Par kukuļošanu apsūdzētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš šodien uz tiesas sēdi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīmā, ko papildināja plastmasas rokudzelži, nogrimēta seja un galva.

Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

Tiesas sēdi apmeklēja arī bijušais politiķis Jānis Jurkāns, kurš sēdēja blakus Krūmiņam un tiesai norādīja, ka ieradies, lai uzņēmēju atbalstītu.

Bez Krūmiņa šajā lietā apsūdzēta arī viņa meita Maija Krieviņa un Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova.

Jau vēstīts, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pērn aprīlī presei izplatīja paziņojumu, kurā bija norādīts, ka birojs lūdz Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret VI amatpersonu, Jūrmalas pašvaldības amatpersonu, fizisku personu, kā arī komercsabiedrības valdes locekli. Aģentūrai LETA zināms, ka pašvaldības amatpersona ir Jūrmalas mērs Gatis Truksnis, fiziska persona ir Krūmiņš, bet komercsabiedrības valdes locekle ir Krieviņa, savukārt VI amatpersona ir Morozova.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 18.jūnijā plkst.10 turpinās skatīt krimināllietu, kurā uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš, viņa meita Maija Krieviņa, kā arī Veselības inspekcijas (VI) amatpersona Tatjana Morozova apsūdzēti par kukuļņemšanu un dienesta viltojumu saistībā ar kāda objekta nodošanu ekspluatācijā.

Šodienas tiesas sēdē tika nopratināti divi liecinieki, savukārt nākamajā tiesas sēdē notiks rakstveida dokumentu pārbaude, skaidroja tiesā.

Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm tiesa noraidīja Krūmiņa lūgumu lietu skatīt bez viņa klātbūtnes.

Jau ziņots, ka Krūmiņš uz minēto tiesas sēdi ieradās tērpies 20.gadsimta 30.gadu cietumnieka kostīma ar nogrimētu seju un grimu, kas rada ilūziju par noskūtu galvu, savukārt uz rokām uzņēmējam bija uzlikti plastmasas rokudzelži. Tiesas ārpusē Krūmiņš sanākušajiem žurnālistiem atstāstīja sengrieķu teiku par Diogēnu, kurš meklējis taisnību ar lukturi, Krūmiņš sacīja «es esmu ieradies uz šo tiesu meklēt savu taisnību, jo esmu absolūti nevainīgs».

«Latvija vēl nebija neatkarīga, kad nopelnīju pirmo miljonu. Savukārt 1991. gadā Vācijas bankā man jau bija 6,5 miljoni. Varu teikt droši, ka toreiz biju bagātākais cilvēks Latvijā,» lepojas Jūlijs Krūmiņš, kura talantu un autoritāti uzņēmējdarbībā nevar noliegt

Pēc sarunas ar biznesmeni Jūliju Krūmiņu šķiet, ka šim cilvēkam patiešām ir viss – gan nauda, gan tas, ko nevar pirkt par naudu. Viņš pats šajā kategorijā ierindo veselību, mīlestību, autoritāti un draugus. Savukārt naudu palīdzējusi nopelnīt galva ar labu degunu. Tiesa, kā pilienu darvas medus mucā uzņēmējs min pāris zīmīgu sastapšanos ar cilvēkiem, kuri draugu lomā iejutušies vien uz laiku, bet vēlāk uzmetuši. Tomēr tāpēc nav zudusi uzticēšanās. Ja kaut kam J. Krūmiņš ar degsmi pieķersies, tad, pēc viņa vārdiem, apmāts kā auns novedīs to līdz galam. Turklāt visaugstākajā kvalitātē. Viņam neder Zaporožecs, vajadzīgs Porsche. Un viņš ir liktenim pateicīgs par interesantu vadāšanu pa dzīvi.

Jūrmalā, Turaidas un Lienes ielu krustojumā, «Turaidas kvartālā» piektdien, 1. jūnijā notiks divu vides objektu – pulksteņa ar mainīgām gaismām un liela, stilizēta, zvīļojoša dzintara gabala maketa atklāšanas pasākums, kura idejas autors ir uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš.

«Tā ir mana dāvana jūrmalniekiem un pilsētas viesiem jaunajā atpūtas sezonā, un es priecājos, ka pilsēta netālu no Dzintaru koncertzāles ir ieguvusi skaistu, sakoptu vietu,» saka uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Vides objekti ir izvietoti uz viņam piederošā zemes gabala un turpmāk būs pieejami ikvienam pilsētas iedzīvotājam un ciemiņam.

Uz zemes gabala atrodas arī tikko restaurēta Jūrmalai tipiska koka ēka. Darbi ir pabeigti, un ēka gatava nodošanai ekspluatācijā.

Kā biznesa portālam db.lv pastāsta J.Krūmiņa pārstāve Klinta Mežapuķe, tad ēka ļoti sliktā stāvoklī ir nopirkta izsolē un iepriekš tā bijusi dzīvojamā māja. Turpmāk atjaunotā ēka tiks izmantota J.Krūmiņa biznesa vajadzībām. «Laikam nebūtu korekti skaitīt kopā investīcijas ēkā, kas nebūs publiski izmantojama, taču, protams, iekļausies kopējā ainavā, un investīcijas zemes gabala iegādē, labiekārtošanā un objektu izveidē,» paskaidro K.Mežapuķe.

Finanšu tirgos turpinās tāda kā savdabīga Covid-19 ballīte.

Akciju cenas turpina palielināties - šā gada skatījumā, piemēram, ASV šajā vērtspapīru tirgū kopumā jau vērojami plusi.

Dažādu aktīvu straujam cenu pieaugumam (pēc Covid-19 izraisītā sabrukuma pavasara sākumā) palīdzējusi centrālo banku vēl iepriekš neredzēti apjomīga papildu likviditātes radīšanas kārta.

Tāpat eksperti norāda, ka tirgū ienācis jaunu investoru vilnis, kuru stiprāku padarījuši valdību, īpaši ASV, tiešā veidā piešķirtie papildus līdzekļi.

Turklāt līdz ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, tautsaimniecībām atveroties, ir uzlabojušies makroekonomiskie rādītāji, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījums u.c. Arī tas tirgus dalībniekiem rada papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties krietni ilgāk un pasaules ekonomika tomēr ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien piemēroja apcietinājumu maksātnespējas administratoram Naurim Durevskim, noskaidroja aģentūra LETA.

Durevska advokāts pēc sēdes komentārus nesniedza. Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Administratoru tiesas zālē šorīt nogādāja Speciālo uzdevumu bataljona vīri.

Tagad uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai atvests maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šonedēļ aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Sprūdu. Līdz ar viņiem VP aizturējusi arī administratoru Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma apcietināt arī likvidējamās "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam tiesa apcietināja arī administratoru Māri Sprūdu.Pēc tiesas sēdes Krūms uz žurnālista jautājumiem neatbildēja, kā arī viņa aizstāvis Oskars Rode komentārus nesniedza.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šonedēļ aizturēja Sprūdu, Durevski, Krūmu un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins vakar žurnālistiem norādīja, ka ENAP veicis vairākas izmeklēšanas darbības iepriekš sāktajos kriminālprocesos. Šīs lietas ierosinātas par iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesa laikā.

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādinājusi no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus Māri Sprūdu, Ilmāru Krūmu un Nauri Durevski.

MNA skaidroja, ka, saņemot no Valsts policijas informāciju saistībā ar sāktajiem kriminālprocesiem un tajos iesaistītajiem trīs maksātnespējas procesa administratoriem, tika izvērtēts jautājums par šo administratoru atstādināšanu no amata. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu MNA direktors var atstādināt administratoru, ja viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā.

Tā rezultātā tika pieņemti trīs lēmumi par administratoru atstādināšanu no administratora pienākumu veikšanas. Patlaban tiek veiktas darbības, lai, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem, attiecīgie administratori tiktu atcelti no visiem viņu lietvedībā esošajiem procesiem. Kopumā tie ir 46 maksātnespējas procesi.

Ar starptautisku koncertu un sporta pasākumu rīkošanu, piesaistot interesentus no Eiropas, Jūrmala plāno atgūt Krievijas krīzē pazaudēto

Jūrmala ir viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām Latvijā; pēc teritorijas tā aizņem otru lielāko platību. Pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgo pakalpojumu sniegšanu, bet skaitliski visvairāk reģistrēto uzņēmumu darbojas nekustamā īpašuma jomā. Pilsētā ir dažas ar aktīvākajām nozarēm saistītās zonas. Viena no tādām ir rietumdaļā esošajā Slokā. Pārējās aktīvākās uzņēmējdarbības nozares saistās ar kūrortpilsētai raksturīgo piedāvājumu, kas vienlaicīgi ļauj Jūrmalu iedalīt divās lielās zonās – tūrisma centrā ar kodolu Majoros un Dzintaros un kūrortā ar centru Ķemeros un Jaunķemeros. Jāatgādina, ka šogad notika pašvaldību vēlēšanas un, kā jau lielākajā daļā lielo pilsētu, arī kūrortpilsētā Jūrmalā partijas fokusējās uz solījumiem, kas tieši skar iedzīvotājus un sociālās jomas, tādējādi uzņēmējdarbības jautājumiem pievēršoties krietni mazāk. Tāpat uzsvars vairāk likts uz Jūrmalas attīstību tūrisma virzienā. Piemēram, Jūrmalas mēra Gata Trukšņa pārstāvētās Zaļo un Zemnieku savienības viens no solījumiem bija Priedainē veicināt mazo jahtu ostu attīstību un uzlabot infrastruktūru. Sākotnēji izskanēja informācija, ka G. Trukšņa kandidatūra netiks virzīta mēra amatam veselības stāvokļa dēļ, tomēr tā izrādījās nepatiesa. Pēc vēlēšanām DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka svarīgi, lai pašvaldība neliktu šķēršļus. Jūlijs Krūmiņš, runājot par Jūrmalu, izteicies, ka viņam vajag tikai vienu – lai dome netraucē uzņēmējiem strādāt, un viņš cer, ka uzņēmējdarbībai labvēlīga attieksme turpināsies.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.