Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgums Latvijai nozīmes to, ka formula, kas ir Latvijas fiskālās disciplīnas likumprojektā, kas pirmā lasījumā Saeimā jau ir atbalstīts, būs jāpiekoriģē atbilstoši ES līgumam, un nekādus papildus taupības pasākumus šis līgums neparedz.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes skaidro premjers Valdis Dombrovskis.

«Mēs patlaban nekādu papildus fiskālo konsolidāciju neparedzam. Mēs pakāpeniski samazinām budžeta deficītu – tas nozīmē, ka mēs nevarēsim vienkārši atļauties tik strauji, kā gribētos, pieaudzēt tēriņus vai samazināt nodokļus. Šajā gadījumā būs jāņem vērā budžeta bilances nosacījumi, bet tie Latvijai jebkurā gadījumā jāņem vērā,» ES līguma nosacījumus komentē Dombrovskis.

Viņš uzsver, ka ES fiskālās disciplīnas līgums ir viens no veidiem, kā pārvarēt eirozonas krīzi, kas ir parādu krīze, kas izveidojusies, jo vairākas eirozonas valstis piekopušas neilgtspējīgu fiskālo politiku, tāpat, kā to savulaik darīja Latvija.

Ar vairākiem solījumiem Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) koalīcijai izdevies panākt atbalstu tā dēvētajam Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam – tā ratifikāciju Saeima atbalstījusi otrajā galīgajā lasījumā.

No 97 deputātiem par balsoja 67, pret bija 29, bet atturējās bezpartejiskā deputāte Iveta Grigule, kura Saeimā ievēlēta no ZZS saraksta. Jānorāda, ka likumprojekta «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 ES valstu parakstīto līgumu, ratifikācijai Saeimā bija nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas parlamenta locekļu. Koalīcijai gan ir tikai 56 balsis, bet ZZS frakcijā ir 13 deputāti.

To, ka atbalsts ES fiskālās disciplīnas līgumam ir ietirgots, sēdē atzina deputāts Kārlis Seržants (ZZS), kura pārstāvētā Latvijas Zaļā partija (LZP) iepriekš atbalstu līgumam nesolīja. Tagad, tā kā koalīcija apsolījusi sākt diskusiju par Latvijas enerģētikas politiku un LZP svarīgo Visaginas atomelektrostacijas projektu, partija domas mainījusi. Stingras fiskālās disciplīnas ievērošana ir Latvijas interesēs, ņemot vērā valsts parādu slogu, sacīja deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS). I. Līdaka arī pauda pārliecību, ka līdz ar diskusijām par enerģētikas politiku Latvija atteiksies no dalības Visaginas AES projektā, kas palielinās valsts parādsaistības. Jau iepriekš astoņi ZZS frakcijas deputāti solīja atbalstu fiskālās disciplīnas līgumam apmaiņā pret atbalstu zemes iegādes kreditēšanas programmai un Latgales attīstības programmu, tostarp atbalstu Aglonas bazilikai. Svarīgs jautājums bijis arī reģionālo arodskolu tīkla pārklājums.

Lai uzraudzītu fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanu, Latvijā plānots veidot jaunu neatkarīgu padomi.

Finanšu ministrijas (FM) iesniegtie priekšlikumi Fiskālās disciplīnas likumprojekta (FDL) otrajam lasījumam paredz, ka Fiskālajā padomē darbosies septiņi cilvēki un tā uzraudzīs, vai valsts budžets tiek izstrādāts un īstenots atbilstoši FDL noteiktajiem fiskālās disciplīnas nosacījumiem. Priekšlikumus atbalstījusi valdība. Iepriekš likumprojekts paredzēja, ka fiskālās disciplīnas normu ievērošanu nodrošina valdība. Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē izveidot FM paspārnē Fiskālo padomi aicināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Par to, kā tieši Fiskālā padome darbosies, vēl gaidāmas diskusijas.

Eiropas fiskālās disciplīnas līguma ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts, bet opozīcijas partijas ar solījumiem nesteidz.

Tā, piemēram, lai arī likumprojekts «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 Eiropas Savienības (ES) valstu parakstīto līgumu, guvis konceptuālu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atbalstu, «Saskaņas centra» deputāti balsoja pret. Savukārt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Uldis Augulis balsojumā nepiedalījās. Jānorāda, ka ZZS iepriekš Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim solīja atbalstu ES fiskālās disciplīnas līgumam, pretī prasot atbalstu lauksaimniekiem.

«Nākamnedēļ, trešdien, ZZS frakcijai paredzēta tikšanās ar premjeru, lai izrunātu procesu,» informēja U. Augulis.

Vācija izslēgusi iespēju, ka varētu tikt pārskatīts tā sauktais Eiropas Savienības (ES) finanšu disciplīnas līgums, kā to ierosina jaunais Francijas prezidents Fransuā Olands, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Nav iespējams pārskatīt finanšu disciplīnas līgumu,» norādīja Vācijas valdības pārstāvis Stefans Zeiberts. Viņš uzsvēra, ka līgumu jau parakstījušas 25 no 27 ES valstīm. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele izslēgusi iespēju, ka fiskālās disciplīnas līgums varētu tikt pārskatīts. «Mēs Vācijā pieturamies pie viedokļa, ka fiskālais līgums ir nepārskatāms,» uzsvēra kanclere.

Berlīne arī norāda, ka Vācija nepieņems izaugsmes veicināšanu ar budžeta deficīta palielinināšanu un stingri tic strukturālu reformu veicinātai izaugsmei. Vācija arī apgalvo, ka atšķirīgie viedokļi jautājumā par fiskālās disciplīnas līgumu neizraisīs nopietnu sadursmi ar tuvāko sabiedroto – Franciju un Berlīne esot gatava «atvērtam dialogam».

Saistībā ar pievienošanos Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumam Īrija rīkos referendumu, paziņojis valsts premjerministrs Enda Kenijs (Enda Kenny).

E. Kenijs sava paziņojuma laikā gan uzsvēra, ka, viņaprāt, šāds līgums lielā mērā ir Īrijas nacionālajās interesēs, taču, ņemot vērā to, ka atbalsts ES Īrijā pēc pārdzīvotās finanšu krīzes ir sarucis, nav nekādu garantiju, ka referendumā tiks nolemts pievienoties ES fiskālās disciplīnas līgumam, raksta Reuters.

Kā norāda Independent aptaujātie finanšu tirgus eksperti, lēmums rīkot referendumu par dalību ES fiskālās disciplīnas līgumā paildzinās laiku, kad Īrija spēs atgriezties starptautiskajos finanšu tirgos.

«Tas [lēmums rīkot referendumu] rada tāda gadījuma risku, kāds iepriekš tika uzskatīts par maz ticamu, tāpēc tirgū radīs nervozitāti,» norāda Donals O’Mahonijs (Donal O’Mahony) no Davy Stockbrokers.

Koalīcijai vienojoties ar Zaļo un zemnieku savienību, Saeimā konceptuālu atbalstu guvis likumprojekts, kas paredz ratificēt Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līgumu.

Eiropas fiskālās disciplīnas līguma ratifikācijai Saeimā nepieciešams divu trešdaļu deputātu atbalsts. Balsojumā to atbalstīja 68 deputāti, bet pret bija 26 – visi no opozīcijas partijas Saskaņas centrs.

Likumprojekts «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 Eiropas Savienības (ES) valstu parakstīto līgumu, parlamentā plānots skatīs divos lasījumos. Tā dēvētā fiskālās disciplīnas līguma mērķis ir stiprināt Eiropas Monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tādējādi tiks stiprināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšana, skaidro likumprojekta sagatavotāja ĀM.

Eiropas Savienības (ES) valstu parlamenti ir padevušies vilinājumam veidot tādu politiku, kas rada papildu valsts izdevumus un samazina nodokļu ieņēmumus. Šādas politikas sekas jūtam šodien pilnā mērā, un fiskālais līgums ir nepieciešams, lai šo praksi apturētu, finanšu ministra Andra Vilka vārdā par ceturtdien Saeimas ratificēto ES fiskālās disciplīnas līgumu, pauž Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji, uzsverot, ka ratificētais līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.

Jau vēstīts, ka 2011. gada 9. decembrī Eiropadomē eirozonas valstu vadītāji lēma, ka nepieciešams jauns starpvaldību līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā. FM norāda, ka tas ir uzskatāms par līdzšinējā darba turpinājumu Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanā. Līguma centrālais elements ir dalībvalstu budžeti jeb fiskālā disciplīna, un tas paredz veidu, kā iespējami laicīgi konstatēt, ja kāda valsts bīstami pietuvojas Māstrihtas kritēriju noteiktajai budžeta deficīta robežai 3% no IKP.

Līgums paredz stiprināt fiskālo disciplīnu un uzlabot ekonomikas pārvaldību gan eirozonā, gan tajās ES dalībvalstīs, kas izvēlēsies piemērot daļu līguma, neesot eirozonā. Līguma mērķis ir atturēt dalībvalstis no pārmērīga budžeta deficīta un valsts parāda veidošanas, skaidro ministrijas pārstāvji.

Latvijas Ministru kabinets apstiprinājis Ārlietu ministrijas (ĀM) virzīto likumprojektu «Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā» jeb tā dēvēto ES fiskālās disciplīnas līgumu un atbalstījis līguma parakstīšanu.

Līguma mērķis ir stiprināt Eiropas Monetārās savienības ekonomikas pīlāru, vienojoties par noteikumiem, kas veicinās budžeta disciplīnu, nostiprinās ekonomikas politiku koordināciju un uzlabos eirozonas pārvaldību. Tāpat ar līgumu tiks stiprināta ES ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanu, norāda ĀM.

Fiskālās disciplīnas līgums būs jāratificē visām līgumu noslēgušajām dalībvalstīm, taču tas stāsies spēkā jau tad, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis.

Latvijā, līdzīgi kā citās ne-eirozonas valstīs, līgums stāsies spēkā, kad tiks pabeigta ratifikācijas procedūra un būs notikusi pievienošanās eirozonai. Latvijai, ratificējot līgumu pirms pievienošanās eirozonai, būs tiesības piedalīties augstākā līmeņa eirozonas sanāksmēs.

«Man liekas, ka cits kuģis nav šajā brīdī. Mums ir jānodrošina, ka tas kuģis negrimst,» runājot par pastāvošajām bažām par eirozonas stabilitāti un Latvijas pievienošanos vienotās valūtas valstu blokam norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš.

Pastāv bažas, ka eirozonas valstis nespēs laicīgi sakārtot savus makroekonomiskos rādītājus un ka atsevišķas vienotās valūtas bloka valstis varētu nākties nāksies glābt, līdz ar ko radušās runas arī par to, vai Latvija, tiecoties uz eirozonu, «nelec uz grimstoša kuģa».

«Ja cilvēki prasa garantijas, es domāju, mēs garantijas nevaram dot. Tas ir eksperiments. Vispār Eiropas Savienība, monetārā savienība ir eksperiments, bet neviens nav spējis piedāvāt labāku alternatīvu, jo izstāties vispār, manuprāt, nav prāta darbs - tas Latvijai nav iespējams. Mums ir jāpiedalās un jāmēģina šo procesu ietekmēt, lai vismaz Latvijas intereses tiek nosargātas,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! norādīja Kalniņš.

No 13 Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputātiem tā dēvētā Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas līguma ratifikāciju otrajā lasījumā ceturtdien gatavi atbalstīt astoņi deputāti.

Pret balsos bezpartejiskā deputāte Iveta Grigule, kas Saeimā ievēlēta no ZZS saraksta un četri Latvijas Zaļās partijas deputāti, DB pastāstīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Jānorāda, ka likumprojekta «Par Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā», kas paredz pieņemt un apstiprināt 25 Eiropas Savienības (ES) valstu parakstīto līgumu, ratifikācijai Saeimā būs nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums Saeimas sēdē, kurā piedalās vismaz divas trešdaļas parlamenta locekļu. Tādējādi, ja Saeimas sēdē piedalās visi 100 deputāti, līguma ratifikācijai nepieciešams 67 deputātu atbalsts, bet koalīcijai ir tikai 56 balsis.

Izaugsmes sastāvdaļas pievienošana vienā vai otrā veidā pašreizējam fiskālās disciplīnas līgumam, ko parakstījušas 25 ES dalībvalstis, ir neizbēgama. Uz to norāda arī šodien Florencē notiekošā konference par situāciju Savienībā – savdabīgs daudzbalsīgs ekvivalents ASV prezidenta gadskārtējai The State of Union uzrunai.

Sevišķi Francijas sociālistiski noskaņotais elektorāts, kura nosvēršanās par labu Fransuā Olandam bija paredzama, ar jaunā prezidenta izvēli šo izaugsmes aktualizēšanas procesu ir paātrinājis un licis Eiropas amatpersonām par to runāt skaidrāk un noteiktāk. Lielā mērā tā uzskatāma par nepieciešamu pretimnākšanu F. Olandam jeb viņa vēlētājiem, kuriem jaunais prezidents varēs atskaitīties, ka izdarījis solīto – kaut visai nosacīti un lielā mērā retoriski. Tai pašā laikā rosīšanās ap izaugsmes jautājumu ir ES fiskālās disciplīnas rosinātāju savu jau panākto pozīciju aizstāvība.

Vācu Spiegel citē kancleri Angelu Merkeli, ka «fiskālais līgums nav apspriežams». Attiecīgi ir paredzams, ka maija vidū nākamajā dienā pēc oficiālās stāšanās amatā Berlīnes tikšanās laikā gan Merkele varēs palikt pie sava, gan Olands – dabūt savu. Proti, ir neticami, ka pats līgums varētu tikt grozīts, bet ir visnotaļ paredzams, ka tam blakus parādīsies kāds vai vairāki programmatiski dokumenti, un kuru pamata Olands un varbūt vēl kāds apķērīgāks politiķis, piemēram, Grieķijā, varēs vēlētāju priekšā sev uzsist pa plecu. Un neatkarīgi no tā, kurš kurā gadījumā tiek traktēts kā vilks un kaza, visi būs dzīvi un paēduši. Tiesa, pēcgarša daudziem izrādīsies rūgta. Proti, blakus citiem izaugsmes pasākumiem nepieciešamas ir strukturālās reformas «Vidusjūras kluba» valstu darba tirgū, Franciju ieskaitot.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(375).jpg

Pieliekot zināms pūles Vācijas-Francijas (jeb Angelas Merkeles-Nikolā Sarkozī) tandēmam ir izdevies panākt sava veida rātnuma pakta parakstīšanu Eiropas Savienības (ES) ietvaros, kam nav piekritušas vien divas brīvdomātājvalstis - Lielbritānija un Čehija.

Runa ir par jauno ES starpvalstu līgumu fiskālās disciplīnas stiprināšanai. DB jau vairākkārt ir uzsvēris, ka atbilstoši tādiem principiem, kā ES ir pastāvējusi līdz šim tā ilgstoši, turklāt kaut cik veiksmīgi eksistēt vairs nevar.

Lai raksturotu reālo situāciju, vietā ir minēt kādu jau sen zināmu pastāstu, ka, lai uzzinātu kādā svarīgā jautājumā ES viedokli, jāņem tālruņa klausule, un tad, lai uzzinātu, ko domā Francija, jāspiež 1, Lielbritānija - 2, Itālija - 3, Polija - 4… Ņemot vērā, ka ES galvenokārt tomēr ir ekonomiska savienība, vismaz attiecībā uz finanšu politiku zināmai kopējai politikai ir jābūt. Raugoties no šāda aspekta, jaunparakstītais līgums ir tikai loģisks solis. Tomēr ir pāris aspektu, kas vieš zināmas bažas par nākotnē gaidāmo saistībā ar šo teju vēsturisko dokumentu.

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Līdz ar jaunu līgumu 25 Eiropas Savienības (ES) valstis apņēmušās ievērot fiskālo disciplīnu, tostarp noteikti konkrēti sabalansēta vai ar pārpalikumu valdības budžeta deficīta rādītāji.

Parakstītais līgums ir signāls, ka Eiropa neatgriezīsies pie vecajām fiskālās bezatbildības dienām, žurnālistiem pēc Eiropadomes sēdes uzsvēra Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu. Turklāt līgums apliecina eiro nozīmi - tā ir skaidra ziņa, ka eiro valūta ir stabila. «Eiro nav tikai dažu valstu, tā ir ES valūta,» apliecināja Ž. M. Barrozu.

Piektdien paraksītajam līgumam par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā būs liela ietekme, tas nozīmē apņemšanos ieviest stingru fiskālo likumu vietējā līmenī, apņemšanos nodrošināt dziļāku ekonomisko koordināciju starp dalīvalstīm, skaidro ES Padomes prezidents Hermans Van Rompejs.

Čehu premjers par vienu no iemesliem pagaidām nepievienoties ES starpvalstu līgumam par fiskālo disciplīnu min paredzamās problēmas ar tā ratifikāciju. Latvijā, kaut situācija atšķiras, tā tomēr arī nav gluži rožaina.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir uzsvēris jaunā līguma nozīmību Latvijai, jo tas pēc būtības sakārto eirozonu, par ko ir dzirdami dažādi viedokļi, vai Latvijai tādā maz vērts stāties. Mums izdevīga ir arī Mārstrihtas kritēriju nemainīšana, nesarežģījot ceļu uz eiro. Tāpat līguma galējā versijā nodrošināts tāds novērotāja statuss, kas Latvijas valdību apmierina, un noteikta zināma elastība budžeta disciplīnas principu pārņemšanā.

Tiesa, līguma apstiprināšana Saeimā varētu nemaz nebūt tik gluda. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ē. Kalniņš saka, ka daudz ko izšķirs tas, vai līgumu varēs ratificēt ar vienkāršu vairākumu vai arī tam būs nepieciešams «lielais vairākums» jeb konstitucionālais vairākums. To tagad jāvērtē Juridiskajai komisijai un Ārlietu komisijai jāizstrādā ieteikumu Saeimai. Otrajā variantā būs «jāpiestrādā pie opozīcijas», saka O. Kalniņš, jo sevišķi Saskaņas centrā mēdz būt ideoloģiskas pretenzijas pret valsts spēju iegrožošanu pašai lemt par savu budžetu. Tādā gadījumā varam rēķināties arī ar kārtējo politisko tirgu.

Tas, vai Latvijā tiks ievērota fiskālā disciplīna, būs atkarīgs no sabiedrības iekšējā konsensa, nevis pieņemtajiem likumiem, skaidro likvidācijas procesā esošās Tautas partijas politiķis, bijušais finanšu ministrs un Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš.

«Sabiedrībā bija ļoti stiprs konsenss, ka lata fiksētais kurss pret eiro ir laba lieta. Ja šāda konsensa sabiedrībā nebūs par fiskālo disciplīnu, var pieņemt jebkuru likumu, tas nestrādās,» uzsver bijušais politiķis.

Jau 1996.gadā, pēc bankas Baltija krīzes, esot bijusi plaša diskusija sabiedrībā, vai bezdeficīta budžetu vajag vai nevajag. «Bija asa polarizācija, un izdevās nedaudz uzlabot Latvijas fiskālo situāciju, jo tomēr sabiedrība radīja priekšstatu, ka jādzīvo būtu atbilstoši saviem līdzekļiem. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā šis konsenss pamazām pagaisa. ES nauda Latvijā nāca milzīgos apjomos, par to nebija jāuztraucas. Bet, kā daudzas labās lietas, tā pēkšņi izbeidzās. Krīzes situācijā jau trešo ceturto gadu veicam līdzekļu samazinājumu,» skaidro Krastiņš.

Rīt, 23.janvārī, plkst. 9:00 Saeimas Sarkanajā zālē Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš ar aicinātajiem ministriem parakstīs deklarāciju par valdības iecerēto darbību. Tāpat tiks parakstīts arī Sadarbības līgums un Fiskālās disciplīnas līgums.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa valdības galvenās darba prioritātes būs finanšu sistēmas sakārtošana, valsts drošības stiprināšana, tiesiskuma stiprināšana, administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, veselības aprūpes sistēmas un izglītības sistēmas kvalitātes un pieejamības uzlabošana, obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana, tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšana, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana.

Valdības darbs šo prioritāšu īstenošanā tiks balstīts uz stingru fiskālo disciplīnu ar tiekšanos uz pārpalikuma veidošanu valsts budžetā.

«Valdībai ir jāliek stingrs pamats un jānosprauž skaidri mērķi Latvijas attīstībai līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu noteiktos mērķus, nepieciešams dialogs starp dažādām sabiedrības grupām un vienošanās par valsts attīstības prioritātēm un līdzekļiem to sasniegšanai, kā arī vispusīgs apstiprināts Nacionālās attīstības plāns 2021.–2027. gadam,» teikts «Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību». Pilns deklarācijas dokuments pieejams pielikumā.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Partijas Vienotība līderis šogad notiekošajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās būs bijušais premjers Valdis Dombrovskis (V), šodien oficiāli paziņoja partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

Kopumā Vienotības sarakstam izvirzīti 19 kandidāti, tostarp Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V), kā arī deputāti Atis Lejiņš (V) un Andrejs Judins (V).

Tāpat sarakstam pieteikti pašreizējie EP deputāti - Sandra Kalniete, Inese Vaidere, Krišjānis Kariņš un Kārlis Šadurskis, kā arī bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).

Āboltiņa norādīja, ka Vienotība vēlēšanās cer iegūt četras vietas EP. Politiķe stāstīja, ka Vienotības valde, Dombrovskim atturoties, vienbalsīgi izvēlējās viņu par saraksta līderi. Āboltiņa šādu izvēli argumentēja ar to, ka Dombrovskim ir ļoti liela pieredze gan Latvijā, gan arī iepriekš viņš jau bija EP deputāts, tāpat viņš ir pierādījis savu autoritāti un spēju darboties.

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Latvijas Bankas padomes locekļa amatam virza «Swedbank» galveno ekonomistu Latvijā - Mārtiņu Kazāku.

Centrālās bankas preses sekretārs Jānis Silakalns pavēstīja, ka Latvijas Bankas prezidenta vietniece, prezidenta pienākumu izpildītāja Zoja Razmusa ir vērsusies Saeimā, lūdzot Latvijas Bankas padomes locekļa amatā apstiprināt Kazāku.

«Kazāks vakantajam Latvijas Bankas padomes locekļa amatam nominēts atbilstoši likumam «Par Latvijas Banku», ņemot vērā viņa plašo redzeslauku, izcilās zināšanas ekonomikā un sekmīgo profesionālo darbību,» sacīja Silakalns.

Pēc viņa teiktā, Razmusa ir pārliecināta, ka attiecīgajā amatā Kazāks sniegtu būtisku ieguldījumu Latvijas nacionālās bankas kā Eirosistēmas un Eiropas Centrālo banku sistēmas dalībnieces darbā.

«Monetārā politika un centrālās bankas loma ekonomikā mani vienmēr ir interesējusi profesionāli un akadēmiski. Tai esmu pievērsies ne tikai savos ikdienas pienākumos, analizējot Latvijas un pasaules ekonomiku, bet arī savā doktora disertācijā. Strādāt Latvijas Bankā un Eirosistēmā būtu lieliska iespēja redzēt no virtuves puses, gan jaunākos teorētiskos pētījumus, gan kā teorija tiek īstenota praktiski. Profesionāli ļoti interesants un aizraujošs izaicinājums,» viņš sacīja.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(376).jpg

Laikā, kad tika panākta vienošanās par ES fiskālās disciplīnas līgumu, jautājumu, kas perspektīvā materiāli var skart lielāko Eiropas daļu, šis aspekts neieguva tik lielu sabiedrības uzmanību kā ziņa par iespējamo ACTA (Anti-Counterfeiting Trade Agreement) ratificēšanu.

Vieni uzskata, ka šis nolīgums ir pamatīgs ierobežojums katra indivīda personiskajai brīvībai, otri - ka Latvijai tas ir jāratificē, lai gan nekādas izmaiņas mūsu valstij, tās iedzīvotājiem šāds solis jebkurā gadījumā neradīšot. Tiesa, pēdējais apgalvojums nekādi neiztur kritiku - ja jau reiz kāds līgums valstī nerada nekādas izmaiņas, nav skaidrs, kāda velna pēc tas vispār būtu jāparaksta.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barozu šonedēļ nācis klajā ar priekšlikumiem, kas tēmēti uz to, lai iegrožotu eiro monetārā reģiona parādu krīzi un nekad nākotnē tā vairs neatkārtotos. Ja priekšlikumi tiktu realizēti, Savienības dalībvalstīm būtu jānes upuri, bet potenciāli var būt arī vairāki ieguvumi. Pirmām kārtām prātā nāk valsts daļējs suverenitātes zudums, bet ieguvums varētu būt lielāka ekonomiskā stabilitāte.

«Man ir jāpiekrīt Barozu, kurš uzskata, ka līdzšinējais eirozonas modelis, kad pastāv centralizēta monetārā politika, bet tajā pašā laikā ir decentralizēta atbildība par lielāko daļu ekonomiskās politikas, nav efektīvs. Lielā mērā no tā pašreizējās eirozonas problēmas ir arī radušās - pēc eirozonas izveidošanas daudzi ekonomisti brīdināja, ka ilgstoši veiksmīgi nevarēs pastāvēt vienota valūta, ja vienas un tās pašas valūtas zonā būs atšķirīga fiskālā politika. Grieķijas gadījums to skaidri pierāda. Tāpat arī krīzes tādās eirozonas valstīs kā Īrija un Spānija norāda, cik svarīga ir banku kontrole visā eirozonā pēc vienlīdz stingriem kritērijiem. Šis ir tas brīdis, kad jāsaprot, ka, ja arī turpmāk valstis grib lietot vienu no pasaules vadošajām valūtām, tad ir jāpieņem Barozu piedāvātie principi, kas paredz banku savienību, fiskālo savienību un ekonomisko savienību, tiesa, detaļas izdiskutējot,» DB skaidro Rīgas Stradiņa universitātes lektors un studiju programmas «Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas» vadītājs Jānis Tomels.