Tirdzniecība un pakalpojumi

Iela Jūrmalā, kuras nosaukumu daļa nezina

Andrejs Vaivars,16.08.2013

Dzintaru koncertzāle šobrīd piedzīvo pārmaiņas, un ir plānots, ka nākotnē dažādi šomeņi tur varētu uzstāties ne tikai vasaras sezonā, bet arī pārējās.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Sarunājot randiņu vai visnotaļ lietišķu tikšanos Jūrmalā uz Turaidas ielas, visticamāk, rastos virkne problēmu. Pirmkārt, Turaidas iela Jūrmalā ir diezgan gara, otrkārt, būsim godīgi – liela daļa no mums nemaz nezina, kur tā ir. Toties, pasakot «laukumiņā pie Dzintaru koncertzāles», principā uzreiz viss ir skaidrs.

Vēl pirms koncertzāles jau pa gabalu vēd uzraksts, kas liecina, ka tur var nopirkt Baskin Robbins saldējumu. Tā kā Turaidas ielas sākumgala apmeklējumam izvēlēto dienu par saulainu nosaukt ir grūti, pie saldējuma vitrīnām satiekam acīm redzami nosalušu un arī garlaicības māktu meiteni, kura teic, ka viņu sauc Karolīna un mēs tiešām neesot atnākuši īstajā dienā – ne spīd saule pie debesīm, ne līdzās esošajā koncertzālē notiek kāds pasākums. Pēc viņas teiktā, principā visu tirdzniecību šeit var iedalīt divās kategorijās – kad notiek Jaunais vilnis un kad tā nav. Beidzoties šim festivālam, rodoties sajūta, ka visi cilvēki no Jūrmalas ir aizbraukuši.

Dodoties tālāk jūras virzienā, acīs krīt stikla telpa, kuru sākotnēji maldīgi var noturēt gan par parfimērijas preču reklāmas stendu, gan kompānijas Dzintars izstrādājumu veikalu. Taču, ieejot iekšā, noskaidrojas, ka ar šā zīmola produkciju tiešām šeit var iepazīties, taču nopirkt gan ne. Proti, šeit darbojas vieta, kas tiek dēvēta par Dzintara zinību centru. Tā vadītāja Nora Golubova norāda, ka lielākā interese par šeit notiekošo esot tieši ārzemniekiem. Visvairāk šeit iegriežas tūristi no Maskavas, Pēterburgas, Pleskavas.

Tad jau nonākam arī līdz Dzintaru koncertzālei. Var rasties iespaids, ka šī koncertzāle dzīvo, rīkojot vien lielās kaimiņvalsts Krievijas izcelsmes mākslinieku koncertus. Šādam apgalvojumam nepiekrīt Dzintaru koncertzāles valdes priekšsēdētājs Svens Renemanis. Viņš saka – kopumā sezonā tiek rīkoti aptuveni 100 dažādi pasākumi, un tikai aptuveni trešdaļā no tiem uzstājas Krievijas popkultūras pārstāvji. «Vienkārši Krievijas mākslinieku rīkotie pasākumi parasti tiek skaļāk reklamēti, par tiem vairāk runā, tiem pievērš lielāku uzmanību. Tas arī rada stereotipu, ka koncertzāle pastāv, tikai pateicoties viņiem, taču tā nav,» norāda S. Renemanis.

Tūlīt aiz koncertzāles strādājošās kafejnīcas Balli bufetniece Valērija skaidri norāda – kad koncerti ir, tad arī strādājam, kad to nav, varam slēgt ciet. Šā iemesla dēļ kafejnīca ziemās ir slēgta. Lielākoties iegriežas cilvēki, kuri pēc nupat notikuša koncerta vēl grib aiziet līdz jūrai.

Ievērojami optimistiskāks ir Aleksandrs – bārmenis, kuru satiekam strādājam vasaras kafejnīcā ar spilgti sarkanu izkārtni Stoli burtiski pie paša liedaga. Arī šīs kafejnīcas bārmenis ir gatavs piekrist apgalvojumam, ka bizness neiet, ja koncertzālē nekas nenotiek, bet... «Jāņem vērā, ka vismaz vasaras sezonā tur kaut kas notiek faktiski katru dienu. Parasti jau viss notiek pēc viena scenārija. Pirms septiņiem vakarā atnāk smuki saģērbušies cilvēki, dodas uz koncertzāli, bet pēc tam turpina vakaru kādā no tuvumā esošajām kafejnīcām,» piebilst Aleksandrs.

Koncertzālei ielas pretējā pusē koka ēkā starp vairākām kafejnīcām savu vietu ir atradusi neliela mākslas galerija – Māra Abiļeva studija. Tajā sastopam Antonio Šelu – padzīvojušu vīru, kurš ir gatavs nenogurstoši stāstīt par mākslas darbiem. «Šeit nav tā, kā ar daudziem citiem biznesiem, kur cilvēkiem kaut ko var iestāstīt, pierunāt, stāstīt par tehniskajām īpašībām un tamlīdzīgi – vai nu redzamie darbi patīk, vai nepatīk, proti, mākslā nevajag meklēt jēgu. Bizness jau tas ir, bet ļoti smalks. Neko nevar plānot, jo viss notiek spontāni,» saka Antonio. Viņš apgalvo, ka mākslas darbus cilvēki pērkot labprāt, turklāt ārzemnieki pārsvarā dodot priekšroku gleznām, bet vietējie – zīmējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas tuvāko gadu sapņos ir ceļu infrastruktūras projekti 205 milj. eiro vērtībā; iespējamība tos visus īstenot iecerētajā termiņā – neliela .

Rīgas domes Satiksmes departamenta investīciju plānā 2015.–2017. gadam ir gan vērienīgi projekti, kuru īstenošanai nepieciešami desmitiem milj. eiro un Eiropas Savienības (ES) fondu finansiāls atbalsts, gan ievērojami mazāki ielu un tiltu rekonstrukcijas un satiksmes uzlabošanas projekti. Prioritāro projektu augšgalā ir Austrumu maģistrāles būvniecības pabeigšana, satiksmes pārvada izbūve pār Rīgas – Skultes dzelzceļa līniju, vairāku tiltu rekonstrukcija, daudzi citi projekti, kā DB izsakās Rīgas domes Satiksmes un transportu lietu komitejas vadītājs Vadims Baraņņiks, nav mazāk svarīgi, taču tiem nav pieejams ES atbalsts, kas nozīmē, ka to īstenošana tieši atkarīga no pašvaldības finanšu iespējām. Tāpēc viņš pauž cerību, ka projektus izdosies īstenot iecerētajā laikā, taču droši teikt, ka tā būs, viņš nevar. Arī Eiropas miljonu piesaiste vēl ir «procesā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā šī gada 15.maijā nodots ekspluatācijā un 21.maijā tiks atklātsTuraidas kvartāls jeb 121 apartaments, kuri izvietoti deviņos ēku korpusos. Tas ir lielākais no jauna uzbūvētais objekts Jūrmalā un arī ambiciozākais projekts, ko līdz šim īstenojusi uzņēmēja Jūlija Krūmiņa ģimene, informēja SIA MC Turaida Property juriste Anita Āboliņa. Kopējās Turaidas kvartāla būvdarbu izmaksas ir teju 20 miljoni eiro.

Kompleksa pazemes autostāvvieta lepojas ar rekordu - tā ir šobrīd lielākā Latvijā, un tās platība nedaudz pārsniedz 6000 kvadrātmetru. Viesu drošībai un komfortam ēkas ir aprīkotas ar vairāku līmeņu drošības sistēmu, klusiem liftiem, labiekārtotu pagalmu un savu iekšēju bērnu rotaļu laukumu, informē A.Āboliņa.

Īrei piedāvāto apartamentu platība svārstās no 60 līdz 140 kvadrātmetriem. Atbilstoši viesu vēlmēm telpas dzīvošanai tiek piedāvātas dažādās gatavības pakāpēs - no pelēkās apdares līdz telpām, kas ir pilnībā mēbelētas un aprīkotas ar sadzīves tehniku, traukiem, gultas veļu un citiem ikdienas priekšmetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Bonava Latvija" turpināja darbību gan pie nekustamā īpašuma attīstīšanas, gan pabeigtā nekustamā īpašuma pārdošanas. 2021.gadā turpināti dzīvojamo ēku projekti Dreiliņos, Ropažu novadā un Rīgā - Maskavas ielā, Turaidas ielā, Dumbrāja ielā, Ropažu ielā, Ganību dambī, Vienības gatvē un Tumes ielā.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" noslēdza pirkuma līgumus par nekustamo īpašumu iegādi Bauskas, Ēvalda Valtera un Mazajā Stacijas ielā Rīgā.

2022.gadā plānots pabeigt pārdot dzīvokļus Maskavas ielas, Ganību dambja, Turaidas ielas un Dreiliņu projektos, kā arī turpināt celtniecību un pārdot dzīvokļus sāktajos projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jomas iela Jūrmalā ir populārs tūrisma objekts, kā arī pakalpojumu centrs iedzīvotājiem un viesiem. Uz tās atrodas dažādi restorāni, mazas un lielas kūrortviesnīcas, suvenīru bodītes un veikali. Jomas iela ir tūrisma magnēts un gājēju iela ar senu vēsturi, jo šāds statuss tai ir kopš 1987. gada. Jomas iela ir kūrortpilsētas sirds un centrs, kuru gadā apmeklē vairāki miljoni vienas dienas viesu, biznesa portālam db.lv stāsta Jūrmalas domes pārstāve Zane Leite.

«Pēdējais lielākais jaunums Jomas ielā bija pērn, kad atvērās tirdzniecības centrs Korso, kur atrodas veikali, restorāns ar jumta terasi, kinoteātris un zinātkāres centrs Zili Brīnumi. Jomas iela arī ir viena no centrālajām pasākumu norises vietām, jo šeit notiek dažādi pilsētas pasākumi, piemēram, vasaras sezonas atklāšanas pasākuma Kūrorta svētki dienas programma maijā un ikgadējie Jomas ielas svētki jūlijā. Te arī atrodas Jūrmalas Kultūras centrs, kur visu gadu ir plašs kultūras piedāvājums, Horna dārzā pie Kultūras centra vasarā brīvdienās tiek rīkoti brīvdabas koncerti,» skaidro Z. Leite.

Pirms diviem gadiem tika apstiprināts lokālplānojums, lai regulētu arī Jomas ielas izskatu. Lokālplānojumā precizētas gan reklāmu, gan sezonas un īslaicīgas lietošanas būvju izvietojuma prasības pilsētā, lai vizuāli sakārtotu Jomas ielas telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Globāls viesnīcu zīmols vēlas būvēt pieczvaigžņu viesnīcu Dzintaros

Zane Atlāce - Bistere,12.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāls viesnīcu zīmols ir iecerējis būvēt un atvērt jaunu piecu zvaigžņu viesnīcu Jūrmalas centrālajā daļā, Dzintaros.

Uzņēmumā "Baltic Sotheby's International Realty" vērsies pasaulē zināms viesnīcu ķēdes uzņēmums ar vēlmi atvērt šīs ķēdes viesnīcu Jūrmalā. Zīmola nosaukums pagaidām esot konfidenciāla informācija.

Zīmola uzdevumā "Baltic Sotheby's International Realty" atradis un iegādājies zemesgabalu Turaidas ielā 10/12 - pilsētas aktīvākajā tūrisma zonā ar dzīvāko gājēju satiksmi (līdzās ir Jomas iela, Dzintaru koncertzāle).

Lai gan Turaidas ielā noteiktais funkcionālais zonējums pieļauj zemesgabalā izvietot viesu izmitināšanas objektus, tomēr lokālplānojums paredz attīstīt vien divarpus stāvu augstu ēku.

Starptautiskiem viesnīcu operatoriem, kuriem ir ķēdes viesnīcas pasaulē, kas atbilst 4 un 5 zvaigžņu kvalitātei, ir savi standarti, kādai jābūt viesnīcai, t.i., lai tā būtu rentabla, numuriņu skaitam būtu jābūt vismaz 150-200. Jūrmalā viesmīlības biznesam ir izteikta sezonalitāte, tādēļ viesnīcas funkcija būtu jāpapildina ar citiem pakalpojumiem, ko izmantot nesezonā: SPA piedāvājums, konferenču zāle, restorāni utt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodevis pēdējo jeb trešo no projekta "Pagalms 2.0" ēkām, tādējādi pabeidzot visa projekta būvniecību.

Jaunais projekts atrodas Turaidas ielā, Rīgā starp Gaisa un Jorģa Zemitāna tiltu un sastāv no trim daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām ar kopumā 189 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 36 līdz 72 kvadrātmetriem.

Jaunuzbūvētais projekts "Pagalms 2.0", kas sastāv no trijām piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām, atrodas Teikā, VEF teritorijā. Katrā no ēkām ierīkoti 63 divu līdz četru istabu dzīvokļi.

No citiem jau realizētiem "Bonava Latvija" projektiem daudzdzīvokļu dzīvojamie nami Turaidas ielā atšķiras ar vietējam tirgum jaunu konceptu, piedāvājot iedzīvotājiem nodarboties ar urbāno dārzniecību, teritorijā ierīkotās speciālās dārziņu vietās audzējot sev tīkamus garšaugus un dārzeņus. Tāpat teritorijā ierīkota lokāla lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 18.jūnijā plkst.10 turpinās skatīt krimināllietu, kurā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, viņa meita Maija Krieviņa, kā arī Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova apsūdzēti par kukuļņemšanu un dienesta viltojumu saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā.

Šodienas tiesas sēdē tika nopratināti divi liecinieki, savukārt nākamajā tiesas sēdē notiks rakstveida dokumentu pārbaude, skaidroja tiesā.

Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm tiesa noraidīja Krūmiņa lūgumu lietu skatīt bez viņa klātbūtnes.

Jau ziņots, ka Krūmiņš uz minēto tiesas sēdi ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīma ar nogrimētu seju un grimu, kas rada ilūziju par noskūtu galvu, savukārt uz rokām uzņēmējam bija uzlikti plastmasas rokudzelži. Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv,17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc savstarpējas vienošanās amatu atstās VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Atbilstoši VNĪ padomes 2017. gadā izvirzītajiem uzdevumiem Neimanim bija jānodrošina uzņēmuma pārvaldības modeļa maiņa, kā arī jāizstrādā un jāīsteno VNĪ vidēja termiņa attīstības stratēģija 2018.-2022. gadam.

2018. gadā ekspluatācijā nodoti vairāki lieli objekti – KNAB jaunās biroja telpas, Latvijas Republikas Prokuratūras ēka Kalnciema ielā, Tiesu administrācijas ēka Mazajā Nometņu ielā, rekonstruētās Kultūras ministrijas un Cēsu mūzikas skolas ēkas, Klaušenieku māja Turaidas muzejrezervātā, atjaunotā fasāde ēkai Skārņu ielā, kā arī turpinājusies telpu pielāgošana Valsts ieņēmumu dienesta vajadzībām ēkā Talejas ielā. Patlaban rekonstrukcijas darbi turpinās vairākos objektos, tostarp Rīgas pilī, Jaunajā Rīgas teātrī, Okupācijas muzejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pabeidzis valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa - Mencendorfa nama, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, jumta seguma atjaunošanu, informē VNĪ.

Mencendorfa nama jumts bija segts ar savulaik atgūtiem māla dakstiņiem. Liela daļa no tiem laika gaitā bija neatgriezeniski bojājusies – daļa seno dakstiņu bija saplaisājuši vai nokrituši. 2017. gadā tika izlemts veikt nama jumta seguma atjaunošanu un bēniņu telpu siltināšanu. Pēc pabeigtajiem darbiem jumta daļā pret Kungu ielu uz mazākās ēkas ir izvietoti senie dakstiņi, savukārt lielākās ēkas jumta nomaiņa veikta ar jauniem māla dakstiņiem, saglabājot seno jumta dakstiņu izvietošanas sistēmu un ēkas vēsturisko izskatu. Vienlaikus ar jumta nomaiņu, tika veikti arī ēkas fasādes sakopšanas darbi, akmens detaļu nostiprināšana un konservācija.

VNĪ paveikto projektā atzinīgi vērtējusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), savā atzinumā norādot, ka «pašreizējais ēkas jumta restaurācijas darbu risinājums un izpildījums ar Rīgas vēsturiskajiem jumtiem tipisko pieziedumu ar javu un saudzīgo vēsturisko dakstiņu izmantošanu jumta plaknē ēkai no Kungu ielas puses [..] ir vērtīgs Rīgas vēsturiskā centra jumtu ainavas retums».

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta: Teātra un Gaujmalas ieskauts bizness

Lāsma Vaivare,04.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Latvijā reģistrēti 803 jauni uzņēmumi, un tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits šogad, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu audzis arī to kopējais pamatkapitāls, kas sasniedzis lielāko rādītāju 2022.gadā.

Uzņēmumi – valsts asinsrite! 

Lielas daļas pasaules valstu, arī Latvijas, labklājība balstīta uz tajā strādājošajiem uzņēmumiem,...

Lai arī jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte septembrī augusi, "Lursoft" apkopotā informācija atklāj, ka šogad pirmajos deviņos mēnešos jauno uzņēmumu Latvijā bijis par 7,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt, salīdzinot ar 2020.gada laika posmu no janvāra līdz septembra beigām, šogad jaunreģistrēto uzņēmumu ir par 4% mazāk, neraugoties uz to, ka 2020.gada pavasarī, līdz ar pastiprinātiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, būtiski kritās jauno uzņēmumu skaits.

Šogad pirmajos deviņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedz 58,44 miljonus eiro, no tiem 13,88 miljonus eiro veido septembrī reģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls.

No aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem absolūtais vairākums ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (699), tāpat arī septembrī reģistrēti 89 individuālie komersanti, sešas ārvalsts komersantu filiāles, piecas zemnieku saimniecības, trīs pilnsabiedrības un viena akciju sabiedrība.

Jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti visās Latvijas pašvaldībās, gandrīz puse no tiem Rīgā. Ārpus galvaspilsētas un Pierīgas lielākais jauno uzņēmumu skaits aizvadītajā mēnesī bijis Vidzemē, savukārt mazākais - Zemgalē -, kur mēneša laikā reģistrēti vien 55 jauni uzņēmumi.

Skatot sadalījumā pa pašvaldībām, vairāk nekā 20 jauni uzņēmumi septembrī reģistrēti sešās pašvaldībās - Rīgā (387), Liepājā (24), kā arī Mārupes novadā (24), Cēsu novadā (23), Daugavpilī (22) un Ogres novadā (21).

Vairums jeb 62,5% no visām septembrī reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību ir mazkapitāla, proti, to pamatkapitāla apjoms nesasniedz 2800 eiro.

Lai arī lielākā daļa no visiem jaunajiem uzņēmumiem aizvadītajā mēnesī reģistrēta Rīgā, septembra lielākais uzņēmums atrodas Dienvidkurzemes novada Otaņķu pagastā. Ričarda Riepša reģistrētā SIA "RR Baltic Holding" reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro.

Dažas dienas pēc "RR Baltic Holding" reģistrēšanas, jaunreģistrētais uzņēmums kļuvis par SIA "Otaņķu dzirnavnieks" un SIA "Otanki Farming" īpašnieku. Iepriekš abu iepriekšminēto uzņēmumu lielākais kapitāldaļu turētājs bija Riepšs.

"Lursoft" pieejamie dati rāda, ka "Otanki Farming" 2021.gadā palielināja apgrozījumu līdz 231460 eiro, bet tā peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 37 060 eiro. Lai arī "Otaņķu dzirnavnieks" gada pārskats par 2021.gadu vēl nav pieejams, "Lursoft" Multi atskaites dati rāda, ka ar katru gadu uzņēmuma apgrozījums līdz šim audzis, 2020.gadā sasniedzot jau 16,9 miljonus eiro, savukārt tā peļņa pēc nodokļu nomaksas pieauga līdz 1,15 miljoniem eiro. Pēdējos gados "Otaņķu dzirnavnieks" darbinieku skaits pārsniedzis 100 strādājošos.

Arī otrs septembrī reģistrētais lielākais uzņēmums atrodas ārpus galvaspilsētas. Tas ir uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam piederošais SIA "JK Baltezers estate", kas juridisko adresi reģistrējis Jūrmalā. "Lursoft" izziņas dati rāda, ka uzņēmuma pamatkapitāls ir 2,12 miljoni eiro. "JK Baltezers estate" juridiskajā adresē Turaidas ielā 19, Jūrmalā šobrīd reģistrēti kopumā 19 uzņēmumi. Gandrīz visu šo uzņēmumu patiesais labuma guvējs ir Krūmiņš kopā ar Maiju Krieviņu, bet atsevišķos uzņēmumos Krieviņa ir vienīgā patiesā labuma guvēja. Krieviņa arī iecelta par jaunreģistrētā "JK Baltezers estate" vienīgo valdes locekli. Krūmiņam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 17 uzņēmumos.

"Lursoft" izpētījis, ka no visiem septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem, līdzīgi kā tas ir gan "JK Baltezers estate", gan arī "RR Baltic Holding", 48% gadījumu to īpašniekam jau iepriekš piederējušas daļas Latvijas uzņēmumos.

Trešais pamatkapitāla apjoma ziņā lielākais septembrī reģistrētais uzņēmums ir SIA "Univer". Septembra pēdējā dienā reģistrētā uzņēmuma dalībnieks ir būvniecības/nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA "Universitātes kvartāls", savukārt patiesie labuma guvēji ir Ināra Grāvīte, kā arī divi uzņēmēji no Krievijas - Ļevs Hutorjanskis un Timofejs Ļeontjevs.

"Lursoft" izpētījis, ka Hutorjanskis ir patiesais labuma guvējos četros Latvijas uzņēmumos, savukārt Ļeontjevs - deviņos. Lielākais no tiem ir Liepājā reģistrētais SIA "Lielā 13", kas 2021.gadā apgrozīja 1,2 miljonus eiro, tiesa, gads noslēgts ar 65 000 eiro zaudējumiem. Minētais uzņēmums pārvalda Liepājā esošo tirdzniecības centru "Kurzeme".

"Lursoft" norāda, ka "Univer", kura pamatkapitāls ir 1,78 miljoni eiro, juridiskā adrese reģistrēta Katoļu ielā 9 k-1-12, Rīgā. Šajā adresē patlaban atrodas arī kāds apmešanas darbu jomā strādājošs uzņēmums.

Pamatkapitāls, kas pārsniedz vienu miljonu eiro, starp septembrī reģistrētajiem uzņēmumiem ir arī SIA "Mena 1" (1,5 miljoni eiro) un SIA "Draugiem Capital I" (1,17 miljoni eiro). Pēdējais no tiem jau kļuvis par vairumtirdzniecības sektorā strādājošā SIA "Prime Prometics" līdzīpašnieku.

Septembrī reģistrētā vienīgā akciju sabiedrība AS "A1 Investment" starp visiem uzņēmumiem pamatkapitāla apjoma ziņā ierindojas 10. vietā. "Lursoft" izpētījis, ka tā valdē un padomē ieceltas personas no Ķīnas. Arī uzņēmuma patiesā labuma guvēja pastāvīgā dzīvesvieta rodama Ķīnā.

Ārvalstu kapitāls dalībnieku pirmajā līmenī reģistrēts 15% no visiem septembra jaunajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rīgas pils Konventa un Horna bastionā atrastas vēsturiskas liecības

Žanete Hāka,08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» īstenotā Rīgas pils Konventa pārbūves un restaurācijas projekta arheoloģiskās izpētes ietvaros atrastas nozīmīgas vēsturiskas liecības, informē VNĪ.

Pils projekta restaurācijas un rekonstrukcijas darbu mērķis ir atjaunot seno būvi nākamajām paaudzēm ar autentiskiem arhitektūras elementiem un vēsturisko konstrukciju apjomu, tādēļ atrastās vēstures liecības būs būtisks pienesums pils rekonstruējamai daļai.

Šobrīd Rīgas pils vecākajā daļā - Konventa un Horna bastionā - pirms rekonstrukcijas un restaurācijas būvniecības uzsākšanas pilnā sparā notiek arheoloģiskās un mākslinieciskās izpētes darbi. Izpētes darbi Horna bastionā tuvojas nobeigumam. Jau tagad ir skaidrs, ka atrastās vēstures liecības ir vērtīgas un atspoguļosies jaunajā pils projektā.

«Esam īpaši gandarīti par to, ka VNĪ lēmums nesasteigt būvniecību, bet ieklausīties arheologu un zinātnieku viedoklī par iespējamiem atklājumiem, ir izrādījies pareizs. Tik unikālu un Latvijai nozīmīgu mantojumu, kāda ir Rīgas pils, visticamāk nākamajām paaudzēm atjaunosim tikai vienreiz. Tas ir neaptverami bagāts vēstures mantojums, kas prasa sevišķi rūpīgu un uzmanīgu darbu, lai vēstures liecības pēc pils rekonstrukcijas tiktu saglabātas. Atklājumi, protams, ieviesīs korekcijas projekta virzībā, jo projektētājiem būs jāveic izmaiņas. Bet tas ir tā vērts, jo mēs strādājam ne tikai Latvijas simtgadei, bet arī tām paaudzēm, kas nāks nākamajos 100 vai 200 gados. Paldies vēsturniekiem un arheologiem par stingru nostāju, pacietību, zināšanām un neatlaidību», atzīst VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pagaidu memoriālu Zolitūdes traģēdijas vietā par 41 300 eiro būvēs AS Būvuzņēmums restaurators

LETA,17.09.2015

Rīgas domes Īpašuma departaments bija sagatavojis četrus pagaidu piemiņas vietas ideju skiču variantus.

Foto: Vladislavs Prošķins F/64

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu piemiņas vietu Zolitūdes traģēdijas teritorijā, Rīgā, Priedaines ielā 20, par 41 322 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), izbūvēs AS Būvuzņēmums restaurators, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamais paziņojums par noslēgto līgumu.

Kompānija konkursā uzvarējusi kā vienīgais pretendents.

Rīgas domes Īpašuma departamenta pārstāvji pauž pateicību biedrībai Zolitūde 21.11., kuras pārstāvji operatīvi un vienbalsīgi spēja vienoties par memoriāla konceptu, kā arī māksliniecei Artai Goldbergai par ieguldīto darbu, izstrādājot pagaidu memoriāla skices.

Būvuzņēmums restaurators ir lielākais un vecākais mākslinieciskās restaurācijas uzņēmums Latvijā, reģistrēts 1993.gadā. Kā liecina Firmas.lv informācija, tā pamatkapitāls ir 369 420 eiro un 2014.gadu uzņēmums noslēdzis ar 227 250 eiro peļņu, neto apgrozījums - 1,8 miljoni eiro. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Mareks Mamajs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaisa tilta uzbrauktuves veidotais Brīvības gatves ieloks, kas apmet līkumu patiltē pie dzelzceļa līnijas, pēdējos gados attīstījies par rosīgu, lielās Brīvības gatves nošķirtu biznesa vidi.

Satiksmes pārvada klātbūtne rada šai vietai savu pievienoto vērtību, jo tas kalpo kā lieliska skatu platforma, no kuras ērti aplūkojams viss patiltē notiekošais. Intensitātes stundās palēninātā satiksmes plūsma uz tilta ir šeit strādājošajiem uzņēmējiem labvēlīgs faktors, jo sastrēgumos garlaikotajiem braucējiem nekas cits neatliek kā pārlasīt acu augstumā esošās izkārtnes un reklāmas, kas labi iespiežas atmiņā.

Šobrīd vēl samērā klusais Brīvības gatves ieloks pie Gaisa tilta (tautā dēvēts arī par VEF tiltu) var būtiski mainīties, pieņemot, ka nākotnē beidzot patiešām tiks realizēti atsevišķi ar šīs vietas attīstību saistītie megaprojekti. Viens no tiem – Rīgas pašvaldības perspektīvā plānotais satiksmes infrastruktūras reorganizācijas projekts, kas paredz novirzīt tramvaju līniju pazemes tunelī zem dzelzceļa, Gaisa tiltu atstājot brīvai autotransporta kustībai ar divām joslām katrā virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzsākta jaunā projekta Pagalms 2. 0 būvniecība; lētākais dzīvoklis - 70 tūkstoši eiro

Ilze Žaime,10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» uzsācis projekta «Pagalms 2.0» pirmās daudzdzīvokļu mājas būvniecību VEF apkaimē.

Kopējais investīciju apjoms šajā projektā sasniegs 10 miljonus eiro. Projekta pirmo māju paredzēts nodot ekspluatācijā nākamajā gadā.

Projekts «Pagalms 2.0» atradīsies Rīgā, Turaidas ielā 4 starp Gaisa un J. Zemitāna tiltu, un to veidos trīs piecstāvu nami ar 189 dzīvokļiem. Mājokļu cenas jaunajā projektā sāksies no 70 000 eiro.

Īpaša uzmanība projekta īstenošanā tiks veltīta vides ilgtspējas risinājumu īstenošanai. Iedzīvotājiem būs iespēja nodarboties ar urbāno dārzniecību, teritorijā būs pieejama komposta vieta bioloģisko atkritumu savākšanai. Vides ekoloģijas nolūkos projektā tiks izveidota lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma. Tāpat arī teritorijā paredzētas apjomīgas labiekārtotas zaļās zonas ar lapenēm un bērnu rotaļu laukumiem, basketbola laukums, āra galda teniss, kā arī vairāki desmiti velonovietņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) reģionālā vides pārvalde (RVP) izsniegusi B kategorijas piesārņojošās darbības atļauju SIA «Karosta LP». Uzņēmums Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā plāno veikt akmeņogļu, koksnes šķeldas un alternatīvā kurināmā pārkraušanas darbus, izveidojot jaunas darba vietas.

Iecerētās darbības izraisīja satraukumu sabiedrībā, un VVD Liepājas RVP saņēma vēstuli ar 1862 liepājnieku parakstiem, kurā paustas bažas par uzņēmuma darbības ietekmi uz vidi un Liepājas iedzīvotāju veselību. Ziņots, ka uzņēmums paredz pārkraut 800 000 tonnu ogļu gadā, kas tiks uzglabātas līdz 12 metriem augstās kaudzēs zem klajas debess. Iedzīvotāji baidās, ka, pūšot vējam, ogļu putekļi nokļūs ārpus uzņēmuma teritorijas. Darbību plānots veikt nepilna kilometra attālumā no dzīvojamajām ēkām Turaidas ielā, Liepājā.

Izsniegtajā piesārņojošās darbības atļaujā ir iekļauti visi likumā «Par piesārņojumu» un ar to saistītajos Ministru kabineta noteikumos paredzētie nosacījumi, kas uzņēmumam jāievēro, īstenojot savu saimniecisko darbību. VVD Liepājas RVP tajā ir iestrādājusi arī iedzīvotāju priekšlikumus: piemēram, uzņēmumam pirms darbības uzsākšanas ir jāsaskaņo rīcības plāns darbam nelabvēlīgos meteoroloģiskos laikapstākļos. Šāds nosacījums izvirzīts, lai līdz minimumam samazinātu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi un apkārtējiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ārkārtas sēdē Jūrmalas domes priekšsēdētājs Truksnis saglabā amatu

LETA,08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien notikušajā ārkārtas Jūrmalas domes sēdē, pašreizējam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS) izdevās amatu saglabāt.

Iesniegumu par neuzticības izteikšanu Truksnim Jūrmalas domes opozīcijas deputāti iesniedza 2.oktobrī, īsi pēc tam, kad medijos izskanēja informācija, ka Valsts policija mēru sodījusi par narkotisko vielu uzglabāšanu.

Tomēr jau sēdes sākumā pats Truksnis sacīja, ka 30.septembrī izskanējusī informācija medijos viņam esot bijis jaunums. «Es neesmu bijis informēts ne par šo sodu, ne administratīvo procesu, tāpēc tagad skaidroju notikušā apstākļus,» teica Truksnis. Viņš neesot zinājis par lietas ierosināšanu un arī nav aicināts uz nopratināšanu vai jelkādu paskaidrojumu sniegšanu tiesībsargājošajās iestādēs.

«Kad par to uzzināju no medijiem, »www.latvija.lv« reģistrā pārbaudīju savus administratīvos sodus un atklāju, ka 2017.gada sākumā tiešām šāda lieta ir bijusi. Tagad skaidroju situāciju, jo man nav bijis iespējas ne iepazīties ar lietas apstākļiem, ne tos pārsūdzēt,» apgalvoja Truksnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bonava Latvija, investējot 10 miljonus eiro, attīstīs daudzdzīvokļu projektu Pagalms 2.0

Žanete Hāka,25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs «Bonava Latvija» uzsācis jaunu daudzdzīvokļu projektu «Pagalms 2.0» VEF apkaimē, tā tapšanā tiks investēti 10 miljoni eiro.

Projektā «Pagalms 2.0» īpaša uzmanība tiks veltīta vides ilgtspējas risinājumiem, piemēram, tajā iedzīvotājiem būs iespēja nodarboties ar urbāno dārzniecību (urban gardening), kā arī vides ekoloģijas nolūkos projektā tiks izveidota lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma.

«Esam sākuši dzīvokļu pārdošanu Rīgai pavisam neraksturīgā dzīvojamo namu koncepta projektā, kādi tiek radīti arī citās Eiropas lielākajās pilsētās. Tajā būs labiekārtota infrastruktūra aktīva dzīvesveida piekritējiem - basketbola laukums, galda teniss, vairāki desmiti velo novietņu. Tāpat māju iedzīvotāji varēs nodarboties ar videi draudzīgu saimniekošanu pilsētā – projektā tiks ierīkota atsevišķa teritorija garšaugu dārziņu iekopšanai,» stāsta «Bonava Latvija» projektu attīstības vadītājs Elgars Vecvagars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Siguldas novadā noslepkavots uzņēmējs

LETA,02.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija aizturējusi trīs jauniešus aizdomās par Siguldas novadā dzīvojoša uzņēmēja slepkavību laupīšanas nolūkos.

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļa informē, ka 29.decembra rītā kāds strādnieks devās pie sava 63 gadus vecā priekšnieka, bet pie viņa dzīves vietas - privātmājas pagalmā - atrada vīrieša mirstīgās atliekas ar vardarbīgas nāves pazīmēm.

Līķis atradās aiz krūmiem, un, visticamāk, to bija mēģināts paslēpt. Strādnieks par notikušo nekavējoties ziņoja Siguldas policijas iecirkņa darbiniekiem.

Policija noskaidrojusi, ka slepkavība pastrādāta 28.decembra vakarā laupīšanas nolūkos, jo vīrietim bija nolaupītas personīgās mantas un aptuveni 7000 latu.

Aizdomās par šī nozieguma pastrādāšanu 30.decembrī tika aizturēti divi 1997. un 1999.gadā dzimuši jaunieši un 1998.gadā dzimusi jauniete, aizturētie savu vainu pastrādātajā noziegumā atzīst. Aizturētie daļu nolaupītās naudas bija jau iztērējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī pandēmija nav ne pirmā, ne pēdējā, tāpēc vajadzība pēc mājokļiem saglabāsies, tie kļūs arvien svarīgāki, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA rīkotajā vebinārā pauda "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Būtisku nekustamā īpašuma cenu kritumu, kāds bija novērots iepriekšējā krīzē, attīstītāju un banku pārstāvji nesagaida.

"Visi četri projekti, kas mums bija ražošanā, – Krasta kvartāls, Dreilinga mājas, Pagalms 0.2 Turaidas ielā, Fjordi Ganību dambī – tiek turpināti. Pēc ārkārtas situācijas pasludināšanas bija kritums, intereses zudums, bet aprīļa beigās novērojām strauju kāpumu, jo visi gaidīja zīmīgo 12. maiju ar cerību, ka viss varētu beigties. Pēc tam interese nedaudz noplaka. Protams, ir piesardzība. Vajadzība, "sāpe" pēc jaunā mājokļa šobrīd ir daudz spilgtāka šobrīd, droši vien tāpēc interese maija sākumā iezīmējās," viņš stāstīja.

"Bonavai" ir pārdošanas darījumi arī tagad, skaits gan nav tik liels, kāds tas bija, tomēr M. Kļaviņš ir pārliecināts, ka ritms atgriezīsies, jautājums ir – cik liela būs sabremzēšanās inerce. Viņš gan piebilst, ka vairāk nekā puse dzīvokļu projektos, kas tiek īstenoti, ir pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) daļēji apturējis Latvijas Britu vidusskolas būvdarbus Piņķos, sacīja BVKB pārstāve Ieva Balode.

BVKB 22.septembrī veica būvdarbu kontroli Latvijas Britu vidusskolas ēkā, Turaidas ielā 1, Piņķos, Babītes novadā. Pēc apsekošanas BVKB būvinspektors pieņēma lēmumu par būvdarbu apturēšanu ēkas daļā. Apturētie būvdarbi saistīti ar ūdensapgādes un kanalizācijas ārējo tīklu izbūvi.

BVKB ēkas īpašniekam izsniedzis atzinumu, kurā uzdots līdz 22.oktobrim veikt norādīto trūkumu novēršanu.

Ēkas būvdarbus veic SIA Merks.

Šī gada 20.maijā Salienas ciematā tika guldīts pamatakmens Britu vidusskolas Latvijā (British School of Latvia) būvniecībai, kas tiek veidota pēc angļu nacionālās izglītības sistēmas standartiem.

Pirmās Britu vidusskolas Latvijā izveide Salienā izmaksās aptuveni sešus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētkus Karostas industriālajā parkā nosvinējusi topošā SIA “EB Liepāja” rūpnīca, kas ražos nenoņemamās veidņu sistēmas būvniecībai.

Ražotnes projektēšana tiks uzsākta 2020.gada martā, bet būvniecība 2021. gada augustā. Tā būs jau ceturtā ražotne Karostas industriālā parka teritorijā, bet pirmā kurā tiek atjaunota un iekļauta vēsturiskā Karostas apbūve.

“Tā noteikti ir pārdomātā loģistikas infrastruktūra, kas ļaus gan ērti piegādāt izejmateriālus, gan arī nosūtīt saražoto produkciju. Mēs noteiktu nebūtu šeit, ja nebūtu pašvaldības un Liepājas SEZ pārvaldes atbalstošās attieksmes un līdzdalības projekta īstenošanā. Mums ir paveicies ar ģenerāluzņēmēju, kas nodrošina, lai būvniecības process notiek raiti, bez aizķeršanās, kvalitatīvi un plānotajā laika grafikā, lai varam jau nākamajā vasarā ražotni nodot ekspluatācijā,” norādīja SIA “EB Liepāja” valdes loceklis Māris Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru