Esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi priekšstati par valodu nozari, un sastapušies ar vairākiem diezgan izplatītiem mītiem par tulkotājiem un tulkošanu:

1. Visi cilvēki, kuri runā divās vai vairāk valodās, ir tulkotāji

Lieliskas valodu zināšanas vēl nenozīmē, ka cilvēks var būt labs tulkotājs. Tikai dažas no tulkotājam nepieciešamajām prasmēm un zināšanām − padziļinātas zināšanas kādā no svešvalodām, izpratne par tās sintaksi, morfoloģiju un stilistiku, izcilas tekstveides iemaņas, svarīgas ir arī zināšanas par kultūru un vidi, kurā attiecīgā svešvaloda tiek aktīvi lietota, ir jāspēj orientēties dažādās tehnoloģijās un uzņēmējdarbības jomās, plānot savu laiku, pārvarēt stresu un jābūt kritiskam pret sevi. Ne mazāk svarīgs ir radošums, kas palīdz domu pārcelt citas valodas skanējumā un, protams, arī izcilas dzimtās valodas zināšanas. Tulkotāji mācās daudzus gadus, lai apgūtu visas darbam nepieciešamās prasmes, turklāt viņu profesionālā pilnveide nekad neapstājas.

Uzņēmums «Ādažu desu darbnīca» plāno ieguldīt krietni vairāk nekā trīs miljonus eiro jauna gaļas pārstrādes ceha izveidē Muižas ielā, Ādažos un tam nepieciešamo tehnoloģisko iekārtu iegādē ar mērķi apmēram piecas reizes palielināt ražošanas jaudas, aģentūrai LETA teica uzņēmuma lielākais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Jānis Sauka.

Viņš pastāstīja, ka galvenais investīciju projekta īstenošanas mērķis ir palielināt uzņēmuma ražošanas jaudas, jo kompānija nespēj saražot tik daudz produkcijas, cik varētu pārdot. «Mūsu ražošanas telpu platība patlaban ir 280 kvadrātmetru, bet topošās ražotnes platība būs 1300 kvadrātmetri. Ražošanas jaudas palielināsim apmēram piecas reizes,» sacīja «Ādažu desu darbnīcas» īpašnieks.

Viņš piebilda, ka investīciju projekta īstenošanas rezultātā kompānijai pavērsies iespējas produkciju realizēt arī ārvalstu tirgos. Pagaidām visu saražoto produkciju uzņēmums realizē vietējā tirgū ierobežoto ražošanas jaudu dēļ. Taču pēc investīciju projekta īstenošanas uzņēmums cer sākt realizēt auksti kūpinātu gaļu Skandināvijā un Igaunijā. Tāpat uzņēmums apsver iespēju mēģināt atvērt veikalu Lietuvā.

Katrai nozarei ir jāseko līdzi tiesību aktiem - gan nacionālajiem, gan starptautiskajiem -, tajā skaitā Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem, kas regulē konkrēto nozari, kontekstā ar sankcijām pret Krimu un Sevastopoli, kā arī tūrisma pakalpojumu darbībām, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM atgādina, ka sankcijas pret Krimu un Sevastopoli noteiktas saskaņā ar 2014.gada 23.jūnija ES Padomes lēmumu un regulu par ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz Krimas un Sevastopoles nelikumīgo aneksiju, kā arī šo tiesību aktu grozījumiem. Abi tiesību akti stājās spēkā pēc to publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī. Savukārt ierobežojumi sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, noteikti vēlāk, un grozījumi stājās spēkā 2014.gada 20.decembrī.

Saskaņā ar regulu ir aizliegts sniegt pakalpojumus, kuri tieši saistīti ar tūrisma darbībām Krimā vai Sevastopolē, jo īpaši visiem kuģiem, kuri nodrošina kruīza pakalpojumus, ir aizliegts iebraukt vai piestāt jebkurā Krimas pussalā esošā ostā, kura iekļauta III pielikumā. Ministrija norāda, ka atšķirībā no direktīvām un lēmumiem regulas nedrīkst pārņem valsts tiesību aktos, jo regulu pārņemšana radītu šķērsli regulu tiešajai iedarbībai un būtu apdraudēta regulu vienlaicīga un vienota piemērošana dalībvalstīs. Pēc regulu stāšanās spēkā tās kļūst saistošas ne tikai pašām dalībvalstīm, bet arī to iedzīvotājiem.

Pēdējos mēnešus Aizputes ielas izdaiļo dažādi mākslas objekti. Tomēr vairums aizputnieku sašutuši par jauno mākslas objektu – desu virteni, kas aptinusies ap pazīstamo «Serdes» ēku, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

70 metrus garā desu virtene ietinusi visu māju gan no Jāņa ielas puses, gan no centrālās – Atmodas ielas. No tāluma tās izskatās gluži kā īstas, bet, pieejot tuvāk, redzams, ka gatavotas no auduma.

Desu virteni ar nosaukumu 100 m mākslas veidojusi māksliniece Iveta Laure, un kā viņa pati vēsta – tas ir sava veida protests pret mākslas vērtības noniecināšanu Latvijas sabiedrībā. «Desu virtene simbolizē patērētāju sabiedrību – mākslas un kultūras pretstatu,» rakstīts objekta anotācijā. Izrādās, ka līdz Latvijas simtgades svinībām ir plāns pagarināt virteni līdz 100 metriem.

Šodien stājas spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, kas ir saistoša visiem uzņēmējiem un organizācijām, kas apstrādā datus par ES pilsoņiem.

Par Regulas pārkāpumiem draud gana nopietns naudas sods. Tajā pašā laikā saskaņā ar Eiropas Savienības pētījumu 23% Latvijas uzņēmumu jeb teju ceturtā daļa norāda, ka par minēto Regulu neko nav pat dzirdējuši. Tas nozīmē, ka nav arī tās ieviešanai sagatavojušies. Pētījumā norādīts: lai ieviestu visas Regulas prasības, maziem un vidējiem uzņēmumiem nepieciešamas investīcijas 8000 eiro apmērā. Tieslietu ministrija jau ir paziņojusi, ka sākotnēji par neapzinātiem Regulas pārkāpumiem, kas nav veikti ļaunprātīgi, nesodīs, vien konsultēs. Taču reiz pienāks arī sodīšanas brīdis. Un tad ceturtā daļa uzņēmumu būs sašutuši, kliegs par pēkšņām investīcijām, kurām nav naudas utt.

5.oktobrī saules gaismu ieraudzīja interneta pārlūka Mozilla Firefox versija latgaliešu valodā. Šo papildinājumu izstrādāja IT uzņēmuma Turn valdes loceklis Raivis Dejus sadarbībā ar Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes (LU DF) absolventu Rūdolfu Mazuru un latgaliešu valodas zinātājām Zaigu Lāci, Evu Kasparenoku un Kristīni Pokratnieci, teikts paziņojumā presei.

Latviešu valodā Firefox jau ir gandrīz septiņus gadus un kā uzsver Raivis Dejus, «dažādu interneta programmu veidošana lokālajās valodās padara tās pieejamas plašākam cilvēku lokam. Tajās tiek iekodēts kultūras un vēstures mantojums un valoda paliek dzīva. » Tieši tāpēc tulkošana uz latgaliešu valodu šķita loģisks solis. Ikviens no iesaistītajiem cilvēkiem to darīja prieka pēc savā brīvajā laikā, jo uzskata, ka ar šādiem darbiem var mainīt pasauli un to padarīt labāku.

«Firefox tulkošana saskan arī ar mana uzņēmuma vērtībām, kas ir profesionalitāte, iniciatīva un sadarbība, tostarp interneta atvērtība un pieejamība. Mēs Turn uzskatām, ka ikvienam būtu jābūt iespējām ērti darboties interneta vidē, neatkarīgi no atrašanās vietas vai citiem apstākļiem. Tieši tāpēc arī es pats jau 9 gadus koordinēju Firefox tulkotāju kopienu Latvijā. Mozilla ir viens no uzticamākajiem uzņēmumiem pasaulē, kas atbildīgi attiecas pret savu lietotāju datiem un privātumu internetā.»

Veicot modernizāciju, SIA Gaļas nams - Ādaži plāno iegādāties gan mikrokuteri par 100 tūkstošiem eiro, gan citas ražošanai nepieciešamās iekārtas.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu Uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā, mikrokuterim izvirzītas vairākas prasības – tam jābūt paredzētam dažādu veidu vārītu desu, pusžāvētu desu, tajā skaitā ar produktu iekļāvumiem gatavošanai, iekraušanas piltuvei jābūt no 180 līdz 200 litriem, bet galvenajam maiņstrāvas dzinējam ar jaudu līdz -95 kW. Iekārtai jābūt izgatavotai no nerūsējoša tērauda.

Pretendentu piedāvājumi tiek gaidīti līdz 19. jūlijam.

Tāpat SIA Gaļas nams – Ādaži plāno iegādāties kūpināto un vītināto desu ražošanas iekārtu par 300 tūkstošiem eiro, kā arī autoklāvu, pacēlāju un metāla detektoru.

Kopējās modernizācijas iemaksas pārsniegs pusmiljonu eiro, liecina IUB informācija.

Briselē plānots izstrādāt regulu, kas ļautu atsevišķu kategoriju produktus ar beigušos derīguma termiņu izplatīt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, līdz ar to Latvija varētu kļūt par nosacītu izgāztuvi, kur zemās pirktspējas dēļ masveidā legāli, tostarp valsts iepirkumos, tiks iepludināti šādi produkti, šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā atzina nozares eksperti.

Saistībā ar pārtikas produktu pārlieku lielo nonākšanu atkritumos ES secināts, ka problēmu nevar atrisināt ne apritē iesaistītie ražotāji, ne valsts vai kontrolējošās institūcijas katra atsevišķi, tādēļ novembra nogalē Briselē notikusi sēde, kurā debatēts par vienotas platformas jeb regulas izstrādi, ar kuru tiks radikāli mainīta līdzšinējā pārtikas aprites sistēma attiecībā uz produktu derīguma termiņu.

Saskaņā ar šo regulu plānots noteikt, ka virkni produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, taču ir pietiekama kvalitāte lietošanai uzturā, drīkstēs izplatīt vai pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Tulkošanas uzņēmuma Ad verbum īpašnieki Pārdaugavā izveido bērnudārzu Putnu dārzs, kas bērnu apmācībai izmanto alternatīvo Redžio Emilia (Reggio Emilia) pieeju

Bērnudārza dibinātāji ir tulkošanas uzņēmuma Ad verbum īpašnieki, Vidiņu ģimene – mamma Marika ar abiem bērniem Zelmu Diānu un Viestartu. Ideja par bērnudārzu radusies racionālu apsvērumu dēļ, proti, uzņēmums šogad pabeidza rekonstruēt iegādāto biroja ēku, kur pirmajā stāvā izlēma atvēlēt vietu nevis darbiniekiem, bet viņu bērniem.

«Mūsu lielākā vērtība ir profesionāli un zinoši darbinieki. Lielākā daļa no tiem ir jauni cilvēki, kuri veido ģimenes. Domājot par to, ko varam darbiniekiem piedāvāt, šķita, ka iespēja savas atvases skolot uzņēmuma izveidotā bērnudārzā būtu ļoti laba doma. Vecāki var braukt uz darbu un līdzi ņemt bērnus, kuri visu dienu tiks pieskatīti un izglītoti,» stāsta Ad verbum valdes locekle Marika Vidiņa.

Tulkošanas platforma lokali.se ļauj programmatūras izstrādātājiem, startup un visiem citiem, kas darbojas IT sfērā, lokalizēt savus produktus, tādējādi atvieglojot piekļuvi citiem tirgiem

Ideja par lokali.se radās, kad Nikam Ustinovam citā viņa projektā Roamer vajadzēja pārtulkot visus tekstus 12 valodās. «Mobilajās lietotnēs un mājaslapās tekstu ir daudz. Kad gribējām tulkot Roamer, Latvijā tulkošanas biroji teica, ka var pieņemt dokumentus tikai excel vai word formātā. Roamer, kas ir pārtulkots 12 valodās, ir vairāk nekā 3000 frāžu, ko vajadzēja iztulkot – sākot ar «ok» un «cancel» un beidzot ar garākiem un sarežģītākiem paziņojumiem. Visa informācija ir specifiskā formātā – iOs un Android. Ja visus šo tekstus gribētu iegūt word formātā, man vajadzētu 3000 reizes kopēt un «ielīmēt» tekstu, lai nosūtītu viņiem tulkojamo materiālu, un tikpat daudz reižu pārkopēt tekstu, ieliekot to mūsu platformā. Tas ir ne vien ilgi, bet arī paver iespēju daudz kļūdām. Trakākais – kad pēc mēneša nāk klāt kāda jauna funkcija, tas viss jādara atkal,» problēmas būtību skaidro Niks. Mēģinot iztulkot Roamer, viņš nolēma izveidot sistēmu, lai tiktu ar šo problēmu galā.

Jaunajos Ugunsdrošības noteikumos iekļautā norma, kas aizliedz dabiskās ventilācijas kanālam pievienot mehāniskās ventilācijas iekārtas, izraisa krietnas domstarpības tās tulkošanā. Izrādās, paši ugunsdzēsēji nemaz nav vēlējušies panākt, ka vairākumā dzīvokļu un māju jāpārbūvē virtuves, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Runa ir par virtuves nosūcējiem virs gāzes plītīm. Padomju laikā un agrāk celtajās mājās ventilācijas kanālus virs plīts sedza neglīta taukaina restīte.

Šķiet gluži loģiski, ka, uzstādot nosūcēju, tā izejošā caurule tiek ievadīta virtuves sienā tuvākajā pieejamā caurumā. Taču, izrādās, tas nav pareizi, un problēma jānovērš, skaidro laikraksts.

Visvienkāršāko risinājumu piedāvājot paši ugunsdzēsēji. Viņiem derēs, ja virs vietas, kur nosūcēja caurule ieiet ventilācijas šahtā, tiks ierīkota vēl viena restīte ar pastāvīgu dabisko ventilāciju. Skaidrs, ka virtuves smakas sitīs atpakaļ, bet tā vēl mazākā bēda. Telpā nepieciešama arī gaisa pieplūde. Tātad sienā jābūt caurumam, bet, ja tādu vēlas taisīt oficiāli, jāsaņem Būvvaldes saskaņojums, jo notiek iejaukšanās fasādē.

Pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma saņemšanas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 9.augustā izskatīja pieteicējas – zemnieku saimniecības – kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atzīts par pamatotu Lauku atbalsta dienesta lēmums par pienākumu pieteicējai atmaksāt saņemto atbalstu.

Augstākā tiesa Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāja negrozītu, informē AT.

Pieteicēja sākotnēji pieteica agrovides atbalstam 10,20 hektārus zemes, bet nākamajā gadā palielināja šo sākotnējo platību par 2,30 hektāriem. Šā palielinājuma dēļ saistība tika nodibināta no jauna uz pieciem gadiem. Pieteicēja, kļūdaini uzskatot, ka saistības ir izpildītas, skaitot piecu gadu termiņu no sākotnējās saistības nodibināšanas brīža, nepieteica platību atbalsta saņemšanai saistību pēdējā gadā. Lauku atbalsta dienests nolēma atprasīt visu izmaksāto atbalstu, jo atzina, ka saistības nav tikušas pildītas visu nepieciešamo periodu.

Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu tajā noteiktās personas datu aizsardzības prasības ir tehnoloģiski neitrālas. Līdz ar to Regula vispārīgi nedz aizliedz, nedz atļauj blokķēžu tehnoloģijas izmantošanu, tāpat kā regula nedz atļauj, nedz aizliedz, piemēram, sociālo tīklu, mobilo aplikāciju, videonovērošanas sistēmu izmantošanu.

Viens no iemesliem kādēļ tika izstrādāta un pieņemta šī Vispārīgās datu aizsardzības regula, bija fakts, ka līdz regulai pastāvošais datu aizsardzības regulējums nebija atbilstošs un piemērots straujajai tehnoloģiju attīstībai un globalizācijai. Līdz ar to bija nepieciešams jauns regulējums, kurš ļautu gan izmatot jaunās tehnoloģiskās iespējas, gan to ietvaros nodrošināt datu aizsardzības prasības. Praktiski vērtējot, vai un kā nodrošināt blokķēžu atbilstību regulai, jāsecina, ka pastāv vairāki izaicinājumi un vienmēr ir jāapsver vismaz šādi ar privātuma aizsardzību un regulas ievērošanu saistītie aspekti:

Vai notiks personas datu apstrāde?

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Nodalīt konkrētas nozares, kuras Vispārējā datu aizsardzības regula skars visvairāk, nav iespējams. Tas ir viens no mītiem, ka tā, piemēram, visvairāk skars informāciju tehnoloģiju nozari, tā DB HUB rīkotajā seminārā Datu aizsardzības regula - kas jāizdara uzņēmumam līdz 25.maijam norādīja sertificēta fizisko personu datu aizsardzības speciāliste, CIPP/E, Sertificēto datu aizsardzības speciālistu asociācijas valdes līdzpriekšsēdētāja Agnese Boboviča.

Eksperte uzsver, ka regula nav par aizliegumu, tā ir par saimniecības sakārtošanu. «Līdz ar to, tā kā mēs strādājām šodien, tā mēs strādāsim arī turpmāk. Tikai šim jautājumam pieiesim jēgpilnāk. Pamata principi nav mainījušies. Viens panikas viļņa iemesls ir sodi, ar kuriem tiek biedēts. Otrs reālais risks ir datu subjekts. Regula tika pieņemta, lai būtu kontroles iespēja pār datiem, lai mēs zinātu – kas, kāpēc, cik ilgi apstrādā datus. Runa ir par monētas divām pusēm - ja vienai pusei ir tiesības, tad otrai pusei ir pienākumi. Lai izpildītu datu subjekta tiesības, mums ir jāsaprot viņa tiesības un tad ir jāsaprot, kā mēs savā organizācijā to sakārtosim,» skaidro A.Boboviča.

3. un 4.decembrī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pārstāvēs Latviju Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru padomē Briselē, informē Tieslietu ministrija.

Padomes darba kārtībā ir vairāki jautājumi, tostarp politiskā vienošanās par publisko dokumentu regulu, ar ko tiks veicināta dalībvalstu pilsoņu, uzņēmumu brīva pārvietošanās un vienkāršota publisko dokumentu aprite ES, daļēja vienošanās par Eiropas prokuratūras izveides regulu, kā arī plānota laulāto un partneru mantisko attiecību regulējuma, kas paredz izveidot skaidru tiesisko ietvaru pārrobežu laulības šķiršanas lietās, pieņemšana.

Publisko dokumentu regula atceļ legalizācijas (apostille) prasību noteiktiem publiskajiem dokumentiem, kā arī atvieglo publisko dokumentu kopiju un tulkojumu pieņemšanas kārtību. Regulas pieņemšana samazinās birokrātiju un administratīvo slogu ES pilsoņiem, risinot dažādus jautājumus Eiropas iestādēs (piemēram, Latvijas pilsonim, uzrādot dzimšanas apliecību Francijā, nevajadzēs apostille apstiprinājumu).

Kohēzijas budžetam ir jābūt ambiciozākam, un jebkādiem samazinājumiem šai politikai kopumā nevajadzētu iet tālāk par Brexit radīto ietekmi apmēram 6% apmērā; Latvija griezienam nepiekrīt.

Tāda ir Latvijas nostāja, runājot par priekšlikumiem kohēzijas politikai pēc 2020. gada, norāda Finanšu ministrija (FM). Šā gada maijā Eiropas Komisija publicēja regulu priekšlikumu nākamajai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu finanšu shēmai. Savukārt jūlijā tika publicēti arī regulu priekšlikumi kohēzijas politikai pēc 2020. gada. FM atzīmē, ka kopumā Latvija augstu novērtē Eiropas Komisijas ieguldīto darbu un laicīgo regulu priekšlikumu sagatavošanu. Tomēr Eiropas Komisijas piedāvājums ir pamats diskusijām, un noteikti ir aspekti, kurus iespējams pilnveidot. Ir arī nepieciešams izšķirt divas lietas: regulējuma normas, kas nosaka atbalsta tvērumu, un ieviešanas principus un priekšlikumu par finansējuma apjomu kohēzijas politikai un konkrētām dalībvalstīm. ES ekonomika sāk atlabt, taču ir nepieciešamas papildu investīcijas, lai pārvarētu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan to iekšienē. Kohēzijas politikas budžets 2021.–2027. gada periodā būs 373 miljardi eiro saistību apropriācijās, kas nozīmē, ka tai būs pietiekami daudz līdzekļu nevienlīdzības novēršanai. Līdzekļi joprojām galvenokārt tiks iedalīti tiem reģioniem, kas no pārējās ES atpalikuši visvairāk. Tajā pašā laikā kohēzijas politika joprojām nodrošinās tiešo saikni starp ES un tās reģioniem un pilsētām. Nevar neminēt, ka sarunas par nākamo daudzgades budžetu nebūs vieglas. Naudas ir mazāk, ņemot vērā Lielbritānijas, kas bija viena no lielāko iemaksu veicējām, izstāšanos no ES. Tomēr vajadzību apmēri nav mazinājušies. Visticamāk, ka daļa valstu, kuru ekonomika ir augusi straujāk, piedzīvos finansējuma griezienu. Mazāks atbalsts projektu realizācijai, iespējams, varētu sagaidīt arī Lietuvu un Igauniju.

Nākamgad tiks piemērota Regula par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti – būtiskākās izmaiņas saistās ar lielākiem sodiem par pārkāpumiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

« Datu turētājiem ir jānodrošina, ka dati ir drošībā. Katrai organizācijai – lielai vai mazai – ir jāzina, kādi dati tai ir, kur tie atrodas un kā tiek nodrošināts, ka neviens tiem nevar piekļūt un nopludināt. Tas nozīmē ne tikai iekšējo regulējumu, bet arī to, ka darbinieki ir apmācīti, ir drošas IT sistēmas,» skaidro Squalio vadošā juriste Elīna Girne. Ar personas datiem šīs regulas izpratnē tiek saprasti jebkuri dati un to kopums, kuru kombinācija ļauj identificēt konkrētu fizisku personu. E. Girne zina gadījumu, kad kāda uzņēmuma darbinieks nosūtīja Excel failu, kur bija paslēptas vairākas kolonnas ar vārdu un uzvārdu, telefona numuru, personas kodu. Tā ir milzīga datu noplūde. Tāpēc IT kompānijas izstrādā un piedāvā dažādus rīkus, kas pamana līdzīgas riskantas situācijas un ziņo par tām. Somijas kompānijas Glome partneris Žans Mauris domā, ka līdz ar regulu radīsies dažādi rīki un pakalpojumi, kas tiks piedāvāti uzņēmumiem, attīstīsies konsultāciju bizness.

Augstākā tiesa (AT) pēc Eiropas Savienības Tiesas (EST) sprieduma pasludināšanas ir atjaunojusi tiesvedību SIA "Mikrotīkls" un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) strīdā par noteikto muitas nodokļa parādu, informē AT.

Iepriekš AT apturēja tiesvedību, vēršoties EST uzdodot prejudiciālus jautājumus.

Izskatāmajā lietā "Mikrotīkls" laida brīvā apgrozībā preces - maršrutētāju antenas un to daļas, deklarējot to vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu - telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem, citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.

Precēm piemērota ievedmuitas nodokļa pamatlikme nulles procentu apmērā. VID uzņēmumam par norādītajām precēm aprēķināja muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu.

Lai arī SIA New Rosme veic izmaiņas veļas kolekcijās, orientējot tās uz Rietumvalstu picējām, šogad uzņēmums plāno palielināt eksporta apjomus uz Krieviju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā SIA New Rosme eksports uz Krieviju veidoja tikai 8% no uzņēmuma apgrozījuma, kas bija viszemākais eksporta apjoms uz šo valsti uzņēmuma darbības vēsturē. Lai arī šogad eksports uz Krieviju varētu sasniegt 15%, produkcijas realizācijas apjomi uz kaimiņvalsti ne tuvu nav tādi kā pirmskrīzes laikā.

2016. gads SIA New Rosme bija visnotaļ aktīvs un izaicinošs, uzņēmums turpināja noieta tirgus restruktizāciju, veica izmaiņas kolekcijās, vairāk orientējot tās uz Rietumvalstu pircējām, stāsta SIA New Rosme vadītājs Edgars Štelmahers, uzsverot, ka no produkta idejas līdz tā nokļūšanai veikalu plauktos paiet 1,5–2 gadi. «2017. gada finansiālās darbības rezultāti liecina, ka esam strādājuši pareizajā virzienā – pieaug gan pārdošanas apjomi, gan rentabilitātes rādītāji. Veļas ražošanas bizness no citiem atšķiras ar to, ka produkta izstrādes cikls ir ļoti garš. Tā nav desu ražošana, kad, reaģējot uz tirgus pieprasījumu, var piešaut klāt ķiplokus un salīdzinoši ātri sākt ražot desu ar ķiplokiem. Ir nepieciešama tirgus izpēte, materiālu piegādātāju atrašana, konstrukciju izstrāde un notestēšana, pilnas izmēru skalas izveidošana, ražošana, dalība izstādēs, piegādes mārketinga u.c. aktivitātes. Arī klienta pusē šis cikls ir ļoti garš, piemēram, ja mēs braucam šajā pavasarī prezentēt jaunās kolekcijas, tad pirmos pasūtījumus varam sagaidīt tikai nākamā gada sākumā,» apakšveļas ražošanas biznesa specifiku raksturo E. Štelmahers. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija aptuveni 5,2 milj. eiro. Tas bija 2015. gada līmenī, bet uzņēmums ir būtiski samazinājus zaudējums. E. Štelmahers prognozē, ka 2017. gadā SIA New Rosme apgrozījums pieaugs par 5–10% un pēc ilgāka laika tiks gūta peļņa.

Pāvilostā kopš vasaras pasta nodaļas ēka kļuvusi saulaināka vārda tiešā nozīmē, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uz ēkas sienas uzgleznota saule, sērfošanas dēlis un jūra, kā arī mudinājums popularizēt Pāvilostu sociālajos tīklos: «Kā mēs te sakām: Kāp uz dēļ`, knips nost, haštag klāt un instagram iekšā!»

Laikraksts sazinājies ar Latvijas Pasta pārstāvjiem un noskaidrojis, ka šis ir nebijis notikums. «Latvijas Pasta Pāvilostas nodaļa ir pirmā no uzņēmuma pasta nodaļām, kuras vizuālais veidols izstrādāts atšķirīgi no tradicionālajām un balstīts uz tās atrašanās vietas un tai raksturīgo aktivitāšu specifiku – šajā gadījumā vasaras un sērferu galvaspilsētas statusu,» laikrakstam norādījusi Latvijas Pasta ārējo komunikāciju vadītāja Gundega Vārpa.

LASI ARĪ:

Slimo liellopu gaļa no Polijas nav nonākusi apritē, informē Lido Kvalitātes vadības un produktu attīstības daļas vadītāja Gunita Daine.

«Pēc Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm konstatēts, ka neliels daudzums saņemtās Polijas piegādātāja liellopu gaļas ir jāiznīcina un jānovērš riski tās izplatībai, kopumā tie ir 27 kg liellopu gaļas. Augsta izsekojamības sistēma uzņēmumā ļāva nekavējoties konstatēt, ka 9 kg gaļas atrodas Lido noliktavās un nav sākta šīs izejvielas izmantošana, savukārt 18 kg izmantoti desu produkcijas ražošanā, bet nekas no minētā gaļas apjoma nav nonācis apritē. Minētais gaļas daudzums pašlaik atrodas Lido noliktavās un sadarbībā ar PVD gaļa tiks iznīcināta atbilstoši pārtikas drošuma un higiēnas prasībām, lai novērstu jebkādus riskus par tās tālāko izplatību. Ņemot vērā, ka kvalitāte un drošība ir Lido darbības prioritāte, uzņēmuma iekšējā kvalitātes kontroles sistēma ļāva nekavējoties rīkoties un savlaicīgi novērst jebkādu apdraudējumu sabiedrībai,» skaidro G. Daine.

«Ar budžetu ir tā, kā ar desu taisīšanas procesu, kas cilvēkiem nav jāredz. Kad desa būs gatava, mēs to labprāt parādīsim.» Tik neveikli Latvijas televīzijas intervijā izteicās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Vēl jo neveiklāk tas ir tādēļ, ka oriģinālais citāts par to, ka cilvēkiem nav jāredz desu taisīšana un politika, pieder Vācijas impērijas jeb Otrā reiha kancleram Oto fon Bismarkam, kurš nebija nekāds demokrātisko vērtību aizstāvis, kuru piedienētu citēt XXI gadsimta Eiropas valsts vadītājam. Var pieņemt, ka K. Kariņš bija domājis, ka nav ko pāragri tracināt cilvēkus, kamēr gala lēmums nav pieņemts.

Taču šāda paternālistiska pieeja nav savienojama ar pilsonisku sabiedrību. Ierobežoto resursu apstākļos, kad nozaru ministriju pieprasījumi vairākkārt pārsniedz budžeta iespējas un neviens nesaņems tik daudz, cik prasījis, sabiedrībai ir svarīgi zināt ne tikai to, kam ierobežotais finansējums piešķirts, bet arī to, pēc kādiem kritērijiem tas noticis. Tieši tur arī slēpjas āķis. Jo izskatās, ka budžeta sadale būs viena liela dīlošana starp partiju, nevis valsts interesēm. Budžeta prioritātes būtu nosakāmas saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam un citiem konceptuāliem politikas plānošanas dokumentiem. Taču katrai partijai ir savi jājamzirdziņi, savi solījumi vēlētājiem, un sāksies parastā tirgošanās – ja es jums iedošu tam un tam, tu mums iedosi atkal šitam. Un visi laimīgi. Vai tas atbilst valsts un kopējām sabiedrības interesēm, nav tik svarīgi, galvenais, lai budžeta sadales procesā kāda partija nav lielāka ieguvēja par pārējām un nesapelna pārāk daudz bonusa punktu vēlētāju acīs.

Latvijas un Igaunijas robežas abās pusēs Valkā un Valgā 9. un 10.maijā norisināsies 13.Lielais labdarības robežtirgus, informē Valkas novada domes pārstāve Zane Brūvere.

9.maijā notiks pērn aizsāktā tradīcija - konkurss gaļas ražotājiem jeb 2.Starptautiskais gaļas un desu festivāls, kurā aicināti piedalīties hobijkulināri, mājražotāji un uzņēmēji , kas ražo gaļas izstrādājumus. Desu, gaļas izstrādājumu un žāvējumu kvalitāti vērtēs starptautiska žūrija.

10.maijā pirmo reizi tiks rīkots gaļas grilēšanas konkurss, kurā individuālie dalībnieki vai komandas varēs parādīt savas prasmes gaļas marinēšanā un cepšanā. Būs iespēja marinēt gaļu uz vietas, kā arī pārsteigt žūriju un robežtirgus apmeklētājus ar mājās marinētu gaļu. Konkursa dalībnieki tiks vērtēti, labākie - apbalvoti.

Jau tradicionāli Robežtirgus ideja un mērķis ir labdarība un tirgū iegūtie līdzekļi par tirdzniecības vietu nomu un loteriju tiek atvēlēti kādam konkrētam mērķim. Pērn Robežtirgus organizētāji vienojās ieņēmumus ieguldīt šūpoļu uzstādīšanā uz Valkas - Valgas robežas. Šūpojoties būtu iespēja vienā mirklī pabūt abās valstīs. Šogad mērķis paliks nemainīgs - tirgū ievāktie līdzekļi tiks novirzīti unikālajām šūpolēm, kuras tiks uzstādītas reizē ar Valkas - Valgas centra pārbūves projekta īstenošanu.