Krievijas magnāts Oļegs Deripaska Londonas Augstākajā tiesā tiesāsies par 13,2% daļu pasaules lielākajā alumīnija ražotājā Rusal.

Lietu pret O. Deripasku ierosināja Mihails Černijs (Michael Cherney), kurš apgalvo, ka ir bijis O. Deripaska biznesa partneris un O. Deripaska viņam parādā 13,2% daļu kompānijā Rusal, kas ir vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru vērtas. O. Deripaska to kategoriski noliedz, ziņo BBC.

O. Deripaska un M. Černijs iepazinās deviņdesmitajos gados, kad saskaņā ar M. Černija teikto viņš ievērojis O. Deripaska uzņēmējdarbības spējas un uzticēja viņam dažas no savām biznesa interesēm. Tāpat M. Černijs apgalvo, ka viņš 2001. gadā Londonā parakstīja dokumentu, kā arī slēdza mutisku vienošanos par dalību kompānijā Rusal.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska paziņojis, ka gadījumā, ja ASV neatcels pret viņu un viņa vadīto autobūves uzņēmumu GAZ noteiktās sankcijas, autoražotājs līdz vasarai varētu būt spiests pārtraukt darbību.

«4.jūlijs burtiski ir pēdējā diena, kad varētu darboties šī ražotne,» Deripaska sacīja žurnālistiem, kas otrdien bija ieradušies vizītē GAZ rūpnīcā Ņižņijnovgorodā.

Ja ražotne pēc 4.jūlija nespēs atgriezties pie normālas darbības, tad nav cerības, ka tā izdzīvos, norādīja Deripaska.

Šajā datumā pilnībā spēkā stājas ASV noteiktās sankcijas.

Deripaska ir starp vairākiem Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kam ASV piemērojušas sankcijas saistībā ar aizdomām, ka Krievija ietekmējusi 2016.gadā ASV notikušās prezidenta vēlēšanas. Sankcijas noteiktas arī pret Deripaskam piederošiem uzņēmumiem.

Janvārī ASV atcēla sankcijas alumīnija ražošanas uzņēmumam «RusAl» un kompānijām «EN+ Group Plc» un «EuroSibEnergo JSC» pēc tam, kad Deripaska atteicās no to kontroles. Taču viņš joprojām kontrolē GAZ, kas 13 dažādās rūpnīcās nodarbina 40 000 cilvēku.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja, Krievijas kompānijas Rusal vadītājs miljardieris Oļegs Deripaska atzinies, ka ir devis kukuļus noziedzīgām organizācijām, lai aizsargātu savu biznesu, atsaucoties uz Spānijas laikrakstu, ziņo Newsru.com.

O. Deripaska uz tikšanos, kas notika Maskavā, ieradās ar sešiem advokātiem.

Tikšanās sākās ar to, ka Deripaska nometa uz galda Spānijas avīzes rakstu par viņa lietu un, paaugstinot balsi, apsūdzošā tonī jautāja: «Andreu, kas būs ar manu autoritāti?»

Uz ko Spānijas tiesnesis atbildēja, ka, ja pratināšana turpināsies šādā tonī, viņš to uzskatīs par izbeigtu un atgriezīsies Madridē.

Tikšanās nobeigumā O. Deripaska atzina, ka viņš ir maksājis noteiktas naudas summas kriminālajām organizācijām, taču vienīgi tāpēc, lai tās apsargātu viņa uzņēmumus.

Ar Kremļa palīdzību miljardieris Oļegs Deripaska, visticamāk, nekļūs par finanšu krīzes upuri un saglabās lielāko daļu savas impērijas.

Miljardieris atbrīvojies no savām saistībām pret ārvalstu kreditoriem, raksta InoPressa.ru, atsaucoties uz Wall Street Journal.

Nojaušamas dīvainas simbiozes attiecības starp Krievijas oligarhu un premjeru, kurš iepriekš solījies oligarhus izskaust kā šķiru. Šis aspekts palīdz arī saprast, kā Putina naftas režīms noturējies finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos, norāda WSJ.

Kad 2008. gadā sākās krīze, Krievijas biznesa eliti pārņēma bailes, ka Kremlis izmantos viņu grūto situāciju, lai sagrābtu galvenos aktīvus. Tomēr Krievijas varas struktūras rūpējās par miljardieru interešu aizstāvību, kuri kontrolē lielāko daļu rūpniecības. Bankrotu un nacionalizāciju vilnis, kuru daudzi gaidīja, novērtēts kā pārlieku bīstams, atzinis kāds anonīms valdības avots. Atbalstot miljardierus, valdība cerējusi izvairīties no masu atlaišanām. Deripaska ir viens no trim magnātiem, kas kontrolē rūpniecību Krievijā, tomēr sabiedrība viņu uzskatīja par galveno vaininieku smagajā ekonomiskajā situācijā. Krievijas TV pārraidīja sižetu, kurā Putins negaidītā vizītē apmeklē magnātu un liek viņam parakstīt līgumu par rūpnīcas darbības atjaunošanu, bet pēc tam miljardierim, kurš atgādinājis nogrēkojušos skolnieku, atprasījis savu pildspalvu. Vienlaikus šis grēkāzis ticis labi atalgots – tajā pašā nedēļā Kremlis akceptēja sava aizdevuma paplašināšanu virs 4.5 miljardiem dolāru, bet drīzumā atvēlēja vēl 600 miljonus dolāru lielas subsīdijas. Tikko Putins akceptējis 700 miljonus dolāru Rusala akciju IPO.

Krievijas oligarha Oļega Deripaskas Kiprā bāzētā kompānija Rasperia Trading palielina savu līdzdalību Austrijas celtniecības milzī Strabag, ziņo thelocal.at.

Deripaska, kuram jau piederēja 19,4 procenti akciju, iegādājies papildu akcijas aptuveni 123 miljonu eiro vērtībā, un tagad viņam pieder 25 procenti akciju plus viena.

2007. gadā Deripaska jau ieguva 30 procentus no Austrijas lielākās un Eiropas sestās lielākās būvkompānijas Strabag, bet vēlāk no šīm akcijām atbrīvojās.

Strabag apgrozījums jau pirms vairākiem gadiem tika lēsts vairāk nekā 12 miljardu eiro apmērā. Tās kopējais darbinieku skaits sasniedz 76 tūkstošus.

Oļegs Deripaska ir pārdevis 100 % Russņeftj akciju uzņēmuma dibinātājam un pirmajam īpašniekam Mihailam Gucerijevam, raksta lenta.ru, atsaucoties uz laikrakstu Vedomosti.

Laikraksts atsaucas uz darījumam tuvu stāvošu personu, tomēr O. Deripaskas pārstāvis Sergejs Babičenko šo informāciju nekomentēja.

Laikraksts ziņo, ka par uzņēmuma akcijām tika samaksāti 600 miljoni dolāru, lai gan iepriekš tika ziņots, ka par akcijām M. Gucerijevam nebūs jāmaksā, jo uzņēmumam ir arī parādi apmēram 6 miljardu dolāru apmērā.

Iepriekš Russņeftj nonāca O. Deripaskas rokās 2007. gada rokās, kad M. Gucerijevs pārdeva aktīvus un pameta Krieviju, atgādina laikraksts. Iepriekš ziņots, ka toreiz O. Deripaska par kompāniju esot samaksājis līdz 3 miljardiem dolāru.

Krievijas oligarhs Oļegs Deripaska nolēmis iegādāties 17% lielu akciju paketi Austrijas būvniecības uzņēmumā Strabag. Par to paziņojis miljardierim piederošais uzņēmums Basic Element Group, kas šī mērķa realizēšanai atlicis 373 miljonus eiro lielu summu, ziņo M&C.

O. Deripaska akcijas Austrijas kompānijā globālās krīzes ietekmē bija pārdevis. Pēc minētā darījuma Krievijas miljardierim vēl saglabājas tiesības iegādāties 8% lielu akciju paketi Strabag.

Tajā pat laikā Austrijas kompānija paziņojusi, ka grasās iegādāties 26% lielu akcijas paketi Krievijas ceļu būvniecības uzņēmumā Transstroy, kas ir daļa no O. Deripaskas konglomerāta.

Strabag arī būvēs Olimpisko ciematu Sočos, Krievijā un saistībā ar to grasās parakstīt saprašanās memorandu ar Basic Element Group.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska atteicies no prēmijas par 2012. gadu un izmantos šo naudu, lai nopirktu akcijas darbiniekiem, ziņo BBC.

Alumīnija kompānija Rusal informējusi, ka 3 miljonu ASV dolāru prēmija tiks izmantota, lai atalgotu aptuveni 120 darbiniekus ar akcijām.

Deripaska, kura bagātība saskaņā ar Forbes aplēsēm ir 8,5 miljardi ASV dolāru, pie Rusal vadības «stūres» ir kopš 2009. gada.

Kompānija norādījusi, ka akciju piešķiršana ir vienreizēja programma, bet, ja tā būs veiksmīga, darbiniekus varētu apbalvot arī turpmāk.

Akcijas galvenokārt tiks piešķirtas darbiniekiem, kuri strādā Rusal rūpnīcās gan Krievijā, gan citviet.

Krievijas alumīnija giganta «Rusal» akcijas vērtība Honkongas fondu biržā pirmdien nokritusies par gandrīz 50% saistībā ar ASV lēmumu pret uzņēmumu noteikt sankcijas, kas rada riskus kompānijai piedzīvot daļēju parādsaistību maksātnespēju.

Rīta tirdzniecības sesijā «Rusal» akcijas cena nokritās par 49% - līdz 2,38 Honkongas dolāru (0,25 eiro).

Šis kritums samazinājis kompānijas tirgus vērtību par vairāk nekā 3,5 miljardiem eiro.

«Rusal» norāda, ka pret uzņēmumu noteiktās ASV sankcijas varētu novest pie vairāku kredītsaistību tehniska defolta. Kompānija skaidro, ka šī situācija būtiski negatīvi ietekmēs tās uzņēmējdarbību un prognozes turpmākai darbībai.

Tāpat uzņēmums varētu aizkavēt finanšu rezultātu publiskošanu par pagājušo gadu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja, Krievijas kompānijas Rusal akcijas cena Honkongas biržā krītas jau ceturto dienu pēc kārtas.

Akciju cena kopš kompānijas ieiešanas biržā janvāra beigās ir samazinājusies par vairāk nekā 30%. Ceturtdien akcijas cena kritās par 6,7% līdz 7,47 Honkongas dolāriem (0,49 latiem). Akciju cena, kompānijai ieejot biržā, bija 10,8 Honkongas dolāri (0,7 lati).

Kompānija, kuras īpašnieks ir miljardieris Oļegs Deripaska, sākotnējā publiskajā piedāvājumā piesaistīja 2,2 miljardus dolāru.

«Lielākā Rusal problēma ir tās parādi,» skaidro Redford Assets Management analītiķis Kenijs Tangs. «Kompānija balstās uz īstermiņa finansējumu un ienākumiem no bankām par tā darījumiem, kas dara bažīgus investorus. Viņi ir noraizējušies par Rusal naudas plūsmu pēc kotēšanas sākuma.»

Lielbritānijas valdība ceturtdien noteikusi sankcijas septiņiem Krievijas oligarhiem, arī Romanam Abramovičam, kam tiek iesaldēti aktīvi un noteikts ceļošanas aizliegums.

Sankcijas noteiktas vienam no vadošajiem Krievijas rūpniekiem Oļegam Deripaskam, "Rosņeftj" vadītājam Igoram Sečinam, "Gazprom" vadītājam Aleksejam Milleram, pavēstīja valdība.

Londonā jau vairākas nedēļas skanēja minējumi, vai sankcijām Kremlim tuvajiem Krievijas miljardieriem tiks pakļauts arī Abramovičs.

Pagājušajā nedēļā Abramovičs pavēstīja, ka pārdod Lielbritānijas futbola klubu "Chelsea", taču gaidāms, ka sankciju dēļ šis process kavēsies.

Lielbritānijas valdība lēš, ka Abramoviča aktīvu vērtība ir 9,4 miljardi sterliņu mārciņu (11,1 miljards eiro), vienlaikus norādot, ka mazinās sankciju ietekmi uz "Chelsea", lai ļautu klubam turpināt darbību.

Krievijas kompānija UC Rusal 2009. gadā strādāja ar 821 milj. ASV dolāru lielu peļņu, ziņo Market Watch. Salīdzinoši 2008. gadā kompānija strādāja ar 5,98 mljrd. ASV dolāru lieliem zaudējumiem.

Kompānija norāda, ka peļņa tika gūta galvenokārt, pateicoties parādsaistību restrukturizēšanai.

Jāatzīmē Rusal guvis peļņu arī, neskatoties uz apgrozījuma kritumu par 48% - līdz 8,17 miljardiem dolāru, kas saistīts ar alumīnija pieprasījuma un cenu samazināšanos globālās ekonomikas krīzes laikā.

«Mēs esam īstenojuši apņēmīgus pasākumus, lai cīnītos ar lejupslīdes negatīvajām sekām, ievērojami samazinot izmaksas un restrukturizējot kompāniju, lai to pozicionētu labākā stāvoklī, kad atjaunosies augšupeja,» uzsvēra kompānijas vadītājs Oļegs Deripaska.

Austrālija ir noteikusi sankcijas pret 11 Krievijas bankām un valsts struktūrām, kuras pārvalda Krievijas suverēno parādu, kā arī pret diviem oligarhiem, paziņoja Austrālijas Ārlietu ministrija.

"Austrālijas valdība ir noteikusi sankcijas pret vēl 11 Krievijas bankām un valsts iestādēm, tādējādi tagad mūsu sankcijām ir pakļauts vairākums šīs valsts banku aktīvu, kā arī visas organizācijas, kas apkalpo Krievijas suverēno parādu," teikts paziņojumā.

Atjauninātajā sankciju sarakstā ir Nacionālās labklājības fonds un Finanšu ministrija, kā arī "Sberbank", "Gazprombank", VEB, VTB, "Alfabank" un citas bankas.

Tagad Austrālijas sankcijām ir pakļauti 80% no visiem Krievijas banku aktīviem.

Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka Austrālija turpina pastiprināt sankciju spiedienu uz oligarhiem, kas ir pietuvināti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. 41 oligarham un viņu tuvākajiem radiniekiem, pret kuriem Austrālija jau noteikusi finanšu sankcijas un braucienu aizliegumu, tagad ir pievienoti divi miljardieri ar biznesa interesēm Austrālijā - Oļegs Deripaska un Viktors Vekselbergs.

2009. gadā Krievijā dubultojies miljardieru skaits un viņu kopējās bagātības vērtība. Miljardieru skaits no 32 palielinājies līdz 62, savukārt viņu kopējā bagātība no 142 miljardiem ASV dolāru līdz 297 miljardiem Dolāru.

Šādu informāciju apkopojis žurnāls Forbes Krievijā.

Krievijas bagātākais cilvēks ir metālapstrādes industrijas pārstāvis Vladimirs Ļisins, kura bagātība tiek lēsta 15,8 miljardu ASV dolāru apmērā. Viņam seko Mihails Prohorovs, kurš darbojas tehnoloģiju un kalnrūpniecības nozarē. Viņa bagātība tiek lēsta 13,4 miljardu dolāru apmērā.

Trešajā vietā ar 12,7 miljardu ASV dolāru lielu bagātību ierindojis Naftas, telekomunikāciju un mazumtirdzniecības magnāts Mihails Fridmans. Viņam ar 11,2 miljardu dolāru lielu bagātību seko Romans Abramovičs. Savukārt piektajā vietā ierindojies Oļegs Deripaska, kura bagātība lēšama 10,7 miljardu dolāru apmērā.

Bankrotējušās Lietuvas bankas Snoras klientu vidū bijušas arī Krievijas kompānijas – Lietuvas plašsaziņas līdzekļi norāda, ka finanšu grupai Базовый Элемент (Базэл) bankā palikuši 58 miljoni eiro.

To, ka Базэл Lietuvas bankā palikuši finanšu līdzekļi, Krievijas laikrakstam Vedomosti norādīja arī minētajai finanšu grupai pakļauto kompāniju darbinieki, kuriem tikusi aizturēta algu izmaksa. Viens no darbiniekiem laikrakstam algu izmaksas aizturēšanu skaidrojis ar «to, kas noticis ar Snoras».

«Mēs apstiprinām, ka bankā Snoras palikuši Базэл struktūru finanšu līdzekļi - lai gan daudz mazāki nekā raksta prese,» laikrakstam Vedomosti vēstulē norādījis arī finanšu grupas pārstāvis.

Lietuvas laikraksts Lietuvas Rytas vēsta, ka Snoras palikuši arī citu Базэл ģenerāldirektora Oļega Deripaska īpašumā esošu struktūru, tostarp metalurģijas konglomerāta Noriļskas niķelis, finanšu līdzekļi. Tomēr Noriļskas niķeļa pārstāvis Vedomosti šādu informāciju noliedza.

Krievijas pilsoņu skaits, kuru rīcībā ir vismaz viens miljards ASV dolāru, šā gada sākumā sasniedzis 131 cilvēku. Aizvadītā gada laikā šis skaits palielinājies par 11 cilvēkiem, atsaucoties uz izdevuma CEO aplēsēm, vēsta laikraksts Komersant.

Pirmo vietu tā sauktajā dolāru miljardieru sarakstā pērn ieņēmis Krievijas metalurģijas magnāts Ališers Usmanovs, kurš jau vairākas reizes ir atzīts par kaimiņvalsts bagātāko cilvēku. A. Usmanova rīcībā esošās bagātība aplēsta 18,7 miljardu ASV dolāru apmērā.

Niķeļa un loģistikas kompāniju īpašnieks Vladimirs Ļisins (17,2 miljardi) ieņēmis otro vietu. Trešā tikusi finanšu grupas Renova īpašniekam Viktoram Vekselbergam (15,9 miljardi), ceturtā – finanšu kompānijas Alfa Grupa uzraudzības padomes vadītājam Mihailam Frīdmanam (15,3 miljardi) un uzņēmējam Mihailam Prohorovam (15,2 miljardi).

Krievijas lielbagātniekiem pienācis maksājumu laiks savam lēņa kungam. No premjerministra (2000.‒2004.) par opozicionāru kļuvušais Mihails Kasjanovs, prezidenta Borisa Jeļcina ēras politiskās elites smagsvars, Associated Press komentē, ka prezidents saviem uzņēmējiem vienkārši ir uzlicis sava veida Soču nodokli. «Ja gribi turpināt darboties Krievijā, šeit ir nodoklis, kas tev jāmaksā – tāds nodoklis, kādu nu viņš [Vladimirs Putins] grib, lai tu maksā.»

Tas attiecas, piemēram, uz tādiem ar metālu industriju oligarhiem kā Vladimirs Potaņins un Oļegs Deripaska. Sevišķi tāpēc, ka, «no dubļiem par kņaziem» kļuvuši 1990. gadu privatizācijas laikā, viņiem tikusi dota iespēja bagātību paturēt un vairot arī V. Putina dažādās varas laikā ‒ privilēģija, ko nebūt ne visi sākumā izveicīgie ir baudījuši.

Pašu uzņēmēju retorika ir duāla. Atkarībā no situācijas viņi gan žēlojas par projektu, kuros ir ierauti, acīmredzamo nerentablumu un Kremļa apetītes augšanu pāri sākumā nolīgtajam, gan dievojas, ka tas viss ir tīrākais bizness.

Viens no O. Deripaskas investīciju kapitāla pārvaldītājiem Andrejs Elinsons apgalvo, ka Soču projekti ir plānoti kā rentabli. Viņu Basic Element tur būvē olimpisko ciematu, jūras ostu un pārbūvē lidostu – kopumā par 1,4 miljardiem dolāru.