Acīmredzot neparedzēta blakne Baltā nama sankcijām pret Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku ir neskaidrība par simtiem darba vietu Rusal piederošajā Aughinish Alumina netālu no Limerikas un par visa reģiona ekonomisko drošību.

Divdesmit jūdzes no Limerikas grāfistes centra esošajā Aughinišas alumīnija oksīda rūpnīcā 450 līdz šim stabilu darbavietu ir izrādījušās zem sitiena pret Rusal vērsto ASV sankciju dēļ, raksta vietējais izdevums Limerick Leader. No rūpnīcas pasūtījumiem ir atkarīgi vēl arī 250 apakšuzņēmēji.

Pirms nedēļas pasludinātās sankcijas, kas cita starpā liedz biznesa darījumus ASV dolāros ar septiņiem Krievijas oligarhiem un 12 viņu kontrolētām kompānijām, vissmagāk ir ķērušas tieši O. Deripasku un Rusal, kas ir otrā lielākā alumīnija ražotāja pasaulē pēc Ķīnas Hongqiao, liecina Financial Times dati. Līdzvērtīgas sankcijas ir pasludinātas pret 17 Krievijas valdības amatpersonām, valsts ieroču tirdzniecības uzņēmumu un tam piederošu banku.

Krievijas kompānija United Co. Rusal - pasaulē lielākais alumīnija ražotājs - šā gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,02 miljardu ASV dolāru lielu peļņu. Attiecīgajā laika periodā pirms gada kompānijai bija 230 miljonu dolāru lieli zaudējumi, ziņo Bloomberg.

Krievijas miljardierim Oļegam Deripaskam piederošais Rusal peļņas palielināšanos skaidro ar alumīnija cenu pieaugumu, kas bijis straujāks par ražošanas izmaksu palielināšanos. Palielinājusies arī Rusal piederošo GMK Norilsk Nickel kapitāldaļu vērtība.

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, alumīnija cenas palielinājušās vidēji par 50%.

Bloomberg aptaujāto ekspertu prognozes Rusal paredzēja 392 miljonu dolāru lielu peļņu.

Pēc finanšu rezultātu paziņošanas Rusal akcijas cena Honkongas biržā palielinājusies par 4,2%.

Krievijas alumīnija giganta «Rusal» akcijas vērtība Honkongas fondu biržā pirmdien nokritusies par gandrīz 50% saistībā ar ASV lēmumu pret uzņēmumu noteikt sankcijas, kas rada riskus kompānijai piedzīvot daļēju parādsaistību maksātnespēju.

Rīta tirdzniecības sesijā «Rusal» akcijas cena nokritās par 49% - līdz 2,38 Honkongas dolāru (0,25 eiro).

Šis kritums samazinājis kompānijas tirgus vērtību par vairāk nekā 3,5 miljardiem eiro.

«Rusal» norāda, ka pret uzņēmumu noteiktās ASV sankcijas varētu novest pie vairāku kredītsaistību tehniska defolta. Kompānija skaidro, ka šī situācija būtiski negatīvi ietekmēs tās uzņēmējdarbību un prognozes turpmākai darbībai.

Tāpat uzņēmums varētu aizkavēt finanšu rezultātu publiskošanu par pagājušo gadu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Alumīnija cena otrdien sasniedza sešarpus gados augstāko līmeni saistībā ar ASV sankcijām, kas noteiktas Krievijas alumīnija gigantam «Rusal».

Alumīnija cena Londonas metālu biržā otrdien rīta tirdzniecības sesijā uz brīdi sasniedza 2435 dolārus (1968 eiro) par tonnu. Tirdzniecības sesijas turpinājumā alumīnija cena nokritās līdz 2400 dolāriem (1940 eiro) par tonnu, kas ir aptuveni tikpat, cik tirdzniecības sesijas noslēgumā pirmdien.

Analītiķi norāda, ka alumīnija cena varētu turpināt palielināties, ņemot vērā «Rusal» piegāžu traucējumus ASV noteikto sankciju dēļ.

Prognozes liecina, ka alumīnija cena varētu sasniegt pat 2800-3000 dolāru par tonnu.

«Rusal» ir pasaulē vadošs alumīnija ražotājs, kas nodrošina aptuveni 7% no pasaulē saražotā alumīnija kopējā apjoma.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija aprīļa sākumā paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Kompānijas United Co. Rusal vadītājs miljardieris Oļegs Deripaska ziedos labdarībai divas trešdaļas no 62 miljoniem ASV dolāru, ko viņš saņēmis Rusal akcijās par sniegto palīdzību Krievijas alumīnija ražotāja akciju pārdošanas procesā Honkongā, ziņo Bloomberg.

Ziedotās akcijas tiks pārdotas pēc diviem gadiem un ieņēmumi izmantoti 20 pilsētu un reģionu, kur darbojas Rusal, ekonomiskās situācijas uzlabošanai, intervijā norāda O. Deripaska.

Deripaska aizstāvot savu saņemto bonusu par paveikto akciju tirdzniecību, norāda, ka, padarīdams kompāniju ar negatīvu vērtību 20 miljardus ASV dolāru vērtu, uzņēmuma vadošais kolektīvs ir pelnījis atlīdzību.

Viņš arī prognozē, ka Rusal akciju vērtībā dubultosies, padarot pasaulē lielāko alumīnija ražotāju 40 miljardus dolāru vērtu.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska atteicies no prēmijas par 2012. gadu un izmantos šo naudu, lai nopirktu akcijas darbiniekiem, ziņo BBC.

Alumīnija kompānija Rusal informējusi, ka 3 miljonu ASV dolāru prēmija tiks izmantota, lai atalgotu aptuveni 120 darbiniekus ar akcijām.

Deripaska, kura bagātība saskaņā ar Forbes aplēsēm ir 8,5 miljardi ASV dolāru, pie Rusal vadības «stūres» ir kopš 2009. gada.

Kompānija norādījusi, ka akciju piešķiršana ir vienreizēja programma, bet, ja tā būs veiksmīga, darbiniekus varētu apbalvot arī turpmāk.

Akcijas galvenokārt tiks piešķirtas darbiniekiem, kuri strādā Rusal rūpnīcās gan Krievijā, gan citviet.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja, Krievijas kompānijas Rusal akcijas cena Honkongas biržā krītas jau ceturto dienu pēc kārtas.

Akciju cena kopš kompānijas ieiešanas biržā janvāra beigās ir samazinājusies par vairāk nekā 30%. Ceturtdien akcijas cena kritās par 6,7% līdz 7,47 Honkongas dolāriem (0,49 latiem). Akciju cena, kompānijai ieejot biržā, bija 10,8 Honkongas dolāri (0,7 lati).

Kompānija, kuras īpašnieks ir miljardieris Oļegs Deripaska, sākotnējā publiskajā piedāvājumā piesaistīja 2,2 miljardus dolāru.

«Lielākā Rusal problēma ir tās parādi,» skaidro Redford Assets Management analītiķis Kenijs Tangs. «Kompānija balstās uz īstermiņa finansējumu un ienākumiem no bankām par tā darījumiem, kas dara bažīgus investorus. Viņi ir noraizējušies par Rusal naudas plūsmu pēc kotēšanas sākuma.»

Krievijas alumīnija gigants Rusal pērn saražojis 3,9 miljonus tonnu alumīnija, kas ir par 11% mazāk nekā 2008. gadā, kad pasaulē lielākais alumīnija ražotājs saražoja 4,4 miljonus tonnu alumīnija, ziņo AFP.

Rusal 2009. gadu nodēvējis par grūtāko kompānijas vēsturē.

Rusal liek cerības uz 2010. gadu, norādot, ka, ja pieprasījums palielināsies kā prognozēts, alumīnija ražošanas apjomi šogad būs par 3% augstāki nekā 2009. gadā.

Eksperti, salīdzinot šo gadu un 2009. gadu, prognozē, ka pieprasījums pēc alumīnija palielināsies par 12,6%, ko galvenokārt veicinās ekonomiskā izaugsme Ķīnā un Indijā.

Krievijas magnāts Oļegs Deripaska Londonas Augstākajā tiesā tiesāsies par 13,2% daļu pasaules lielākajā alumīnija ražotājā Rusal.

Lietu pret O. Deripasku ierosināja Mihails Černijs (Michael Cherney), kurš apgalvo, ka ir bijis O. Deripaska biznesa partneris un O. Deripaska viņam parādā 13,2% daļu kompānijā Rusal, kas ir vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru vērtas. O. Deripaska to kategoriski noliedz, ziņo BBC.

O. Deripaska un M. Černijs iepazinās deviņdesmitajos gados, kad saskaņā ar M. Černija teikto viņš ievērojis O. Deripaska uzņēmējdarbības spējas un uzticēja viņam dažas no savām biznesa interesēm. Tāpat M. Černijs apgalvo, ka viņš 2001. gadā Londonā parakstīja dokumentu, kā arī slēdza mutisku vienošanos par dalību kompānijā Rusal.

Pasaules lielākais alumīnija ražotājs Rusal nolēmis Honkongas biržā pārdot 10.6 % akciju, kopumā plānojot piesaistīt 2.6 miljardus dolāru (1.27 miljardus latu), liecina biržā pieejamais prospekts.

Tādējādi Rusal būs arī pirmā Krievijas kompānija, kuras akcijas tiks kotētas Honkongas biržā.

Rusal plāno izlaist 1.61 miljardus akciju. Par akcijām interesējas vairāki lieli starptautiski investori. Tā starp akciju pircējiem minēts hedžfonds Paulson & Co., ko vada miljardieris Džons Polsons un miljardiera Nataniela Rotšilda kompānija NR Investments Ltd, raksta Bloomberg.

Alumīnija cena iepriekšējo dienu laikā piedzīvojusi straujāko kāpumu gandrīz 30 gadu laikā, investoriem izvērtējot ASV sankciju pret United Co Rusal ietekmi uz tirgu, raksta Bloomberg.

Ceturtdien gan alumīnija cenas kāpums pārtrūka, un cena saruka par 1,6% līdz 2214,5 dolāriem par tonnu. Iepriekšējo trīs dienu laikā alumīnija cena pieauga par vairāk nekā 10%, trešdien tuvojoties sešu gadu augstākajam līmenim.

Galvenokārt cenu pieaugumu veicināja ASV sankcijas Krievijas uzņēmumam Rusal, kurš ir otrs lielākais uzņēmums ārpus Ķīnas, un veido aptuveni 17% pasaules ražošanas apjomu.

Alumīnija rezerves Londonas metālu biržas noliktavās pieauga par 7,6%, kas ir viens no straujākajiem pieaugumiem pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Tomēr tirgus dalībnieki patlaban bažīgi vēro situāciju pasaulē. Alcoa Corp vadītājs Rojs Hārvijs uzsvēris, ka neviens nevar prognozēt, kādi būs nākamie notikumi ASV, Ķīnā vai kur citur.

Krievijas naftas kompānija Lukoil savas nesen no ASV konkurenta ConocoPhillips atpirktās akcijas gatavojas tirgot kādā no Āzijas biržām, iespējams, Honkongas, ziņo Pravda.ru.

Šādu iespēju kompānija apsvērusi, redzot lielo pieprasījumu pēc Krievijas kompāniju akcijām Āzijas tirgos, kur pat parādiem noslogotā kompānija Rusal spējusi piesaistīt 2 miljardus ASV dolāru, lai gan kopš publiskā piedāvājuma uzsākšanas Honkongas biržā, Rusal akcijas cena samazinājusies ar 40%.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada jūlijā Lukoil piekrita atpirkt 7,8% savu akciju no ConocoPhilips par 3,44 miljardiem ASV dolāru, līdz šā gada 26. septembrim saglabājot tiesības atpirkt vēl 11,6% savu akciju. Vēlāk Lukoil atpirka vēl 5% savu akciju no ASV konkurenta, kura rīcībā joprojām palikusi 6,6% liela Lukoil akciju pakete.

Beramkravu termināļa 1.kārtas pārkraušanas jaudas sasniedz 1 milj. t gadā; šobrīd tas demonstrē savu varēšanu klientiem

Jaunajā SIA Riga Bulk Terminal (RBT) terminālī tiek apkalpots jau otrais kuģis, patlaban testējot un pārkraujot nepārtikas preču (mālzeme) izkraušanas līnijas un aprīkojumu. Augusta sākumā tika izmēģinātas pārtikas preču līnijas, izkraujot no kuģa dzelzceļa vagonos sojas izspaidas. Savukārt septembra beigās uzņēmums plāno pārbaudīt kuģu uzkraušanas tehniku. Klientu pārliecināšana par termināļa iespējām ir pašu rokās, taču riski, kas saistīti ar ģeopolitisko krīzi Ukrainā un var atstāt ietekmi uz kravu plūsmu ne tikai šajā terminālī, bet visās Baltijas valstu ostās, šobrīd grūti prognozējami pat uzņēmuma sadarbības partneriem Krievijā, sarunā ar Dienas Biznesu norāda RBT izpilddirektors Arnis Ronis. DB jau vēstījis, ka RBT viens no sadarbības partneriem ir Krievijas lielākais dzelzceļa infrastruktūras operators graudu pārvadājumu sfērā – Rusagrotrans, kura rīcībā ir vairāk nekā 33 tūkst. specializēto vagonu beramkravu pārvadājumiem.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja – Krievijas kompānijas Rusal akcijas cena Honkongas biržā nokritusi jau par 11 %.

Akcijas cenas kritums seko biržas pamatindeksa kritumam.

Kompānijas akcijas cena samazinājās līdz 9.66 Honkongas dolāriem (0.62 latiem) no kotēšanas sākumcenas 10.8 Honkongas dolāru (0.69 latu) apmērā.

Honkongas Hang Seng Index un alumīnija cenas šajā nedēļā ir samazinājušās, jo investoru vidū valda bažas par iespējamiem aizdevumu ierobežojumiem Ķīnā un ASV plāniem iegrožot bankas.

«Tirgus dalībnieku noskaņojums patlaban nav īpaši labs,» sacījusi OSK Asia Holdings analītiķe Helena Lau. «Investoru vidū valda bažas par parāda riskiem. Ja tirgus prognoze alumīnijam uzlabotos un pazustu potenciālie riski, cilvēki būtu ieinteresēti.»

Tērauda magnāts Vladimirs Lisins kļuvis par Krievijas bagātāko cilvēku, ziņo AFP, norādot, ka pēdējais gads, neraugoties uz finanšu krīzi, visiem šīs valsts lielākajiem oligarhiem bijis veiksmīgs.

V. Lisina, kurš ir vadošā tērauda ražotāja Novolipetsk Steel īpašnieks, turība pieaugusi līdz 18,8 miljardiem dolāru no 7,7 miljardiem dolāru 2009.gadā, liecina 2010.gada bagātāko saraksts, ko izveidojis Krievijas žurnāls Finans.

Tādējādi V. Lisinam izdevies pārspēt iepriekšējo šī saraksta līderi - miljardieri, Onexim investīciju fonda īpašnieku Mihailu Prokhorovu.

Viņš ar 17,85 miljardu dolāru turību, kas pieaugusi no 14,1 miljarda iepriekšējā gadā, ieņem otro vietu.

Trešajā bagātāko saraksta vietā atrodas Chelsea futbola kluba īpašnieks Romans Abramovičs, kurš var lepoties ar 17,0 miljardu dolāru bagātību, kas pieaugusi no 13,9 miljardiem iepriekšējā gadā.

Nesenais straujais alumīnija cenas pieaugums, ko veicināja ASV sankcijas pret United Co Rusal varētu nebūt beidzies, un pastāv iespēja, ka tas turpināsies, uzskata Goldman Sachs.

Kā raksta Bloomberg, banka prognozē, ka tuvākajā laikā alumīnija cena var sasniegt 2800-3000 dolāru robežu, jo ASV sankcijas pret otro lielāko ražotāju pasaulē ir «dramatiski ietekmējušas» tirgu. Prognozētā cena ir aptuveni 25% augstāka nekā šajā nedēļā sasniegtā cena un gandrīz par 50% augstāka nekā cena līdz sankciju piemērošanai.

Jau patlaban alumīnija cena ir uzlēkusi līdz sešu gadu augstākajam līmenim. «Cenām ir potenciāls augt, neskatoties uz līdzšinējo ārkārtas pieaugumu,» norāda bankas pārstāvji.

Pasaules lielākā alumīnija ražotāja, Krievijas kompānijas Rusal vadītājs miljardieris Oļegs Deripaska atzinies, ka ir devis kukuļus noziedzīgām organizācijām, lai aizsargātu savu biznesu, atsaucoties uz Spānijas laikrakstu, ziņo Newsru.com.

O. Deripaska uz tikšanos, kas notika Maskavā, ieradās ar sešiem advokātiem.

Tikšanās sākās ar to, ka Deripaska nometa uz galda Spānijas avīzes rakstu par viņa lietu un, paaugstinot balsi, apsūdzošā tonī jautāja: «Andreu, kas būs ar manu autoritāti?»

Uz ko Spānijas tiesnesis atbildēja, ka, ja pratināšana turpināsies šādā tonī, viņš to uzskatīs par izbeigtu un atgriezīsies Madridē.

Tikšanās nobeigumā O. Deripaska atzina, ka viņš ir maksājis noteiktas naudas summas kriminālajām organizācijām, taču vienīgi tāpēc, lai tās apsargātu viņa uzņēmumus.

Krievu miljardieris Oļegs Deripaska paziņojis, ka gadījumā, ja ASV neatcels pret viņu un viņa vadīto autobūves uzņēmumu GAZ noteiktās sankcijas, autoražotājs līdz vasarai varētu būt spiests pārtraukt darbību.

«4.jūlijs burtiski ir pēdējā diena, kad varētu darboties šī ražotne,» Deripaska sacīja žurnālistiem, kas otrdien bija ieradušies vizītē GAZ rūpnīcā Ņižņijnovgorodā.

Ja ražotne pēc 4.jūlija nespēs atgriezties pie normālas darbības, tad nav cerības, ka tā izdzīvos, norādīja Deripaska.

Šajā datumā pilnībā spēkā stājas ASV noteiktās sankcijas.

Deripaska ir starp vairākiem Kremlim pietuvinātiem oligarhiem, kam ASV piemērojušas sankcijas saistībā ar aizdomām, ka Krievija ietekmējusi 2016.gadā ASV notikušās prezidenta vēlēšanas. Sankcijas noteiktas arī pret Deripaskam piederošiem uzņēmumiem.

Janvārī ASV atcēla sankcijas alumīnija ražošanas uzņēmumam «RusAl» un kompānijām «EN+ Group Plc» un «EuroSibEnergo JSC» pēc tam, kad Deripaska atteicās no to kontroles. Taču viņš joprojām kontrolē GAZ, kas 13 dažādās rūpnīcās nodarbina 40 000 cilvēku.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins otrdien ieradies Pekinā, uzsākot divu dienu vizīti Ķīnā, kas ir viņa pirmā valsts vizīte kopš paziņojuma par nodomu atkal pretendēt uz Krievijas prezidenta krēslu, ziņo CNN.

Putins tiksies ne vien ar savu kolēģi Ķīnas premjerministru Veņu Dzjabao, bet arī ar Ķīnas prezidentu Hu Dzjiņtao un citiem Ķīnas līderiem.

Saskaņā ar plāniem tiks runāts arī par dabasgāzes līgumu viena triljona ASV dolāru vērtībā, ko apturējušas nesaskaņas par cenu. Ja viss noritēs kā plānots, Krievija apgādās Ķīnu ar līdz pat 68 miljardiem kubikmetru gāzes katru gadu.

«Ja vienošanās tiks panākta, tirdzniecības apjoms ievērojami pieaugs, un tas mainīs faktu, ka ekonomiskā sadarbība starp abām valstīm atpaliek no politiskās sadarbības,» sacījis kāds eksperts.

Putins Pekinā ieradies mazāk kā trīs nedēļas pēc tam, kad viņš paziņoja par nodomu nākamgad atkal kļūt par Krievijas prezidentu.

Akcionāru strīdi un sliktāka situācija tirgos pasaules lielākajam alumīnija ražotājam liek nonākt grūtībās.

Krievijas un pasaules lielākais alumīnija ražotājs Rusal paziņojis ārkārtīgi nepatīkamus šā gada pirmā ceturkšņa rezultātus. Kompānija atklājusi, kā tās peļņa salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn samazinājusies par 84% - līdz 74 miljoniem ASV dolāru. Savukārt kompānijas ienākumi pirms nodokļiem, procentu maksājumiem un amortizācijas samazinājušies par 65% - līdz 237 miljoniem ASV dolāru. Pirms tam, piemēram, Bloomberg aptaujātie analītiķi gaidīja, ka kompānijas šāda veida ienākumi būs bijuši aptuveni par 30 miljoniem lielāki.

Pamatā uzņēmuma akcijas cenas kritums tiek skaidrots ar alumīnija cenu kritumu. Gada skatījumā šī metāla cena ir sarukusi jau vairāk nekā par 20%. Turklāt šobrīd liela daļa ekspertu norāda - ja nenotiks kādi pavērsieni, diez vai arī tuvākie mēneši varētu būt tie paši labākie metālu ražošanas kompānijām. Metalurģijas sektors vienmēr asi reaģē uz notikumiem globālajā ekonomikā. Lielākā daļa industriālo metālu ir izteikti cikliska prece, un ciklisks raksturs piemīt arī metālus ražojošajām kompānijām.

Krievijas Finanšu ministrija patlaban izskata iespēju rubļa kursa vājināšanai, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un papildinātu budžetu, atsaucoties uz valsts finanšu ministru Antonu Siluanovu, raksta Bloomberg.

«Pēdējo desmit gadu laikā rubļa kursa nomināls praktiski nav mainījies, bet cenas ir ievērojami augušas,» sacījis ministrs. Tas ļāvis rublim reālā izteiksmē nostiprināties, kas negatīvi ietekmē eksportētājus.

Tiesa gan, vērtību plānots samazināt ar tirgus spēkiem, nevis administratīvām metodēm.

Lai šo soli īstenotu, augusta sākumā ministrija sāks iegādāties valūtas rezerves fondam, nevis Krievijas Bankā, bet tirgū. Šādu pirkumu rezultātā kurss var sarukt par 1-2 rubļiem. Sagaidāms, ka kursa vājināšanās varētu budžetam dot 190 miljardus rubļu jeb 6 miljardus ASV dolāru.

Šo soli Krievija varētu apsvērt kā alternatīvu priekšlikumam stimulēt ekonomiku ar kvantitatīvās mīkstināšanas metodi (naudas emisiju), kā to dara ASV. Tomēr šī metode Krievijā tika noraidīta, jo tāpat jau valstī ir augsts inflācijas līmenis.

Par Amber Beverage Group Holding S.a.r.l neatkarīgo direktoru ar stratēģiskā konsultanta funkcijām iecelts Marks Gārbers (Mark Garber), informē uzņēmums.

M. Gārbers vadīs «Amber Beverage Group» uzraudzības padomes izveidi 2018. gada pirmajā ceturksnī.

Marks GārbersKrievijas un visas pasaules investīciju speciālistu aprindās ir labi zināms finansists. Gārbersir medicīnas zinātņu doktors; 1987. gadā viņš kļuva par vienu no «Sintez» (viens no pirmajiem privātajiem uzņēmumiem PSRS) dibinātājiem. 1988. gadā ar Gārberalīdzdalību tika dibināts arī pirmais Padomju Savienības un ASV kopuzņēmums «Sovaminko», bet vēlāk — Padomju Savienības un ASV tehnoloģiju uzņēmums «MEBINVEST».

1995. gadā Gārberskopā ar Hansu-Joergu Rudlofu (Hans-Joerg Rudloff), «Credit Suisse First Boston» bijušo izpilddirektoru, dibināja pirmo Krievijas investīciju banku «UCB». 1998. gadā «UCB» banku pārpirka investīciju banka «Robert Fleming & Co.», un Marks Gārbers kļuva par «Fleming UCB» priekšsēdētāju.