIA Dzintaru koncertzāle ievēlēta jauna valde, un par tās vadītāju kļuvis Svens Renemanis, liecina Lursoft dati.

Valdes locekles amatā iecelta Diāna Bērza. Iepriekš SIA Dzintaru koncertzāle valdē darbojās Ingrīda Vilkārse un Viesturs Krauksts.

S. Renemanis SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētāja amatu jau ieņēmis laika posmā no 2009. gada 12. augusta līdz 2012. gada 17. augusta. Arī D. Bērza jau iepriekš darbojusies uzņēmuma vadībā, valdes locekles amatu ieņemot no 2009. gada 12. augusta līdz 2010. gada 1. oktobrim.

SIA Dzintaru koncertzāle reģistrēta 1998. gadā, un tās pamatkapitāls ir 209,5 tūkst. Ls. Pērn tā apgrozījusi 332 tūkst. Ls, un koncertzāles peļņa pēc nodokļu nomaksas veidoja 14,4 tūkst. Ls. Uzņēmumā 2012. gadā tika nodarbināti vidēji 33 strādājošie.

Festivālu Jaunais vilnis neuzskata par tiešas peļņas avotu; uzņēmēji pesimistiski, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šī gada jūlijā Dzintaru koncertzālē. Tajā pašā laikā organizatori lūguši rezervēt laiku pasākumu norisei Dzintaru koncertzālē nākamajā gadā. Jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu.

«Jauno vilni nekad neesam uzskatījuši kā peļņas avotu pašvaldības uzņēmumam Dzintaru koncertzāle. Pašvaldība nosedz zāles izmaksas vairākiem festivāliem, tai skaitā Jaunajam vilnim, Summertime. Jauno vilni vairāk uztveram kā pasākumu, kurā kūrotpilsētā satiekas rietumi un austrumi. To nevar izmērīt dažos desmitos tūkstošu eiro,» uzsver Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Viņš atzīst, ka festivāla nozīme vairāk ir reklāmā, ko pašvaldība nevar nopirkt, kā arī naudā, ko nopelna pilsētas viesnīcas, restorāni un citi uzņēmumi.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Salīdzinot ar 2017. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, kad Liepājas koncertzālē kopumā viesojās 190 556 apmeklētāji, šogad koncertzāles apmeklētāju skaits ir audzis par 8,5%, šī gada deviņos mēnešos sasniedzot 205 895 apmeklētājus, informē SIA Lielais Dzintars.

To veicinājusi gan dažādu žanru mākslas programma, koncertzālē notiekošās ekskursijas, gan kopējās tūristu intereses pieaugums pilsētā.

Lielākā daļa jeb nedaudz vairāk nekā 60% Liepājas koncertzāles apmeklētāju ir liepājnieki un kurzemnieki, 15% apmeklētāju ir Rīgas un tās apkārtnes iedzīvotāji un 25% ir apmeklētāji no citām pilsētām un valstīm. Visvairāk ārvalstu viesu ir no Lietuvas un Vācijas, kam seko apmeklētāji no Krievijas, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīm.

Ikdienā koncertzālē uzturas gandrīz 400 cilvēku - topošie mūziķi, aktieri, profesionālie mākslinieki, neskaitot restorāna un izstāžu apmeklētājus.

«Šobrīd visas «Lielais dzintars» zāles ir pilnībā noslogotas – arī darba dienās, kad koncertu ir ievērojami mazāk, visās zālēs notiek mēģinājumi, mācības, konferences, lekcijas un semināri,» par koncertzāles darba ikdienu stāsta «Lielā dzintara» vadītājs Timurs Tomsons.

Publiski izskanējusī informācija, ka koncertzālē Palladium uzturēties ir nedroši, nav pamatota, informēja koncertzāles direktore Linda Andersone.

Viņa stāstīja, ka gadskārtējie plānotie darbi koncertzāles kosmētiskai sakopšanai 15.jūnijā, kad Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) veica pārbaudi, jau bija sākti. To laikā tiek novērsts ēkas dabiskais nolietojums.

Kā norādīja Andersone, BVKB 3.augusta atzinumā par publiskas ēkas ekspluatācijas pārbaudi norādīts veikt darbus, no kuriem daļa jau bija iekļauti plānoto darbu sarakstā, savukārt pārējie tiks rūpīgi izvērtēti un iekļauti veicamajos darbos. Kā pirmā tiks veikta koncertzāles ēkas tehniskā izpēte, kurai BVKB devis izpildes termiņu - divi mēneši.

Darbi, kas atzinumā minēti kā neatļauta būvniecība, pēc Andersones teiktā, ir darbi, kas norit pie esošo skatuves konstrukciju apsekošanas un papildu nostiprināšanas saskaņā ar izstrādātu tehnisko projektu, lai jaunajā sezonā nodrošinātu augsta līmeņa drošību. Būvniecības atļauja nav tikusi izņemta, ņemot vērā to, ka veicamie darbi ir uzlabojumi, kas neattiecas uz ēkas būvkonstrukcijām.

Vērienīgie kultūras infrastruktūras objekti, kas pēdējos gados tapuši reģionos, rada ne vien iespēju baudīt augstvērtīgu mākslu ārpus Rīgas, bet papildina arī konferenču un semināru telpu tirgu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šoruden durvis vērs daudzfunkcionālais centrs – koncertzāle Lielais dzintars Liepājā, un jau šobrīd ir vērojama kultūras pasākumu producentu, privāto un korporatīvo pasākumu organizatoru interese par telpu izmantošanu, norāda SIA Lielais Dzintars valdes locekle Baiba Bože. Tas atbilst koncertzāles stratēģiskajiem mērķiem, starp kuriem ir gan izaugsme kā Latvijas un Baltijas jūras reģiona kultūras centram, gan regulāru konferenču, semināru, forumu un lekciju nodrošinājums. Ēkā būs pieejamas piecas dažāda lieluma telpas, kā arī kafejnīca, restorāns, aprīkojums un personāls. Plašākā telpa – Lielā zāle – ir paredzēta 350 līdz 1010 skatītāju vietām. Tā ir pielāgojama gan koncertiem, teātra un dejas izrādēm, gan kongresu, konferenču, pieņemšanu organizēšanai un pat pasākumiem bez pastāvīgām sēdvietām. Mazāka mēroga semināriem, lekcijām, banketiem būs pieejama arī kamerzāle un eksperimentāla skatuve. Koncertzālē ir divas dažāda izmēra (vienas ietilpība ir līdz 450 cilvēkiem) publiskas telpas, kas paredzētas tiklab mākslas un kultūras norisēm, kā korporatīvu un privātu pasākumu organizēšanai.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atklājis nodokļu krāpšanas shēmu Dzintaru koncertzālē.

Šī gada jūlijā VID Nodokļu un muitas policijas (NMPP) amatpersonas veica procesuālās darbības kādā Pierīgas koncertzālē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka procesuālās darbības veiktas Dzintaru koncertzālē. Valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.

Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.

Humora šovi KVN un Jūrmala (Jurmaļina) oficiāli atcēluši pasākumu datumu rezervācijas šā gada jūlijā Dzintaru koncertzālē, bet konkursa Jaunais Vilnis rīkotāji šobrīd nav snieguši oficiālu paziņojumu par koncertzāles rezervācijas atcelšanu, aģentūrai BNS ziņoja Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Zane Leite.

«Protams, žēl, ka divi ilggadējie pasākumi, kas tradicionāli norisinājās Jūrmalā vasarā, šeit vairs nenotiks, bet acīmredzot pasākumu rīkotājiem tas bija vienīgais risinājums laikā, kad Krievija atrodas ļoti sarežģītā sociālekonomiskajā un politiskajā situācijā. Domāju, visiem ir skaidrs, ka tas ir lielās politikas jautājums,» rīkotāju paziņojumu komentēja Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.

Savukārt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis norāda, ka tuvākā mēneša laikā Dzintaru koncertzāle pabeigs šī gada repertuāra izstrād. «Šis gads būs īpašs ar to, ka pavasara beigās tiks pabeigta mazās jeb slēgtās zāles rekonstrukcija un Dzintaru koncertzāle kultūras pasākumus piedāvās arī rudens un ziemas periodā,» sacīja Ķirsis.

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) valde atkārtoti izskatījusi LZA un SIA Rīgas koncertzāle telpu nomas līguma nosacījumu izpildi.

LZA valdes sēdē tika izvērtēta akadēmijas grāmatvedības sniegtā informācija par sistemātiskiem telpu nomas līguma pārkāpumiem, SIA Rīgas koncertzāle nemaksājot telpu nomas maksu, informē LZA.

Ņemot vērā radušos situāciju, valde šodien nolēma pārtraukt telpu nomas līgumu ar SIA Rīgas koncertzāle no 1. septembra.

Valde iepriekš vairākkārt bija brīdinājusi SIA Rīgas koncertzāle par nepieciešamību nosegt radušos parādus, kas netika izdarīts.

Valdes sēdē tika izskatīts arī jautājums par koncertzāles izmantošanu kultūras pasākumu un zinātnisko konferenču turpmākā organizēšanā.

Sarunājot randiņu vai visnotaļ lietišķu tikšanos Jūrmalā uz Turaidas ielas, visticamāk, rastos virkne problēmu. Pirmkārt, Turaidas iela Jūrmalā ir diezgan gara, otrkārt, būsim godīgi – liela daļa no mums nemaz nezina, kur tā ir. Toties, pasakot «laukumiņā pie Dzintaru koncertzāles», principā uzreiz viss ir skaidrs.

Vēl pirms koncertzāles jau pa gabalu vēd uzraksts, kas liecina, ka tur var nopirkt Baskin Robbins saldējumu. Tā kā Turaidas ielas sākumgala apmeklējumam izvēlēto dienu par saulainu nosaukt ir grūti, pie saldējuma vitrīnām satiekam acīm redzami nosalušu un arī garlaicības māktu meiteni, kura teic, ka viņu sauc Karolīna un mēs tiešām neesot atnākuši īstajā dienā – ne spīd saule pie debesīm, ne līdzās esošajā koncertzālē notiek kāds pasākums. Pēc viņas teiktā, principā visu tirdzniecību šeit var iedalīt divās kategorijās – kad notiek Jaunais vilnis un kad tā nav. Beidzoties šim festivālam, rodoties sajūta, ka visi cilvēki no Jūrmalas ir aizbraukuši.

Valsts ārkārtas situācijas laikā, kad mūziķiem klātienes koncertos uzstāties nav iespējams un cilvēkiem radošajās nozarēs katastrofāli trūkst darba, Liepājas koncertzāle "Lielais dzintars" nāk klajā ar jaunu pakalpojumu – koncertzāle atklājusi skaņu ierakstu studiju un aicina mūziķus ierakstīt savas programmas "Lielā dzintara" akustikā.

"Pandēmijas laikā, kad koncertdarbība vairs nav iespējama, es aicinu mūziķus nodoties ierakstiem. Ierakstu studijas veidošanā piedalījušies arī vadošie Latvijas skaņu režisori – Normunds Šnē, Normunds Slava un Andris Ūze. Šis ir īstais brīdis "ierakstīt" sevi vēsturē ar kādu brīnišķīgu pasaules klasiķu interpretāciju vai mūsdienu latviešu komponistu skaņdarbu!" aicina "Lielā dzintara" valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.

"Lielais dzintars" mūziķiem piedāvā profesionālu akustiskās mūzikas ierakstu tehniku, kas piemērota ne tikai orķestriem, bet arī solo un kamermūzikai.

Sadarbībā ar Latvijas labākajiem speciālistiem tiek nodrošināts pilns ierakstu serviss – no skaņu režijas līdz ierakstītā audio materiāla miksēšanai un māsterēšanai.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.